PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2005. gada 19. janvārī (*)
Kopienas preču zīme –Vārdiska preču zīme “BIOKNOWLEDGE” – Absolūtie atteikuma pamatojumi – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Aprakstošs apzīmējums
Lieta T‑387/03
Proteome Inc., Beverlija, Masačūseta (ASV), ko pārstāv M. Edinboro [M. Edenborough], barrister, K. Džounss [C. Jones], A. Broudijs [A. Brodie] un K. Lovets [C. Loweth], solicitors,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv P. Buloks [P. Bullock] un S. Laitinena [S. Laitinen], pārstāvji,
atbildētājs,
par prasību atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2003. gada 25. augusta lēmumu lietā R 0707/2002‑4 un pārbaudītāja 2002. gada 21. jūnija lēmumu, ar ko ir atteikta vārdiskas preču zīmes “BIOKNOWLEDGE” reģistrācija.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Azizi [J. Azizi], tiesneši M. Jēgers [M. Jaeger] un F. Deuss [F. Dehousse],
sekretārs H. Jungs [H. Jung],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 25. novembrī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 13. februārī,
ņemot vērā tiesas sēdi 2004. gada 9. septembrī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 2000. gada 2. martā sabiedrība Proteome Inc. (turpmāk tekstā – “prasītāja”) Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija termins “BIOKNOWLEDGE”.
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 9., 16. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 9. klase: “Datu bāzes fiziskā un elektroniskā veidā, kas sniedz informāciju par iestādēm, un datorprogrammas datu meklēšanai, ieguvei, sastādīšanai, organizēšanai, pārvaldei, analīzei, komunikācijai un/vai integrācijai elektroniska formāta informācijas arhīvos, ieskaitot informātikas datu bāzes”;
– 16. klase: “Iespiedprodukcija, ieskaitot rokasgrāmatas un pamācību grāmatas par iestāžu informācijas saglabāšanu”;
– 42. klase: “Informātikas un informācijas pakalpojumi, proti, datu bāžu izstrāde un/vai pieejas nodrošināšana datu bāzēm, kas satur informāciju par iestādēm, kā arī attiecīgas datorprogrammas”.
4 Ar 2001. gada 16. jūlija vēstuli ITSB pārbaudītājs informēja prasītāju, ka tas uzskata, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme neatbilst Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta prasībām. Pārbaudītājs tāpat norādīja, ka prasītājai divu mēnešu termiņā jāiesniedz savi apsvērumi šajā sakarā.
5 Prasītāja iesniedza savus apsvērumus 2001. gada 31. augustā.
6 Ar 2002. gada 21. jūnija lēmumu pārbaudītājs noraidīja preču zīmes pieteikumu saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 38. pantu, pamatojot to ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.
7 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 59. pantu prasītāja ITSB iesniedza apelāciju par pārbaudītāja lēmumu.
8 Ar 2003. gada 25. augusta lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), kas prasītājai paziņots 2003. gada 15. septembrī, ITSB Apelāciju ceturtā padome noraidīja apelācijas sūdzību, pamatojot ar to, ka termins “BIOKNOWLEDGE” ir attiecīgās preces un pakalpojumus aprakstošs un tam nepiemīt atšķirtspēja.
Lietas dalībnieku prasījumi
9 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– apmierināt prasību;
– atcelt Apelāciju ceturtās padomes lēmumu;
– atcelt pārbaudītāja 2002. gada 21. jūnija lēmumu;
– nosūtīt atpakaļ ITSB Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, lai tas tiktu publicēts;
– piespriest ITSB atlīdzināt prasītājas izdevumus, kas saistīti ar šo prasību, ar apelāciju Apelāciju padomē, kā arī procesu pie pārbaudītāja.
