Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 27. oktobrī iesniedza Wojskowy Sąd Okręgowy w Warszawie (Polija) – kriminālprocess pret P.B.

(Lieta C-646/23, Lita ¹ )

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Wojskowy Sąd Okręgowy w Warszawie

Puses pamata kriminālprocesā

P.B., Prokuratura Rejonowa w Lublinie

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk tekstā – “LES”) 19. panta 1. punkta otrā daļa un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pants, lasot tos kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā ¹ (turpmāk tekstā – “Direktīva”) noteikumiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā ustawa z dnia 28 lipca 2023 r. o zmianie ustawy – Kodeks cywilny oraz niektórych innych ustaw [2023. gada 28. jūlija Likuma, ar ko groza Civilkodeksa likumu un dažus citus likumus] 13. pants, kā arī 10. pants, kas paredz tiesneša, kurš izskata apelācijas sūdzību lietā, uz kuru attiecas Direktīva, pensionēšanu ipso iure situācijā, kad (I) šī norma ir izstrādāta tā, ka tā attiecas tikai uz vienu no visiem aktīvajā dienestā esošajiem tiesnešiem, (II) tā neattiecas uz prokuroriem analogā situācijā, lai gan līdzšinējā tiesiskajā situācijā pret prokuroriem un tiesnešiem, kas atrodas analogā situācijā kā tiesnesis, kurš izskata apelācijas sūdzību, ir bijusi vienāda attieksme, (III) likums, kurā tā ir ietverta, neattiecas uz tiesu organizāciju, bet gan uz pavisam citu jomu, un tā anotācijā nekādā veidā nav paskaidroti šīs normas ieviešanas iemesli, nav norādītas nekādas svarīgas sabiedrības intereses, kam kalpo tās ieviešana, un nav pamatoti iemesli, kādēļ tās ieviešana ir samērīga ar šiem mērķiem, un (IV) ne šī tiesību norma, ne kāda cita valsts tiesību norma neparedz iespēju tiesai vai citai iestādei izskatīt tiesneša, uz kuru attiecas šī norma, apelācijas sūdzību vai citu tiesiskās aizsardzības līdzekli, lai pārbaudītu viņa pensionēšanas pamatotību vai šīs normas saderību ar augstāka juridiska spēka valsts tiesību normām, Savienības tiesībām vai starptautisko tiesību normām?

Vai atbildei uz 1. jautājumu nozīme ir tam, ka tiesnesi, uz kuru attiecas minētā valsts tiesību norma, viņa darbības dēļ, kas vērsta uz tiesu varas un tiesnešu neatkarības aizsardzību, iepriekš represēja izpildvaras iestādes, kuras mēģināja viņu pensionēt, pamatojoties uz iepriekš spēkā esošajām tiesību normām, un ka minētā valsts tiesību norma tika pieņemta, jo šie mēģinājumi bija nesekmīgi? Vai, lai sniegtu atbildi, nozīme ir tam, ka, iesniedzējtiesas ieskatā, šī tiesību norma nesekmē nekādas svarīgas sabiedrības intereses, bet gan ir represīva pēc būtības?

Vai LESD 19. panta 1. punkta otrā daļa, Hartas 47. pants, LES 2. pants un 4. panta 3. punkts, kā arī Savienības tiesību pārākuma un efektīvas pārbaudes tiesā principi, ņemot vērā Tiesas 2007. gada 13. marta spriedumu lietā C-432/05 Unibet, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesai, kuras sastāvā ir 1. un 2. jautājumā minētais tiesnesis, ir tiesības pēc savas ierosmes apturēt 1. jautājumā minētās valsts tiesību normas, kas paredz viņa pensionēšanu, piemērošanu un turpināt izskatīt šo un citas lietas, kamēr tā nav saņēmusi atbildi no Tiesa, ciktāl tā uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai izskatāmā lieta tiktu izskatīta saskaņā ar piemērojamām Savienības tiesību normām?

Vai 3. jautājumā minētās tiesību normas un principi ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja Tiesa, ņemot vērā 2. jautājumā izklāstītos apstākļus, uz 1. jautājumu atbildētu apstiprinoši, pēdējā minētajā jautājumā norādītā valsts tiesību norma, kurā ir paredzēta tiesneša pensionēšana, nav piemērojama un tiesnesis netiek pensionēts, ja vien tam nav cita juridiska pamata?

____________

¹ Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.

¹ OV 2016, L 65, 1. lpp.