VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)
2015. gada 8. jūlijā (*)
Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Informātikas pakalpojumu sniegšana, kas ietver programmatūras izstrādi un uzturēšanu, konsultāciju sniegšanu un palīdzību attiecībā uz dažādu veidu informācijas tehnoloģiju lietotnēm – Pretendenta piedāvājuma ierindošana kaskādē attiecībā uz dažādām daļām un citu pretendentu piedāvājumu sarindošana – Pienākums norādīt pamatojumu – Piešķiršanas kritērijs – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Ārpuslīgumiskā atbildība
Lieta T‑536/11
European Dynamics Luxembourg SA, Etelbruka [Ettelbrück] (Luksemburga),
European Dynamics Belgium SA, Brisele (Beļģija),
Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE, Atēnas (Grieķija),
ko pārstāv N. Korogiannakis, M. Dermitzakis un N. Theologou, advokāti,
prasītājas,
pret
Eiropas Komisiju, ko sākotnēji pārstāvēja S. Delaude un V. Savov, vēlāk – S. Delaude, pārstāvji, kuriem palīdz O. Graber-Soudry, solicitor,
atbildētāja,
par prasību atcelt Eiropas Savienības Publikāciju biroja 2011. gada 22. jūlija lēmumu, kurā saistībā ar piedāvājumiem, ko prasītājas iesniegušas, atbildot uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu procedūrā AO 10340, kura attiecās uz informātikas pakalpojumu sniegšanu, kas ietver programmatūras izstrādi un uzturēšanu, konsultāciju sniegšanu un palīdzību attiecībā uz dažādu veidu informācijas tehnoloģiju lietotnēm (OV 2011/S 66‑106099), prasītājas ir ierindotas trešajā vietā kaskadē attiecībā uz daļu Nr. 1, trešajā vietā kaskadē attiecībā uz daļu Nr. 4 un otrajā vietā kaskadē attiecībā uz daļu Nr. 3, kā arī lēmumus, ar kuriem attiecīgo līgumu slēgšanas tiesības ir piešķirtas citiem pretendentiem, ciktāl tie attiecas uz to sarindošanu, un, otrkārt, par prasību par zaudējumu atlīdzību.
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)
šādā sastāvā: tiesnesis O. Cūcs [O. Czúcz], kas pilda priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši I. Pelikānova [I. Pelikánová] un A. Popesku [A. Popescu] (referents),
sekretārs L. Gžegorčiks [L. Grzegorczyk], administrators,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2014. gada 25. septembra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums (1)
Tiesvedības priekšvēsture
1 Ar 2011. gada 5. aprīļa paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša papildinājumā (OV 2011/S 66‑106099) un kura labojums publicēts Oficiālajā Vēstnesī (OV 2011/S 70‑113065), Eiropas Savienības Publikāciju birojs (PB) uzsāka uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūru AO 10340 (“Informātikas pakalpojumu sniegšana, kas ietver programmatūras izstrādi un uzturēšanu, konsultāciju sniegšanu un palīdzību attiecībā uz dažādu veidu informācijas tehnoloģiju lietotnēm”).
2 Saskaņā ar šo paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu attiecīgie informātikas pakalpojumi bija iedalīti četrās daļās; šī prasība attiecas uz trim no šīm daļām:
– daļu Nr. 1 attiecībā uz “atbalstu un specializētajām administratīvajām lietotnēm”;
– daļu Nr. 3 attiecībā uz “izstrādes un pieņemšanas ķēdēm”;
– daļu Nr. 4 attiecībā uz “konsultāciju un palīdzības pakalpojumiem saistībā ar informācijas tehnoloģiju projektu vadību”.
3 Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu mērķis bija attiecībā uz katru no šīm daļām noslēgt jaunus pakalpojumu pamatlīgumus, lai aizstātu pamatlīgumus, kuru darbības termiņš tuvojās beigām.
4 Specifikācijās PB bija norādījis, ka attiecībā uz katru daļu pretendenti ir atlasāmi atbilstoši “kaskādes sistēmai” (turpmāk tekstā – “kaskāde”) un ka attiecībā uz katru daļu pamatlīgumi tiks parakstīti uz četru gadu laikposmu ar pretendentiem, kas iesniegs trīs vislabākos piedāvājumus. Piešķirot konkrētu līgumu slēgšanas tiesības attiecībā uz katru daļu, pirmām kārtām bija jāsazinās ar uzņēmēju, kura piedāvājums bija uzskatāms par tādu, kam ir vislabākā cenas un kvalitātes attiecība. Ja šis pirmais uzņēmējs nevarēja sniegt vajadzīgos pakalpojumus vai nebija ieinteresēts to sniegšanā, bija jāsazinās ar otro labāko uzņēmēju. Ja arī tas nevarēja sniegt vajadzīgos pakalpojumus vai nebija ieinteresēts to sniegšanā, tad bija jāsazinās ar trešo labāko uzņēmēju.
5 Specifikāciju 2.1. punktā bija norādīts, ka piedāvājumu izvērtēšana ietver trīs galvenos posmus: pirmo posmu, kurā tiek piemēroti izslēgšanas kritēriji (specifikāciju 2.5. punkts), otro posmu, kurā tiek piemēroti izvēles kritēriji (specifikāciju 2.6. punkts), un trešo posmu, kurā notiek piedāvājuma tehniskā un finansiālā novērtēšana atbilstoši piešķiršanas kritērijiem (specifikāciju 2.7. un 2.8. punkts).
