CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2010. gada 11. maijā

Lieta F‑30/08

Fotios Nanopoulos

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Civildienesta tiesas kompetence – Pieņemamība – Nelabvēlīgs akts – Ārpuslīgumiskā atbildība – Informācijas noplūde presē – Nevainīguma prezumpcijas princips – Morālais kaitējums – Lēmums uzsākt disciplinārlietu – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pienākums sniegt palīdzību – Civildienesta noteikumu 24. pants

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru F. Nanopoulos lūdz, lai Komisijai tās pieļauto kļūdu dēļ attiecībā uz prasītāja stāvokli un viņa karjeras vadību tiktu piespriests viņam izmaksāt EUR 850 000 par radīto morālo kaitējumu

Nolēmums Eiropas Komisija izmaksā F. Nanopoulos summu EUR 90 000 apmērā. Pārējā daļā prasību noraidīt. Komisija atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Pirmstiesas procedūra

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Lēmums par administrācijas pienākumu sniegt palīdzību – Iekļaušana – Novēloti pieņemts lēmums – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 24., 90. un 91. pants)

3.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Prasība atlīdzināt zaudējumus, kas radušies lēmuma uzsākt disciplinārlietu rezultātā – Pirmstiesas procedūra

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

4.      Ierēdņi – Prasība – Termiņi – Iestādei adresēts lūgums atlīdzināt zaudējumus – Saprātīga termiņa ievērošana – Vērtējuma kritēriji

(Tiesas Statūtu 46. pants; Civildienesta noteikumu 90. pants)

5.      Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Jēdziens

(LESD 270. pants)

6.      Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Piemērošanas joma – Novēloti pieņemts lēmums – Dienesta pārkāpums, kā rezultātā var iestāties administrācijas atbildība

(Civildienesta noteikumu 24. pants)

7.      Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Ierēdņa personas datu noplūde

(LESD 270. pants un 340. panta otrā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 45/2001)

8.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Disciplinārlietas uzsākšana – Iecēlējinstitūcijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas – Lietas uzsākšana bez pietiekami precīzas un atbilstīgas informācijas – Dienesta pārkāpums, kā rezultātā var iestāties administrācijas atbildība

(Civildienesta noteikumu 87. pants; IX pielikums)

9.      Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Dienesta pārkāpums – Pakāpei atbilstošu pienākumu neuzticēšana ierēdnim

(LESD 270. pants un 340. panta otrā daļa)

1.      Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā noteiktajā tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmā prasība par zaudējumu atlīdzību, kas, salīdzinājumā ar prasību atcelt tiesību aktu, ir autonoms tiesību aizsardzības līdzeklis, ir pieņemama tikai tad, ja pirms tam saskaņā ar Civildienesta noteikumiem tikusi īstenota pirmstiesas procedūra. Šī procedūra ir atšķirīga atkarībā no tā, vai zaudējumi, kurus tiek prasīts atlīdzināt, ir radušies Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā paredzēta nelabvēlīga akta rezultātā vai administrācijas rīcības, kurai nav lēmuma rakstura, rezultātā. Pirmajā gadījumā ieinteresētajai personai noteiktajā termiņā ir jāvēršas iecēlējinstitūcijā ar sūdzību, kas vērsta pret attiecīgo aktu. Turpretim otrajā gadījumā administratīvajam procesam ir jāsākas, iesniedzot Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktā paredzēto lūgumu par zaudējumu atlīdzību. Lēmums ir uzskatāms par nelabvēlīgu tikai tad, ja šāds lūgums ir tieši vai netieši noraidīts, un šādā gadījumā par to var iesniegt sūdzību, savukārt prasību par zaudējumu atlīdzību var iesniegt Civildienesta tiesā tikai tad, ja šī sūdzība ir tieši vai netieši noraidīta.

(skat. 83. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1991. gada 25. septembris, T‑5/90 Marcato/Komisija, Recueil, II‑731. lpp., 49. un 50. punkts; 1996. gada 28. jūnijs, T‑500/93 Y/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑335. un II‑977. lpp., 64. punkts.

