Language of document : ECLI:EU:T:2023:66

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2023. gada 15. februārī (*)

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Baltkrievijā – To personu, vienību un struktūru saraksti, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Prasītāja nosaukuma iekļaušana un saglabāšana sarakstos – Jēdziens “par apspiešanu atbildīga persona” – Kļūda vērtējumā – Samērīgums

Lietā T‑536/21

Belaeronavigatsia, Minska (Baltkrievija), ko pārstāv MMichalauskas, advokāts,

prasītājs,

pret

Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv RMeyer un SVan Overmeire, pārstāvji,

atbildētāja,

ko atbalsta

Eiropas Komisija, ko pārstāv CGiolito un MCarpus Carcea, pārstāvji,

persona, kas iestājusies lietā,

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Svenningsens [JSvenningsen], tiesneši J. Laitenbergers [JLaitenberger] un M. Stanku [MStancu] (referente),

sekretāre: H. Ēriksone [HEriksson], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,

ņemot vērā 2022. gada 30. novembra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Prasītājs Belaeronavigatsia savā prasībā, pamatojoties uz LESD 263. pantu, lūdz atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/1001 (2021. gada 21. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā (OV 2021, L 219 I, 67. lpp.), Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2021/999 (2021. gada 21. jūnijs), ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju (OV 2021, L 219 I, 55. lpp.) (turpmāk tekstā kopā – “sākotnējie tiesību akti”), Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/307 (2022. gada 24. februāris), ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (OV 2022, L 46, 97. lpp.) un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/300 (2022. gada 24. februāris), ar ko īsteno 8.a pantu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā (OV 2022, L 46, 3. lpp.) (turpmāk tekstā kopā – “tiesību akti par saglabāšanu sarakstos”), ciktāl šie tiesību akti (turpmāk tekstā kopā – “apstrīdētie tiesību akti”) uz to attiecas.

 Tiesvedības priekšvēsture un fakti pēc prasības celšanas

2        Prasītājs Belaeronavigatsia ir Baltkrievijas valsts uzņēmums, kas nodarbojas ar Baltkrievijas gaisa telpas regulēšanu un atbalstu gaisa satiksmei.

3        Šī lieta attiecas uz ierobežojošiem pasākumiem, ko Eiropas Savienība kopš 2004. gada ir noteikusi saistībā ar situāciju Baltkrievijā demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību jomā. Konkrētāk, tā ir saistīta ar to, ka pēc 2020. gada 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kuras Savienība ir atzinusi par starptautiskajiem standartiem neatbilstošām, ir pastiprinājušies nepārtraukti notiekošie cilvēktiesību pārkāpumi, kā arī pieaugusi prezidenta Lukašenko režīma pretinieku brutāla apspiešana.

4        Eiropas Savienības Padome 2006. gada 18. maijā, pamatojoties uz [LESD 75. un 215. pantu], pieņēma Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem pret prezidentu Lukašenko un dažām Baltkrievijas amatpersonām (OV 2006, L 134, 1. lpp.), un 2012. gada 15. oktobrī, pamatojoties uz LES 29. pantu – Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (OV 2012, L 285, 1. lpp.).

5        Saskaņā ar Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu un Regulas Nr. 765/2006, kas grozīta ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1014/2012 (2012. gada 6. novembris), 2. panta 4. punktu, kurā ir atsauce uz pirmo minēto normu, iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir tādu personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kuras ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem vai pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu vai kuru darbība citādi nopietni apdraud demokrātiju vai tiesiskumu Baltkrievijā (turpmāk tekstā – “strīdīgais vispārējais kritērijs”).

6        Ar sākotnējiem tiesību aktiem prasītāja nosaukums ir iekļauts Lēmuma 2012/642 pielikumā un Regulas Nr. 765/2006 I pielikumā ietvertajos to personu, vienību un struktūru sarakstos, pret kurām ir vērsti ierobežojoši pasākumi (turpmāk tekstā kopā – “attiecīgie saraksti”).

7        Sākotnējos tiesību aktos Padome prasītāja nosaukuma iekļaušanu attiecīgajos sarakstos pamatoja ar šādiem iemesliem:

Stateowned Enterprise BELAERONAVIGATSIA atbild par Baltkrievijas gaisa satiksmes kontroli. Tādējādi tas ir atbildīgs par to, ka [..] reiss FR4978 2021. gada 23. maijā bez pienācīga pamatojuma tika novirzīts uz Minskas lidostu. Šā politiski motivētā lēmuma mērķis bija aizturēt un apcietināt opozīcijas žurnālistu Raman [Pratassevitch] un Sofia Sapega, un tas ir represiju veids pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju Baltkrievijā.

Tādējādi BELAERONAVIGATSIA Stateowned Enterprise ir atbildīgs par represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.”

8        2021. gada 22. jūnija vēstulē Padome prasītājam nosūtīja individuālu paziņojumu par tā nosaukuma iekļaušanu attiecīgajos sarakstos, pievienojot sākotnējo tiesību aktu kopiju. Šajā vēstulē Padome prasītāju informēja, ka tam ir iespēja lūgt pārskatīt lēmumu par tā nosaukuma iekļaušanu minētajos sarakstos un apstrīdēt šo lēmumu Vispārējā tiesā.

9        Ar 2021. gada 3. novembra vēstuli prasītājs apstrīdēja sava nosaukuma iekļaušanu attiecīgajos sarakstos un lūdza Padomi pārskatīt lēmumu.