6 Saistībā ar tehnisko novērtējumu attiecībā uz daļu Nr. 1 un Nr. 3 specifikāciju 2.7.2. punktā bija norādīti pieci piešķiršanas kritēriji, kas formulēti šādi:
– 1. kritērijs: “Pretendenta atbildes noformējuma vispārējā kvalitāte” (turpmāk tekstā attiecībā uz daļu Nr. 1 – “1.1. kritērijs” un attiecībā uz daļu Nr. 3 – “3.1. kritērijs”) (maksimālais punktu skaits – 5 punkti no 100);
– 2. kritērijs: “Pretendenta pieeja kvalitātes nodrošināšanas un projekta vadības jautājumiem līguma izpildes laikā” (turpmāk tekstā attiecībā uz daļu Nr. 1 – “1.2. kritērijs” un attiecībā uz daļu Nr. 3 – “3.2. kritērijs”) (maksimālais punktu skaits – 40 punkti no 100);
– 3. kritērijs: “Uzdevumu veikšanā iesaistīto cilvēkresursu tehniskās priekšrocības” (turpmāk tekstā attiecībā uz daļu Nr. 1 – “1.3. kritērijs” un attiecībā uz daļu Nr. 3 – “3.3. kritērijs”) (maksimālais punktu skaits – 25 punkti no 100);
– 4. kritērijs: “Pretendenta piedāvājums attiecībā uz pārņemšanu un nodošanu” (turpmāk tekstā attiecībā uz daļu Nr. 1 – “1.4. kritērijs” un attiecībā uz daļu Nr. 3 – “3.4. kritērijs”) (maksimālais punktu skaits – 10 punkti no 100);
– 5. kritērijs: “Pretendenta piedāvājums attiecībā uz līgumu par pakalpojumu līmeni” (turpmāk tekstā attiecībā uz daļu Nr. 1 – “1.5. kritērijs” un attiecībā uz daļu Nr. 3 – “3.5. kritērijs”) (maksimālais punktu skaits – 20 punkti no 100).
7 Saistībā ar tehnisko novērtējumu attiecībā uz daļu Nr. 4 specifikāciju 2.7.2. punktā bija norādīti trīs piešķiršanas kritēriji, kas formulēti šādi:
– 1. kritērijs: “Pretendenta atbildes noformējuma vispārējā kvalitāte” (turpmāk tekstā – “4.1. kritērijs”) (maksimālais punktu skaits – 5 punkti no 100);
– 2. kritērijs: “Pretendenta pieeja kvalitātes nodrošināšanas un projekta vadības jautājumiem līguma izpildes laikā” (turpmāk tekstā – “4.2. kritērijs”) (maksimālais punktu skaits – 55 punkti no 100);
– 3. kritērijs: “Uzdevumu veikšanā iesaistīto cilvēkresursu tehniskās priekšrocības” (turpmāk tekstā – “4.3. kritērijs”) (maksimālais punktu skaits – 40 punkti no 100).
8 Attiecībā uz katru daļu piešķiršanas kritēriji kopumā atbilda 100 punktiem. Tikai piedāvājumi, kas ieguvuši vismaz pusi no katram kritērijam noteiktā punktu skaita un kopējo atzīmi vismaz 65 punktu apmērā, varēja tikt ņemti vērā līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas mērķiem. Katrs piedāvājums tika izvērtēts, lai noteiktu, kādā mērā tas atbilst izvirzītajām prasībām, un izraudzītais piedāvājums bija tas, kas atbilda vislabākajai cenas un kvalitātes attiecībai. Kvalitātei, t.i., tehniskajam vērtējumam, bija jāatbilst 50 %, un cenai, t.i., finansiālajam vērtējumam, – arī 50 % (specifikāciju 2.9. punkts).
9 2011. gada 17. maijā prasītājas European Dynamics Luxembourg SA, European Dynamics Belgium SA un Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE, apvienojoties konsorcijā, iesniedza piedāvājumus attiecībā uz daļām Nr. 1, Nr. 3 un Nr. 4.
10 Saskaņā ar Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Īstenošanas kārtība”), 147. panta 1. punktu 2011. gada 1. jūlijā tika sagatavots novērtējuma ziņojums attiecībā uz daļām Nr. 1 un Nr. 4, bet 2011. gada 4. jūlijā – attiecībā uz daļu Nr. 3.
11 2011. gada 13. jūlijā Iepirkumu un līgumu komiteja, kas ir PB padomdevēja struktūra publiskā iepirkuma jomā, izdeva labvēlīgu atzinumu par piešķiršanas lēmumu attiecībā uz daļām Nr. 1, Nr. 3 un Nr. 4, kādu novērtējuma komitejas bija ieteikušas savos ziņojumos. Pastarpināti deleģēts kredītrīkotājs saskaņā ar minēto atzinumu un novērtējuma komitejas ieteikumiem 2011. gada 14. jūlijā pieņēma piešķiršanas lēmumu.
12 2011. gada 18. jūlijā novērtējuma komiteja pieņēma labojumu tās sākotnējā 2011. gada 1. jūlija ziņojumā attiecībā uz daļas Nr. 1 novērtējumu. 2011. gada 21. jūlijā PB Iepirkumu un līgumu komiteja nosūtīja pastarpināti deleģētajam kredītrīkotājam dienesta vēstuli, informējot viņu par labojumiem tās 2011. gada 13. jūlija atzinumā attiecībā uz daļu Nr. 1. 2011. gada 22. jūlijā pastarpināti deleģētais kredītrīkotājs pieņēma laboto piešķiršanas lēmumu sakarā ar daļas Nr. 1 novērtējuma ziņojumā pieļauto aprēķina kļūdu.
13 Ar 2011. gada 22. jūlija vēstuli PB informēja prasītājas par to piedāvājumu ierindošanu attiecībā uz katru attiecīgo daļu, proti, trešajā vietā kaskadē attiecībā uz daļu Nr. 1, trešajā vietā kaskadē attiecībā uz daļu Nr. 4 un otrajā vietā kaskadē attiecībā uz daļu Nr. 3, un par citu pretendentu, kuru piedāvājumi tikuši izraudzīti daļām Nr. 1, Nr. 3 un Nr. 4 (turpmāk tekstā visi kopā – “izraudzītie pretendenti”), nosaukumiem. Tādējādi tas ir norādījis, ka attiecībā uz daļu Nr. 1 konsorcija Sword-Siveco (turpmāk tekstā – “Sword-Siveco”) un Logica Luxembourg (turpmāk tekstā – “Logica”) piedāvājumi ir ierindoti attiecīgi pirmajā un otrajā vietā kaskadē, ka attiecībā uz daļu Nr. 3 ARHS Cube piedāvājums ir ierindots pirmajā vietā kaskadē un ka attiecībā uz daļu Nr. 4 Novitech un Logica piedāvājumi ir ierindoti attiecīgi pirmajā un otrajā vietā kaskadē (turpmāk tekstā kopā – “pārējie izraudzītie pretendenti”). Turklāt PB ir norādījis atzīmes, ko saņēmuši šie piedāvājumi tehniskajā novērtējumā, minētajos piedāvājumos piedāvātās cenas, kā arī to cenas un kvalitātes attiecību. Visbeidzot, PB ir minējis iespēju prasītājām lūgt sniegt papildu paskaidrojumus par to piedāvājumu ierindošanu kaskadē attiecībā uz katru attiecīgo daļu, kā arī par piedāvājumu, kas ieguvuši augstāku vietu nekā prasītāju piedāvājumi, raksturlielumiem un izdevīgumu.