2.      Lēmums saistībā ar pienākumu sniegt palīdzību ir nelabvēlīgs akts. Savukārt iestādes kavēšanās lemt par savu pienākumu sniegt palīdzību un paziņot savu lēmumu principā nav nelabvēlīgs akts. Attiecībā uz iestādes atturēšanos pēc savas iniciatīvas sniegt palīdzību ierēdnim, kurš uzskata, ka viņš var atsaukties uz Civildienesta noteikumu 24. pantu, iestādē, kurā viņš strādā, principā ir jāiesniedz lūgums par palīdzības sniegšanu. Vienīgi noteikti izņēmuma apstākļi var likt iestādei bez iepriekšēja attiecīgās personas lūguma pēc savas iniciatīvas sniegt konkrētu palīdzību. Ja šādu apstākļu nav, iestādes atturēšanās pēc savas iniciatīvas sniegt palīdzību saviem ierēdņiem un darbiniekiem nav nelabvēlīgs akts.

(skat. 93., 99. un 101. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1986. gada 12. jūnijs, 229/84 Sommerlatte/Komisija, Recueil, 1805. lpp., 20. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 26. oktobris, T‑59/92 Caronna/Komisija, Recueil, II‑1129. lpp., 100. punkts; 1994. gada 1. decembris, T‑79/92 Ditterich/Komisija, Recueil FP, I‑A‑289. un II‑907. lpp., 66. punkts; 1997. gada 6. novembris, T‑223/95 Ronchi/Komisija, Recueil FP, I‑A‑321. un II‑879. lpp., 25.–31. punkts; 2006. gada 13. jūlijs, T‑285/04 Andrieu/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑161. un II‑A‑2‑775. lpp., 135. punkts; 2007. gada 12. septembris, T‑249/04 Combescot/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑181. un II‑A‑2‑1219. lpp., 32. punkts; 2008. gada 18. decembris, T‑90/07 P un T‑99/07 P Beļģija un Komisija/Genette, Krājums, II‑3859. lpp., 100.–102. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 31. maijs, F‑91/05 Frankin u.c./Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑25. un II‑A‑1‑83. lpp., 24. punkts.

3.      Pirmstiesas procedūra, kas piemērojama tādu zaudējumu atlīdzināšanai, ko radījis lēmums uzsākt disciplinārlietu, ir atkarīga no administrācijas pieņemtā galīgā lēmuma.

Ja uzsāktā disciplinārlieta tiek izbeigta ar nelabvēlīgu lēmumu, ierēdnis uz lēmuma par šīs lietas uzsākšanu prettiesiskumu var atsaukties, tikai lai atbalstītu prasījumu, kas Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētajos sūdzības iesniegšanas un prasības celšanas termiņos tieši vērsts pret šīs disciplinārlietas noslēgumā pieņemtu nelabvēlīgu lēmumu.

Savukārt tad, ja administrācija pieņem lēmumu izbeigt disciplinārlietu, neveicot nekādus tālākus pasākumus, tā kā šis lēmums nav nelabvēlīgs prasītājam, lai panāktu tādu zaudējumu atlīdzināšanu, ko radījis lēmums uzsākt disciplinārlietu, vispirms jāievēro Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētā divpakāpju pirmstiesas procedūra.

(skat. 111.–113. punktu)

4.      Ierēdņiem vai darbiniekiem, kuri vēlas, lai Savienība atlīdzinātu zaudējumus, kas tiem radušies sakarā ar tās vainojamu rīcību, šāds lūgums ir jāiesniedz saprātīgā termiņā, sākot no brīža, kad viņi ir uzzinājuši par situāciju, par kuru viņi sūdzas, lai gan Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktā nav noteikts nekāds termiņš šāda lūguma iesniegšanai.

