PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā)
2004. gada 1. decembrī (*)
Valsts atbalsts – Komisijas lēmums necelt iebildumus – Prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamība – Lielu ieguldījumu projektu reģionālā atbalsta daudznozaru pamatprincipi
Lieta T‑27/02
Kronofrance SA, Sully‑sur‑Loire (Francija), ko pārstāv R. Nīrers [R. Nierer], avocat,
prasītājs,
pret
Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv F. Kreišics [V. Kreuschitz] un J. Flets [J. Flett], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,
atbildētāja,
ko atbalsta
Glunz AG
un
OSB Deutschland GmbH,
Meppen (Vācija), ko pārstāv H. J. Nīmeijers [H.‑J. Niemeyer] un K. Zīglers [K. Ziegler], avocats, kas norādīja adresi Luksemburgā,
personas, kas iestājušās lietā,
par prasību atcelt Komisijas 2001. gada 25. jūlija Lēmumu SG (2001) D, ar kuru nolemts necelt iebildumus pret Vācijas iestāžu piešķirto atbalstu Glunz AG.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs I. Legāls [H. Legal], tiesneši V. Tīli [V. Tiili], M. Vilars [M. Vilaras], I. Višņevska‑Bjalecka [I. Wiszniewska‑Białecka] un V. Vadapals [V. Vadapalas],
sekretārs J. Plingerss [J. Plingers], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2004. gada 8. jūlijā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Atbilstošās tiesību normas
1 Lielu ieguldījumu projektu reģionālā atbalsta daudznozaru pamatprincipi (OV 1998, C 107, 7. lpp., turpmāk tekstā – “Daudznozaru pamatprincipi”), kas bija spēkā faktu iestāšanās laikā, paredz atbalsta, kas piešķirts projektiem, kuri ietilpst Daudznozaru pamatprincipu piemērošanas jomā, izvērtēšanas noteikumus.
2 Saskaņā ar Daudznozaru pamatprincipiem Komisija katrā konkrētā gadījumā atsevišķi lemj par maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti attiecībā uz paziņošanas pienākumam pakļautajiem projektiem.
3 Daudznozaru pamatprincipu 3.10. punkts paredz aprēķina formulu, pēc kuras Komisija nosaka maksimāli pieļaujamo intensitāti tai paziņotajam atbalstam. Formula ir balstīta, pirmkārt, uz maksimāli pieļaujamās atbalsta intensitātes noteikšanu lielām kompānijām attiecīgajā reģionā sniegtam atbalstam, ko mēdz dēvēt par “reģionālajiem griestiem” (R faktors), kas pēc tam tiek koriģēts ar trīs koeficentiem, kuri savukārt atbilst attiecīgajā nozarē pastāvošajai konkurencei (T faktors), kapitāla/darbaspēka savstarpējai attiecībai (I faktors) un attiecīgā atbalsta reģionālajai ietekmei (M faktors). Tādējādi maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitātes formula ir: R x T x I x M.
4 Atbilstoši Daudznozaru pamatprincipu 3.2. un 3.3. punktam, “konkurences stāvokļa” faktors paredz veikt analīzi, kuras mērķis ir noteikt, vai paziņotais projekts tiks īstenots nozarē vai apakšnozarē, kurā pastāv strukturāla spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams. Nosakot, vai pastāv šāda spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams, Komisija Kopienas līmenī ņem vērā starpību starp vidējo jaudas izmantošanas līmeni ražošanas industrijā kopumā un attiecīgās nozares vai apakšnozares jaudas izmantošanas likmi. Analīze aptver atsauces laikposmu, kas atbilst pieciem pēdējiem gadiem, par kuriem ir pieejama informācija.
5 Strukturālā spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams pastāv, ja vidēji pēdējo piecu gadu laikā attiecīgās nozares vai apakšnozares spējas izmantošanas līmenis ir vairāk nekā par diviem procentiem zemāks nekā rūpniecības nozarē kopumā. Nozare vai apakšnozare ir nosakāma saimniecisko darbību Eiropas Kopienā iespējami zemākajā vispārējās klasifikācijas līmenī, kas paredzēts Padomes 1990. gada 9. oktobra Regulā (EEK) Nr. 3037/90 par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 1. lpp.), ar tajā veiktajiem grozījumiem. Tiek uzskatīts, ka pastāv nopietna strukturāla spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams, ja atšķirība attiecībā uz ražošanas nozares vidējo radītāju ir lielāka par pieciem procentpunktiem (Daudznozaru pamatprincipu 7.7. punkts).
6 Daudznozaru pamatprincipu 3.4. punktā ir precizēts, ka tad, ja nav pietiekamas informācijas par jaudas izmantošanu, Komisijai ir jāpārbauda, vai ieguldījumi tiek veikti tirgū, kur notiek apgrozījuma samazināšanās. Šim nolūkam Komisijai ir jāsalīdzina attiecīgā produkta(-u) acīmredzamā patēriņa attīstība (tas ir, saražotais daudzums, kam pieskaitīts imports un no kura atņemts eksports) ar Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) ražošanas rūpniecības pieauguma līmeni kopumā.
7 Attiecīgo produktu tirgus tiks uzskatīts par tādu, kur notiek apgrozījuma samazināšanās, ja pēdējo piecu gadu laikā attiecīgā produkta(-u) vidējā ikgadējā acīmredzamā patēriņa pieauguma līmenis ir stipri (vairāk par 10 %) zemāks par EEZ ražošanas rūpniecības vidējo līmeni kopumā, ja vien nepastāv izteikta augšupejoša pieauguma tendence attiecīgajā pieprasījumā pēc produkta(-iem). Tirgus, kur notiek pilnīga apgrozījuma samazināšanās, ir tāds tirgus, kurā acīmredzamā patēriņa vidējā ikgadējā pieauguma līmenis pēdējo piecu gadu laikā ir negatīvs.
8 Atbilstoši Daudznozaru pamatprincipu 3.10.1. punktam T faktoram (konkurences stāvokļa faktors) tiek piemērots korekcijas koeficents 0,25, 0,5, 0,75 vai 1 apmērā saskaņā ar šādiem kritērijiem:
“i) projekts, kurš palielina jaudu nozarē, kas saskaras ar nopietnu strukturālu spēju saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams un/vai pilnīgu pieprasījuma kritumu: 0,25;
ii) projekts, kurš palielina jaudu nozarē, kas saskaras ar strukturālu spēju saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams un/vai tirgus apgrozījuma samazināšanos, un kurš var nostiprināt augstu tirgus daļu: 0,50;
iii) projekts, kurš palielina jaudu nozarē, kas saskaras ar strukturālu spēju saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams un/vai tirgus apgrozījuma samazināšanos: 0,75;
iv) nav paredzamas nekādas negatīvas sekas atbilstoši no i) līdz iii) apakšpunktam: 1,00.”
Prāvas rašanās fakti
9 Ar 2000. gada 4. augusta vēstuli, kas reģistrēta 2000. gada 7. augustā, Vācijas Federatīvā Republika saskaņā ar Padomes 1999. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma [88]. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.), paziņoja Komisijai par projektu, kas paredz piešķirt atbalstu Glanz AG ieguldījumu veikšanai integrēta kokapstrādes centra būvniecībai Nettgau, Saksijas‑Anhaltes federālajā zemē (Vācijā) un uz kuru attiecas Daudznozaru pamatprincipi.
10 Saņemot Komisijas vēstuli, kas datēta ar 2000. gada 28. augustu, kurā tika norādīts, ka paziņošanu nevar uzskatīt par pilnīgu, Vācijas iestādes ar 2000. gada 15. novembra un 2001. gada 12. janvāra vēstulēm iesniedza papildu informāciju. Tā kā šī informācija pilnībā neapmierināja Komisiju, Vācijas iestādes ar 2001. gada 2. marta vēstuli iesniedza papildu informāciju, kas ļāva Komisijai uzskatīt paziņošanu par pilnīgu.
11 2001. gada 25. jūlijā Komisija saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999 4. panta 3. punktu pieņēma lēmumu necelt iebildumus pret šī atbalsta piešķiršanu (turpmāk tekstā – “Lēmums”).