14 Ar 2011. gada 22. jūlija vēstuli prasītājas lūdza PB sniegt šādu informāciju: pirmkārt, potenciālā izraudzītā(‑o) apakšuzņēmuma(‑u) (vai izraudzīto apakšuzņēmumu), kas ietilpst pārējo izraudzīto pretendentu konsorcijos, nosaukumus un tiem piešķirtās iepirkuma procentuālās daļas, otrkārt, punktus, kas atbilstoši katram tehniskajam piešķiršanas kritērijam piešķirti attiecībā uz visiem prasītāju piedāvājumiem un attiecībā uz pārējo izraudzīto pretendentu piedāvājumiem, treškārt, prasītāju piedāvājumu un pārējo izraudzīto pretendentu piedāvājumu stipro un vājo pušu analīzi, ceturtkārt, salīdzinošo izdevīgumu un papildu vai labākus pakalpojumus, ko pārējie izraudzītie pretendenti bija piedāvājuši savos piedāvājumos, piektkārt, detalizētu novērtējuma ziņojuma kopiju un, sestkārt, novērtējuma komitejas locekļu uzvārdus.
15 2011. gada 27. jūlijā PB paziņoja prasītājām attiecībā uz daļām Nr. 1, Nr. 3 un Nr. 4 apakšuzņēmuma līgumu slēdzēju, kas ietilpst pārējo izraudzīto pretendentu konsorcijos, nosaukumus un tiem piešķirtās iepirkuma procentuālās daļas. Tāpat tas pārsūtīja prasītājām novērtējuma ziņojumu izvilkumu, kurā bija ietverta informācija par to piedāvājumiem un par pārējo izraudzīto pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem attiecībā uz minētajām daļām. Visbeidzot, PB norādīja prasītājām, ka novērtējuma komitejas locekļu uzvārdi nevar tikt atklāti.
16 2011. gada 5. augusta vēstulē prasītājas sūdzējās par informācijas, ko PB sniedzis ar novērtējuma komitejas ziņojumu izvilkumu palīdzību, kodolīgo un ierobežoto raksturu. Tās norādīja uz daudzām smagām un acīmredzamām kļūdām vērtējumā saistībā ar to piedāvājumu novērtējumu.
17 Ar 2011. gada 29. augusta vēstuli PB paziņoja prasītājām, ka tas atstāj spēkā piešķiršanas lēmumus attiecībā uz konkrētajiem iepirkumiem. Tāpat PB informēja prasītājas par savu lēmumu parakstīt pamatlīgumus ar izraudzītajiem pretendentiem.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
18 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 2. oktobrī, prasītājas cēla šo prasību.
19 Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, tiesnesis referents tagad darbojas devītajā palātā, kurai attiecīgi tika nodota šī lieta. Tā kā viens no devītās palātas locekļiem nevarēja piedalīties, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs saskaņā ar Vispārējās tiesas 1991. gada 2. maija Reglamenta 32. panta 3. punktu norīkoja citu tiesnesi, lai papildinātu palātu.
20 Pēc tiesneša referenta ziņojuma Vispārējā tiesa (devītā palāta) nolēma sākt mutvārdu procesu. Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem tika uzklausīti 2014. gada 25. septembra tiesas sēdē.
21 Tiesas sēdes laikā Komisija iesniedza dokumentu ar nosaukumu “Corrigendum to Report of works of the Evaluation Committee evaluating offers submitted in response to the call for tenders N° 10340 lot 1” (Labojums novērtējuma komitejas darba ziņojumā par to piedāvājumu novērtējumu, kas iesniegti, atbildot uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu procedūrā [AO] 10340, saistībā ar daļu Nr. 1), un prasītājas nav iebildušas pret tā pievienošanu lietas materiāliem.
22 Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt PB 2011. gada 22. jūlija lēmumu ierindot to piedāvājumus trešajā vietā kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 1, trešajā vietā kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 4 un otrajā vietā kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 3;
– atcelt visus saistītos PB lēmumus, tostarp tos, “ar kuriem attiecīgo līgumu slēgšanas tiesības ir piešķirtas pirmajam un otrajam izraudzītajam kaskādes pretendentam”;
– saskaņā ar LESD 256., 268. un 340. pantu piespriest PB izmaksāt prasītājām summu EUR 3 450 000 apmērā kā zaudējumu atlīdzību par kaitējumu, kas tām esot nodarīts konkrētās piešķiršanas procedūras dēļ;
– saskaņā ar LESD 256., 268. un 340. pantu piespriest PB izmaksāt prasītājām summu EUR 345 000 apmērā kā zaudējumu atlīdzību par iespējas zaudēšanu un kaitējumu to reputācijai un uzticamībai;
– piespriest PB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un citas izmaksas, kas radušās saistībā ar šo prasību.
23 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt kā nepamatotu;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
24 Replikas rakstā prasītājas to prasības par zaudējumu atlīdzību par kaitējumu, kas esot nodarīts konkrētās piešķiršanas procedūras dēļ, summu samazināja līdz EUR 2 800 000 un to prasības par zaudējumu atlīdzību, kas attiecas uz kaitējumu iespējas zaudēšanas dēļ un kaitējumu to reputācijai un uzticamībai, summu – līdz EUR 280 000.
25 Tiesas sēdē prasītājas atteicās no sava trešā prasījuma, un šis atteikums ir ieprotokolēts tiesas sēdes protokolā.
26 Turklāt tiesas sēdē prasītājas, atbildot uz Vispārējās tiesas šajā ziņā uzdoto jautājumu, precizēja, ka norāde uz lēmumiem “ar kuriem attiecīgo līgumu slēgšanas tiesības ir piešķirtas pirmajam un otrajam izraudzītajam kaskādes pretendentam”, ir jāsaprot tādējādi, ka runa ir par lēmumiem, ar kuriem attiecīgo līgumu slēgšanas tiesības ir piešķirtas pārējiem izraudzītajiem pretendentiem, ciktāl šie lēmumi attiecas uz to sarindošanu. Turklāt prasītājas precizēja, ka otrajā prasījumā minētā atsauce uz visiem saistītajiem lēmumiem attiecas tikai uz lēmumiem, ar kuriem attiecīgo līgumu slēgšanas tiesības ir piešķirtas pārējiem izraudzītajiem pretendentiem, ciktāl šie lēmumi attiecas uz to sarindošanu.
