Lieta T‑137/04

Kurt Martin Mayer u.c.

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Padomes Direktīva 92/43/EEK – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Komisijas Lēmums 2004/69/EK – Kopienas nozīmes teritoriju saraksts Alpu bioģeogrāfiskajam reģionam – Prasība atcelt tiesību aktu – Nepieņemamība

Rīkojuma kopsavilkums

Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli

(EKL 230. panta ceturtā daļa)

Prasītāja tieša ietekmēšana kā nosacījums, lai prasību atcelt tiesību aktu EKL 230. panta ceturtās daļas izpratnē varētu atzīt par pieņemamu, prasa, lai apstrīdētais Kopienas pasākums tieši ietekmētu prasītāja tiesisko stāvokli un nepieļautu nekādu rīcības brīvību par šī akta ieviešanu atbildīgajiem adresātiem, jo šī ieviešana ir automātiska un izriet tikai no Kopienu tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja iestāde Kopienu aktu ir adresējusi dalībvalstij un darbībai, kas dalībvalstij jāveic šī akta izpildei, ir automātisks raksturs vai arī šim aktam ir nepārprotami obligātas sekas, šis akts tieši skar ikvienu personu, kuru skar šī rīcība. Savukārt, ja akts dalībvalstij atstāj iespēju rīkoties vai nerīkoties vai neliek tai rīkoties kādā noteiktā veidā, tā ir šīs dalībvalsts darbība vai bezdarbība, kas tieši skar ietekmēto personu, un nevis pats tiesību akts.

Šajā sakarā Lēmums 2004/69, ar ko atbilstīgi Direktīvai 92/43 par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību pieņem Kopienas nozīmes teritoriju sarakstu Alpu bioģeogrāfiskajam reģionam, kurā par Kopienas nozīmes teritorijām ir noteiktas Austrijas teritorijas, neietekmē nedz zemes gabalu īpašnieku tiesības un pienākumus, nedz šo tiesību īstenošanu, jo tas neuzliek nekādus pienākumus saimnieciskās darbības subjektiem vai privātpersonām un tajā nav noteikumu par Kopienas nozīmes teritoriju aizsardzības režīmu, kā, piemēram, aizsardzības vai atļaujas saņemšanas procedūras pasākumi.

Tāpat no minētās Direktīvas 92/43 izrietošie pienākumi un it īpaši tās 4. un 6. pants, kas ir saistoši dalībvalstīm, tiklīdz ar apstrīdēto lēmumu noteiktas Kopienas nozīmes teritorijas, nav tieši piemērojami minētajiem saimnieciskās darbības subjektiem, jo tiem ir nepieciešama akta pieņemšana no attiecīgās dalībvalsts puses, lai precizētu, kādā veidā tā paredz īstenot attiecīgos pienākumus.

(sal. ar 58.–60. un 65. punktu)