12 No Lēmuma izriet, ka ieguldījumu projekts ir realizējams apgabalā, kas ir tiesīgs saņemt atbalstu atbilstoši EKL 87. panta 3. punkta a) apakšpunktam, un kuram maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte jauniem ieguldījumiem lielos uzņēmumos, kas pazīstama arī kā reģionālie griesti, sastāda 35 % bruto. Atbalstu veido neatmaksājama subsīdija EUR 46 201 868 apmērā un ieguldījuma piemaksa EUR 23 596 120 apmērā jeb kopsummā EUR 69 797 988 no kopējās ieguldījumu vērtības EUR 199 400 000 apmērā.
13 Atbalsta daļa kopsummā līdz 28,61 miljoniem EUR ir paredzēta orientēti strukturētu skaidu plātņu [oriented strand board] (turpmāk tekstā – OSB skaidu plātnes) rūpnīcas būvniecībai, un atlikusī daļa kopsummā līdz 41,18 miljoniem EUR – skaidu plātņu rūpnīcas būvniecībai.
14 Pamatojoties uz paziņotā atbalsta izvērtējumu, kas veikts, ņemot vērā Daudznozaru pamatprincipos noteiktos kritērijus, Komisija Lēmumā norādīja iemeslus, kādēļ korekcijas koeficenti, kas piemērojami 35 % likmei, kura atbilst maksimālajai intensitātei, ko attiecīgajā rajonā var saņemt liels uzņēmums, jānosaka šādi:
– 1 – T faktoram attiecībā uz konkurenci attiecīgajā nozarē,
– 0,8 – I faktoram (kapitāla/darbaspēka savstarpējai attiecībai),
– 1,5 – M faktoram, ņemot vērā paredzētā atbalsta reģionālo ietekmi,
vai maksimāli pieļaujamā intensitāte 42 % apmērā (= 35 % x 1 x 0,8 x 1,5).
15 Attiecībā uz T faktoru saistībā ar konkurenci Komisija norādīja, ka, saskaņā ar Daudznozaru pamatprincipu 3.3. un 3.4. punktu, tai ir jāierobežo kompetences faktora analīze un jānosaka tikai tas, vai attiecīgajā nozarē pastāv strukturāla spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams, ja ir pietiekama informācija par jaudas izmantošanas līmeni. Uzskatot, ka divi Glunz ražotie produkti pārstāvēja ļoti nozīmīgu visu Eiropā ražoto koka paneļu daļu, un atsaucoties uz zemāko NACE līmeni, Komisija izvēlējās balstīt savu analīzi uz informāciju, kas attiecas uz NACE 20.20 klases jaudas izmantošanas līmeni, kura ietver koka paneļu ražošanu.
16 Pamatojoties uz informāciju par 1994.–1998. gadu, kas ietverta Vācijas iestāžu iesniegtajā pētījumā, Komisija secināja, ka attiecīgais ieguldījuma projekts radītu jaudas pieaugumu nozarē, kurā nepastāv spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams, kas attaisnoja korekcijas koeficenta 1 piemērošanu konkurences stāvokļa faktoram.
17 Konstatējot, ka atbalsta summa, ko Vācijas Federatīvā Republika paredzēja piešķirt Glunz, tādējādi bija maksimāli pieļaujamā atbalsta robežās, kas aprēķināts, pamatojoties uz Daudznozaru pamatprincipiem, Komisija paziņoto atbalstu atzina par saderīgu ar EK līgumu.
Process un lietas dalībnieku prasījumi
18 Šajos apstākļos ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2002. gada 4. februārī, prasītājs cēla šo prasību.
19 Ar dokumentu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2002. gada 3. jūlijā, Glunz un OSB Deutschland GmbH lūdza atļauju iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam.
20 Ar 2002. gada 10. septembra rīkojumu Pirmās instances tiesas ceturtās paplašinātā sastāva palātas priekšsēdētājs atļāva iestāties lietā. Personas, kas iestājušās lietā, iesniedza savus procesuālos rakstus 2002. gada 4. novembrī, un prasītājs noteiktajā termiņā iesniedza par tiem savus apsvērumus.
21 2004. gada 8. jūlija tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un atbildes uz Pirmās instances tiesas uzdotajiem jautājumiem.
22 Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt Lēmumu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
23 Komisijas, ko atbalsta personas, kas iestājušās lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par nepieņemamu;
– noraidīt prasību kā nepamatotu;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par pieņemamību
Lietas dalībnieku argumenti
24 Tiesas sēdē Komisija un personas, kas iestājušās lietā, apstrīdēja prasības pieņemamību.
25 Tās apgalvoja, ka atļautais atbalsts būtiski neietekmēja prasītāja stāvokli attiecīgajā tirgū. Ņemot vērā ražotņu atrašanās vietu un apgabalu, kurā minētie produkti tika piegādāti, ko noteica transporta izdevumi, jebkāda prasītāja pārdošanas apgabalu un atbalsta saņēmēja pārdošanas apgabalu pārklāšanās ir nenozīmīga.
26 Prasītājs norāda, ka Komisija pārkāpa tā procesuālās tiesības, kļūdaini neuzsākot formālo izmeklēšanas procedūru, kas paredzēta Regulas Nr. 659/1999 6. pantā, kura būtu ļāvusi prasītājam kā ieinteresētajai personai iesniegt savus apsvērumus pirms Komisijas Lēmuma pieņemšanas.
27 Prasītājs atgādina, ka “ieinteresētās personas” definīcija, kas paredzēta Regulas Nr. 659/1999 1. panta h) apakšpunktā, ietver konkurējošus uzņēmumus. Prasītājs un Glunz ir tiešie konkurenti, jo tie ražo vienus un tos pašus produktus, kas pēc tam tiek pārdoti vienā un tajā pašā tirgū. Atbalsta piešķiršana ietekmē prasītāja konkurences situāciju attiecīgajā tirgū.
28 Šajos apstākļos prasītājs apgalvo, ka Lēmums to skar tieši un individuāli un tādējādi tam ir tiesības iesniegt prasību par šī Lēmuma atcelšanu.
Pirmās instances tiesas vērtējums
29 Komisija un personas, kas iestājušās lietā, tikai tiesas sēdes laikā iesniedza prasījumus par prasības nepieņemamību, pamatojoties uz to, ka prasītājam nav tiesību celt prasību.
30 No judikatūras izriet, ka prasības pamats par nepieņemamību, kas balstīts uz to, ka prasītājam nav tiesību celt prasību, ir saistīts ar sabiedrisko kārtību un to var un pat nepieciešams pārbaudīt pēc Kopienu tiesas pašas ierosmes (Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā C‑298/00 P Itālija/Komisija, Recueil, I‑4087. lpp., 35. punkts), un atbildētājs šo pamatu var izvirzīt jebkurā tiesvedības stadijā (tāpat skat. Tiesas 1997. gada 20. februāra spriedumu lietā C‑166/95 P Komisija/Daffix, Recueil, I‑983. lpp., 25. punkts, un Pirmās instances tiesas 2001. gada 13. decembra spriedumu apvienotajās lietās T‑45/98 un T‑47/98 Krupp Thyssen Stainless un Acciai speciali Terni/Komisija, Recueil, II‑3757. lpp., 125. punkts).
31 Šī prasība atcelt tiesību aktu tika celta pret Komisijas lēmumu, ar kuru par saderīgu ar kopējo tirgu tika atzīts individuāls atbalsts, kas tika piešķirts paziņojuma iepriekšējas izskatīšanas rezultātā.
