Lieta T‑462/13
Comunidad Autónoma del País Vasco
un
Itelazpi, SA
pret
Eiropas Komisiju
Valsts atbalsts – Ciparu TV – Atbalsts zemes ciparu televīzijas ieviešanai attālās un mazāk urbanizētās teritorijās Spānijā – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par daļēji saderīgu un daļēji nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Priekšrocība – Pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts – Jauns atbalsts
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2015. gada 26. novembra spriedums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, kurš adresēts dalībvalstij un ar kuru konstatēta atbalsta nesaderība ar iekšējo tirgu – Reģionālās iestādes, kas piešķīrusi minēto atbalstu, prasība – Pieņemamība
(EKL 263. panta ceturtā daļa)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamības nosacījumi – Viena un tā pati prasība, kuru cēluši divi prasītāji – Prasības, ko iesniedzis viens no prasītājiem, pieņemamība – Nepieciešamība izvērtēt prasības pieņemamību saistībā ar otru prasītāju – Trūkums
(LESD 263. pants)
3. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Spriedumā lietā “Altmark” paredzētais pirmais nosacījums – Skaidri definētas sabiedrisko pakalpojumu saistības – Uzņēmuma, kas gūst labumu un kurš ir faktiski atbildīgs par sabiedrisko pakalpojumu pienākumu īstenošanu, neesamība – Iekļaušana jēdzienā
(LESD 107. panta 1. punkts)
4. Konkurence – Savienības tiesību normas – Adresāti – Uzņēmumi – Jēdziens – Saimnieciskās darbības veikšana – Valsts struktūra, kas veic saimniecisku darbību un kurai ir atsevišķs juridiskas personas statuss – Ietekmes uz finanšu attiecībām starp valsti un minēto struktūru neesamība
(LESD 107. panta 1. punkts)
5. Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Apraides nozare – Pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi noteikšana – Atšķirība starp apraides pakalpojuma sniegšanu un apraides tīklu izmantošanu – Pieļaujamība
(LESD 107. panta 1. punkts; LES un LESD pielikumā pievienotais 29. protokols)
6. Valsts atbalsts – Komisijas Lēmums – Pārbaude tiesā – Faktu un pierādījumu brīva izvērtēšana
7. Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Apraides nozare – Tīklu ekspluatācijas pakalpojuma definēšana par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Nosacījumi – Tehnoloģiskās neitralitātes principa ievērošana
(LESD 107. panta 1. punkts un 108. pants)
8. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Spriedumā lietā “Altmark” paredzētais ceturtais nosacījums – Nepietiekama norāde par ieguldījumu izmaksām un paredzamajiem kārtējiem izdevumiem nolīgumos – Par administrācijas līdzekļiem nodrošināts pakalpojums – Nepietiekams apstāklis garantijai viszemākajām izmaksām sabiedrībai
(LESD 107. panta 1. punkts)
9. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas
(LESD 107. panta 3. punkts)
10. Valsts atbalsts – Komisijas veikta pārbaude – Paziņojums par pāreju uz ciparu formātu – Juridiskā būtība – Rīcības noteikumi, automātiski ierobežojot Komisijas rīcības brīvību
(LESD 107. panta 3. punkts un 108. pants; Komisijas paziņojums COM (2003) 541 final)
11. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Pasākuma pieņemšanas brīdī pastāvošās situācijas ņemšana vērā
(LESD 107. panta 3. punkts)
12. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsti, kurus var uzskatīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu – Vērtējums, ņemot vērā LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu – Agrākas prakses ņemšana vērā – Izslēgšana
(LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts)
13. Valsts atbalsts – Komisijas veikta pārbaude – Secīgi valsts iejaukšanās pasākumi, kuri savstarpēji ir nedalāmi – Pasākumu vērtējums, tos ņemot kopā – Pieļaujamība
(LESD 107. panta 3. punkts un 108. pants)
14. Valsts atbalsts – Pastāvošs un jauns atbalsts – Pasākums, ar kuru groza pastāvoša atbalsta shēmu – Grozījums, kas ietekmē shēmas būtību – Režīma kvalificēšana par jaunu atbalstu
(LESD 108. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 1. panta c) punkts; Komisijas Regulas Nr. 794/2004 4. panta 1. punkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 34. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 34. punktu)
3. Atbalsta jomā saskaņā ar spriedumā lietā Altmark norādīto pirmo kritēriju uzņēmumam kompensācijas saņēmējam ir jāuzliek veikt sabiedriskā pakalpojuma pienākumus un šiem pienākumiem ir jābūt skaidri definētiem.