10 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
11 Vispirms šajā lietā ir jāuzskata, ka prasītājas prasījumi faktiski ir vērsti uz apstrīdētā lēmuma atcelšanu un uz to, lai Pirmās instances tiesa nodrošinātu visas juridiskās sekas, kas no tā izriet. Ir jānorāda, ka ITSB tiesas sēdes laikā atzīmēja, ka tas atsakās apstrīdēt tāda prasītājas pieteikuma pieņemamību, kas virzīts uz pārbaudītāja lēmuma atcelšanu.
12 Kā pamatojumu prasītāja norāda trīs pretenzijas, kuras var ietvert divos pamatos. Pirmais pamats attiecas uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu. Otrais pamats ir par Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu pārkāpumu.
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu
13 Pirmais prasītājas izvirzītais pamats sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā prasītāja norāda, ka preču zīme “BIOKNOWLEDGE” ir pārāk neskaidra un nenoteikta, lai šim terminam piešķirtu aprakstošu raksturu saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem. Otrajā daļā prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome ir nepareizi pielietojusi savas zināšanas par attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, lai izvērtētu preču zīmes aprakstošo raksturu.
Par termina “BIOKNOWLEDGE” neskaidro un nenoteikto dabu
– Lietas dalībnieku argumenti
14 Prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, analoģisku tai, kas norādīta Pirmās instances tiesas spriedumā attiecībā uz vārdu “EASYBANK” (Pirmās instances tiesas 2001. gada 5. aprīļa spriedums lietā T‑87/00 Bank für Arbeit und Wirtschaft/ITSB (EASYBANK), Recueil, II‑1259. lpp., 26.–33. punkts). Tāpat kā tika nospriests minētajā spriedumā, termins “BIOKNOWLEDGE” ir pārāk neskaidrs un nenoteikts, lai padarītu to par attiecīgās preces un pakalpojumus aprakstošu.
15 Turklāt termins “Bioknowledge” ir nesen izdomāts un tam nav skaidras, vispārēji noteiktas un pieņemtas nozīmes. No tā prasītāja secina, ka minētais termins nav aprakstošs, it īpaši saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem.
16 Prasītāja piebilst, ka jebkurā gadījumā vārds “knowledge” nevar būt termina “BIOKNOWLEDGE” aprakstošais elements vai komponents. Faktiski, vārds “knowledge” angļu valodā nozīmē ar pieredzi iegūtu apziņu vai zināšanas, kā arī personas informācijas kopumu vai arī teorētisku vai praktisku kādas valodas, tēmas utt. izpratni. Šīs dažādās nozīmes, pēc prasītājas domām, norāda, ka vārds “knowledge” atšķiras no vārda “information” un – a fortiori – no materiāla, uz kura šī informācija ir saglabāta, vai līdzekļiem, ar kuriem tā tiek paziņota lietotājam.
17 ITSB, atsaucoties uz Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedumu lietā T‑34/00 Eurocool Logistik/ITSB (EUROCOOL), Recueil, II‑683. lpp., 38. punkts, uzskata, ka preču zīmes aprakstošo raksturu var vērtēt tikai saistībā ar, pirmkārt, attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem un, otrkārt, ar konkrētas sabiedrības daļas uztveri.
18 Šajā lietā, ņemot vērā preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir lūgta reģistrācija, ITSB uzsver, ka konkrētā sabiedrības daļa ir medicīnas, farmācijas vai citu dabaszinātņu un aprūpes jomas speciālisti visā Eiropas Savienībā.
19 Pēc ITSB domām, ja šī sabiedrības daļa saskartos ar terminu “BIOKNOWLEDGE”, ko lieto saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, tā pieņemtu, ka tie ir paredzēti bioloģiskas informācijas sniegšanai vai vienkārši attiecas uz šo informāciju.
20 Turklāt, termins “knowledge” nozīmē arī specifisku informāciju par kādu tēmu. Tā kā prasītājas preces vai pakalpojumi ir vai var tikt izmantoti kā bioloģiskās informācijas avoti, pastāv skaidra un tieša saikne starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un attiecīgajām precēm un pakalpojumiem.