32 Šajā sakarā jāatgādina, ka Komisijas veiktās valsts atbalsta kontroles ietvaros ir jānošķir, no vienas puses, ar EKL 88. panta 3. punktu ieviestā un Regulas Nr. 659/1999 4. pantā sīkāk reglamentētā atbalsta iepriekšēja izskatīšana, kuras vienīgais mērķis ir ļaut Komisijai sniegt sākotnēju atzinumu par attiecīgā atbalsta daļēju vai pilnīgu saderīgumu ar kopējo tirgu, un, no otras puses, EKL 88. panta 2. punktā un Regulas Nr. 659/1999 6. pantā paredzētā formālā izmeklēšanas procedūra, kuras mērķis ir nodrošināt to, ka Komisija ir pilnībā informēta par lietas apstākļiem. Tikai šīs pēdējās minētās procedūras kontekstā Līgums paredz Komisijas pienākumu aicināt ieinteresētās puses iesniegt piezīmes (Tiesas 1993. gada 19. maija spriedums lietā C‑198/91 Cook/Komisija, Recueil, I‑2487. lpp., 22. punkts; 1993. gada 15. jūnija spriedums lietā C‑225/91 Matra/Komisija, Recueil, I‑3203. lpp., 16. punkts; 1998. gada 2. aprīļa spriedums lietā C‑367/95 P Komisija/Sytraval un Brink's France, Recueil, I‑1719. lpp., 38. punkts, un Pirmās instances tiesas 2004. gada 13. janvāra spriedums lietā T‑158/99 Thermenhotel Stoiser Franz u.c./Komisija, Recueil, II‑1. lpp., 57. punkts).
33 Gadījumā, ja, neuzsākot procedūru saskaņā ar EKL 88. panta 2. punktu, Komisija, pamatojoties uz EKL 88. panta 3. punktu, konstatē, ka atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, personas, kam paredzētas EKL 88. panta 2. punktā noteiktās procesuālās garantijas, var tās īstenot tikai tad, ja tās var apstrīdēt attiecīgo Komisijas lēmumu Kopienu tiesās (iepriekš minētie spriedumi lietās Cook/Komisija, 23. punkts; Matra/Komisija, 17. punkts; Komisija/Sytraval un Brink's France, 47. punkts, un Thermenhotel Stoiser Franz u.c./Komisija, 69. punkts).
34 Tādējādi gadījumos, kuros ar prasību par tāda Komisijas lēmuma atcelšanu, kas pieņemts iepriekšējās izskatīšanas nobeigumā, prasītājs vēlas īstenot EKL 88. panta 2. punktā paredzētās procesuālās garantijas, tikai ar to vien, ka prasītājam šī noteikuma izpratnē ir ieinteresētās puses statuss, pietiek, lai prasītāju uzskatītu par tieši un individuāli skartu EKL 230. panta ceturtās daļas izpratnē (iepriekš minētie spriedumi lietās Cook/Komisija, 23.–26. punkts; Matra/Komisija, 17.–20. punkts; un Pirmās instances tiesas 1998. gada 15. septembra spriedums lietā T‑11/95 BP Chemical/Komisija, Recueil, II‑3235. lpp., 89. un 90. punkts).
35 Šajā lietā nav strīda par to, ka prasītājs vēlas panākt Lēmuma atcelšanu, balstoties uz pamatu, kas noteikts tā otrajā prasības pamatā, proti – ka Komisija kļūdaini atteicās ierosināt formālo izmeklēšanas procedūru, kas paredzēta EKL 88. panta 2. punktā.
36 Prasītājs turklāt apgalvo, ka tam ir ieinteresētās puses statuss, pamatojoties uz to, ka prasītājs ir tiešs Glunz konkurents, jo tas savā rūpnīcā Sully‑sur‑Loire (Francijā) ražo tos pašus produktus, ko Glunz, kas pēc tam tiek pārdoti tajos pašos tirgos.
37 Jāatgādina, ka, atbilstoši judikatūrai, “ieinteresētās puses” ir personas, uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības, kuru intereses var ietekmēt atbalsta piešķišana, it īpaši konkurējošie uzņēmumi un arodapvienības (Tiesas 1984. gada 14. novembra spriedums lietā C‑323/82 Intermills/Komisija, Recueil, 3809. lpp., 16. punkts). Regulas Nr. 659/1999 1. panta h) apakšpunkts paredz pieeju, kas ir nodibināta iepriekš minētajā judikatūrā un nosaka, ka “ieinteresētā puse” ir “visas dalībvalstis un visas personas, uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības, kuru intereses var ietekmēt atbalsta piešķiršana, it īpaši attiecīgā atbalsta saņēmējs, konkurējošie uzņēmumi un arodapvienības”.
38 Šajā lietā nav strīda par to, ka gan prasītājs, gan atbalsta saņēmējs abi ražo skaidu plātnes un ka to tirdzniecības apgabali patiešām pārklājas.
39 Jāatzīmē, ka tiesas sēdē Glunz, pretēji Komisijas apgalvojumam – ka uzņēmums, kuram atbalsts bija paredzēts, pārdod savus produktus uzņēmumiem, kas atrodas gandrīz tikai bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā, – apgalvoja, ka tas izplata produktus visā Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā un lielā mērā – mēbeļu rūpniecības uzņēmumiem, kuri koncentrējušies Vācijas ziemeļrietumu daļā.
40 Tāpat Glunz atzina, ka prasītājs darbojas Vācijas mēbeļu ražošanas tirgū, bet tam ir ļoti maza tirgus daļa, kaut arī šo pēdējo apgalvojumu neapstiprināja nekādi pierādījumi.
41 Turklāt, kaut arī Komisija savā Lēmumā paredzēja, ka transports lielā attālumā bija pārāk dārgs, jo skaidu plātnes ir smagi un liela izmēra produkti, un tādējādi transporta rādiuss bija ierobežots ar aptuveni 800 km, tā tomēr uzskatīja, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir EEZ.
42 Šajā sakarā, ja uzņēmums savā dabīgajā piegādes rajonā konkurē ar citiem uzņēmumiem, kuru piegādes rajoni pārklājas ar šī uzņēmuma rajonu tādējādi, ka katram no tiem ir savs piegādes rādiuss, uzņēmuma konkurencei ar tiem, kuri darbojas tā rādiusā, ir tendence pārsniegt uzņēmuma dabīgās piegādes rajona robežas, un tādējādi var uzskatīt, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir Kopiena kopumā vai, kā šajā gadījumā, EEZ (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2000. gada 30. marta spriedumu lietā T‑65/96 Kish Glass/Komisija, Recueil, II‑1885. lpp., 84.–95. punkts).
43 No Lēmuma arī izriet, ka Glunz ir Tableros de Fibras SA meitas uzņēmums, kam pieder rūpnīcas Francijā, kuras darbojas kokmateriālu rūpniecībā un kuras 1999. gadā tai cedēja Glunz.
44 Šajos apstākļos ir jāsecina, ka prasītājs patiešām ir uzņēmuma, kuram paredzēts atbalsts, konkurents, un tādējādi to var kvalificēt kā ieinteresēto pusi Regulas Nr. 659/1999 1. panta h) apakšpunkta nolūkiem.
45 Šajā sakarā Komisijas atsauce uz Pirmās instances tiesas 2004. gada 27. maija rīkojumu lietā T‑358/02 Deutsche Post un DHL/Komisija, Recueil, II‑1565. lpp., lai pamatotu savus prasījumus par prasības nepieņemamību, jo atbalsta piešķiršana būtiski neietekmētu prasītāja stāvokli attiecīgajā tirgū, nav atbilstoša. Minētais rīkojums par nepieņemamību, kas bija balstīts uz to, ka nepastāv nekāds nozīmīgs iespaids uz divu prasības iesniedzēju uzņēmumu konkurences stāvokli, tika pieņemts lietā, kas no esošās lietas atšķiras ar to, ka prasība tika celta pret Komisijas lēmumu, kas bija pieņemts EKL 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras beigās, kur ieinteresētās puses bija pienācīgi uzaicinātas iesniegt savus apsvērumus.
46 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka esošā prasība ir atzīstama par pieņemamu.
Par lietas būtību
Sākotnēji apsvērumi
47 Prasītājs būtībā izvirza četrus prasības pamatus savas prasības par Lēmuma atcelšanu atbalstam, norādot, pirmkārt, uz EKL 87. panta un Daudznozaru pamatprincipu pārkāpumu; otrkārt, uz EKL 88. panta 2. punkta pārkāpumu; treškārt, uz Komisijas ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu; un, ceturtkārt, uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.