10      Ar 2022. gada 17. janvāra vēstuli Padome atbildēja uz prasītāja lūgumu veikt pārskatīšanu un nosūtīja tam dokumentu WK 15389/2021 INIT. Šajā pašā vēstulē tā prasītāju informēja par nodomu saglabāt tā nosaukumu attiecīgajos sarakstos un par iespēju līdz 2022. gada 2. februārim iesniegt savus apsvērumus šajā sakarā.

11      Ar 2022. gada 26. janvāra un 1. februāra vēstulēm prasītājs apstrīdēja dokumentā WK 15389/2021 INIT apkopoto pierādījumu atbilstību un lūdza Padomi pārskatīt tā nosaukuma iekļaušanu attiecīgajos sarakstos.

12      Ar tiesību aktiem par saglabāšanu sarakstos prasītāja nosaukums attiecīgajos sarakstos tika saglabāts līdz 2023. gada 28. februārim, un šīs saglabāšanas pamatā bija šādi iemesli:

Stateowned enterprise Belaeronavigatsia atbild par Baltkrievijas gaisa satiksmes kontroli. Tādējādi tas ir atbildīgs par [..] reisa FR4978 nepamatotu novirzīšanu uz Minskas lidostu 2021. gada 23. maijā. Šā politiski motivētā lēmuma pieņemšanas mērķis bija aizturēt un apcietināt opozīcijas žurnālistu Raman [Pratassevitch] un Sofia Sapega, un tas ir viens no veidiem, kā īstenot represijas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju Baltkrievijā.

Tādējādi Stateowned enterprise Belaeronavigatsia ir atbildīgs par represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.”

13      Ar 2022. gada 25. februāra vēstuli Padome atbildēja uz šī sprieduma 11. punktā minētajām prasītāja vēstulēm un nodeva tam dokumentus WK 1795/2022 INIT un WK 1795/2022 ADD 1. Šajā pašā vēstulē Padome prasītāju informēja par savu lēmumu saglabāt tā nosaukumu attiecīgajos sarakstos.

 Lietas dalībnieku prasījumi

14      Prasībā, kas celta 2021. gada 1. septembrī, prasītājs vispirms apstrīdēja sākotnējos tiesību aktus, ciktāl tie uz to attiecas. Ar procesuālo rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2022. gada 13. maijā, prasītājs grozīja savus prasījumus, iekļaujot arī tiesību aktus par saglabāšanu sarakstos, ciktāl tie uz to attiecas.

15      Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdētos tiesību aktus, ciktāl tie uz to attiecas;

–        piespriest Padomei un Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

16      Padomes un Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītajam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

17      Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz kļūdu vērtējumā, un otrais – uz samērīguma principa neievērošanu.

 Par pirmo pamatu attiecībā uz kļūdu vērtējumā

18      Ar šo pamatu prasītājs pārmet Padomei, ka tā ir uzskatījusi, ka strīdīgais vispārējais kritērijs ir objektīvs kritērijs, kas neprasa pierādīt, ka personai vai vienībai, pret kuru vērsti ierobežojošie pasākumi, ir bijis nodoms piedalīties veiktajā apspiešanas pasākumā. Šajā ziņā prasītājs, neapgalvojot, ka strīdīgais vispārējais kritērijs ir prettiesisks, būtībā uzskata, ka Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Regulas Nr. 765/2006 2. panta 4. punktā lietotais formulējums “atbildīgas par apspiešanu” norāda, ka šis kritērijs prasa nodoma elementa esamību, un tātad ir jāpierāda, ka personai vai vienībai, pret kuru ir vērsti ierobežojošie pasākumi, ir bijis nodoms piedalīties tai pārmestajā apspiešanas pasākumā.

19      Tādējādi prasītājs apgalvo, ka Padome nevar tikai pierādīt faktisko vainojamību par reisa FR4978 novirzīšanu uz Minskas (Baltkrievija) lidostu 2021. gada 23. maijā, bet tai bija arī jāpierāda prasītāja nodoma elements, proti, fakts, ka ar savām darbībām tas ir apzināti piedalījies pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā. To nepierādot, Padome neesot varējusi uzskatīt, ka ir pietiekams faktisko apstākļu pamatojums, lai pierādītu tā nodomu piedalīties pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā.

20      Pirmām kārtām, prasītājs apgalvo, ka tā rīcības pamatā nav bijuši politiski apsvērumi, bet gan – gluži pretēji – pienākumi, kas tam kā valsts uzņēmumam, kas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, kuru līgumslēdzēja puse ir Baltkrievija, atbild par gaisa telpas regulēšanu un atbalstu gaisa satiksmei, ir uzlikti aviācijas drošības jomā. Tādējādi prasītājs esot rīkojies saskaņā ar Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, kura parakstīta Monreālā (Kanāda) 1971. gada 23. septembrī, un Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju, kas parakstīta Čikāgā (Amerikas Savienotās Valstis) 1944. gada 7. decembrī.