27 Visbeidzot, tiesas sēdē atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu, prasītājas lūdza, lai Komisijai, nevis PB tiktu piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, un šis lūgums ir ieprotokolēts tiesas sēdes protokolā.
Juridiskais pamatojums
28 Prasītājas ir cēlušas prasību atcelt tiesību aktu un prasību par zaudējumu atlīdzību.
I – Par prasību atcelt tiesību aktu
29 Vispārējā tiesa vispirms konstatē, ka no prasītāju prasījumiem, kādi tie ir izskaidroti tiesas sēdē, izriet, ka šīs prasības atcelt tiesību aktu tvērums ir jāierobežo, attiecinot to tikai uz pārbaudi par lēmumu prasītāju piedāvājumus ierindot trešajā vietā kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 1, trešajā vietā kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 4 un otrajā vietā kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 3, kā arī lēmumu, ar kuriem attiecīgo publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības ir piešķirtas pārējiem izraudzītajiem pretendentiem, ciktāl šie lēmumi attiecas uz to sarindošanu, tiesiskumu.
30 Turklāt, ņemot vērā ciešo saikni starp lēmumiem par prasītāju piedāvājumu sarindošanu kaskādē attiecībā uz dažādām daļām un lēmumiem par attiecīgo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pārējiem izraudzītajiem pretendentiem, ciktāl šie lēmumi attiecas uz to sarindošanu, un tā kā prasītāju argumentācija ir vērsta uz lēmumiem par to piedāvājumu sarindošanu, Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu vispirms izskatīt jautājumu par šo pēdējo lēmumu tiesiskumu.
31 Pamatojot prasību atcelt lēmumus par to piedāvājumu ierindošanu trešajā vietā kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 1, trešajā vietā kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 4 un otrajā vietā kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 3, prasītājas izvirza trīs prasības pamatus. Pirmais pamats ir par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, jo neesot ticis darīts zināms izraudzīto pretendentu piedāvājumu salīdzinošais izdevīgums un neesot ievērots Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Finanšu regula”), 100. panta 2. punkts. Otrais pamats ir par specifikāciju neievērošanu, jo piešķiršanas kritērijs esot ticis piemērots, pārkāpjot Finanšu regulas 97. pantu un Regulas Nr. 2342/2002 138. pantu. Trešais pamats ir par acīmredzamām kļūdām vērtējumā, par neskaidrām un nepamatotām novērtējuma komitejas piezīmēm, par uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu norādīto piešķiršanas kritēriju a posteriori grozīšanu, par kritērijiem, kas nav tikuši paziņoti pretendentiem atbilstošā termiņā, kā arī par izvēles un piešķiršanas kritēriju sajaukšanu.
32 Ir jānorāda, ka visi trīs prasības pamati ir izvirzīti gan tālab, lai pamatotu prasību atcelt lēmumus par prasītāju piedāvājumu ierindošanu trešajā vietā kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 1 un trešajā vietā kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 4, gan tālab, lai pamatotu prasību atcelt lēmumu par prasītāju piedāvājuma ierindošanu otrajā vietā kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 3.
33 Šajā ziņā ir jānorāda, kā to minējušas prasītājas un Komisija, ka PB ir plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz apstākļiem, kas ņemami vērā, lai pieņemtu lēmumu piešķirt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, un Vispārējai tiesai, veicot kontroli, ir vienīgi jāpārbauda, vai ir ievērotas procesuālās normas un normas par pamatojumu, vai fakti ir saturiski pareizi un vai nav pieļauta būtiska un acīmredzama kļūda vērtējumā, kā arī vai nav notikusi pilnvaru ļaunprātīga izmantošana (šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 13. decembris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑377/07, EU:T:2011:731, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).
A – Par pirmo prasības pamatu – pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, jo neesot ticis darīts zināms izraudzīto pretendentu piedāvājumu salīdzinošais izdevīgums un neesot ievērots Finanšu regulas 100. panta 2. punkts
34 Prasītājas norāda uz PB sniegtās attaisnojošās informācijas nepietiekamību. Proti, PB savā 2011. gada 27. jūlija vēstulē esot darījis zināmus tikai dažus apstākļus, vēlāk atsakoties atbildēt uz detalizētiem argumentiem, kas izklāstīti prasītāju 2011. gada 5. augusta vēstulē, un radot tām pamatotu priekšstatu, ka to piedāvājumi ir tikuši “noraidīti” nepareizi. Šajā ziņā prasītājas atgādina, ka atbilstoši ierastajai Komisijas praksei, tai izskatot pretendenta izteiktās piezīmes par novērtējuma komitejas sniegto vērtējumu uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūras ietvaros, šīs piezīmes izskata kādā cita struktūra, lai rastu objektīvu risinājumu. PB tām esot paziņojis vispārīgas, neskaidras, subjektīvas un nepamatotas piezīmes, kas nevarot attaisnot nelabvēlīgos vērtējumus, kas iegūti attiecībā uz minētajiem piedāvājumiem. Novērtējuma komiteja turklāt tām neesot sniegusi nekādus paskaidrojumus par pārējo izraudzīto pretendentu piedāvātajiem pakalpojumiem attiecībā uz atbilstošajām daļām, kas būtu papildu vai labāki salīdzinājumā ar prasītāju piedāvājumos piedāvātajiem.
35 Komisija apstrīd prasītāju argumentācijas pamatotību.
36 Ir jāatgādina, ka tādos gadījumos kā šajā lietā, kad Eiropas Savienības iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība, Savienības tiesību sistēmā nodrošināto garantiju ievērošanai administratīvajos procesos ir vēl jo lielāka nozīme. Šajās garantijās it īpaši ietilpst kompetentās iestādes pienākums pietiekami pamatot savus lēmumus. Tikai tā Savienības tiesa var pārbaudīt, vai ir iestājušies faktiskie un tiesiskie apstākļi, no kuriem ir atkarīga novērtējuma brīvības izmantošana (šajā ziņā skat. spriedumus, 1991. gada 21. novembris, Technische Universität München, C‑269/90, Krājums, EU:C:1991:438, 14. punkts, un 2008. gada 10. septembris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑465/04, EU:T:2008:324, 54. punkts).