48 Prasības atcelt tiesību aktu otrā pamata kontekstā prasītājs apgalvo, ka, atļaudama Vācijas iestāžu Glunz piešķirto atbalstu, veicot tikai iepriekšējo izskatīšanu, Komisija ir pārkāpusi EKL 88. panta 2. punktu un Regulas Nr. 659/1999 4. panta 4. punktu, kas paredz, ka Komisijai jāierosina formāla izmeklēšanas procedūra, ja “pastāv šaubas” par atbalsta saderīgumu ar kopējo tirgu.
49 Jāatceras, ka ar EKL 88. panta 3. punktu ieviestās un Regulas Nr. 659/1999 4. pantā sīkāk reglamentētās iepriekšējās izskatīšanas mērķis ir vienīgi dot Komisijai pietiekami daudz laika pārdomām un izmeklēšanai, lai tā varētu sniegt sākotnējo atzinumu par tai paziņotajiem atbalsta plāniem un tad, bez padziļinātas pārbaudes veikšanas, izlemt, vai paziņotais atbalsts ir saderīgs ar Līgumu, vai, pretēji tam, atbalsta saturs rada šaubas par tā saderīgumu (Tiesas 2001. gada 15. februāra spriedums lietā C‑99/98 Austrija/Komisija, Recueil, I‑1101. lpp., 53. un 54. punkts).
50 Formālā izmeklēšanas stadija, kas pirms lēmuma pieņemšanas ļauj Komisijai būt pilnībā informētai par visiem lietas apstākļiem, kļūst nozīmīga ikreiz, kad Komisijai ir būtiskas grūtības noteikt, vai atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu (iepriekš minētais spriedums lietā Matra/Komisija, 33. punkts).
51 Tādējādi Komisija, pirms tā pieņem lēmumu necelt iebildumus par atbalstu, var aprobežoties ar iepriekšējo izskatīšanu tikai tad, ja tā pēc šīs pārbaudes var konstatēt, ka projekts ir saderīgs ar Līgumu.
52 Turpretī, ja šīs iepriekšējās izskatīšanas rezultātā Komisija nonāk pie pretēja secinājuma vai tā nav ļāvusi Komisijai pārvarēt visas grūtības, kas saistītas ar to, lai noteiktu, vai atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, Komisijai ir pienākums iegūt visus vajadzīgos atzinumus un šajā nolūkā ierosināt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru (Tiesas 1984. gada 20. marta spriedums lietā 84/82 Vācija/Komisija, Recueil, 1451. lpp., 13. punkts; iepriekš minētais spriedums lietā Matra/Komisija, 33. punkts, un lietā Komisija/Sytraval un Brink's France, 39. punkts).
53 Attiecībā uz prasības pamatu par EKL 88. panta 3. punkta pārkāpumu prasītājs apgalvo ne tikai to, ka iepriekšējās izskatīšanas ilgums un apstākļi norāda uz būtisku grūtību pastāvēšanu, bet arī to, ka detalizētai skaidu plātņu tirgus situācijas izmeklēšanai vajadzēja radīt Komisijas šaubas, kā rezultātā būtu jāierosina formālā izmeklēšanas procedūra. Turpinājumā prasītājs norāda, ka šīs procedūras laikā tas būtu iesniedzis Komisijai informāciju par acīmredzamo skaidu plātņu patēriņu, kas pierādītu, ka attiecīgais ieguldījums tiek realizēts tirgū, kurā apgrozījums samazinās .
54 Tomēr no Komisijas Lēmuma izriet, ka Komisija apzināti aprobežojās tikai ar pārbaudi, lai noteiktu, vai pastāv strukturāla spēja saražot vairāk nekā nepieciešams, un uzskatīja, ka, pamatojoties uz Daudznozaru pamatprincipu 3.2. un 3.4. punktu formulējumu un uz faktu, ka tai bija pietiekama informācija par spējas izmantošanas līmeni attiecīgajā nozarē, tai nebija jānoskaidro, vai attiecīgie ieguldījumi tiek realizēti tirgū, kurā apgrozījums samazinās. Pastāvot šādai pieejai, prasītāja sniegtajai informācijai attiecībā uz skaidu plātņu koksnes plašu patēriņu jebkurā gadījumā nebija nekādas nozīmes.
55 Tādējādi rodas sākotnējs vispārīgs jautājums par Daudznozaru pamatprincipu interpretāciju, ņemot vērā EKL 87. pantu, lai noteiktu kritēriju vai kritērijus, kas pielietojami “konkurences stāvokļa” faktora novērtējumam.
56 Tiesai, pārbaudot likumību, ir jāatrisina šis sākotnējais jautājums attiecībā uz piemērojamo noteikumu interpretāciju un tādējādi jānosaka, vai Komisija ir pareizi nonākusi pie iepriekš 54. punktā minētā secinājuma, ko prasītājs apstrīd savas prasības par atcelšanu pirmajā prasības pamatā, norādot uz EKL 87. panta un Daudznozaru pamatprincipu pārkāpumu.
Par EKL 87. panta un Daudznozaru pamatprincipu pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
57 Prasītājs apstrīd Komisijas vērtējumu attiecībā uz maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti un it īpaši attiecībā uz T faktoru, kas saistīts ar konkurenci. Šajā lietā Komisija veikusi kļūdainu tirgus situācijas analīzi, pirmkārt, nenošķirot skaidu plātņu tirgu no OSB skaidu plātņu tirgus un, otrkārt, neņemot vērā faktu, ka skaidu plātņu tirgū apgrozījums samazinās.
– Par to, ka skaidu plātņu tirgus nav nošķirts no OSB skaidu plātņu tirgus
58 Prasītājs apgalvo, ka attiecīgais atbalsts bija jāpārbauda un jāizvērtē dažādi atkarībā no tā, vai tas bija paredzēts skaidu plātņu vai OSB skaidu plātņu ražošanai. Prasītājs norāda, ka Lēmuma daļā, kas attiecas uz attiecīgo produktu tirgus noteikšanu, Komisija norāda: “Šajos apstākļos iesakām uzskatīt, ka [OSB skaidu plātnes] un lamināta plātnes, no vienas puses, un skaidu plātnes, no otras puses, veido atsevišķus tirgus”. Prasītājs pārmet Komisijai, ka, izvērtējot “konkurences” faktoru, tā apzināti nav ņēmusi vērā šo nodalījumu un, tieši pretēji, pieņēmusi vienveidīgu pieeju.
59 Prasītājs apgalvo, ka skaidu plātņu tirgus un OSB skaidu plātņu tirgus ir pārāk dažādi, lai tos varētu uzskatīt par vienu un to pašu tirgu. Abi produkti ir aizvietojami tikai ļoti nelielā – 10 % apmērā, kā to norādījusi pati Komisija. Turklāt ar šiem diviem produktiem saistītie tirgi attīstās dažādos veidos tādā nozīmē, ka skaidu plātņu tirgū apgrozījums samazinās, turpretim OSB skaidu plātņu tirgū apgrozījums pieaug.
60 Komisija norāda, ka attiecīgā ieguldījuma projekta mērķis ir izveidot integrētu koksnes apstrādes centru, kas sastāv no divām cieši saistītām ražošanas līnijām ar kopēji izmantojamām iekārtām. Komisija apgalvo, ka, saskaņā ar Daudznozaru pamatprincipu 7.2. punktu, tai bija jāizvērtē projekts kā “viens vesels un kā tāds tas arī jāuztver”, jo projekta mērķis bija izveidot “uzņēmumu” 72. punkta izpratnē. Komisija arī ievēroja Daudznozaru pamatprincipu 7.7. punktu, balstot savu vērtējumu uz informāciju, kas saistīta ar NACE 20.20 klasi, kura ietver skaidu plātnes un OSB skaidu plātnes.
61 Pat atbalstot argumentu, ka ieguldījums bija jāizvērtē atšķirīgi atbilstoši attiecīgajām rūpnīcām, Komisija apgalvo, ka abi tajās ražotie produkti tai būtu jāizvērtē kopā atbilstoši Daudznozaru pamatprincipu 3.2. punktam, saskaņā ar kuru vispirms ir jāveic nozares, nevis dažādu produktu tirgu analīze. Turklāt, pat ja spējas izmantošanas līmeni attiecībā uz skaidu plātnēm un OSB skaidu plātnēm ņemtu vērā atsevišķi, korekcijas koeficentu T faktoram, kas vienlīdzīgs ar 1, iegūtu attiecībā uz abām nozarēm, kam nav strukturālas spējas saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams.