21      Otrām kārtām, prasītājs apgalvo, ka ar to esot varējuši manipulēt ārpus tā uzņēmuma esoši dienesti, kas to informēja par spridzekli lidmašīnā reisā FR4978, un ka bez tā rīcībā esoša pasažieru saraksta tam nebija pamata aizdomām par šādu manipulāciju. Apstāklis, ko prasītājs apstrīd – ka elektroniskā pasta vēstuli par spridzekļa draudiem Minskas lidosta saņēma tikai 24 minūtes pēc šī trauksmes brīdinājuma paziņošanas reisa FR4978 pilotam –, neizslēdzot prasītāja labticību, jo tas esot rīkojies tikai saskaņā ar informāciju, ko tas saņēmis no Minskas lidostas drošības dienestiem. Turklāt to nevarot saukt pie atbildības par reisa FR4978 novirzīšanu, jo tas tikai bija sniedzis ieteikumu pilotam, kurš pats pieņēma lēmumu nolaisties Baltkrievijā.

22      Padome, kuru atbalsta Komisija, apstrīd prasītāja argumentus.

23      Jāatgādina, ka saskaņā ar Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu un Regulas Nr. 765/2006 2. panta 4. punktu visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir tādu personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kuras ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem vai pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu vai kuru darbība citādi nopietni apdraud demokrātiju vai tiesiskumu Baltkrievijā, iesaldē.

24      Attiecībā uz strīdīgā vispārējā kritērija būtību jākonstatē, ka Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Regulas Nr. 765/2006 2. panta 4. punktā lietotais formulējums “atbildīgas par apspiešanu” netiek definēts ne šajās normās, ne citās Lēmuma 2012/642 vai Regulas Nr. 765/2006 normās.

25      Tādējādi šāda formulējuma nozīme un tvērums ir jānoskaidro saskaņā ar tā ierasto nozīmi ikdienas valodā, ņemot vērā kontekstu, kurā tas lietots, un tā tiesiskā regulējuma, kura daļu tas veido, sasniedzamos mērķus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2005. gada 10. marts, EasyCar, C‑336/03, EU:C:2005:150, 21. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2019. gada 7. maijs, Vācija/Komisija, T‑239/17, EU:T:2019:289, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

26      Šajā ziņā, pirmkārt, jākonstatē, ka ikdienas valodā jēdziens “atbildīgs par” attiecas uz kādu, kura rīcība un/vai darbība ir radījusi sekas, par ko šīs rīcības un/vai darbības veicējs zina vai nevar saprātīgi nezināt.

27      Otrkārt, no konteksta, kādā formulējums “atbildīgas par apspiešanu” tiek lietots, un konkrēti no Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Regulas Nr. 765/2006 2. panta 4. punktā lietotā formulējuma “person[as], vienīb[as] vai struktūr[as] [..], kuras ir atbildīgas par [..] pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu vai kuru darbība citādi nopietni apdraud demokrātiju vai tiesiskumu Baltkrievijā”, izriet, ka likumdevēja nolūks ir bijis strīdīgo vispārējo kritēriju vispārīgi attiecināt uz visām personām, vienībām vai struktūrām, kuru darbība nopietni apdraud demokrātiju vai tiesiskumu Baltkrievijā. Turklāt vārda “citādi” lietojums šo tiesību normu otrajā daļā liecina par likumdevēja nodomu pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu atzīt par darbības veidu, kas nopietni apdraud demokrātiju vai tiesiskumu Baltkrievijā. Visbeidzot – jēdziena “darbība” lietojums norāda uz likumdevēja nodomu vērsties pret personām, vienībām vai struktūrām, kuru darbība nopietni apdraud demokrātiju vai tiesiskumu Baltkrievijā, jo šī darbība veicina šādu apdraudējumu, neatkarīgi no tā, ir vai nav tāds nodoms.

28      Treškārt, attiecībā uz mērķiem, kas sasniedzami ar Lēmumu 2012/642 un Regulu Nr. 765/2006, iesākumā jāatgādina, ka saskaņā ar LES 21. panta 2. punkta b) apakšpunktu demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un starptautisko tiesību principu konsolidēšana un atbalstīšana starptautiskā līmenī ir viens no Savienības mērķiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) ietvaros.

29      Šajā lietā, kā izriet no Lēmuma 2012/642 1. apsvēruma, ierobežojošie pasākumi pret Baltkrieviju tika pieņemti, jo šajā valstī joprojām netiek ievērotas cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums. Minēto pasākumu mērķis ir izdarīt spiedienu uz prezidenta Lukašenko režīmu, lai tas pārtrauktu cilvēktiesību pārkāpumus un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu.

30      Jākonstatē, ka šī pieeja vērsties pret personām, vienībām un struktūrām, kuru rīcība un/vai darbība veicina pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu, saskanīgi atbilst šī sprieduma 29. punktā minētajam mērķim un katrā ziņā nevar tikt uzskatīta par nepiemērotu saistībā ar izvirzīto mērķi (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 28. marts, Rosneft, C‑72/15, EU:C:2017:236, 147. punkts). Proti, rīcība un/vai darbība, kas veicina cilvēktiesību pārkāpumus un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu, ir jāpārtrauc ne tikai tad, ja šāda rīcība un/vai darbība ir veikta ar nodomu, bet arī tad, ja nav iespējams konstatēt nekādu tās veicēju nodoma elementu.

31      Ņemot vērā iepriekš minēto, strīdīgais vispārējais kritērijs ir jāinterpretē tādējādi, ka par pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu ir atbildīgas personas, vienības vai struktūras, kuru rīcība un/vai darbība minēto apspiešanu veicina, neatkarīgi no to nodoma, ja tās zina vai nevar saprātīgi nezināt par savas rīcības un/vai darbības sekām.