21 Šajā sakarā ITSB uzsver, ka attiecīgā vārdiskā apzīmējuma struktūru veido priedēklis “bio”, ko bieži lieto, veidojot salikteņus zinātnes un tehnoloģiju jomā, un ierastais angļu vārds “knowledge”. ITSB piebilst, ka šo struktūru attiecīgie patērētāji nevar uztvert kā neparastu, jo tā atbilst angļu valodas vārdu veidošanas likumiem.
22 Attiecībā uz prasītājas argumentu par to, ka termins “Bioknowledge” ir radīts pavisam nesen, ITSB norāda, ka no judikatūras izriet – fakts, ka kāds vārds nav iekļauts vārdnīcā, nav noteicošais, tāpēc ir svarīgi, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa.
– Pirmās instances tiesas apsvērumi
23 No Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izriet, ka apzīmējumus vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai apzīmētu to preču vai pakalpojumu īpašības, attiecībā uz kuriem ir lūgta reģistrācija, uzskata par tādām, kas pēc savas būtības nespēj izpildīt preču zīmes pamatfunkciju, neskarot šīs pašas Regulas 7. panta 3. punktā paredzēto iespēju iegūt atšķirtspēju izmantošanas rezultātā. Aizliedzot reģistrēt šādus apzīmējumus vai norādes kā Kopienas preču zīmi, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts īsteno vispārējo interešu mērķi, kas pieprasa, lai visi varētu brīvi lietot to preču vai pakalpojumu īpašības aprakstošus apzīmējumus vai norādes, attiecībā uz kuriem ir lūgta reģistrācija. Šis noteikums tāpēc neļauj šādus apzīmējumus un norādes rezervēt vienam uzņēmumam, tos reģistrējot kā preču zīmes (Tiesas 2003. gada 23. oktobra spriedums lietā C‑191/01 P ITSB/Wrigley, Recueil, I‑12447. lpp., 30. un 31. punkts).
24 Šajā kontekstā Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētie apzīmējumi un norādes ir tādi, kas, no patērētāja viedokļa, lietojot ikdienā, var kalpot, lai vai nu tieši, vai arī pastarpināti – minot vienu no tās būtiskajām īpašībām – apzīmētu tādas preces vai pakalpojumus kā tie, attiecībā uz kuriem ir lūgta reģistrācija (Tiesas 2001. gada 20. septembra spriedums lietā C‑383/99 P Procter & Gamble/ITSB, Recueil, I‑6251. lpp., 39. punkts). Tāpēc apzīmējuma aprakstošais raksturs nav vērtējams citādi, kā, no vienas puses, saistībā ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, un, no otras puses, saistībā ar konkrētās sabiedrības daļas uztveri (Pirmās instances tiesas 2003. gada 3. decembra spriedums lietā T‑16/02 Audi/ITSB (TDI), Recueil, II‑5167. lpp., 27. punkts).
25 Vispirms ir jānorāda, ka prasītāja kļūdaini ir sapratusi iepriekš 14. punktā minēto spriedumu lietā EASYBANK, pieņemot, ka šajā lietā, un kā tas tika nospriests minētajā spriedumā, “preču zīme “BIOKNOWLEDGE” ir pārāk neskaidra un nenoteikta”, lai padarītu šo terminu par attiecīgās preces un pakalpojumus aprakstošu.
26 Tomēr Pirmās instances tiesa iepriekš 14. punktā minētajā spriedumā lietā EASYBANK ir lietojusi vārdus “neskaidrs” un “nenoteikts” tikai tādēļ, lai precizētu pastāvošo saikni starp attiecīgā termina nozīmi un pakalpojumu. Pirmās instances tiesa šajā sakarā norādīja, ka “saikne, kas pastāv starp attiecīgo terminu “EASYBANK”, no vienas puses, un pakalpojumu, ko var nodrošināt internetbanka, no otras puses, šķiet pārāk neskaidra un nenoteikta, lai piešķirtu šim vārdam minēto pakalpojumu aprakstošu raksturu” (sprieduma 31. punkts). Pirmās instances tiesa šajā spriedumā tātad nekvalificēja attiecīgo preču zīmi kā “pārāk neskaidru un nenoteiktu”, kā to apgalvo prasītāja.