62 Personas, kas iestājušās lietā, norāda, ka projekts, kuram paredzēts atbalsts, ir viens ieguldījumu projekts integrēta koksnes apstrādes centra izveidei, kas ir uzņēmums Daudznozaru pamatprincipu 7.2. punkta izpratnē, tas ir, viena vienība, raugoties no organizatoriskā viedokļa. Šajos apstākļos faktam, ka skaidu plātnes un OSB skaidu plātnes pieder dažādiem produktu tirgiem vai ka atbalstu, tīri no grāmatvedības viedokļa, var piešķirt divām ražošanas līnijām, nav nozīmes.
63 Personas, kas iestājušās lietā, uzskata, ka jebkurā gadījumā spējas izmantošanas līmeņa noteikšana, kam vienīgajam ir nozīme šajā lietā, noteikti nav atkarīga no tā, vai ieguldījumu projekts tiek uzskatīts par vienu projektu. Pat tādā situācijā, kur divi atbalsta projekti ir skaidri nodalīti, ar konkurenci saistītais faktors ir nosakāms, balstoties uz spējas izmantošanas līmeni NACE apakšnozarē, kurai abi produkti pieder saskaņā ar Daudznozaru pamatprincipu 3.2. un 3.3. punktu saistībā ar 7.7. punktu.
– Par to, ka nav pārbaudīta un ņemta vērā apgrozījuma samazināšanās skaidu plātņu tirgū
64 Prasītājs norāda, ka, atbilstoši Daudznozaru pamatprincipu 7.7. un 7.8. punktam, Komisijai ir jāpārbauda attiecīgie skaitļi par laika periodu no 1995. līdz 1999. gadam ieskaitot, lai noskaidrotu, vai pastāvēja strukturāla spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams un/vai tirgus, kurā samazinās apgrozījums, jo šāds vērtējums ir nepieciešams priekšnosacījums “konkurences stāvokļa” faktora noteikšanai.
65 Atsaucoties uz pētījumu, kas pievienots prasības pieteikumam, prasītājs apgalvo, ka vidējais ikgadējais skaidu plātņu acīmredzamā patēriņa pieauguma līmenis, vērtības izteiksmē, no 1995. līdz 1999. gadam EEZ bija -3,72 % (salīdzinot ar +24,57 % OSB skaidu plātnēm), kas norāda, ka, atbilstoši Daudznozaru pamatprincipu 7.8. punktam, Lēmuma pieņemšanas laikā šajā produktu tirgū notika pilnīga apgrozījuma samazināšanās. Ņemot vērā secinājumu, ka produkta tirgū notiek pilnīga apgrozījuma samazināšanās, “konkurencei” piemērojamais korekcijas koeficents attiecībā uz atbalstu skaidu plātņu rūpnīcai, saskaņā ar Daudznozaru pamatprincipu 3.10. punktu, tādējādi ir nevis 1, bet 0,25.
66 Prasītājs apstrīd Lēmuma argumentāciju, kuras rezultātā Komisija attiecībā uz “konkurences stāvokļa” faktoru nonāca pie korekcijas koeficenta 1.
67 Prasītājs kritizē Komisiju par to, ka Komisija, apgalvodama, ka tai bija pietiekama informācija par jaudas izmantošanu attiecīgajā nozarē, aprobežojusies ar to, ka ņēma vērā, vai pastāvēja strukturāla spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams, nepārbaudot jautājumu, vai tirgū notika apgrozījuma samazināšanās, lai arī, ja uz vienu no šiem diviem jautājumiem būtu atbildēts apstiprinoši, “konkurences stāvokļa” faktoram nevarētu piemērot korekcijas koeficentu 1.
68 No Daudznozaru pamatprincipu 3.10. punkta redakcijas izriet, pirmkārt, ka pienākums pārbaudīt to, vai ieguldījumi tiek veikti tirgū, kurā notiek apgrozījuma samazināšanās, ir saistošs pat tad, ja ir pieejama informācija par spējas izmantošanas līmeni.
69 Otrkārt, Komisijas pienākums pārbaudīt, vai pastāv strukturāla spēja saražot vairāk nekā nepieciešams un/vai lejupslīdošs tirgus, kurā notiek apgrozījuma samazināšanās, izriet no EKL 87. panta 1. un 3. punkta. Prasībai, saskaņā ar kuru Komisijai, piemērojot šo pantu, jāņem vērā kopējās intereses, šajā lietā vajadzētu likt pārbaudīt, vai pastāv tirgus, kurā notiek apgrozījuma samazināšanās.
70 Komisija norāda, ka Daudznozaru pamatprincipi tai ir saistoši un ka šajā lietā tā nevarēja pārbaudīt, vai ieguldījumi notika tirgū, kurā notiek apgrozījuma samazināšanās, jo saskaņā ar Daudznozaru pamatprincipu 3.4. punktu šāda pārbaude ir atļauta tikai pakārtoti – ja trūkst informācijas par jaudas izmantošanu. Taču atbalsta paziņošanas datumā Komisijai bija informācija par jaudas izmantošanas līmeni attiecīgajā nozarē laikposmā no 1993. līdz 1998. gadam, kas bija pamats Lēmumam.
71 Komisija apgalvo, ka prasītāja veiktā Daudznozaru pamatprincipu interpretācija ir kļūdaina. Pēc Komisijas domām, no Daudznozaru pamatprincipu 3.3. un 3.4. punktu secības, kā arī no 3.4. punktā paredzētā nosacījuma, saskaņā ar kuru ir jāpārbauda, vai ieguldījums noticis tirgū, kurā notiek apgrozījuma samazināšanās, tas ir, no fakta, ka informācija par jaudas izmantošanu ir nepietiekama, automātiski izriet, ka priekšroka jādod jaudas izmantošanas līmeņa noteikšanai. Turklāt termins “un/vai” ir paredzēts vienīgi tam, lai norādītu, ka jebkurā gadījumā, ja informācija par jaudas izmantošanu ir nepietiekama, ir jānosaka attiecīgo produktu acīmredzamais patēriņš. Ja vien netiek pieņemts, ka noteikumi ietver pretrunu, no Daudznozaru pamatprincipu 3.10. punkta, kur nepastāv jautājums par divu konkurences izvērtēšanas metožu piemērošanas kārtību, nevar secināt, ka ir jāatkāpjas, kaut vai daļēji, no Daudznozaru pamatprincipu 3.2. un 3.4. punkta.
72 Jaudas izmantošanas līmeņa kritērija būtiskā nozīme ir izskaidrojama ar faktu, ka tas sniedz ievērojami ticamāku viedokli par situāciju attiecīgajā nozarē nekā tas, ko sniedz acīmredzamais patēriņš. Acīmredzamais patēriņš ir atkarīgs no dažādām svārstībām, kas nav atkarīgas no situācijas nozarē un no jaudas izmantošanas līmeņa, kā rezultātā var nonākt pie ievērojami atšķirīgiem secinājumiem attiecībā uz tirgus stāvokli vērā ņemamo piecu gadu laikposmā. Komisija apgalvo, ka Daudznozaru pamatprincipu mērķi tiek sasniegti, ja ievēro to īpašos noteikumus, kā tas ir šajā gadījumā.
73 No Lielu ieguldījumu projektu reģionālā atbalsta daudznozaru pamatprincipiem (OV 2002, C 70, 8. lpp.), kuru 19. punkts tieši atsaucas uz jaudas izmantošanas līmeni, nevar secināt, ka “strukturālās spējas saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams pārbaude neļauj veikt derīgu tirgus situācijas novērtējumu” vai ka Komisija ir pieņēmusi, ka uz šo līmeni balstītais kritērijs nebūtu atbilstīgs.