37 Tāpat ir jāatgādina, ka pienākums sniegt pamatojumu ir būtiska formas prasība, kas ir jānošķir no jautājuma par pamatojuma pamatotību, kas attiecas uz strīdīgā tiesību akta tiesiskumu pēc būtības (spriedumi, 2001. gada 22. marts, Francija/Komisija, C‑17/99, Krājums, EU:C:2001:178, 35. punkts, un 2008. gada 12. novembris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑406/06, EU:T:2008:484, 47. punkts).
38 No Finanšu regulas 100. panta 2. punkta un Īstenošanas kārtības 149. panta, kā arī no pastāvīgās judikatūras izriet, ka līgumslēdzēja iestāde ievēro tās pienākumu norādīt pamatojumu, ja vispirms tā nekavējoties paziņo noraidītajam pretendentam vienīgi tā piedāvājuma noraidīšanas iemeslus un pēc tam pretendentiem, kas iesnieguši pieņemamu piedāvājumu un kas to tieši pieprasa, piecpadsmit kalendāro dienu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas paziņo izraudzītā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī izraudzītā pretendenta vārdu/nosaukumu (šajā ziņā skat. spriedumus, 2010. gada 9. septembris, Evropaïki Dynamiki/OEDT, T‑63/06, EU:T:2010:368, 111. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2012. gada 12. decembris, Evropaïki Dynamiki/EFSA, T‑457/07, EU:T:2012:671, 45. punkts).
39 Šis rīcības veids atbilst LESD 296. panta otrajā daļā paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu mērķim, saskaņā ar kuru tiesību akta autora pamatojumam ir jābūt norādītam skaidri un nepārprotami, lai, pirmkārt, ieinteresētās personas varētu uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu nolūkā aizstāvēt savas tiesības un, otrkārt, lai tiesa varētu veikt savu pārbaudi (skat. spriedumus Evropaïki Dynamiki/OEDT, minēts 38. punktā, EU:T:2010:368, 112. punkts un tajā minētā judikatūra, un Evropaïki Dynamiki/EFSA, minēts 38. punktā, EU:T:2012:671, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).
40 Ne no Finanšu regulas 100. panta 2. punkta pirmās daļas, ne no Īstenošanas kārtības 149. panta 3. punkta trešās daļas, ne arī no judikatūras neizriet, ka pēc noraidītā pretendenta rakstveida pieprasījuma līgumslēdzējai iestādei būtu pienākums sniegt tam pilnīgas novērtējuma ziņojumu un izraudzīto piedāvājumu kopijas (rīkojums, 2012. gada 13. janvāris, Evropaïki Dynamiki/AEE, C‑462/10 P, EU:C:2012:14, 39. punkts).
41 Tāpat ir svarīgi atgādināt, ka prasība sniegt pamatojumu ir jāizvērtē atbilstoši lietas apstākļiem, it īpaši ņemot vērā attiecīgā tiesību akta saturu, izvirzītā pamatojuma būtību un interesi, kāda varētu būt tā adresātiem vai citām personām, kuras šis tiesību akts skar tieši un individuāli, paskaidrojumu iegūšanā (skat. spriedumu, 1998. gada 2. aprīlis, Komisija/Sytraval un Brink’s France, C‑367/95 P, Krājums, EU:C:1998:154, 63. punkts un tajā minētā judikatūra, un spriedumu Evropaïki Dynamiki/Komisija, minēts 36. punktā, EU:T:2008:324, 49. punkts).
42 Tātad, lai noskaidrotu, vai šajā lietā PB ir ievērojis pamatojuma sniegšanas prasību, ir jāizvērtē 2011. gada 22. jūlija vēstule, kas ietver lēmumus par prasītāju piedāvājumu ierindošanu kaskādē attiecībā uz katru attiecīgo daļu. Tāpat ir jāizvērtē 2011. gada 27. jūlija vēstule, kas tikusi nosūtīta prasītājām Īstenošanas kārtības 149. panta 3. punktā noteiktajā termiņā, atbildot uz to skaidri formulēto 2011. gada 22. jūlija pieprasījumu, kurā bija lūgts sniegt papildu informāciju par lēmumiem par attiecīgo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu izraudzītajiem pretendentiem un par izraudzīto pretendentu piedāvājumu sarindošanu kaskādē attiecībā uz katru minēto daļu.
43 Ar 2011. gada 22. jūlija vēstuli PB informēja prasītājas par to, ka to piedāvājumi tikuši ierindoti trešajā vietā kaskadē attiecībā uz daļu Nr. 1, trešajā vietā kaskadē attiecībā uz daļu Nr. 4 un otrajā vietā kaskadē attiecībā uz daļu Nr. 3. Turklāt attiecībā uz minētajām daļām PB ir norādījis tehniskās atzīmes, kādas saņēmis katrs no izraudzīto pretendentu piedāvājumiem, attiecīgās cenas un to kopējo gala atzīmi. Visbeidzot, tas ir informējis prasītājas par to tiesībām saņemt papildu informāciju par minēto piedāvājumu sarindošanas pamatojumu.
44 Ka jau norādīts šā sprieduma 15. punktā, pēc tam, kad PB bija saņēmis prasītāju pieprasījumu sniegt paskaidrojumus, tas ar 2011. gada 27. jūlija vēstuli paziņoja prasītājām attiecībā uz daļām Nr. 1, Nr. 3 un Nr. 4 apakšuzņēmuma līgumu slēdzēju, kas ietilpst pārējo izraudzīto pretendentu konsorcijos, nosaukumus un tiem piešķirtās attiecīgā iepirkuma procentuālās daļas. Šajā sakarā ir jāprecizē, ka ir tikuši minēti Logica (pretendents) un Herakles (apakšuzņēmuma līgumu slēdzējs) attiecībā uz daļu Nr. 4, nevis daļu Nr. 3, un tas var tikt izskaidrots tikai ar pārrakstīšanās kļūdu, kuru turklāt prasītājas nav norādījušas.