32      Šajā ziņā jāuzsver, ka pretēji prasītāja apgalvotajam ierobežojošie pasākumi nav soda pasākumi, kuri prasa pierādīt attiecīgās rīcības un/vai darbības veicēja nodoma elementu.

33      Proti, pret prasītāju vērstā līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana nav administratīvs sods un uz to neattiecas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 49. panta 1. punkta pirmā teikuma piemērošanas joma.

34      Pirmām kārtām, nevienā Savienības tiesību normā līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas ierobežojošiem pasākumiem, kas, pamatojoties uz KĀDP noteikumiem, ir vērsti pret personu, vienību vai struktūru, nav piešķirta krimināltiesiska nozīme. Proti, šie pasākumi ir mērķtiecīgi preventīvi pasākumi, kuru mērķis saskaņā ar LES 21. panta 2. punkta b) apakšpunktu ir starptautiskā līmenī konsolidēt un atbalstīt demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautisko tiesību principus.

35      Otrām kārtām, Lēmuma 2012/642 normu, ar ko izveido līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas režīmu pret Baltkrieviju, mērķis nav ne sodīt, ne novērst jelkādas rīcības atkārtošanos. Vienīgais to priekšmets ir saglabāt Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto personu, vienību un struktūru valdījumā, turējumā esošos līdzekļus atbilstoši LES 21. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem mērķiem (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 27. februāris, Ezz u.c./Padome, T‑256/11, EU:T:2014:93, 78. punkts un tajā minētā judikatūra). Attiecīgo personu līdzekļi un aktīvi tātad netiek konfiscēti, bet gan iesaldēti piesardzības nolūkos.

36      Trešām kārtām, šo tiesību normu sekas ir ierobežotas laikā un atsaucamas. Tajās paredzētā līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana saskaņā ar Lēmuma 2012/642 8. pantu tiek piemērota uz noteiktu laikposmu, un Padome, kas šos lēmumus pastāvīgi pārskata, var jebkurā laikā nolemt to pārtraukt.

37      Pretēji prasītāja apgalvotajam strīdīgais vispārējais kritērijs tātad ir objektīvs kritērijs, kas saistīts ar personas, pret kuru ir vērsti ierobežojošie pasākumi, rīcību un/vai darbību, un tātad tas neprasa pierādīt, ka šai personai ir bijis nodoms ar attiecīgo rīcību un/vai darbību piedalīties pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā Baltkrievijā.

38      Tātad šajā gadījumā pietiek ar to, ka Padomes lietas materiālos ir ietverts pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopums, kas ļauj konstatēt, ka prasītājam pārmestā rīcība saistībā ar reisa FR4978 novirzīšanu ir veicinājusi pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu Baltkrievijā un ka prasītājs zināja vai nevarēja saprātīgi nezināt par šīs rīcības sekām.

39      Šajā ziņā jākonstatē, ka pretēji prasītāja apgalvotajam ne apstāklis, ka tam pārmestā darbība ir atsevišķa darbība, ne arī tas, ka prasītājs ir publisko tiesību juridiska persona, kas atbild par Baltkrievijas gaisa telpas regulēšanu un atbalstu gaisa satiksmei, nevar ietekmēt pārbaudes tiesā apjomu un Padomei uzlikto pierādīšanas pienākumu, jo ne LES 29. pantā, ne LESD 215. pantā, ne arī pamatojoties uz šīm tiesību normām pieņemtajos apstrīdētajos tiesību aktos nav paredzēts nodalījums atkarībā no tā, vai pārmestā rīcība un/vai darbība ir atsevišķa vai atkārtota, vai arī tā ir atkarīga no fizisko vai juridisko personu, uz kurām var attiekties ierobežojošie pasākumi, rīcības un/vai darbības veida.

40      Attiecībā uz minētās pārbaudes apjomu no judikatūras izriet, ka Hartas 47. pantā garantētā pārbaudes tiesā efektivitāte nozīmē, ka Savienības tiesai ir jānodrošina, lai lēmums par ierobežojošu pasākumu noteikšanu vai saglabāšanu, kam attiecībā uz konkrēto personu vai vienību ir individuāla piemērojamība, būtu balstīts uz pietiekami drošiem faktiem (spriedums, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 119. punkts). Vērtējums par to, vai Padomes izmantotie fakti ir pietiekami droši, ir jāveic, pierādījumus un informāciju pārbaudot nevis izolēti, bet kontekstā, kādā tie iekļaujas. Padome ir izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu, ja Savienības tiesā tā sniedz pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopumu, kas ļauj konstatēt, ka pastāv pietiekama saikne starp personu, uz kuru attiecas līdzekļu iesaldēšanas pasākums, un apkaroto režīmu vai apkaroto situāciju vispār (skat. spriedumu, 2017. gada 20. jūlijs, Badica un Kardiam/Padome, T‑619/15, EU:T:2017:532, 99. punkts un tajā minētā judikatūra).

41      Šajā lietā jākonstatē, ka starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka prasītājs ir Baltkrievijas valsts uzņēmums, kas atbild par Baltkrievijas gaisa telpas regulēšanu un atbalstu gaisa satiksmei, un ka tas ar sava gaisa satiksmes vadības dispečera starpniecību, kurš sazinājās ar reisa FR4978 pilotu (turpmāk tekstā – “gaisa satiksmes dispečers”), ieteica lidmašīnu novirzīt uz Minskas lidostu un tur nolaisties, ļaujot Baltkrievijas iestādēm aizturēt žurnālistu un opozicionāru Raman Pratassevitch un Sofia Sapega.