Ja tiesību normās nav ietverts atbilstošs regulējums, saprātīgs termiņš ir jāievēro visos gadījumos, kad tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības princips atļauj Savienības iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām rīkoties bez jebkāda ierobežojuma laikā, līdz ar to it īpaši riskējot, ka tiks apdraudēta radītās juridiskās situācijas stabilitāte. Zaudējumu atlīdzības prasību gadījumā, kuru rezultātā Savienībai var rasties finansiālas saistības, saprātīgi termiņi prasības par zaudējumu atlīdzību celšanai jāievēro arī sabiedrisko līdzekļu aizsardzības interesēs, kas ir izteikta īpaši attiecībā uz prasībām, kuras izriet no ārpuslīgumiskās atbildības, Tiesas Reglamenta 46. pantā noteiktajā piecu gadu noilguma termiņā. Termiņa ilguma saprātīgums jāvērtē, ievērojot katras atsevišķās lietas apstākļus un lietas iznākuma nozīmi ieinteresētajām personām, lietas sarežģītību un lietas dalībnieku uzvedību.

(skat. 116. un 117. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 5. oktobris, T‑45/01 Sanders u.c./Komisija, Krājums, II‑3315. lpp., 59. punkts; 2004. gada 5. oktobris, T‑144/02 Eagle u.c./Komisija, Krājums, II‑3381. lpp., 65. un 66. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 4. novembris, F‑87/07 Marcuccio/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑351. un II‑A‑1‑1915. lpp., 27. punkts, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība Vispārējā tiesā, lieta T‑16/09 P.

5.      Atbilstoši LESD 270. pantam celtas prasības par zaudējumu atlīdzību pamatotība ir atkarīga no visu to nosacījumu izpildes, kas saistīti ar Kopienu iestādēm pārmestās rīcības prettiesiskumu, zaudējumu esamību un cēloņsakarības pastāvēšanu starp iestādes rīcību un norādīto kaitējumu.

Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība, pamatojoties uz LESD 270. pantu, var iestāties sakarā ar nelabvēlīga akta (vai rīcības, kurai nav lēmuma rakstura) nelikumību vien, un nav jāpārbauda, vai ir runa par pietiekami būtisku tādas tiesību normas pārkāpumu, kas piešķir tiesības privātpersonām.

Tiesai nav liegta iespēja novērtēt administrācijas rīcības brīvības robežas attiecīgajā jomā, gluži otrādi – šis kritērijs ir būtisks faktors, vērtējot attiecīgā lēmuma vai rīcības tiesiskumu, turklāt tiesas īstenotās pārbaudes intensitāte ir atkarīga no vairāk vai mazāk plašās rīcības brīvības, kāda administrācijai ir atbilstoši piemērojamajām tiesību normām un tai saistošajām labas pārvaldības prasībām.

Savienības tiesai, lai pārbaudītu, vai pirmais ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās nosacījums ir izpildīts, ir jānovērtē vienīgi, vai Komisijai pārmestā rīcība, ņemot vērā rīcības brīvību, kāda administrācijai ir Civildienesta tiesā izskatāmajā strīdā, ir dienesta pārkāpums.

(skat. 128.–133. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1994. gada 1. jūnijs, C‑136/92 P Komisija/Brazzelli Lualdi u.c., Recueil, I‑1981. lpp., 42. punkts; 2008. gada 21. februāris, C‑348/06 P Komisija/Girardot, Krājums, I‑833. lpp., 52. un 53. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 7. februāris, T‑339/03 Clotuche/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑29. un II‑A‑2‑179. lpp., 219. un 220. punkts; 2007. gada 12. septembris, T‑250/04 Combescot/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑191. un II‑A‑2‑1251. lpp., 86. punkts.

6.      Administrācijai ir plaša rīcības brīvība, izvēloties pasākumus un līdzekļus Civildienesta noteikumu 24. panta īstenošanai. Tomēr, ja pastāv nopietnas un nepamatotas apsūdzības attiecībā uz ierēdņa profesionālo godu un cieņu saistībā ar viņa pienākumu izpildi, tai ir jānoraida šīs apsūdzības un jāveic pasākumi, lai atjaunotu attiecīgās personas aizskarto reputāciju. It īpaši administrācijai ir jāiesaistās tik enerģiski, ātri un rūpīgi, kā prasa lietas apstākļi.