45 Ar to pašu vēstuli PB pārsūtīja prasītājām novērtējuma ziņojumu izvilkumus, kuros attiecībā uz katru no attiecīgajām daļām bija ietverta informācija par to piedāvājumiem un par pārējo izraudzīto pretendentu piedāvājumiem. Šajos izvilkumos, kuru kopējais apjoms sasniedz 35 lappuses, bija iekļautas tabulas ar piezīmēm atbilstoši tehniskajiem piešķiršanas kritērijiem, kas attiecas uz prasītāju piedāvājumu un pārējo izraudzīto pretendentu piedāvājumu stiprajām un vājajām pusēm, kā arī atzīmes, kas piešķirtas par katru kritēriju. Dažas piezīmes bija daļēji vai pilnībā izlaistas, un PB bija norādījis prasītājām, ka zināma informācija, kuras atklāšana būtu pretrunā sabiedrības interesēm, varētu kaitēt pārējo izraudzīto pretendentu likumīgajām uzņēmējdarbības interesēm (piemēram, informācija saistībā ar piedāvāto tehnisko risinājumu) vai varētu deformēt godīgu konkurenci starp attiecīgajiem uzņēmumiem, nevar tām tikt darīta zināma un ir svītrota.
46 Visbeidzot, ar to pašu vēstuli PB norādīja prasītājām, ka novērtējuma komitejas locekļu uzvārdi nevar tikt atklāti.
47 Ir jākonstatē, ka attiecībā uz katru no attiecīgajām daļām PB ir darījis zināmus prasītājām pārējo izraudzīto pretendentu nosaukumus, novērtējuma komitejas piezīmes – gan par to piedāvājumiem, gan par piedāvājumiem, kas ierindoti augstākā vietā –, kā arī finansiālā novērtējuma rezultātu, tādējādi dodot prasītājām iespēju uzzināt pārējo izraudzīto piedāvājumu raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā tas prasīts Finanšu regulas 100. panta 2. punktā. Proti, tehniskās piezīmes ir ļāvušas prasītājām attiecībā uz minētajām daļām atzīmes, kas piešķirtas to piedāvājumiem atbilstoši katram tehniskajam piešķiršanas kritērijam, salīdzināt ar atzīmēm, kas piešķirtas augstākā vietā ierindotajiem piedāvājumiem.
48 Šajā ziņā, lai arī prasītājas apgalvo, ka Komisijai esot jāpaziņo informācija par pārējo izraudzīto pretendentu piedāvājumiem, kas varētu tikt atzīta par konfidenciālu, un esot jānorāda, cik lielā mērā šī paziņošana var kaitēt minētajiem pretendentiem, tās vienīgi izsaka vispārīgu lūgumu, savos procesuālajos rakstos saistībā ar šo prasības pamatu nenorādot piezīmes vai pat piedāvājumu, uz kurām šīs piezīmes attiecas, daļas, kuru izpaušana varētu būt nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu tiesisko aizsardzību un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.
49 Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas 100. panta 2. punktu līgumslēdzējai iestādei ir tiesības neatklāt noteiktu informāciju, ja šādas informācijas atklāšana varētu kavēt likuma piemērošanu, būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu valsts vai privāta uzņēmuma likumīgām uzņēmējdarbības interesēm vai arī varētu deformēt godīgu konkurenci starp šiem uzņēmumiem.
50 Turklāt no judikatūras izriet, ka, izskatot prasību par līgumslēdzējas iestādes pieņemtu lēmumu saistībā ar publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, sacīkstes princips nenozīmē, ka lietas dalībniekiem ir neierobežotas un absolūtas tiesības piekļūt visai ar attiecīgo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru saistītajai informācijai. Tieši pretēji – šīs tiesības piekļūt informācijai ir jālīdzsvaro ar citu uzņēmēju tiesībām uz to konfidenciālās informācijas un komercnoslēpumu aizsardzību. Konfidenciālās informācijas un komercnoslēpumu aizsardzības princips ir jāīsteno, līdzsvarojot to ar efektīvas tiesiskās aizsardzības prasībām un lietas dalībnieku tiesību uz aizstāvību ievērošanu, un gadījumā, ja persona vēršas ar prasību tiesā, nodrošinot, lai visā procesā tiktu ievērotas tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 23. novembris, bpost/Komisija, T‑514/09, EU:T:2011:689, 25. punkts un tajā minētā judikatūra). No detalizētajiem apsvērumiem, ko prasītājas formulējušas savā 2011. gada 5. augusta vēstulē, ir secināms, ka tām bija pietiekami zināms par pārējo izraudzīto pretendentu piedāvājumu salīdzinošo izdevīgumu.
51 Turklāt ir jāatgādina, ka lēmums prasītāju piedāvājumus ierindot trešajā vietā kaskadē attiecībā uz daļu Nr. 1, trešajā vietā kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 4 un otrajā vietā kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 3 tika pieņemts gala novērtējuma noslēgumā, t.i., pēc cenas un kvalitātes attiecības aprēķināšanas katram piedāvājumam attiecībā uz katru no minētajām daļām. Tātad piedāvājumu, kas ierindoti augstākās vietās nekā prasītāju piedāvājumi, salīdzinošais izdevīgums attiecībā pret prasītāju piedāvājumiem attiecas ne tikai uz atzīmēm, kas iegūtas atbilstoši tehniskajiem piešķiršanas kritērijiem, bet arī uz piedāvāto cenu un, it īpaši, uz piedāvājumu cenas un kvalitātes attiecību.
52 Šajos apstākļos PB, prasītājām attiecībā uz katru no atbilstošajām daļām darot zināmas piezīmes par piedāvājumu, kas ierindoti augstākās vietās nekā prasītāju piedāvājumi, tehnisko novērtējumu atbilstoši katram piešķiršanas kritērijam, kā arī cenu, kas piedāvāta katrā no šiem piedāvājumiem, un sīkas ziņas par cenas un kvalitātes attiecības aprēķinu, ir sniedzis pietiekamu izklāstu par to, kāds ir pārējo izraudzīto pretendentu piedāvājumu salīdzinošais izdevīgums, tostarp gadījumā, kad attiecībā uz konkrētu daļu minētajos piedāvājumos bija norādīta augstāka cena nekā prasītāju piedāvājumos.