27 Turklāt pirmā pamata pirmā daļa principā pamatota ar faktu, ka Apelāciju padome ir kļūdaini nolēmusi, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir aprakstoša, it īpaši saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem. Tātad ir jāpārbauda prasītājas pretenzija šajā sakarā.
28 Šajā lietā ir skaidrs, kā to apstrīdētā lēmuma 11. punktā norādīja Apelāciju padome, ka attiecīgās preces un pakalpojumi ir paredzēti īpaši specializētai sabiedrības daļai medicīnas, farmācijas vai citu dabaszinātņu, kā arī aprūpes sektorā.
29 Terminu “BIOKNOWLEDGE” veido priedēklis “bio” un vārds “knowledge”.
30 Priedēklis “bio”, kā to apstrīdētā lēmuma 9. punktā pareizi norāda Apelāciju padome, ir cēlies no grieķu valodas vārda “bios”, kas nozīmē “dzīve”. Šis elements ir iekļauts daudzu vārdu sastāvā, kam ir saikne ar “dzīvi”. Kontekstā ar konkrēto sabiedrības daļu šajā lietā elements “bio” ir iekļauts vārdu sastāvā, kam ir saikne ar dzīviem organismiem (piemēram, “bioloģija”).
31 Kas attiecas uz terminu “knowledge”, viena no tā definīcijām atbilst, kā to pareizi norāda ITSB, specifiskai informācijai par kādu tēmu. Prasītāja nav apstrīdējusi šo definīciju kā tādu, bet tikai secinājumu, ko no tās izdarīja ITSB.
32 Tādēļ, ņemot vērā konkrētās sabiedrības daļas definīciju šajā lietā, vārdu “bio” un “knowledge” savienojums terminā “BIOKNOWLEDGE” liek secināt, ka tam ir vismaz viena iespējama nozīme, proti, specifiska informācija par vienu vai vairākiem dzīviem organismiem, t.i., informācija, kas tiem ir piederīga. Šeit ir jāatgādina, ka vārdiska apzīmējuma reģistrācija ir jānoraida, piemērojot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ja vismaz vienā no iespējamām nozīmēm tas apzīmē šādu attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašību (iepriekš 23. punktā minētais spriedums lietā ITSB/Wrigley, 32. punkts).
33 Turklāt attiecībā uz vārdu, kurā ietilpst elements “bio”, Pirmās instances tiesa jau ir precizējusi – tā kā “akronīms BioID ir veidots no saīsinājumiem, kas ir oriģinālvalodas [proti, angļu valodas] leksikas daļa, tas nav uzskatāms par novirzi no šīs valodas leksikas noteikumiem un tādējādi nav neparasts tās struktūrā” (Pirmās instances tiesas 2002. gada 5. decembra spriedums lietā T‑91/01 BioID/ITSB (BioID), Recueil, II‑5159. lpp., 28. punkts). Šajā lietā fakts, ka termins “BIOKNOWLEDGE” tiek pasniegts kā viens vārds, nemaina konkrētās sabiedrības daļas iespējamo uztveri. Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka arī ārpus angliski runājošās sabiedrības daļas zinātnes vidē bieži lieto angļu valodu.
