Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Kurt Martin Mayer, Tilly Forstbetriebe GesmbH, Anton Volpini de Maestri, kā arī Johannes Volpini de Maestri 2004. gada 13. aprīlī

(Lieta T-137/04)

(Tiesvedības valoda: vācu)

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 13. aprīlī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Kurt Martin Mayer, Eisentratten (Austrija), Tilly Forstbetriebe GesmbH, Treibach (Austrija), Anton Volpini de Maestri, Spittal/Drau (Austrija), kā arī Johannes Volpini de Maestri, Seeboden (Austrija), kurus pārstāv M. Schaffgotsch.

Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atzīt visu apstrīdēto lēmumu par spēkā neesošu,

gadījumā, ja šī prasība netiek apmierināta, pakārtoti,

atzīt apstrīdētā lēmuma spēkā neesamību uz visām Eiropas nozīmes Austrijas teritorijām (AT kods apstrīdētā lēmuma pielikumā Nr. 1)

gadījumā, ja šī prasība netiek apmierināta, pakārtoti,

a) atzīt par spēkā neesošu teritorijas AT 2102000 "Nockberge" ietveršanu Komisijas apstrīdētajā lēmumā un

b) atzīt par spēkā neesošu teritorijas AT 211900 "Gut Walterskirchen" ietveršanu Komisijas apstrīdētajā lēmumā,

gadījumā, ja šī prasība netiek apmierināta, pakārtoti,

atzīt par spēkā neesošu teritoriju ietveršanu apstrīdētā lēmuma pielikumā Nr. 1 kā Eiropas nozīmes teritorijas attiecībā uz biotopiem un sugām ar pārstāvētības pakāpi un vispārīgo novērtējumu B, C un D (pakārtoti C un D, vēlreiz pakārtoti tikai C) atbilstoši dalībvalstu tipveida datu anketām par

a) visā apstrīdētajā lēmumā (skat. pielikumu Nr.1) ietvertajām teritorijām, pakārtoti

b) visām Austrijas teritorijām (AT kods Pielikumā Nr. 1), pakārtoti

c) tikai teritorijai AT 2102000 "Nockberge" un AT 2119000 "Gut Walterskirchen",

piespriest Eiropas Kopienu Komisiju atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu prasību prasītāji vēršas pret Komisijas 2003. gada 22. decembra lēmumu par Eiropas nozīmes teritoriju saraksta apstiprināšanu alpīniem bioģeogrāfiskiem rajoniem atbilstoši Padomes Direktīvai 92/43/EEK¹. Prasītāji ir zemnieki un mežsaimnieki, kas savās zemēs saimnieko lauku saimniecībās un mežsaimniecībās, turklāt šīs zemes ir atzītas par "Eiropas nozīmes teritorijām" (ENT) saskaņā ar apstrīdēto lēmumu. Prasītāji paskaidro, ka tie ar lēmuma pieņemšanu ir kļuvuši par Eiropas Kopienu tiesību normu adresātiem. Līdz ar to shematiski, neapsverot lietderību, izņēmuma kārtā un bez atbilstošas zaudējumu atlīdzināšanas (vai arī tikai iepriekšēja nodrošinājuma zaudējumu atlīdzībai) daudz lielākā mērā nekā to paredz visi nepieciešamie sociālie pienākumi ticis skarts prasītāju īpašums, kas aizsargājams saskaņā ar Kopienu konstitucionālajām tradīcijām, kā rezultātā konstatējams EK līguma 230. panta 2. daļas pārkāpums, saskaņā ar kuru ceļama prasība par apstrīdētā lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu.

Prasītāji uztur prasību par to, ka apstrīdētais lēmums ir pretrunā ar pašu direktīvu², saskaņā ar kuru tas pieņemts. Nav radīta nedz bāze nepieciešamo finansiālo līdzekļu patēriņa pamatojumam, nedz arī nodrošināta ar direktīvu noteiktā sakarība saistībā ar aizsargājamo teritoriju tīklu.

Tālāk prasītāji uztur prasību par to, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ir atturējusies rīkoties izteikti un skaidri nolūkā noteikt, kādām sugām un biotopiem faktiski šis "ENT" izveidotais teritoriju saraksts ir nozīmīgs Eiropas mērogā. Visbeidzot prasītāji norāda uz to, ka par aizsargājamām teritorijām, kas skar prasītājus, lēmuma saturā ir izmantots nepareizs pamatojums pēc būtības. Tādējādi teritorijas nepareizi atzītas par ENT noteiktām sugām un biotopiem, kādēļ arī nepieciešams atzīt apstrīdēto lēmumu par spēkā neesošu.

...

____________

¹ - OV L 14, 21.01.2004, 21. lpp.

² - Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību.