Lieta T‑538/11

Beļģijas Karaliste

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Sabiedrības veselība – Atbalsts, kas piešķirts transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) skrīninga testu liellopiem finansēšanai – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par daļēji saderīgu un daļēji nesaderīgu ar kopējo tirgu – Prasība atcelt tiesību aktu – Nelabvēlīgs akts – Pieņemamība – Jēdziens “priekšrocība” – Jēdziens “selektivitāte”

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 25. marta spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Lēmums, ar kuru paziņotais pasākums ir kvalificēts par valsts atbalstu un atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu – Iekļaušana

(LESD 107. panta 1. punkts, 108. un 263. pants)

2.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Valsts intervence jomās, kas Eiropas Savienībā nav harmonizētas – Iekļaušana

(LESD 107. un 108. pants)

3.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Valsts intervence, atvieglojot izmaksas, kuras parasti jāmaksā no uzņēmuma budžeta – Izmaksas, kas izriet no valsts tiesiskā regulējuma ievērošanas – Obligāto kontroļu izmaksas saistībā ar produktu ražošanu vai tirdzniecību – Iekļaušana – Izmaksas, kas saistītas ar valsts varas prerogatīvu īstenošanu – Ietekmes neesamība – “Piesārņotājs maksā” princips – Ietekmes neesamība

(LESD 107. panta 1. punkts)

4.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Valsts atbalsta saņēmējiem piešķirta priekšrocība – Sabiedrības veselības aizsardzības mērķis – Ietekmes uz pasākuma kvalificēšanu par atbalstu neesamība

(LESD 107. panta 1. punkts)

5.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvais raksturs – Atšķirība starp uzņēmumiem, kas atrodas faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā – Pasākumi, kas atbalsta tikai vienas nozares tirgus dalībniekus, izslēdzot citas nozares – Pamatojums, kas izriet no attiecīgo izmaksu sistēmas struktūras un rakstura – Neesamība

(LESD 107. panta 1. punkts)

6.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvais raksturs – Valsts atbalsta saņēmējiem piešķirta priekšrocība – Novērtēšana salīdzinājumā ar citiem tās pašas dalībvalsts uzņēmumiem, nevis ar citu dalībvalstu uzņēmumiem

(LESD 107. panta 1. punkts)

7.      Prasība atcelt tiesību aktu – Priekšmets – Lēmums, kas ir balstīts uz vairākiem pamatiem, katrs no kuriem ir pietiekams savas rezolutīvās daļas pamatošanai – Lēmums valsts atbalsta jomā – Ar kļūdu vai citu nelikumību saistīti pamati, kas ietekmē tikai vienu no šiem pamatojumiem – Pamats, kas nav efektīvs, lai būtu pamatā lēmuma atcelšanai

(LESD 263. pants)

8.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Līdzvērtīgas prasības attiecībā uz pamata pamatojumam izvirzītajiem iebildumiem

(Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 47.–49. un 53. punktu)

2.      Valsts atbalsta jomā dalībvalstu iejaukšanās jomās, kas Eiropas Savienībā nav saskaņotas, nav izslēgta no valsts atbalsta pārbaudes tiesiskā regulējuma piemērošanas jomas. Atzīstot pretējo, noteikti tiktu liegta LESD 107. un 108. panta lietderīgā iedarbība.

(sal. ar 65. un 67. punktu)

3.      Valsts atbalsta jomā jēdzienā “nodokļu slogs, kas parasti jāsedz no uzņēmuma budžeta” īpaši ietilpst papildu izmaksas, kas jāuzņemas uzņēmumiem to likumā, administratīvos aktos vai līgumos, kas ir paredzēti saimnieciskajai darbībai, noteikto saistību dēļ, tādas ir arī obligāto kontroļu, kas attiecas uz produktu ražošanu vai tirdzniecību, izmaksas.

Turklāt jēdziens “nodokļu slogs, kas parasti jāsedz no uzņēmuma budžeta” neattiecas tikai uz izmaksām, kas izriet no principa “piesārņotājs maksā” piemērošanas. Šo secinājumu nevar apstrīdēt fakts, ka minētais princips nav piemērojams, pat ja tas tiktu pierādīts.

Katrā ziņā tam, ka maksājumi uzņēmumiem ir noteikti ar valsts tiesisko regulējumu, kas tādējādi noteikti ir saistīts ar to, ka attiecīgā dalībvalsts īsteno savas valsts varas prerogatīvas, nav pretrunā tas, ka minētie maksājumi tiek kvalificēti kā “nodokļu slogs, kas parasti jāsedz no uzņēmuma budžeta”.

(sal. ar 76., 77., 85., 96., 104. un 105. punktu)

4.      LESD 107. panta 1. punktā nav nodalīti valsts pasākumu cēloņi vai mērķi, bet tie noteikti atkarībā no to radītās ietekmes. Tādējādi attiecīgā pasākuma mērķis aizsargāt sabiedrības veselību, pat ja tas ir patiess, nav pietiekams, lai noraidītu kvalifikāciju par valsts atbalstu, ko Komisija veikusi lēmumā.

(sal. ar 80. un 81. punktu)

5.      Valsts atbalsta jomā pasākuma selektīvais raksturs, ar kuriem tiek ieviesta diferenciācija starp uzņēmumiem izmaksu ziņā, pirmkārt, ir pierādīts, ja Komisija konstatē, ka vienas noteiktas nozares tirgus dalībniekiem ir priekšrocības, kas nav pieejamas citu nozaru uzņēmumiem, jo viņiem pārbaudes, kas tiem bija obligāti jāveic pirms savas produkcijas laišanas tirgū vai tirdzniecības, bija bezmaksas, savukārt citu nozaru uzņēmējiem šādas iespējas nebija.

Otrkārt, pasākuma selektīvais raksturs ir jāvērtē salīdzinājumā ar visiem uzņēmumiem, nevis salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas saņem tādu pašu priekšrocību vienas un tās pašas grupas ietvaros.

Visbeidzot, tas, ka atbalsta saņēmējiem ir jāsedz izmaksas, kas nav jāsedz citu nozaru uzņēmumiem, pat ja tas tā ir, nav pietiekami, lai pierādītu, ka atšķirības starp uzņēmumiem izmaksu jomā attaisno attiecīgo izmaksu raksturs un struktūra.

(sal. ar 103., 110., 111., 114.–116. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 124. punktu)

7.      Tādējādi, pat ja nebūtu šī kļūdainā secinājuma par selektīvu valsts atbalsta pasākumu, pārējie lēmuma pamati pamato secinājumu, ka šis pasākums ir selektīvs; Komisijas pieļautā kļūda nevar ietekmēt tās lēmuma tiesiskumu.

(sal. ar 126. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 131. punktu)