Lieta T‑84/03

Maurizio Turco

pret

Eiropas Savienības Padomi

Pārskatāmība – Sabiedrības piekļuve Padomes dokumentiem – Daļējs piekļuves atteikums – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Izņēmumi

Sprieduma kopsavilkums

1.      Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Interpretācija

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts)

2.      Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Juridisko atzinumu aizsardzība – Apjoms

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts)

3.      Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Juridisko atzinumu aizsardzība – Sabiedrības prioritāras intereses – Jēdziens – Pierādīšanas pienākums

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts)

1.      Regulas Nr. 1049/2001 par publisku pieeju Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta otrajā ievilkumā minētais termins “juridiskie atzinumi” ir jāsaprot tādā nozīmē, ka sabiedrības interešu aizsardzība var liegt publiskot tādu dokumentu saturu, ko sastādījis Padomes juridiskais dienests ne tikai tiesvedības ietvaros, bet arī visos citos nolūkos. Ir tiesa, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru izņēmumi pieejā dokumentiem ir jāinterpretē un jāpiemēro sašaurināti, lai par nepiemērojamu nepadarītu vispārējo principu, proti, ka sabiedrībai jāsniedz iespējami plaša pieeja dokumentiem, kas ir iestāžu rīcībā, tomēr judikatūrā izklāstītais princips attiecas tikai uz izņēmuma apjoma definīciju gadījumā, ja ir iespējamas vairākas tās interpretācijas. Šajā lietā izteicienu “juridiskas konsultācijas [atzinumi]” kā tādu nav grūti interpretēt, tāpēc nav jāuzskata, ka ar to tiek domāti tikai atzinumi, kas sastādīti tiesvedības kontekstā. Pretējas interpretācijas sekas būtu tādas, ka norāde uz juridiskajiem atzinumiem kā uz Regulas Nr. 1049/2001 izņēmumiem zaudētu jebkādu lietderīgo iedarbību.

(sal. ar 60.–62. punktu)

2.      Regulas Nr. 1049/2001 par publisku pieeju Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2 punkta otrā ievilkuma formulējums, kā arī interpretācija, kas izriet no tā konfrontācijas ar Rīcības kodeksu attiecībā uz sabiedrības pieeju Padomes un Komisijas dokumentiem un iestāžu lēmumiem par sabiedrības pieeju to dokumentiem, kas pieņemti pirms Regulas Nr. 1049/2001, norāda, ka Kopienas likumdevējs ir vēlējies Regulā Nr. 1049/2001 paredzēt izņēmumu, kas attiecas uz juridiskajiem atzinumiem un kas ir nošķirams no izņēmuma, kurš attiecas uz tiesvedību. Un, tā kā jēdziens “tiesvedība” jau ir ticis interpretēts saistībā ar sabiedrības tiesībām uz pieeju iestāžu dokumentiem, ir jāuzskata, ka šī definīcija, kas ir izkristalizējusies, interpretējot Lēmumu 94/90 par publisku pieeju Komisijas dokumentiem, attiecas uz Regulu Nr. 1049/2001. Tā kā juridiskie atzinumi, kas sastādīti tiesvedības kontekstā, jau tāpat ietilpst izņēmumā, kas attiecas uz tiesvedības aizsardzību Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrā ievilkuma nozīmē, tad piemērošanas apjoms skaidrajai norādei uz juridiskajiem atzinumiem kā uz izņēmumiem nepieciešami atšķiras no apjoma, kāds ir izņēmumam, kas attiecas uz tiesvedību. No tā izriet, ka prasītājam nav pamata apgalvot, ka juridiskais atzinums, kas attiecas uz kādas iestādes likumdošanas darbību, kā tas, par kuru ir pamata lieta, nevar ietilpt izņēmumā, kas attiecas uz juridiskajiem atzinumiem Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrā ievilkuma nozīmē. Kopumā iestādes pienākums ir katrā konkrētajā lietā novērtēt, vai dokumenti, kuru publiskošanu lūdz, tiešām ir to izņēmumu skaitā, kas ir minēti Regulā Nr. 1049/2001.

(sal. ar 57., 58., 64.–66., 69. punktu)

3.      Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktā minētās sabiedrības prioritārās intereses, ar kurām var pamatot juridiskā atzinuma publiskošanu, kas ietekmētu juridisko atzinumu aizsardzību, tātad principā ir jānošķir no pārskatāmības, atklātības un demokrātijas principa vai arī pilsoņu līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesā principa – principiem, kas tiek īstenoti ar šīs regulas visu normu kopumu. Pretējā gadījumā prasītājam vismaz ir jāpierāda, ka, ņemot vērā īpašos lietas apstākļus, atsaukšanās uz šiem principiem ir tik ļoti nepieciešama, ka tā pārsniedz dokumenta, par kuru ir strīds, aizsardzības nepieciešamību. Turklāt, lai gan ir iespējams, ka attiecīgā iestāde pati identificē sabiedrības prioritārās intereses, kas varētu pamatot šāda dokumenta publiskošanu, lūguma iesniedzējam, kas vēlas atsaukties uz šādām interesēm, tas jānorāda savā lūgumā, lai aicinātu iestādi izteikties par šo jautājumu.

(sal. ar 81.–84. punktu)