42      Šajā ziņā īpaši jāuzsver, ka no Baltkrievijas iestāžu iesniegtās reisa FR4978 pilota un gaisa satiksmes dispečera saziņas stenogrammas, kuras saturs ir ietverts 2021. gada 25. maijā Reuters tīmekļvietnē publicētajā rakstā, kas ir daļa no dokumentā WK 6825/2021 INIT  apkopotajiem Padomes pierādījumiem, uz kuru pamata ar sākotnējiem tiesību aktiem prasītāja nosaukums ir iekļauts attiecīgajos sarakstos, izriet, ka ieteikumu novirzīt lidojumu uz Minskas lidostu nav sniegusi ne par šo lidojumu atbildīgā aviokompānija, ne izlidošanas vai ielidošanas lidostas, bet tikai prasītājs.

43      Turklāt no vairākiem dokumentā WK 6825/2021 INIT apkopotiem rakstiem presē redzams, ka reisa FR4978 novirzīšana noveda pie žurnālista un opozicionāra Raman Pratassevitch un Sofia Sapega, kuri bija minētā reisa pasažieri, aizturēšanas.

44      Tādējādi sākotnējo tiesību aktu pieņemšanas laikā Padomes rīcībā esošā informācija ir pietiekami konkrētu, precīzu un saskanīgu norāžu kopums, kas pierāda, ka bez prasītāja ieteikuma nolaisties Minskas lidostā reiss FR4978 nebūtu novirzīts uz šo lidostu un ka šī novirzīšana noveda pie žurnālista un opozicionāra Raman Pratassevitch un Sofia Sapega aizturēšanas.

45      Šī aizturēšana ir pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanas darbība, jo, kā liecina Padomes sniegtie pierādījumi, žurnālists un opozicionārs Raman Pratassevitch tika aizturēts, pamatojoties uz to, ka Baltkrievijas iestādes viņu apsūdz terorismā tā žurnālista un prezidenta Lukašenko režīma opozicionāra darbības dēļ. Turklāt no Padomes iesniegtajiem pierādījumiem izriet, ka šī aizturēšana notika pēc 2020. gada 9. augusta prezidenta vēlēšanām, kuras Savienība ir atzinusi par starptautiskajiem standartiem neatbilstošām, un pēc kurām ir pastiprinājušies nepārtraukti notiekošie cilvēktiesību pārkāpumi, kā arī ir pieaugusi prezidenta Lukašenko režīma pretinieku brutāla apspiešana.

46      Attiecībā uz prasītāja nosaukuma saglabāšanu attiecīgajos sarakstos jākonstatē, ka informācija, kas kļuva pieejama pēc sākotnējo tiesību aktu pieņemšanas, proti, dažādi dokumentā WK 15389/2021 INIT ietvertie raksti presē, dokumentos WK 1795/2022 INIT un WK 795/2022 INIT ietvertais Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) 2022. gada 7. janvārī publicētais sākotnējais ziņojums pēc pirmās faktu izmeklēšanas par reisa FR4978 piespiedu nosēšanos, kā arī Polijas tiesu iestāžu iegūtā gaisa satiksmes dispečera liecība un tā veiktā sarunu, kas notikumu laikā notika vadības tornī, ieraksta stenogramma, kas ietverta dokumentā WK 1795/2022 ADD 1, tikai apstiprina un precizē sākotnējo tiesību aktu pieņemšanas laikā pieejamos faktus. Tādējādi no šiem pierādījumiem izriet, ka elektroniskā pasta vēstule ar brīdinājumu par spridzekli, ko saņēma konkrēti Minskas lidosta, tika nosūtīta – it kā no Hamas kustības, kas nekavējoties noliedza, ka ir tās autore, – pēc tam, kad par šo it kā brīdinājumu bija paziņots pilotam. Turklāt prasītājs trauksmes fāzi izsludināja tikai tad, kad pilots bija pārraidījis briesmu signālu Mayday un informējis gaisa satiksmes dispečeru par lēmumu nolaisties Minskas lidostā.

47      Turklāt jāatzīmē, ka, lai gan galīgais ICAO ziņojums ir publicēts 2022. gada 19. jūlijā, proti, pēc tiesību aktu par saglabāšanu sarakstos pieņemšanas, tas apstiprina 2022. gada 7. janvāra ICAO sākotnējā ziņojumā ietverto informāciju (par iespēju atsaukties uz tiesvedības laikā sniegtu informāciju skat. spriedumu, 2019. gada 28. februāris, Souruh/Padome, T‑440/16, nav publicēts, EU:T:2019:115, 93. punkts un tajā minētā judikatūra).