Palīdzības lūgumi, kurus iesniedzis ierēdnis sakarā ar goda un cieņas vai viņa profesionālās reputācijas aizskārumu presē, principā prasa īpaši ātru administrācijas atbildi, lai panāktu lietderīgu iedarbību un ļautu ierēdnim vajadzības gadījumā izvairīties no noilguma iestāšanās saistībā ar īsajiem termiņiem prasību par tiesību aktu par presi pārkāpumiem celšanai noteiktās valstu tiesās.

Administrācijas kavēšanās rīkoties, ja nepastāv īpaši apstākļi, ir dienesta pārkāpums, kā rezultātā var iestāties administrācijas atbildība.

(skat. 139.–141. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1972. gada 13. jūlijs, 79/71 Heinemann/Komisija, Recueil, 579. lpp., 12. punkts; 1986. gada 6. februāris, 173/82, 157/83 un 186/84 Castille/Komisija, Recueil, 497. lpp.

Pirmās instances tiesa: 1991. gada 24. janvāris, T‑27/90 Latham/Komisija, Recueil, II‑35. lpp., 49. un 50. punkts; 1993. gada 21. aprīlis, T‑5/92 Tallarico/Parlaments, Recueil, II‑477. lpp., 31. punkts; Caronna/Komisija, minēts iepriekš, 64., 65. un 92. punkts un tajos minētā judikatūra; 1996. gada 28. februāris, T‑294/94 Dimitriadis/Revīzijas palāta, Recueil FP, I‑A‑51. un II‑151. lpp., 39. un 45. punkts; 1998. gada 17. marts, T‑183/95 Carraro/Komisija, Recueil FP, I‑A‑123. un II‑329. lpp., 33. punkts.

7.      Prettiesiska personas datu noplūde ir tāda personas datu apstrāde, kura ir pretrunā Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti noteikumiem.

Prasītājam prasībā par zaudējumu atlīdzību ir jāpierāda, ka ir izpildīti nosacījumi, lai iestātos attiecīgās iestādes ārpuslīgumiskā atbildība. Tādējādi prasītājam principā ir jāpierāda, ka informācija, kas par viņu publicēta presē, nāk no informācijas noplūdes, kurā ir vainojama administrācija. Tomēr šis noteikums tiek mīkstināts tad, ja zaudējumus radījušo notikumu var būt izraisījuši vairāki atšķirīgi iemesli un Kopienu iestāde nav sniegusi nekādus pierādījumus, kas ļautu noteikt, kurš no šiem iemesliem ir izraisījis šo notikumu, lai gan tā ir piemērotākā situācijā, lai šos pierādījumus sniegtu, un tādējādi šaubas ir jātulko tai par sliktu.

Gadījumā, kad ierēdņa vārda izpaušana prettiesiskas informācijas noplūdes rezultātā, kas notikusi saistībā ar iestādes paziņojumā presei ietverto informāciju plašākai sabiedrībai un presei, ir ļāvusi uzskatīt, ka šis ierēdnis ir saistīts ar finansiālo skandālu, šāda personas datu informācijas noplūde tieši pastiprina attiecīgās personas goda un profesionālās reputācijas aizskārumu.

Šādā gadījumā kaitējums tikai ļoti ierobežoti tiek mazināts ar iestādes paziņojumu presei, kurā precizēts, ka uzsāktā disciplinārlieta pret nevainīgu ierēdni ir izbeigta, jo šādam paziņojumam ir daudz mazāka ietekme nekā presē publicētajiem rakstiem.

(skat. 160., 161., 246. un 247. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 12. septembris, T‑259/03 Nikolaou/Komisija, Krājumā nav publicēts, 141. un 208. punkts; 2008. gada 8. jūlijs, T‑48/05 Franchet un Byk/Komisija, Krājums, II‑1585. lpp., 182. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 2. maijs, F‑23/05 Giraudy/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑121. un II‑A‑1‑657. lpp., 206. punkts.

