Prasība, kas celta 2013. gada 21. martā - Pesquerias Riveirenses u.c./Padome

(lieta T-180/13)

Tiesvedības valoda - spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Pesquerias Riveirenses, SL (Ribeira, Spānija), Pesquerias Campo de Marte, SL (Ribeira), Pesquera Anpajo, SL (Ribeira), Arrastreros del Barbanza, SA (Ribeira), Martínez Pardavila e Hijos, SL (Ribeira), Lijo Pesca, SL (Ribeira), Frigoríficos Hermanos Vidal, SA (Ribeira), Pesquera Boteira, SL (Ribeira), Francisco Mariño Mos y Otros, CB (Ribeira), Juan Antonio Pérez Vidal y Hermano, CB (Ribeira), Marina Nalda, SL (Ribeira), Portillo y Otros, SL (Ribeira), Vidiña Pesca, SL (Ribeira), Pesca Hermo, SL (Ribeira), Pescados Oubiña Perez, SL (Ribeira), Manuel Pena Graña (Ribeira), Campo Eder, SL (Ribeira), Pesquera Laga, SL (Ribeira), Pesquera Jalisco, SL (Ribeira), Pesquera Jopitos, SL (Ribeira) un Pesca-Julimar, SL (Ribeira) (pārstāvis - J. Tojeiro Sierto, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

Prasītājas lūdz Vispārējo tiesu atcelt Padomes 2013. gada 21. janvāra Regulu (ES) Nr. 40/2013, ciktāl, lai noteiktu tās IA un IB pielikumā (OV L 23, 54. lpp., attiecīgi 84. un 103. lpp.) izklāstīto putasu KPN (kopējo pieļaujamo nozveju), Ziemeļaustrumu Atlantijas putasu krājuma ziemeļu un dienvidu daļas tiek aplūkotas kopumā,

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts LESD 39. pants

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka LESD 39. pantā kā viens no kopīgās lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas mērķiem ir izvirzīta resursu racionāla apsaimniekošana un ka ar apstrīdēto regulu šī tiesību norma esot pārkāpta, jo Ziemeļatlantijā esošo putasu krājumu ziemeļu daļu nenošķirot no dienvidu daļas, šī regula neatbilstot tam, kas uzskatāms par resursu racionālu apsaimniekošanu. Prasītājas nenoliedz, ka ziemeļu daļas situācijā ir jāveic ierobežojoši zivsaimniecības apsaimniekošanas pasākumi, taču tā tas neesot gadījumā ar dienvidu daļu, kurā šo zivju sugas nav pārmērīgi izzvejotas. Šādi rīkojoties, neesot ievērots arī diskriminācijas aizlieguma princips, saskaņā ar kuru atbilstoši Tiesas pastāvīgajā judikatūrā noteiktajam attieksme pret līdzīgam situācijām nedrīkst būt atšķirīga un attieksme pret atšķirīgām situācijām nedrīkst būt vienāda, ja vien šāda attieksme nav objektīvi pamatota.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti Regulas (EK) Nr. 2371/2002 2. panta 1. punkts un 1995. gada Ņujorkas nolīguma 6. pants

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Padomes [2002. gada 20. decembra] Regulas (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka, veicot pasākumus, kas paredzēti, lai saglabātu zivju resursus un nodrošinātu ilgtspējīgu to izmantošanu, ir jārīkojas tālredzīgi; un ka identisks princips ir noteikts 6. pantā 1995.gada 4.augusta Nolīgumā par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu (Ņujorka, 1995; OV L 189, [17]. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 4. nod., 4. sēj., 5. lpp.), kuram Eiropas Savienība un tās toreizējās dalībvalstis pievienojās 2003. gada 19. decembrī, un kas stājās spēkā 2004. gada 18. janvārī. Prasītājas uzskata, ka apstrīdētajā regulā veiktā Ziemeļaustrumu Atlantijā esošo putasu krājumu apsaimniekošana, ciktāl tajā krājumu ziemeļu daļa netiek nošķirta no dienvidu daļas, paredzot tik radikālu un absolūtu dienvidu daļas nozvejas samazinājumu, ka rodas "risks", kura dēļ būtu jārīkojas tālredzīgi.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts samērīguma princips

Šajā ziņā prasītājas uzskata - veids, kā Savienība veic putasu krājumu apsaimniekošanu Ziemeļaustrumu Atlantijā 2013. gadā (apstrīdētā Padomes regula), ciktāl tajā ziemeļu daļa netiek nošķirta no dienvidu daļas un šai dienvidu daļai piemēroti traumējoši pasākumi (KPN samazinājumu), pārsniedzot izvirzītā mērķa (proti, atjaunot Ziemeļaustrumu Atlantijā esošos putasu krājumus) sasniegšanai vajadzīgo un ka tādēļ esot pretrunā samērīguma principam.

____________