74 Atbildētāja norāda, ka prasītājs neņem vērā faktu, ka “konkurences stāvokļa” faktors ir tikai viens no četriem attiecīgajiem faktoriem, kas tiek izmantoti maksimāli pieļaujamās atbalsta intensitātes noteikšanai, un ka, pat piemērojot prasītāja aprēķina metodi, paziņotais projekts joprojām ir tiesīgs saņemt atbalstu. Minētās iebildes turklāt neattiecas uz Daudznozaru pamatprincipiem kā tādiem, bet uz īpašu to piemērošanas gadījumu un ir balstītas uz kļūdainu pieņēmumu, tas ir, ka vienīgais derīgais kritērijs ir tirgus lejupslīde un ka attiecīgā tirgus noteikšanai ir jāņem vērā tikai acīmredzamais patēriņš.
75 Personas, kas iestājušās lietā, apgalvo, ka Komisijas pieeja ir saderīga gan ar Daudznozaru pamatprincipu 3.10. punkta redakciju, gan ar šo pamatprincipu mērķi.
76 Tās apgalvo, pirmkārt, ka Daudznozaru pamatprincipu 3.10. punktā lietotajam terminam “un/vai” nav noteiktas nozīmes. Attiecība starp kritērijiem, kas balstīti uz spēju saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams un tirgu, kurā notiek apgrozījuma samazināšanās, jau ir noteikta Daudznozaru pamatprincipu 3.3. un 3.4. punktā tādā nozīmē, ka prioritāte tiek piešķirta iespējamās spējas saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams pārbaudei. 3.10. punkts vienkārši paredz formulu maksimālās pieļaujamās atbalsta intensitātes trīs faktoru aprēķināšanai. Turklāt Komisija varēja pamatoti balstīties uz jaudas izmantošanas līmeni laikposmam no 1994. līdz 1998. gadam. Personas, kas iestājušās lietā, apgalvo, ka atbalsta projekta paziņošanas datumā informācija par jaudas izmantošanas līmeni NACE 20.20 klasei vēl nebija pieejama un ka informāciju par ražošanas rūpniecību 1999. gadam Eurostat vēl nebija apkopojis.
77 Otrkārt, tās apgalvo, ka konkurences stāvokļa faktors ir tikai elements, kurš paredzēts līdzsvara formālai pieņemšanai, kas Komisijai ir jānodrošina starp diviem konfliktējošiem EK līguma mērķiem, proti – brīvu konkurenci un Kopienas solidaritāti, pēdējais no kuriem ir EKL 87. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto izņēmumu pamats par labu reģionālajam atbalstam. Ņemot vērā šo elementu, vajadzētu nodrošināt, ka atbalsta pasākumi nerada nozaru problēmu Kopienas līmenī, kas ir nopietnāka nekā sākotnējā reģionālā problēma (Pirmās instances tiesas 1998. gada 15. septembra spriedums apvienotajās lietās T‑126/96 un T-127/96 BFM un EFIM/Komisija, Recueil, II‑3437.lpp., 101. punkts).
78 Turklāt prasītājs arī neņem vērā faktu, ka, saskaņā ar EKL 87. pantu un Daudznozaru pamatprincipiem, vienīgais svarīgais jautājums vienmēr ir – vai spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams tiek radīta kopējā tirgū. Tirgus apjoma pieaugums neņem vērā avotus, kurus izmantojot tiek apmierināts, acīmredzamais patēriņš. Personas, kas iestājušās lietā, apgalvo – ja patēriņu lielā mērā apmierina imports, kad Kopienas jaudas ir pilnībā izmantotas, lejupslīdošā tirgū realizēts ieguldījums ne vienmēr ir pretrunā EKL 87. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktam un Daudznozaru pamatprincipiem. Jebkādam izspiešanas efektam, kas kaitē ražotājiem no trešām valstīm, šajā novērtējumā nav nekādas nozīmes.
Pirmās instances tiesas vērtējums
79 Vispirms jāatceras – kaut arī Komisija, piemērojot EKL 87. panta 3. punktu, bauda plašu diskrecionāro varu, kuras īstenošana ir saistīta ar ekonomiska un sociāla rakstura novērtējumu veikšanu Kopienas kontekstā, tā var pieņemt pasākumus attiecībā uz to, kā tā īstenos savu diskrecionāro varu, tādu aktu veidā kā vadlīnijas, ciktāl šie dokumenti satur noteikumus, kas norāda nostāju, kura šai iestādei jāpieņem, un kuri nenovirzās no Līguma noteikumiem (Tiesas 2000. gada 5. oktobra spriedums lietā C‑288/96 Vācija/Komisija, Recueil, I‑8237. lpp., 62. punkts, un 2002. gada 7. marta spriedums lietā C‑310/99 Itālija/Komisija, Recueil, I‑2289.lpp., 45. un 52. punkts). Kad Komisija pieņem vadlīnijas, kas ir saderīgas ar Līgumu, ar mērķi precizēt kritērijus, ko tā plāno piemērot, īstenojot savu diskrecionāro varu, tā pati ierobežo šo diskrecionāro varu tādējādi, ka tai ir jānodrošina atbilstība norādošajiem noteikumiem, kurus tā pati sev ir izvirzījusi (Pirmās instances tiesas 1996. gada 12. decembra spriedums lietā T‑380/94 AIUFFASS un AKT/Komisija, Recueil, I‑2169. lpp., 57. punkts, un 1998. gada 30. aprīļa spriedums lietā T‑214/95 Vlaams Gewest/Komisija, Recueil, II‑717. lpp., 89. punkts). Šajā kontekstā Pirmās instances tiesai piekrīt pārbaudīt, vai Komisija ir ievērojusi šos noteikumus (Pirmās instances tiesas 2002. gada 30. janvāra spriedums lietā T‑35/99 Keller un Keller Meccanica/Komisija, Recueil, II‑261. lpp., 77. punkts).
80 Šajā lietā prasītājs apstrīd T faktora novērtējumu attiecībā uz konkurenci, ko Komisija veica savā Lēmumā, ņemot vērā Daudznozaru pamatprincipu un EKL 87. panta noteikumus.
81 No prasītāja rakstveida apsvērumiem izriet, ka pirmā sūdzība, kas skar attiecīgo produktu tirgu noteikšanu, ir cieši saistīta ar sūdzību par Komisijas neveikto pārbaudi ar mērķi noskaidrot, vai attiecīgais tirgus bija tirgus, kurā notiek apgrozījuma samazināšanās, kas ir būtiskais nesaskaņu punkts starp lietas dalībniekiem.
82 Nav strīda par to, ka Komisija, uzskatīdama, ka skaidu plātņu tirgus un OSB skaidu plātņu tirgus ir dažādi produktu tirgi, saskaņā ar Daudznozaru pamatprincipu 7.7. punktu pārbaudīja, vai varētu pastāvēt strukturāla spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams, pamatojoties uz pētījumu, kurš satur informāciju par jaudas izmantošanas līmeni nozarē, kas atbilst NACE 20.20 klasei attiecībā uz koka paneļu ražošanu, kura ietver skaidu plātnes un OSB skaidu plātnes.
83 Šis pētījums ļāva Komisijai secināt, ka gan no koka paneļu jaudas izmantošanas līmeņa vispārīgas analīzes, gan no skaidu plātņu un OSB skaidu plātņu jaudas izmantošanas līmeņa aspekta, atsevišķi ņemot, nepastāvēja strukturāla spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams. Prasītājs neapstrīd šā pētījuma rezultātus vai Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru nepastāvēja strukturāla spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams.
84 Būtībā prasītāja apgalvojums – ka skaidu plātņu tirgus ir jānošķir no OSB skaidu plātņu tirgus – ir pilnīgi pamatots lejupslīdoša tirgus pastāvēšanas novērtēšanas kontekstā, kā tas minēts prasītāja rakstveida apsvērumos. Turklāt jāatzīmē, ka šis novērtējums, pretēji novērtējumam attiecībā uz strukturālās spējas saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams iespējamu pastāvēšanu, neparedz nozares noteikšanu saskaņā ar NACE klasifikāciju, bet gan attiecīgā produkta tirgus noteikšanu (skat. Daudznozaru pamatprincipu 7.7. un 7.8. punktu).