Kaut arī dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība, definējot pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (PVTN), šī rīcības brīvība tomēr nav neierobežota un nevar tikt izmantota patvaļīgi un tikai tāpēc vien, lai izvairītos no konkurences normu piemērošanas īpašai nozarei. Attiecīgajam pakalpojumam, lai tas varētu tikt kvalificēts par PVTN, ir jābūt ar vispārēju ekonomisku interesi, par ko liecina īpašas pazīmes salīdzinājumā ar pazīmēm, kādas ir citām ekonomiskām darbībām.
Pārbaudes, kādu veic Vispārējā tiesa attiecībā uz Komisijas vērtējumiem, plašums neizbēgami ir atkarīgs no fakta, ka dalībvalsts definīciju attiecībā uz PVTN Komisija var apšaubīt vienīgi acīmredzamas kļūdas gadījumā. Šajā pārbaudē tomēr ir jānodrošina noteiktu minimālo kritēriju ievērošana, it īpaši kritērija par valsts varas akta esamību, kas attiecīgajiem uzņēmējiem uzdod veikt PVTN uzdevumu, kā arī kritērija par šī uzdevuma universālo un obligāto raksturu.
Tādējādi, skaidri nedefinējot pakalpojumu par sabiedrisku pakalpojumu, spriedumā lietā Altmark norādītais pirmais kritērijs nav izpildīts. Turklāt tikai tas vien, ka pakalpojums ir izraudzīts kā vispārējas intereses pakalpojums saskaņā ar valsts tiesību aktiem, nenozīmē, ka jebkurš uzņēmējs, kas to sniedz, ir atbildīgs par pienākumu saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu izpildi minētā sprieduma izpratnē. Lai pakalpojums varētu tikt kvalificēts par PVTN, ir nepieciešams, lai atbildība par to sniegšanu tiktu uzticēta noteiktiem uzņēmumiem.
(sal. ar 42., 50.–54. un 57. punktu)
4. Ciktāl runa ir par konkurences noteikumu iespējamo piemērošanu, ir jānošķir gadījums, kad valsts rīkojas, īstenojot valsts varu, un gadījums, kad valsts veic saimnieciskas darbības, kam ir rūpniecisks vai komerciāls raksturs, kas ietver preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū. Šajā ziņā nav būtiski, ka dalībvalsts rīkojas ar tādas struktūras starpniecību, kas pieder valsts administrācijai, vai ar struktūru, kuram tā ir piešķīrusi īpašas vai izņēmuma tiesības, starpniecību.
Turklāt juridiskas personas esamība vai neesamība, kas atšķiras no valsts un kas ar valsts tiesībām ir piešķirta iestādei, kura veic ekonomiskas darbības, neietekmē finanšu attiecības, kādas pastāv starp valsti un šo iestādi, un līdz ar to neietekmē minētās iestādes iespēju saņemt valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.
(sal. ar 61. un 62. punktu)
5. Valsts atbalsta tiesībās, kontrolējot pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi kvalifikāciju, Komisija var nošķirt apraides pakalpojuma sniegšanu no apraides tīklu izmantošanas.
Protams, ka apraidei ir būtiska signāla pārraide. Tomēr apraides pakalpojums ir jānošķir no apraides tīkla ekspluatācijas. Runa ir par divām dažādām darbībām, kuras veic dažādi uzņēmumi, kuri darbojas dažādos tirgos. Kamēr apraides pakalpojumu sniedz raidorganizācijas, proti, televīzijas operatori, apraides tīklu ekspluatācijas pakalpojumu nodrošina signālu pārraides platformu, proti, zemes, satelītu, kabeļu platformu, operatori, vai izmantojot bezvadu ātrgaitas internetu.
Turklāt, kaut arī 29. protokols par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs, kas papildina LES un LESD, ir piemērojams apraides nozarei un, precīzāk, sabiedriskās apraides pakalpojuma finansējumam, kas tiek piešķirts apraides organizācijām, uz signāla pārraides platformu operatoru finansēšanu šis protokols neattiecas. Turklāt jānorāda, ka minētā protokola mērķiem nodrošināt sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības un saglabāt plurālismu medijos nav nekāda sakara ar apraides tehnoloģijas izvēli.
(sal. ar 65.–67., 69. un 70. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 71. punktu)
7. Valsts atbalstu jomā no Līguma vispārīgās daļas izriet, ka 108. pantā minētajai procedūrai nevajag radīt rezultātu, kas ir pretrunā Līguma specifiskajiem normatīviem. Dalībvalstu rīcības brīvība noteikt savu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (PVTN) nevar tikt īstenota tā, ka rezultātā tiek pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, kas, ciktāl runa ir par tīklu ekspluatācijas pakalpojumu, it īpaši tiek nodrošināts ar tehnoloģiskās neitralitātes principu.