48      Attiecībā uz prasītāja argumentiem par to, ka, pirmkārt, ar to varēja būt manipulējuši ārpus tā uzņēmuma esoši dienesti, kuri to informēja par spridzekļa atrašanos reisa FR4978 lidmašīnā, un, otrkārt, bez tā rīcībā esoša pasažieru saraksta tam nebija iemesla aizdomām par šādu manipulāciju, jākonstatē, ka no lietā esošajiem materiāliem, it īpaši no Polijas tiesu iestāžu iegūtās gaisa satiksmes dispečera liecības, kas turklāt ir iekļauta ICAO 2022. gada 19. jūlija galīgajā ziņojumā, izriet, ka prasītāja vadība un attiecīgie darbinieki pilnībā apzinājās, ka piedalās operācijā ar mērķi novirzīt reisu FR4978 uz Minskas lidostu tādu iemeslu dēļ, kuriem nebija nekāda sakara ar aviācijas drošību.

49      Vispirms – gaisa satiksmes dispečers paziņoja, ka ilgi pirms reisa FR4978 ielidošanas Baltkrievijas gaisa telpā pie viņa priekšnieka ieradies prasītāja ģenerāldirektors, ko pavadīja nepazīstama persona, par kuru prasītājs tiesas sēdē apstiprināja, ka tā pieder pie Baltkrievijas Valsts drošības komitejas (KGB), un pēc tam šī persona viņu informēja, ka Baltkrievijas gaisa telpā gaidāma lidmašīna ar spridzekli tajā, taču viņam bija aizliegts nekavējoties par to informēt attiecīgo lidmašīnu, jo tā varētu nolaisties tuvākajā lidostā vai tās atrašanās vietai blakus esošajā gaisa telpas sektorā, šajā gadījumā – Ukrainā.

50      Turpinot – gaisa satiksmes dispečers norādīja, ka tā priekšnieks viņam lika nodot reisa FR4978 pilotam informāciju par to, ka lidmašīnā esošais spridzeklis eksplodēs virs Viļņas (Lietuva) un ka vēlāk nepazīstamā persona, par kuru viņam bija aizdomas, ka tas ir KGB darbinieks, visu laiku sēdēja viņam blakus, sniedzot norādes, kā atbildēt uz reisa FR4978 pilota uzdotajiem jautājumiem. Tādējādi tieši pēc minētās personas norādījumiem gaisa satiksmes dispečers pilotam sacīja, ka informācija par spridzekli ir nākusi no drošības dienestiem, ka par to ir nosūtīta elektroniskā pasta vēstule un ka ir izsludināts sarkanais trauksmes kods. Pēc tam, kad minētais pilots bija pārraidījis briesmu signālu Mayday un sācis nolaišanos Minskas lidostā, minētā persona apmainījās ar telefona ziņām ar trešo personu, apstiprinot, ka pilots ir pieņēmis lēmumu nolaisties Minskas lidostā.

51      Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka dažas dienas pēc lidojuma FR4978 novirzīšanas gaisa satiksmes dispečers tika izsaukts uz prasītāja telpām, kur tā priekšnieki viņam pieprasīja mainīt viņa paziņojumu, lai tajā netiktu atklātas pretrunas notikumu hronoloģijā.

52      Visbeidzot – no lietas materiāliem izriet, ka Amerikas Savienoto Valstu iestādes ir veikušas savu izmeklēšanu, kuras rezultātā Ņujorkas Dienvidu apgabala Federālās apgabaltiesas (ASV) Grand Jury saistībā ar reisa FR4978 novirzīšanu izdeva apsūdzības rakstu pret četrām Baltkrievijas amatpersonām, proti, prasītāja ģenerāldirektoru un ģenerāldirektora vietnieku, kā arī divām pie KGB piederošām personām. Šajā dokumentā citastarp ir norādīts, ka šīs personas bija galvenie dalībnieki sazvērestībā ar mērķi novirzīt reisu FR4978 uz Minskas lidostu, ka tās sadarbojās ar prasītāja personālu, lai nosūtītu viltus brīdinājumu par spridzekli reisā FR4978 tā novirzīšanai, un ka pēc tam tās viltoja ziņojumus, lai slēptu savu rīcību.

53      Ņemot vērā iepriekš minēto un ievērojot Baltkrievijas politisko situāciju faktu rašanās laikā, ko pēc 2020. gada 9. augusta prezidenta vēlēšanām, kas tika atzītas par starptautiskajiem standartiem neatbilstošām, raksturoja nepārtrauktu cilvēktiesību pārkāpumu, kā arī prezidenta Lukašenko režīma pretinieku brutālas apspiešanas pastiprināšanās, prasītājs nevarēja – vismaz ne saprātīgi – nezināt, ka tā darbība reisa FR4978 novirzīšanai uz Minsku ar aviācijas drošību nekādi nesaistītu iemeslu dēļ veicināja pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu.

54      Tādējādi Padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka prasītājs kā valsts uzņēmums, kas atbild par Baltkrievijas gaisa telpas regulēšanu un atbalstu gaisa satiksmei, iesaistoties reisa FR4978 novirzīšanā, ir atbildīgs par pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu Baltkrievijā.

55      Prasītāja argumenti nevar likt apšaubīt šo secinājumu.

56      Proti, pirmām kārtām, attiecībā uz argumentu, ka, ievērojot Hartas 20. pantu, ja ņem vērā prasītāja objektīvu līdzdalību reisa FR4978 novirzīšanā, tas nozīmētu automātiski sankcionēt visus, kuru aktīva loma ir pierādīta, tostarp minētā lidojuma pilotu, jānorāda, ka Padomei, kad tā īsteno tai ar LESD piešķirtās pilnvaras, ir rīcības brīvība attiecībā uz veidu, kā tā ievieš lēmumus, kas ir pieņemti atbilstoši LES V sadaļas 2. nodaļai, tostarp to personu noteikšanā, pret kurām ir vērsta iespējamu ierobežojošu pasākumu pieņemšana atbilstoši LESD 215. pantam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 6. septembris, Bank Melli Iran/Padome, T‑35/10 un T‑7/11, EU:T:2013:397, 194. punkts).

