Apelācijas sūdzība, ko 2024. gada 8. martā Crédit agricole SA un Crédit agricole Corporate and Investment Bank iesniedza par Vispārējās tiesas (desmitā palāta paplašinātā sastāvā) 2023. gada 20. decembra spriedumu lietā T-113/17, Crédit agricole SA un Crédit agricole Corporate and Investment Bank/Eiropas Komisija

(Lieta C-191/24 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Crédit agricole SA, Crédit agricole Corporate and Investment Bank (pārstāvji: J.-P. Tran Thiet, M. Powell, Y. Utzschneider, A. Martin, J.-J. Lemonnier, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

atzīt, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka konkurences komisārs nebija pārkāpis subjektīvās objektivitātes pienākumu, ka Komisija nebija pārkāpusi subjektīvās objektivitātes pienākumu un ka Komisijas apgalvotā subjektīvā objektivitāte varēja attaisnot konkurences komisāra pieļautos subjektīvās objektivitātes trūkumus;

atzīt, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi tās rīcībā esošos pierādījumus, kuri attiecas uz informācijas apmaiņu, kas tiek pārmesta apelācijas sūdzības iesniedzējām, un kļūdaini secinājusi, ka to var kvalificēt kā konkurences ierobežojumu mērķa dēļ;

atzīt, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi vairākas tiesību kļūdas, konstatējot kopēja plāna ar vienotu mērķi esamību;

atzīt, galvenokārt, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini īstenojusi savu neierobežoto kompetenci; pakārtoti, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini konstatējusi, ka Komisija, nosakot apelācijas sūdzības iesniedzēju pārdošanas apjoma vērtību, atbilstoši kuram nosaka soda apmēru, nav pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu; vēl pakārtotāk, ka Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā visus attiecīgos apstākļus, lai lemtu par naudas soda apmēru;

līdz ar to apmierināt šo apelācijas sūdzību un atcelt Vispārējās tiesas 2023. gada 20. decembra spriedumu Crédit agricole SA un Crédit agricole Corporate and Investment Bank/Komisija (T-113/17);

nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai citā sastāvā, lai tā lemtu par apelācijas sūdzības iesniedzēju 2017. gada 24. maijā iesniegto prasības pieteikumu lietā T-113/17;

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza četrus pamatus.

Pirmais pamats ir par Vispārējās tiesas pieļautu tiesību kļūdu attiecībā uz konkurences komisāra izteikumiem un Komisijas objektivitātes pienākuma interpretāciju.

Otrais pamats ir balstīts uz iespējamu 2006. gada 13. decembra un 2007. gada 11. janvāra informācijas apmaiņu sagrozīšanu, ko veica Komisija un kā rezultātā šī apmaiņa tika kļūdaini kvalificēta kā konkurences ierobežojums mērķa dēļ.

Ar trešo pamatu Vispārējai tiesai tiek pārmests, ka tā ir pieļāvusi tiesību kļūdas attiecībā uz pienākumu norādīt pamatojumu par viena vai vairāku kopēju plānu un vienota mērķa, kas attiecas uz vienotu un turpinātu pārkāpumu, esamību.

Ceturtais pamats ir par Vispārējās tiesas pieļautām tiesību kļūdām attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējām uzliktā naudas soda likumību un samērīgumu. Vispirms, apelācijas sūdzības iesniedzējas, galvenokārt, apgalvo, ka Vispārējā tiesa, īstenojot tās neierobežoto kompetenci, esot lēmusi ultra petita. Tālāk, viņas pakārtoti apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot apvērsusi pierādīšanas pienākumu, pārkāpusi sacīkstes principu un neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu. Visbeidzot, vēl pakārtotāk, apelācijas sūdzības iesniedzējas, apgalvo, ka Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā visus attiecīgos apstākļus, lai lemtu par naudas soda apmēru.

____________