85 Savas analīzes kontekstā prasītājs piemēro un pamatojas tieši uz atšķirību starp skaidu plātņu tirgu un OSB skaidu plātņu tirgu, lai secinātu, ka skaidu plātņu tirgus atrodas pilnīgā lejupslīdē, vai vismaz piedzīvo lejupslīdi, kas pamato korekcijas koeficenta 0,25 vai 0,75 piemērošanu “konkurences” faktoram, atšķirībā no OSB skaidu plātņu tirgus, kuram attiecībā uz šo pašu faktoru varētu piemērot korekcijas koeficentu 1.
86 Tādējādi būtisks ir jautājums – vai šajā lietā Komisijai bija tiesības secināt, ka nav jāizskata jautājums par to, vai attiecīgais tirgus bija lejupslīdošs.
87 Komisija, ko atbalsta personas, kas iestājušās lietā, uzskata – Daudznozaru pamatprincipi paredz, ka, novērtējot konkurences stāvokļa faktoru, var izmantot divus kritērijus, proti – strukturālās spējas saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams kritēriju un lejupslīdoša tirgus kritēriju, bet starp tiem pastāv hierarhija. Tādējādi tās norāda, ka lejupslīdoša tirgus kritērija pārbaude ir atļauta tikai kā papildu pārbaude vienīgi tad, ja informācija par jaudas izmantošanas līmeni attiecīgajā nozarē nav pietiekama, jo tā nenosedz visu atsauces laikposmu vai tieši neattiecas uz attiecīgajiem produktiem, un tādējādi ir neiespējami nonākt pie secinājuma par strukturālu spēju saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams, kas ir vai nu pozitīvs (proti, ka pastāv strukturāla spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams), vai negatīvs (proti, ka nepastāv strukturāla spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams).
88 Šī Komisijas veiktā Daudznozaru pamatprincipu interpretācija tika atspoguļota Lēmumā, piemērojot T faktoram korekcijas koeficentu, kas vienāds ar 1, tas ir, augstāko korekcijas koeficentu un tādēļ vislabvēlīgāko uzņēmumam, kuram atbalsts bija paredzēts, un vienīgais pamatojums tam bija secinājums, ka attiecīgajā nozarē nepastāv strukturāla spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams.
89 Lai arī ir skaidrs, ka, tikai pamatojoties uz to redakciju vien, Daudznozaru pamatprincipus varētu saprast tādā veidā, kā to apgalvo Komisija, pamatprincipi tomēr ir jāinterpretē, ņemot vērā EKL 87. pantu un saskaņā ar tajā paredzēto valsts atbalsta nesaderīguma principu, lai sasniegtu ar šo noteikumu paredzēto mērķi, proti – neizkropļotu konkurenci kopējā tirgū.
90 Daudznozaru pamatprincipu 3.2.–3.4. punkta saturs liecina, ka analīze, kas veikta, lai noteiktu, vai attiecīgajā nozarē pastāv strukturāla spējas saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams, patiešām ir pirmā analīze, kas Komisijai a priori jāveic, izvērtējot konkurences stāvokļa faktoru.
91 No Daudznozaru pamatprincipu 3.10.1. punkta izriet – tas, ka priekšroka tiek dota tam, lai noteiktu, vai pastāv vai nepastāv strukturālā spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams, tomēr nenozīmē, ka Komisija jebkurā gadījumā var aprobežoties tikai ar šo analīzi, ja tai ir informācija par jaudas izmantošanas līmeni attiecīgajā nozarē.
92 3.10.1. punkts papildina Daudznozaru pamatprincipu 3.2.–3.6. punktu attiecībā uz “konkurences stāvokļa” faktoru, norādot dažādus korekcijas koeficentus, ko var pielietot šim faktoram četros dažādos gadījumos, kas paredzēti 3.10.1. punkta no i) līdz iii) apakšpunktā, un ko tādējādi nevar nodalīt no šiem punktiem.
93 No Daudznozaru pamatprincipu 3.10.1. punkta redakcijas ir skaidri saprotams, ka ar Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru ieguldījumu projekts paredz jaudas palielinājumu nozarē ar strukturālu spēju saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams, pietiek, lai T faktoram piemērotu korekcijas koeficentu 0,75. Šis korekcijas koeficents ir noteikts 0,50, ja projekts, visticamāk, radīs arī augstu tirgus daļu, un 0,25, ja strukturālo spēju saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams var uzskatīt par nopietnu.
94 Savienojuma “vai” izmantošana Daudznozaru pamatprincipu 3.10.1. punkta no i) līdz iii) apakšpunktā paredzēto gadījumu aprakstam ļauj apstiprināt, ka ar Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru ieguldījumu projekts paredz jaudas palielinājumu nozarē, ko raksturo lejupslīdošs tirgus, arī pietiek, lai T faktoram piemērotu korekcijas koeficentu 0,75. Šis korekcijas koeficents ir noteikts 0,50, ja projekts, visticamāk, radīs augstu tirgus daļu, un 0,25, ja tiek novērota absolūta pieprasījuma lejupslīde.
95 Daudznozaru pamatprincipu 3.10.1. punkta iv) apakšpunkts ļauj Komisijai “konkurences stāvokļa” faktoram piemērot korekcijas koeficentu, kas vienāds ar 1, tikai tad, ja netiek konstatētas “nekādas negatīvas sekas no i) līdz iii) apakšpunkta izpratnē”.
96 Daudznozaru pamatprincipu 3.10.1. punkta redakcija tādējādi liecina, ka augstākā korekcijas koeficenta piemērošana, kas paredz maksimālo atbalsta apmēru, ko iespējams atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu, paredz sākotnēju secinājumu, ka attiecīgajā nozarē nepastāv nedz strukturāla spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams, nedz arī ka tirgus ir lejupslīdošs tirgus, ja vien nevar uzskatīt, ka tas, ka šādas spējas saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams nav, noteikti paredz, ka nepastāv lejupslīdošs tirgus attiecīgajiem produktiem, kas novestu pie tā, ka netiek atzītas šo divu kritēriju, kuri paredzēti “konkurences stāvokļa” faktora novērtēšanai, specifiskās īpatnības.
97 Šajos apstākļos Daudznozaru pamatprincipu 3.4. punkta pirmais teikums, kas paredz, ka “[n]eesot pietiekamai informācijai par jaudas izmantošanu, Komisija pārbauda, vai paredzētais ieguldījums tiek realizēts lejupslīdošā tirgū”, ir jāsaprot tādējādi, ka gadījumos, kad informācija par jaudas izmantošanu attiecīgajā nozarē neļauj Komisijai izdarīt apstiprinošu secinājumu par to, ka pastāv strukturāla spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams, Komisijai ir jāpārbauda, vai attiecīgais tirgus ir lejupslīdošs.
98 Šī Daudznozaru pamatprincipu interpretācija ir vienīgā interpretācija, kas atbilst EKL 87. pantam un mērķim nodrošināt neizkropļotu konkurenci, ko šis noteikums paredz sasniegt.
99 Tādu interpretāciju kā tā, ko šajā lietā veikusi atbildētāja, kas pieļauj situāciju, kurā valsts piešķir atbalstu uzņēmumam, kurš ražo produktus, kas pieder lejupslīdošam tirgum, jo Komisija, veicot atbalsta pārbaudi, neņem vērā šo apstākli, nevar atbalstīt. Ir skaidrs, ka ieguldījumi šādā tirgū ietver nopietnus konkurences izkropļojuma riskus, kas ir klajā pretrunā EKL 87. pantā paredzētajam neizkropļotas konkurences mērķim.
100 Šajā sakarā ir jāatceras – Daudznozaru pamatprincipu 1.1. punktā ir paredzēts, ka kopējā tirgus ieviešana padara svarīgāku kā jebkad to, ka jāsaglabā stingra valsts atbalsta kontrole attiecībā uz lieliem ieguldījumu projektiem, jo atbalsta konkurenci izkropļojošās sekas pastiprina tas, ka tiek novērsti citi valdības veicināti konkurences izkropļojumi un tirgi kļūst atvērtāki un integrētāki. Komisijas mērķis, pieņemot Daudznozaru pamatprincipus, bija ierobežot atbalstu liela mēroga projektiem tādā līmenī, kas, cik vien iespējams, novērš negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci, bet vienlaikus saglabā apgabala, kuram tiek sniegts atbalsts, pievilcību (1.2. punkts).