57      Turklāt pretēji tam, ko prasītājs apgalvoja tiesas sēdē, šī sprieduma 31. punktā izklāstītā strīdīgā vispārējā kritērija interpretācija nenozīmē, ka šis kritērijs attiecas uz katru rīcību un/vai darbību, kas līdzīgā veidā veicina pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu, neatkarīgi no tās materiāltiesiskās kvalifikācijas. Proti, tās objektīvais raksturs ir obligāti jānosaka saskaņā ar Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu un Regulas Nr. 765/2006 2. panta 4. punktu, kas attiecas tikai uz rīcību un/vai darbību, kuru var kvalificēt kā apspiešanas pasākumu, tādējādi izslēdzot rīcību, kas pēc būtības nav cieši saistīta ar pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu.

58      Otrām kārtām, attiecībā uz prasītāja argumentu, kas balstīts uz 2021. gada 30. septembra spriedumu Court of Auditors/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), un saskaņā ar kuru, pirmkārt, tikai daži no tā darbiniekiem un pārstāvjiem bija faktiski iesaistīti minētajā novirzīšanā un, otrkārt, sods, kas uzlikts vainīgajam iestādes loceklim, nav automātiski attiecināms uz visu institūciju kopumā, jākonstatē – kā Padome pareizi norāda –, ka pastāv atšķirība starp nodarījumu, ko izdarījis iestādes pārstāvis vai loceklis, rīkojoties pats savās interesēs un kaitējot iestādei, pie kuras viņš pieder, no vienas puses, un nodarījumu, kā šajā gadījumā, ko izdarījuši valsts iestādes pārstāvji šīs iestādes vārdā, pildot viņiem uzticētos pienākumus un izmantojot konkrētās iestādes līdzekļus un pilnvaras, no otras puses. Šim prasītāja argumentam tātad nevar piekrist.

59      Trešām kārtām, attiecībā uz argumentu, ka ierobežojoši pasākumi būtu jānosaka, pamatojoties uz apgalvojumiem par sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem, jākonstatē, ka strīdīgais vispārējais kritērijs neparedz, ka ierobežojošu pasākumu pieņemšanas pamatā var būt tikai šāda rakstura rīcība un/vai darbība. Turklāt katrā ziņā reisa FR7948 novirzīšanu, lai aizturētu žurnālistu un opozicionāru Raman Pratassevitch un Sofia Sapega, nevar nodalīt no konteksta, kādā tā notika, proti, no konteksta, ko veido 2020. gada 9. augusta prezidenta vēlēšanas, kuras Savienība ir atzinusi par starptautiskajiem standartiem neatbilstošām un pēc kurām pastiprinājās pastāvīgi cilvēktiesību pārkāpumi, kā arī prezidenta Lukašenko režīma pretinieku brutāla apspiešana.

60      Ceturtām kārtām, attiecībā uz argumentu, ka Padome ierobežojošus pasākumus pret prasītāju noteica, lai gan ICAO vēl nebija pieņēmusi savus secinājumus, un Amerikas Savienotās Valstis šādus pasākumus nebija noteikušas, jākonstatē, kā to ir darījusi Padome, ka nevainīguma prezumpcijas princips, kas prasa, lai ikviena persona, kuru apsūdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tiek uzskatīta par nevainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu, neaizliedz ierobežojošu pasākumu noteikšanu, ja šādiem pasākumiem, kā norādīts šī sprieduma 34. un 35. punktā, nav krimināla rakstura.

61      Ņemot vērā iepriekš minēto, jākonstatē, ka pirmais pamats ir nepamatots un tātad ir jānoraida.

 Par otro pamatu attiecībā uz samērīguma principa pārkāpumu

62      Šajā pamatā prasītājs apgalvo, ka Padome nav ievērojusi samērīguma principu.

63      Pirmām kārtām, tas esot nesamērīgi par vieniem un tiem pašiem nodarījumiem sodīt gan prasītāju, gan tā vadītāju. Turklāt, pat ja prasītāja darbinieki būtu pieļāvuši kļūdas, tas nebūtu jāsoda, jo tam nav jāatbild par darbībām, kas ir no dienesta nodalāmas kļūdas.

64      Otrām kārtām, prasītājs uzskata, ka pret to noteiktie ierobežojošie pasākumi var apdraudēt tā starptautisko sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu. It īpaši šie pasākumi varot traucēt segt tā kārtējos izdevumus, atmaksāt tā parādus vairākām iestādēm un uzņēmumiem un finansēt pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai vajadzīgos ieguldījumus.

65      Šajā ziņā prasītājs apgalvo, ka līdzekļu atbrīvošanas ārkārtas atļaujas, kas paredzētas Regulas Nr. 765/2006 3. pantā, Īstenošanas regulā 2021/999 un Lēmuma 2021/1001 5. pantā, nav iespējams izmantot. Tas, ka šīs atļaujas nevar izmantot, it īpaši esot izskaidrojams ar to, ka tās neesot piemērotas ieguldījumu strukturālajam raksturam aviācijas drošības nozarē.