34 Attiecībā uz to preču un pakalpojumu klašu aprakstu, saistībā ar kuriem ir lūgta reģistrācija, tās visas saistās ar “organismiem”, proti, ar vienu no attiecīgā termina (“bio”) komponentiem. Turklāt attiecīgajā reģistrācijas pieteikumā minētās preces un pakalpojumi iekļauj vai nu līdzekļus, ar kuriem tiek uzglabāta informācija, vai arī preces vai pakalpojumus, kas ļauj šai informācijai piekļūt. No tā izriet, ka attiecīgās preces un pakalpojumi satur informāciju par organismiem vai ļauj šādai informācijai piekļūt.
35 Ciktāl konkrētās sabiedrības daļu veido dabaszinātņu un aprūpes sektora speciālisti, ir jāsecina, ka saikne, kas pastāv starp termina “BIOKNOWLEDGE” iespējamo nozīmi, kas izklāstīta iepriekš 32. punktā, no vienas puses, un attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, no otras puses, nav pārāk neskaidra un nenoteikta. Gluži pretēji – raugoties no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa, pastāv pietiekami tieša un konkrēta saikne starp termina nozīmi un attiecīgo preču un pakalpojumu īpašībām.
36 Turklāt, ciktāl vārdu “knowledge”, vadoties pēc 32. punktā minētās definīcijas, nevar skaidri nošķirt no vārda “information”, to, kā prasītāja apgalvo, a fortiori nevar nošķirt arī no bāzes, kurā ir saglabāta informācija.
37 Visbeidzot, termins “BIOKNOWLEDGE”, kāds tas ir norādīts reģistrācijas pieteikumā, nesatur citus elementus vai citas pazīmes, kas ļautu atspēkot šo secinājumu. Tas pats attiecas arī uz vārda, ko šis termins satur, būtību un nozīmi.
38 Prasītājas arguments, saskaņā ar kuru termins “BIOKNOWLEDGE” ir vārds, kas ir ieviests nesen un kam nav skaidras, vispārēji definētas un pieņemtas nozīmes, tādējādi ir noraidāms.
39 Faktiski, attiecībā uz termina atšķirtspēju, divu terminu savienošana, nemainot tos grafiski vai semantiski, nesatur nevienu pievienoto īpašību, kas var padarīt apzīmējumu tā kopumā spējīgu nošķirt prasītājas sniegtos pakalpojumus no citu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem. Apstāklis, ka termins, rakstot to kopā vai atsevišķi, kā tāds nav minēts vārdnīcās, nekādā ziņā nemaina šo vērtējumu (Pirmās instances tiesas 2000. gada 12. janvāra spriedums lietā T‑19/99 DKV/ITSB (COMPANYLINE), Recueil, II‑1. lpp., 26. punkts, un 2000. gada 26. oktobra spriedums lietā T‑345/99 Harbinger/ITSB (TRUSTEDLINK), Recueil, II‑3525. lpp., 37. punkts).
40 Turklāt, kā ir norādīts iepriekš (33. punktā), runājot par akronīmu BioID, Pirmās instances tiesa precizēja, – tas, ka šo vārdu veido vairāki elementi, nav pretrunā angļu valodas leksikas noteikumiem un līdz ar to šī vārda struktūra nav neparasta.
41 Šajā lietā, kā to pareizi norādīja ITSB, termina “BIOKNOWLEDGE” struktūru attiecīgie patērētāji nevar uztvert kā neparastu, jo tā atbilst angļu valodas vārdu darināšanas likumiem. Tas jo vairāk ir tiesa tāpēc, ka konkrētā sabiedrības daļa ietver speciālistus, kas pieraduši lietot abus vārdus, kuri veido terminu “BIOKNOWLEDGE”. Tādējādi, pat ja termins būtu izdomāts nesen, kā to uzsver prasītāja, tā iespējamā nozīme ir pietiekami skaidra konkrētajai sabiedrības daļai un tas ļauj apzīmēt attiecīgo preču un pakalpojumu būtiskās īpašības.