53 Pretēji tam, ko, šķiet, uzskata prasītājas, nevar tikt prasīts, lai, paziņojot piedāvājuma, kas izraudzīts attiecībā uz katru konkrēto daļu, raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, līgumslēdzēja iestāde sniegtu skrupulozu salīdzinošu šī piedāvājuma un noraidītā pretendenta piedāvājuma analīzi (rīkojums, 2011. gada 13. oktobris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, C‑560/10 P, EU:C:2011:657, 17. punkts, un spriedums Evropaïki Dynamiki/EFSA, minēts 38. punktā, EU:T:2012:671, 51. punkts), un tas attiecas, kā tas ir šajā lietā, arī uz pretendentu, kura piedāvājumi – tādi kā prasītāju piedāvājumi – ir tikuši ierindoti zemākā vietā nekā pārējo izraudzīto pretendentu piedāvājumi.
54 Turklāt pretēji prasītāju apgalvojumiem konkrētajā gadījumā nevar tikt secināts, ka PB būtu pienākums norādīt stingrāku pamatojumu tāpēc, ka piešķiršanas procesā ir tikušas pieļautas kļūdas, kuru dēļ novērtējuma komiteja ir pieņēmusi grozīto piešķiršanas lēmumu. Pirmkārt, ir jākonstatē, ka pieļautā kļūda, kuras dēļ ir pieņemts labotais piešķiršanas lēmums, neattiecas uz daļām Nr. 3. un Nr. 4 (skat. šā sprieduma 12. punktu). Otrkārt, runājot par daļu Nr. 1, kuru skar minētā kļūda, Komisija ir norādījusi, ka tā ir aprēķina kļūda formulā, ko izmanto, lai izvērtētu piedāvājumu ar vislabāko cenas un kvalitātes attiecību (skat. šā sprieduma 12. punktu). Tiesas sēdē atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu, Komisija precizēja, ka atzīmes nekādā ziņā nav tikušas grozītas, to apstiprina dokuments ar nosaukumu “Corrigendum to Report of works of the Evaluation Committee evaluating offers submitted in response to the call for tenders N° 10340 lot 1” (Labojums novērtējuma komitejas darba ziņojumā par to piedāvājumu novērtējumu, kas iesniegti, atbildot uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu procedūrā [AO] 10340, saistībā ar daļu Nr. 1), kurš ir pievienots lietas materiāliem (skat. šā sprieduma 21. punktu). Līdz ar to šī kļūda neskāra atzīmju noteikšanu piedāvājumiem, veicot to izvērtēšanu atbilstoši tehniskajiem piešķiršanas kritērijiem.
55 Visbeidzot, ir jānoraida prasītāju argumentācija, kurā tās atsaucas uz to, ka nekāda cita struktūra, izņemot novērtējuma komiteju, nav izvērtējusi to sniegtās detalizētās piezīmes, lai gan tās esot svarīgas, lai panāktu objektīvu risinājumu. Proti, no piemērojamā tiesiskā regulējuma neizriet, ka līgumslēdzējai iestādei būtu pienākums veikt šādu izvērtēšanu, un prasītājas turklāt nenorāda šajā ziņā nevienu tiesību normu. Katrā ziņā šī argumentācija nav iedarbīga, jo ar to nevar tikt pierādīta 2011. gada 22. jūlija vēstules, kas ietver lēmumus par prasītāju piedāvājumu ierindošanu kaskādē attiecībā uz katru daļu, pamatojuma nepietiekamība, un šā iebilduma dēļ nevar tikt atcelti minētā vēstule un šie lēmumi.
56 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka PB savās 2011. gada 22. un 27. jūlija vēstulēs, kā arī 2011. gada 27. jūlija vēstules pielikumā pievienotajos novērtējuma ziņojumu izvilkumos ir sniedzis pietiekami detalizētu pamatojumu par iemesliem, kuru dēļ prasītāju piedāvājumi ir tikuši ierindoti trešajā vietā kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 1, trešajā vietā kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 4 un otrajā vietā kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 3, un, pretēji prasītāju apgalvojumiem, nav jāaicina Komisiju iesniegt tabulu, kurā attiecībā uz daļām Nr. 1, Nr. 3 un Nr. 4 un attiecībā uz katru izraudzīto pretendentu būtu parādīta katras – labvēlīgas vai nelabvēlīgas – piezīmes ietekme uz novērtējuma noteikšanu piedāvājumiem atbilstoši katram tehniskajam piešķiršanas kritērijam. Šajā ziņā ir jāprecizē, ka no līgumslēdzējas iestādes nevar tikt prasīts, lai tā pretendentam, kura piedāvājums nav ierindots pirmajā vietā kaskādē, papildus šī piedāvājuma ierindojuma motīviem nosūtītu arī skrupulozu kopsavilkumu par to, kādā veidā, izvērtējot tā piedāvājumu, ir ticis ņemts vērā katrs šī piedāvājuma aspekts (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2012. gada 4. oktobris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, C‑629/11 P, EU:C:2012:617, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).
57 Turklāt, ciktāl prasītājas lūdz Vispārējo tiesu uzdot iesniegt visus prasītāju piedāvājumu un pārējo izraudzīto pretendentu piedāvājumu novērtējuma ziņojumus, ir jāatgādina, ka noraidītajam pretendentam nav tiesību prasīt darīt tam zināmus minētos novērtējuma ziņojumus pilnā apjomā (skat. šā sprieduma 40. punktu), un tas – tādā situācijā kā šajā lieta aplūkotā – attiecas arī uz pretendentu, kura piedāvājums – tāds kā prasītāju piedāvājumi – ir ticis ierindots kaskadē zemākā vietā nekā pārējo izraudzīto pretendentu piedāvājumi tajā pašā kaskādē. Turklāt šāda izpaušana konkrētajā lietā nav nepieciešama.
58 Līdz ar to nav jāapmierina prasītāju lūgums Vispārējai tiesai, lai tā uzdotu iesniegt prasītāju norādīto tabulu, kas minēta šā sprieduma 56. punktā, kā arī visus novērtējuma ziņojumus.
59 Ir jāsecina, ka PB juridiski pietiekami ir pamatojis savus lēmumus par prasītāju piedāvājumu sarindošanu kaskādē attiecībā uz katru no attiecīgajām daļām un ir izpildījis prasības, kas noteiktas Finanšu regulas 100. panta 2. punktā un Īstenošanas kārtības 149. pantā.
60 Šis secinājums nevar tikt atspēkots ar prasītāju apgalvojumiem par dažu novērtējuma komitejas piezīmju, kas attiecas uz to piedāvājumu novērtējumu attiecībā uz daļām Nr. 1, Nr. 3 un Nr. 4, nepietiekamību.