66      Padome, kuru atbalsta Komisija, apstrīd prasītāja argumentus.

67      Vispirms jāatgādina, ka samērīguma princips ir viens no Savienības tiesību vispārējiem principiem un tas prasa, lai līdzekļi, kurus pielieto Savienības tiesību normu īstenošanā, būtu atbilstoši attiecīgā tiesiskā regulējuma sasniedzamo leģitīmo mērķu īstenošanai un nepārsniegtu to, kas nepieciešams, lai tos sasniegtu (skat. spriedumu, 2012. gada 13. marts, Melli Bank/Padome, C‑380/09 P, EU:C:2012:137, 52. punkts un tajā minētā judikatūra).

68      Šajā ziņā judikatūrā ir precizēts, ka attiecībā uz samērīguma principa ievērošanas pārbaudi tiesā Savienības likumdevējam ir jāatzīst plaša novērtējuma brīvība tādās jomās kā KĀDP, kurās tam ir jāizdara politiska, ekonomiska un sociāla rakstura izvēle un jāveic sarežģīti vērtējumi. Tālab, ņemot vērā mērķi, kādu kompetentā iestāde vēlas sasniegt, šajās jomās veikta pasākuma tiesiskumu var ietekmēt tikai šī pasākuma acīmredzami nepiemērotais raksturs (skat. spriedumu, 2017. gada 28. marts, Rosneft, C‑72/15, EU:C:2017:236, 146. punkts un tajā minētā judikatūra).

69      Protams, uz attiecīgo lietas dalībnieku attiecinātie ierobežojošie pasākumi zināmā mērā ierobežo tā tiesības, jo tas nevar tostarp ne izmantot savus līdzekļus, kuri, iespējams, atrodas Savienības teritorijā, ne tos pārskaitīt uz Savienību, izņemot atbilstoši īpaši noteiktām atļaujām. Tāpat arī pret konkrēto lietas dalībnieku noteiktie ierobežojošie pasākumi attiecīgā gadījumā tā partneriem un klientiem var radīt zināmas aizdomas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 23. septembris, Kaddour/Padome, T‑510/18, EU:T:2020:436, 174. punkts (nav publicēts)).

70      Tomēr šajā lietā jākonstatē, ka pretēji prasītāja apgalvotajam pastāv saprātīga saikne starp apstrīdētajos tiesību aktos noteiktiem ierobežojošiem pasākumiem un izvirzīto mērķi.

71      Proti, kā norādīts šī sprieduma 28. un 29. punktā, ciktāl šis mērķis citastarp ir veicināt demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu Baltkrievijā, pieeja, kas ietver mērķtiecīgu vēršanos pret personām, vienībām un organizācijām, kuru rīcība un/vai darbība ir veicinājusi pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu Baltkrievijā, saskanīgi atbilst minētajam mērķim, un to katrā ziņā nevar uzskatīt par neatbilstošu, ņemot vērā izvirzīto mērķi.

72      Attiecībā uz argumentu, ka pasākumi vienlaikus ir vērsti gan pret prasītāju, gan pret tā vadītāju, jāatgādina – kā norādīts šī sprieduma 56. punktā –, ka Padomei, īstenojot tai ar LESD piešķirtās pilnvaras, ir rīcības brīvība attiecībā uz veidu, kā tā ievieš lēmumus, kas pieņemti atbilstoši LES V sadaļas 2. nodaļai, tostarp iespējamu ierobežojošu pasākumu noteikšanu atbilstoši LESD 215. pantam, un ka ar apstrīdētajiem tiesību aktiem sasniedzamā mērķa nozīmīgums attaisno to, ka ierobežojošie pasākumi ietekmē visus, kuri ir atbildīgi par rīcību un/vai darbību, kas veicina pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskas opozīcijas apspiešanu.

73      Saistībā ar argumentu, ka līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana var apdraudēt prasītāja starptautisko sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumu, jākonstatē – kā to ir darījusi Padome –, ka no prasītāja iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka, neraugoties uz attiecīgo pasākumu noteikšanu, 2019. un 2020. gadā tas ir guvis ievērojamu peļņu. Turklāt prasītājs nesniedz nekādu konkrētu informāciju par ilgtermiņa ieguldījumiem, uz kuriem tas atsaucas, vai par attiecīgajām summām.

74      Visbeidzot, attiecībā uz prasītāja argumentu, ka līdzekļu atbrīvošanas ārkārtas atļauja praksē nav izmantojama, ir pietiekami konstatēt – prasītājs nepierāda, ka ir iesniedzis attiecīgu lūgumu, kas būtu noraidīts, un tas nesniedz nekādu konkrētu informāciju, lai pierādītu, ka šāda atļauja būtu nepietiekama, lai tam ļautu pildīt gaisa satiksmes drošības uzdevumus.

75      Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītāja otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots un tālab ir jānoraida prasība kopumā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

76      Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

77      Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 1. punktu dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

78      Šajā lietā, tā kā prasītājam spriedums ir nelabvēlīgs, jāpiespriež tam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Turklāt Komisija kā iestāde, kas iestājusies lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      Belaeronavigatsia sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

3)      Eiropas Komisija savus tiesāšanas izdevumus sedz pati.

Svenningsen

Laitenberger

Stancu

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2023. gada 15. februārī.

[Paraksti]



*      Tiesvedības valoda – franču.