8.      Lēmuma, ar kuru pret ierēdni tiek uzsākta disciplinārlieta, mērķis ir ļaut iecēlējinstitūcijai pārbaudīt attiecīgajam ierēdnim pārmesto faktu patiesumu un nopietnību un to uzklausīt šajā jautājumā atbilstoši Civildienesta noteikumu 87. pantam, lai, pirmkārt, nonāktu pie viedokļa par iespēju disciplinārlietu izbeigt, neveicot nekādus tālākus pasākumus, vai iespēju ierēdnim noteikt disciplinārsodu un, otrkārt, vajadzības gadījumā lemtu par nepieciešamību pirms šī soda uzlikšanas lietu nosūtīt Disciplinārlietu kolēģijai atbilstoši Civildienesta noteikumu IX pielikumā paredzētajai procedūrai.

Šāds lēmums, ņemot vērā nopietnās un neatgriezeniskās sekas, ko tas var radīt, neizbēgami ietver sensitīvus apsvērumus no iestādes puses. Iestādei šajā ziņā ir plaša rīcības brīvība, un, ja nepastāv acīmredzama kļūda pārmesto faktu vērtējumā un nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana, tiesas pārbaude attiecas vienīgi uz faktu, kurus administrācija ņēmusi vērā, uzsākot disciplinārlietu, materiālās atbilstības pārbaudi.

Tomēr, lai aizsargātu attiecīgā ierēdņa tiesības, iecēlējinstitūcijai pirms disciplinārlietas uzsākšanas ir jābūt pietiekami precīzai un atbilstošai informācijai. Šajā ziņā, pat ja tas nav tā mērķis, nevar izslēgt, ka iekšējā audita ziņojums attiecīgā gadījumā var būt pamats disciplinārlietas uzsākšanai. Ja administrācija atsaucas uz šādu ziņojumu, katrā atsevišķā gadījumā jāpārliecinās, vai šāda veida dokumentā ietvertā informācija ir pietiekami precīza un atbilstoša, lai pamatotu disciplinārlietas uzsākšanu. Attiecīgā iestāde pieļauj acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpj labas pārvaldības principu, ja tā uzsāk disciplinārlietu pret ierēdni, ņemot par pamatu tikai iekšējā audita dienesta ziņojumu, kas ticis sagatavots, pamatojoties uz daļēju un nepilnīgu informāciju. Šāda darbība ir pārkāpums, kas var izraisīt [administrācijas] atbildības iestāšanos.

Lēmums uzsākt disciplinārlietu, lai gan iestādes rīcībā nav bijis pietiekami precīzas un atbilstošas informācijas, ir pārkāpums, kurš būtiski aizskar attiecīgās personas godu un profesionālo reputāciju, ja tas plašākai sabiedrībai, kā arī attiecīgajai personai tuviem cilvēkiem un viņa kolēģiem ir varējis likt domāt, ka viņš ir izdarījis sodāmas darbības.

Šādā gadījumā kaitējums tikai ļoti ierobežoti tiek mazināts ar iestādes paziņojumu presei, kurā precizēts, ka uzsāktā disciplinārlieta pret nevainīgu ierēdni ir izbeigta, jo šādam paziņojumam ir daudz mazāka ietekme nekā presē publicētajiem rakstiem.

(skat. 208.–210., 216., 226., 230., 245. un 247. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 15. maijs, T‑273/94 N/Komisija, Recueil FP, I‑A‑97. un II‑289. lpp., 125. punkts; 2000. gada 17. maijs, T‑203/98 Tzikis/Komisija, Recueil FP, I‑A‑91. un II‑393. lpp., 50. punkts; 2003. gada 13. marts, T‑166/02 Pessoa e Costa/Komisija, Recueil FP, I‑A‑89. un II‑471. lpp., 36. punkts; 2005. gada 5. oktobris, T‑203/03 Rasmussen/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑279. un II‑1287. lpp., 41. punkts; Franchet un Byk/Komisija, minēts iepriekš, 352. punkts.

Civildienesta tiesa: Giraudy/Komisija, minēts iepriekš, 98., 99. un 206. punkts; 2010. gada 13. janvāris, F‑124/05 un F‑96/06 A un G/Komisija, 366. punkts.

9.      Vairākus gadus ierēdnim neuzticot reālus viņa pakāpei atbilstošus pienākumus, iestāde ir izdarījusi dienesta pārkāpumu, kā rezultātā var iestāties tās atbildība.

(skat. 237. un 249. punktu)