61 Proti, ciktāl prasītājas ar savu argumentāciju par to piedāvājumu novērtējumu atbilstoši 1.1., 1.3. un 3.1. kritērijam paredz apstrīdēt novērtējuma komitejas piezīmju pamatotību, šāda argumentācija noteikti ir noraidāma saistībā ar šo prasības pamatu, kas attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.
62 Turklāt, ņemot vērā šā sprieduma 39. punktā atgādināto judikatūru, prasītājām nav pamata apgalvot pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu. Proti, pirmkārt, ciktāl prasītājas citē novērtējuma komitejas piezīmes, kas sniegtas, izvērtējot to piedāvājumus atbilstoši 1.5., 3.2., 3.5. un 4.2. kritērijam, pietiek konstatēt, ka tās necitē šīs piezīmes pilnā apjomā, kādas tās ietvertas prasītājām paziņotajos novērtējuma ziņojumu izvilkumos. Ir jākonstatē, ka šīs piezīmes ir pietiekami konkrētas, lai tās varētu tikt saprastas un apstrīdētas un lai varētu tikt veikta pārbaude attiecībā uz novērtējuma komitejas vērtējumu, – tāpat kā piezīmes, ko turklāt citējušas prasītājas un kas izteiktas, izvērtējot to piedāvājumus atbilstoši 1.2., 1.4., 3.3., 3.4. un 3.5. kritērijam. Visbeidzot, ņemot vērā, kādā mērā prasītājas ir izvērsušas savas domas nolūkā apstrīdēt noteiktu to citēto piezīmju pamatotību to procesuālo rakstu daļā, kas attiecas uz otro prasības pamatu, kā arī daļā, kas attiecas uz trešo prasības pamatu, saistībā ar to piedāvājumu izvērtēšanu atbilstoši 1.1., 1.2., 1.4., 1.5., 3.2., 3.4., 3.5. un 4.2. kritērijam vai saistībā ar viena cita piedāvājuma izvērtēšanu, attiecībā uz kuru ir sniegta tāda pati piezīme saistībā ar 1.3. un 3.3. kritēriju, tām nav pamata apgalvot pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu. Proti, šīs izvērstās domas arī liecina par to, ka prasītājas varēja šajā ziņā izprast PB argumentāciju.
63 Otrkārt, pretēji prasītāju apgalvojumiem PB nebija pienākuma konkretizēt, ko pārējie izraudzītie pretendenti piedāvāja labāku nekā prasītājas, ne arī izklāstīt tā iemeslus. Šī prasītāju argumentācija par piezīmēm, ko novērtējuma komiteja sniegusi, izvērtējot to piedāvājumus un pārējo izraudzīto pretendentu piedāvājumus atbilstoši 3.1., 3.2. un 4.2. kritērijam, ir vērsta uz to, lai lūgtu veikt piedāvājumu skrupulozu salīdzinošu analīzi, un līdz ar to ir noraidāma (skat. šā sprieduma 53. punktu). Runājot par prasītāju argumentu, kurā saistībā ar piedāvājumu izvērtēšanu atbilstoši 4.2. kritērijam ir norādīts uz to, ka novērtējuma ziņojumā vispār neesot nekādu piezīmju par Sword-Siveco ierosināto piegāžu vadības pieeju, pietiek konstatēt, ka šis pretendents nav ticis izraudzīts kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 4.
64 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, šis prasības pamats ir jānoraida.
B – Par otro prasības pamatu – specifikāciju neievērošanu, jo piešķiršanas kritērijs esot ticis piemērots, pārkāpjot Finanšu regulas 97. pantu un Īstenošanas kārtības 138. pantu
[..]
C – Par trešo prasības pamatu – par acīmredzamām kļūdām vērtējumā, par neskaidrām un nepamatotām novērtējuma komitejas piezīmēm, par uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu norādīto piešķiršanas kritēriju “a posteriori” grozīšanu, par kritērijiem, kas nav tikuši paziņoti pretendentiem atbilstošā termiņā, kā arī par izvēles un piešķiršanas kritēriju sajaukšanu
[..]
377 Tā kā visi prasītāju izvirzītie prasības pamati par atcelšanu ir noraidāmi, šī prasība ir jānoraida, ciktāl ar to ir lūgts atcelt lēmumus ierindot prasītāju piedāvājumus trešajā vietā kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 1, trešajā vietā kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 4 un otrajā vietā kaskādē attiecībā uz daļu Nr. 3.
378 Runājot par prasību atcelt lēmumus, ar kuriem attiecīgo līgumu slēgšanas tiesības ir piešķirtas pārējiem izraudzītajiem pretendentiem, ciktāl šie lēmumi attiecas uz to sarindošanu, tā ir noraidāma tādēļ, ka ir tikusi noraidīta prasība atcelt šā sprieduma 377. punktā minētos lēmumus, ar kuriem tie ir cieši saistīti (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2007. gada 18. aprīlis, Deloitte Business Advisory/Komisija, T‑195/05, Krājums, EU:T:2007:107, 113. punkts, un 2012. gada 10. oktobris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑247/09, EU:T:2012:533, 170. punkts).
[..]
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) European Dynamics Luxembourg SA, European Dynamics Belgium SA un Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 8. jūlijā.
[Paraksti]
Satura rādītājs
Tiesvedības priekšvēsture
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
Juridiskais pamatojums
I – Par prasību atcelt tiesību aktu
A – Par pirmo prasības pamatu – pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, jo neesot ticis darīts zināms izraudzīto pretendentu piedāvājumu salīdzinošais izdevīgums un neesot ievērots Finanšu regulas 100. panta 2. punkts
B – Par otro prasības pamatu – specifikāciju neievērošanu, jo piešķiršanas kritērijs esot ticis piemērots, pārkāpjot Finanšu regulas 97. pantu un Īstenošanas kārtības 138. pantu
C – Par trešo prasības pamatu – par acīmredzamām kļūdām vērtējumā, par neskaidrām un nepamatotām novērtējuma komitejas piezīmēm, par uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu norādīto piešķiršanas kritēriju “a posteriori” grozīšanu, par kritērijiem, kas nav tikuši paziņoti pretendentiem atbilstošā termiņā, kā arī par izvēles un piešķiršanas kritēriju sajaukšanu