42 Ievērojot visus šos elementus, ir jāsecina, ka termins “BIOKNOWLEDGE” apraksta preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir lūgta reģistrācija. Apelāciju padome tātad nav pieļāvusi nevienu kļūdu, uzskatot, ka šis termins Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē, raugoties no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa, var kalpot preču zīmes pieteikumā minēto preču un pakalpojumu būtisko īpašību apzīmēšanai.
43 Tādēļ pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.
Par to, ka Apelāciju padome kļūdaini izmantoja savas zināšanas par precēm un pakalpojumiem
– Lietas dalībnieku argumenti
44 Prasītāja norāda, ka Apelāciju padome kļūdaini pielietoja savas zināšanas par precēm un pakalpojumiem, lai novērtētu, vai uz terminu “BIOKNOWLEDGE” attiecas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts.
45 Šāds izvērtējums post facto, pēc prasītājas domām, ir nepieļaujams, jo šīs zināšanas papildina vārdiskajā apzīmējumā ietvertās informācijas saturu. Bez šīm zināšanām Apelāciju padome nebūtu nolēmusi, ka termins satur aprakstošu apzīmējumu vai norādi.
46 Prasītāja piebilst, ka jebkurā gadījumā, ja Apelāciju padomes piemērotais kritērijs būtu pareizs, apzīmējums “BIOKNOWLEDGE” nesniedz skaidru un viennozīmīgu informāciju par piedāvāto preču un pakalpojumu būtiskajām īpašībām (pretēji tam, kas tika norādīts apstrīdētā lēmuma 13. punktā).
47 ITSB atbild, ka prasītāja ir aizmirsusi pamatprincipu, saskaņā ar kuru apzīmējuma aprakstošo raksturu var vērtēt tikai saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to Apelāciju padome nav ļaunprātīgi izmantojusi savas zināšanas attiecībā uz preču un pakalpojumu aprakstu, lai no tā izdarītu nepareizus secinājumus, un ir piemērojusi atbilstošu kritēriju, izvērtējot termina aprakstošo raksturu attiecīgo preču un pakalpojumu kontekstā.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
48 Kā iepriekš ir atgādināts attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanu, apzīmējuma aprakstošo raksturu var izvērtēt tikai, pirmkārt, saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem un, otrkārt, saistībā ar attiecīgas sabiedrības daļas uztveri (iepriekš 24. punktā minētais spriedums lietā TDI, 27. punkts).
49 Tātad pretēji tam, ko uzsver prasītāja, Apelāciju padome šajā lietā pilnīgi pamatoti atsaucas uz attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, lai novērtētu, vai termina “BIOKNOWLEDGE” reģistrācija būtu jānoraida atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam.
50 Attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru apzīmējums “BIOKNOWLEDGE” nesniedz skaidru un viennozīmīgu informāciju par piedāvāto preču un pakalpojumu būtiskajām īpašībām – motīvi, kas minēti pirmā pamata pirmajā daļā, ļauj secināt, ka gluži pretēji, no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa starp terminu “BIOKNOWLEDGE” un attiecīgo preču un pakalpojumu īpašībām pastāv pietiekami tieša un konkrēta saikne. Tādēļ arguments, ko šajā sakarā izvirza prasītāja, ir jānoraida arī šajā kontekstā.
51 Ievērojot šos motīvus, pirmā pamata otrā daļa ir jānoraida kā nepamatota, un līdz ar to pirmais pamats ir noraidāms visā tā kopumā.
Par otro pamatu – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
52 Tā kā pirmais pamats tika noraidīts, un ievērojot to, ka ir pietiekami, ja ir īstenojies viens no Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktā minētajiem absolūtajiem atteikuma pamatojumiem, lai attiecīgo apzīmējumu nevarētu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi (Tiesas 2002. gada 19. septembra spriedumus lietā C‑104/00 P DKV/ITSB, Recueil, I‑7561. lpp., 29. punkts), nav nepieciešams izvērtēt otru prasītājas izvirzīto pamatu par Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
53 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, prasība ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
54 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2005. gada 19. janvārī.