Tātad, ja ir vairākas pārraides platformas, kā tas ir šajā gadījumā, nav iespējams uzskatīt, ka viena no tām ir būtiska apraides signālu pārraidei, neievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu. Tāpēc, definējot tīkla ekspluatācijas pakalpojumu kā PVTN, valsts iestādes nevar diskriminēt citas platformas. LESD paredzētā neizkropļotas konkurences sistēma var tikt nodrošināta tikai tad, ja tiek garantēta dažādu saimnieciskās darbības subjektu iespēju vienlīdzība.
Tomēr tehnoloģiskās neitralitātes principa ievērošana nenozīmē, ka visos gadījumos noteiktas platformas apraides tīklu ekspluatācijai definīcijā ir acīmredzama kļūda. Tādējādi, ja Komisija nepārbauda dalībvalstu izvēli detalizētāk, tā nevar pamatoti konstatēt, ka valsts iestādes ir pieļāvušas acīmredzamu kļūdu, attiecībā uz šādu tīkla ekspluatāciju definējot noteiktu platformu. Neskatoties uz to, šāda nepilnība neietekmē gadījumu, kad spriedumā lietā Altmark norādītais pirmais kritērijs nav izpildīts, ja apraides tīklu ekspluatācijas pakalpojums nav skaidri un precīzi definēts kā sabiedrisks pakalpojums.
(sal. ar 77.–79. punktu)
8. Valsts atbalsta jomā, lai novērtētu, vai konkrētajā gadījumā ir izpildīts spriedumā lietā Altmark norādītais ceturtais kritērijs, norāde par ieguldījumu izmaksām un paredzamajiem kārtējiem izdevumiem starpiestāžu nolīgumos, kas noslēgti starp dalībvalsts vienas autonomās kopienas administrācijām, neaizstāj analīzi par izmaksām, kādas rastos vidusmēra uzņēmumam, kas ir labi pārvaldīts un atbilstoši aprīkots, lai izpildītu vajadzīgās sabiedrisko pakalpojumu prasības, kādas būtu radušās, pildot šos pienākumus, ievērojot ar šo pienākumu izpildi saistītos ieņēmumus un saprātīgu peļņu.
Turklāt pats fakts, ka pakalpojums tiek nodrošināts par pašas administrācijas līdzekļiem, nav uzskatāms par garantiju viszemākajām izmaksām sabiedrībai.
(sal. ar 80., 84. un 87. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 105., 106. un 112. punktu)
10. Pārejas no analogas apraides uz ciparu apraidi jomā tehnoloģiskās neitralitātes principa nozīmi uzsvēra Komisija 2003. gada paziņojuma par pāreju uz ciparu apraidi 2.1.3. punktā. Tehnoloģiskās neitralitātes nosacījums šī paziņojuma izpratnē it īpaši paredz, ka atteikšanās no analogās apraides attiecīgajā teritorijā var notikt tikai tad, ja gandrīz visas mājsaimniecības saņem digitālos pakalpojumus, un ka, lai sasniegtu šo mērķi, ir jāņem vērā visi pārraides režīmi. Kad Komisija pieņem šādus aktus, kas paredzēti, lai, ievērojot Līgumu, precizētu kritērijus, ko tā paredz piemērot, īstenojot savu rīcības brīvību, no tā izriet automātisks šīs rīcības brīvības ierobežojums, jo Komisijai ir pienākums ievērot norādes, ko tā pati sev ir noteikusi.
(sal. ar 109. punktu)
11. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 116., 119.–121., 123. un 124. punktu)
12. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 129. punktu)
13. Valsts atbalsta jomā valsts iesaistīšanās dažādos veidos valsts, reģionālajā un pašvaldību līmenī ir jāanalizē, ņemot vērā šīs iesaistīšanās ietekmi, kas nozīmē, ka gadījumā, ja šīm intervencēm ir ļoti ciešas saiknes starp tām, tad Komisija tās var uzskatīt par vienu atbalsta, ko ir piešķīrušas dalībvalsts valsts iestādes, shēmu.
Turklāt atbalsta shēmu gadījumā Komisija var aprobežoties ar attiecīgās shēmas īpašību izpēti, lai lēmuma motīvu daļā novērtētu, vai šis plāns ir piemērots viena no LESD 107. panta 3. punktā paredzētajiem mērķiem sasniegšanai. Tādējādi Komisijai lēmumā par šādu shēmu nav pienākuma analizēt atbalstu, kas saskaņā ar šādu shēmu ir piešķirts katrā individuālā gadījumā. Vajadzība pārbaudīt katra attiecīgā uzņēmuma individuālo situāciju rodas tikai atbalsta atgūšanas stadijā.
(sal. ar 133. un 134. punktu)
14. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 146.–150. punktu)