101 Šajā sakarā Komisijai paziņošanai pakļautajiem projektiem katrā lietā atsevišķi ir jānosaka maksimāli atļautā atbalsta intensitāte un jāpiemēro dažādi faktori, tai skaitā “konkurences stāvokļa” faktors.
102 Novērtējot, vai atbalsts Daudznozaru pamatprincipu ietvaros ir saderīgs ar kopējo tirgu, konkurences stāvokļa faktoram piemērojamais korekcijas koeficents izriet no strukturālās un ekonomiskās tirgus situācijas analīzes, kas Komisijai lēmuma pieņemšanas brīdī jāveic, pamatojoties uz Daudznozaru pamatprincipos paredzētajiem objektīvajiem kritērijiem. Komisijas novērtējums attiecībā uz piemērojamo specifisko koeficentu nosaka atbalsta apjomu, ko var atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu (Pirmās instances tiesas 2002. gada 30. janvāra spriedums lietā T‑212/00 Nuove Industrie Molisane/Komisija, Recueil, II‑347. lpp., 39. un 40. punkts).
103 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka “konkurences stāvokļa” faktoram piemērojot korekcijas koeficentu, kas vienāds ar 1, pirms tam nepārbaudot, vai attiecīgo atbalsta projektu realizēs lejupslīdošā tirgū, Komisija ir pārkāpusi EKL 87. pantu un Daudznozaru pamatprincipus, kas tika pieņemti, lai noteiktu minētā panta piemērošanas nosacījumus, it īpaši EKL 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nosacījumus, kas paredz, ka atbalstu, kas paredzēts to apgabalu ekonomikas veicināšanai, kuros ir ļoti zems dzīves līmenis vai pastāv būtiskas bezdarba problēmas, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.
104 Šo secinājumu neatspēko Komisijas lēmumu pieņemšanas prakse. Tiesas sēdes laikā atbildētāja atsaucās uz četriem lēmumiem, kuros tā analizēja tikai to, vai pastāv strukturāla spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams, bet nav strīda par to, ka tikai vienā no tiem, līdzīgi kā šajā gadījumā, “konkurences stāvokļa” faktoram piemēroja korekcijas koeficentu, kas vienāds ar 1, pamatojoties tikai uz to, ka nepastāvēja spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams (2002. gada 19. jūnija lēmums, Valsts atbalsts N 240/02 Zellstoff Stendal GmbH).
105 No otras puses, ir jāuzsver Komisijas argumentācija, kas izklāstīta tās 2000. gada 8. jūnija lēmumā, ar kuru nolemts necelt iebildumus pret Pirna AG piešķirto atbalstu.
106 Šajā lēmumā Komisija vispirms secināja, ka nepastāv strukturāla spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams, pamatojoties uz informāciju, kas attiecās uz jaudas izmantošanas līmeni attiecīgajā nozarē, kura atbilst NACE 21.11 klasei, un tad pārbaudīja un secināja, ka attiecībā uz celulozes šķiedrām nepastāv lejupslīdošs tirgus, kas, saskaņā ar Daudznozaru pamatprincipu 3.10.1. punkta iv) apakšpunktu, uz ko Komisija tieši atsaucās lēmuma 35. punktā, ļāva tai kā “konkurences stāvokļa” faktoru piemērot korekcijas koeficentu, kas vienāds ar 1, bet ne tādēļ, ka pirms tam netika konstatēts, ka attiecīgais ieguldījumu projekts neradīja augstu tirgus daļu. Šajā sakarā lēmuma formulējums, kas skaidri atspoguļo iestādes argumentāciju soli pa solim, kuru nepārprotami sankcionē 3.10.1. punkta iv) apakšpunkts, ir pretrunā Komisijas sniegtajiem paskaidrojumiem, kas paredz veiktās analīzes pārbaudi, lai noteiktu, vai attiecīgais tirgus ir lejupslīdošs, kā lieku.
107 2000. gada 8. jūnija lēmuma par Pirna AG piešķirto atbalstu salīdzinājums ar iepriekš 104. punktā minēto lēmumu un apstrīdēto Lēmumu tādējādi atklāj Komisijas pretrunīgo lēmumu pieņemšanas praksi attiecībā uz augstākā korekcijas koeficenta piemērošanu, kas Daudznozaru pamatprincipos paredzēts T faktoram.
108 Turklāt ir jānorāda, ka “lejupslīdoša tirgus” kritērija nozīmīgums ir nostiprināts jaunajos Lielu ieguldījumu projektu reģionālā atbalsta daudznozaru pamatprincipos, kas paredz, ka netiks atļauts nekāds reģionālais ieguldījumu atbalsts par labu nozarēm, kam ir nopietnas strukturālas problēmas. Lai izveidotu šo nozaru sarakstu, nopietnas strukturālas problēmas principā ir izvērtējamas, pamatojoties uz informāciju par attiecīgā produkta vai produktu acīmredzamo patēriņu. Jauno Daudznozaru pamatprincipu 32. punktā ir skaidri noteikts – tiks uzskatīts, ka pastāv nopietnas problēmas, ja attiecīgā nozare ir lejupslīdoša.
109 No iepriekš minēto apsvērumu kopuma izriet, ka Lēmums ir atceļams, neizskatot pārējos prasītāja iebildumus.
110 Visbeidzot jāuzsver, ka sakarā ar Komisijas kļūdu tiesību piemērošanā, šajā lietā nav izvērtēta paziņotā atbalsta saderīgums, pamatojoties uz visiem piemērojamajiem kritērijiem.
111 Lai izpildītu šo spriedumu, Komisijai, ņemot vērā informāciju par attiecīgo produktu acīmredzamo patēriņu atsauces laikposmā, ir jānovērtē paziņotā atbalsta saderīgums un tiktāl, ciktāl tā šajā sakarā sastopas ar būtiskām grūtībām, jāuzsāk EKL 88. panta 2. punktā paredzētā formālā pārbaudes procedūra.
Par lūgumu piemērot procesa organizatorisko pasākumu
112 Prasītājs saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 64. panta 3. punkta d) apakšpunktu lūdz Pirmās instances tiesu piespriest Komisijai izsniegt dokumentus, kas attiecas uz konkrēto atbalstu; pret šo lūgumu iebilst atbildētājs un personas, kas iestājušās lietā.
113 Pirmās instances tiesa uzskata, ka nav jāapmierina prasītāja lūgums par procesa organizatoriskajiem pasākumiem, jo tam lietas pašreizējā stāvoklī nav nozīmes lietas izlemšanā (Pirmās instances tiesas 2002. gada 25. jūnija spriedums lietā T‑311/00 British American Tobacco (Investments)/Komisija, Recueil, II‑2781. lpp., 50. punkts).
Par tiesāšanās izdevumiem
114 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, tad jāpiespriež Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītāja prasījumiem.
115 Tā kā, no otras puses, prasītājs neprasīja, lai Glunz vai OSB Deutschland atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar to iestāšanos lietā, šīm personām, kas iestājušās lietā, ir jāsedz tikai pašām savi tiesāšanās izdevumi (Pirmās instances tiesas 2002. gada 8. oktobra spriedums apvienotajās lietās T‑185/00, T‑216/00, T‑299/00 un T-300/00 M6 u.c.,/Komisija, Recueil, II‑3805. lpp., 89. punkts).
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā)
nospriež:
1) atcelt Komisijas 2001. gada 25. jūlija Lēmumu SG (2001) D, ar kuru nolemts necelt iebildumus pret Vācijas iestāžu piešķirto atbalstu Glunz AG;
2) papildus savu tiesāšanās izdevumu segšanai Komisija atlīdzina prasītāja tiesāšanās izdevumus;
3) Glunz AG un OSB Deutschland GmbH sedz tiesāšanās izdevumus saistībā ar iestāšanos lietā.
Wiszniewska‑ Białecka | | Vadapalas |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2004. gada 1. decembrī.