Lieta T‑314/06

Whirlpool Europe Srl

pret

Eiropas Savienības Padomi

Dempings – Atsevišķu Dienvidkorejas izcelsmes aukstumkameru–saldētavu apvienojumu imports – Attiecīgās preces definīcija – Tiesības uz aizstāvību – Padomdevēja komiteja – Pienākums norādīt pamatojumu – Attiecīgās preces definīcijas metodes izvēle – Regulas (EK) Nr. 384/96 15. panta 2. punkts un 20. panta 5. punkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 2. punkts un 20. panta 5. punkts)

Sprieduma kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Iestāšanās lietā – Personas, kas iestājusies lietā, procesuālo tiesību apjoms, kas saistīts ar pieteikuma par iestāšanos lietā iesniegšanas datumu

(Vispārējās tiesas Reglamenta 115. panta 1. punkts un 116. panta 6. punkts)

2.      Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Ievērošana administratīvajos procesos – Antidempings

(Padomes Regulas Nr. 384/96 20. pants un Padomes Regulas Nr. 1225/2009 20. pants)

3.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Izmeklēšana – Dalībvalstu konsultācijas Padomdevējā komitejā

(Padomes Regulas Nr. 384/96 15. panta 2. punkts un Padomes Regulas Nr. 1225/2009 15. panta 2. punkts)

4.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Regulas, ar kurām nosaka antidempinga maksājumus

(LESD 296. pants)

5.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Izmeklēšana – Attiecīgās preces definīcija

(Padomes Regulas Nr. 384/96 1. pants)

1.      Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 116. panta 6. punktu personai, kas iestājusies lietā un kas savu pieteikumu ir iesniegusi pēc šī reglamenta 115. panta 1. punktā paredzētā sešu nedēļu termiņa, kas sākas datumā, kad Oficiālajā Vēstnesī tiek publicēts paziņojums par prasības celšanu, beigām, ir tiesības piedalīties tikai mutvārdu procesā, saņemt tiesas sēdes ziņojumu un uz tā pamata sniegt savus apsvērumus tiesas sēdē.

(sal. ar 59. punktu)

2.      Tiesību uz aizstāvību ievērošana ir Savienības tiesību pamatprincips, saskaņā ar kuru uzņēmumiem, ko skar izmeklēšanas procedūra, kas beidzas ar antidempinga regulas pieņemšanu, administratīvā procesa laikā ir jādod iespēja lietderīgi paust savu viedokli par apgalvoto faktu un apstākļu patiesumu. Šī prasība ir ieviesta Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 20. pantā (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 20. pants).

Šajā ziņā ir skaidrs, ka, ja Komisija pārskatīto galīgās informācijas dokumentu nosūtīja prasītājai un tās apsvērumu paziņošanai noteica termiņu, ja prasītāja tos iesniedza noteiktajā termiņā un ja Komisija galīgo regulas priekšlikumu iesniedza Padomei vairākas dienas pēc pārskatītā galīgās informācijas dokumenta nosūtīšanas prasītājai, nevar tikt konstatēts nekāds prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpums. Turklāt apstāklis, ka Padomei iesniegtais galīgais regulas priekšlikuma projekts tiek izplatīts Komisijā atbilstoši rakstveida procedūrai, lai saņemtu iestādes locekļu piekrišanu, neapdraud prasītājas iespēju tikt pienācīgi uzklausītai, jo vajadzības gadījumā Komisija var apturēt minēto rakstveida procedūru vai arī grozīt savu priekšlikuma projektu pēc ieinteresēto personu apsvērumu iesniegšanas.

(sal. ar 74.–78. punktu)

3.      Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 15. panta 2. punktā noteiktā termiņa pārkāpums kā tāds nerada tādu formas prasību pārkāpumu, kurš padarītu nelikumīgu dalībvalstu konsultācijas procedūru Padomdevējas komitejas ietvaros un tādējādi arī preces definīciju, kas ir paredzēta regulā, ar kuru nosaka galīgo antidempinga maksājumu.

Saskaņā ar Regulas Nr. 461/2004, ar ko šajā ziņā grozīta Regula Nr. 384/96, preambulas 17. apsvērumu, “lai dalībvalstīm dotu pietiekami daudz laika izskatīt šo informāciju”, Padomdevējas komitejas ietvaros dalībvalstīm paziņotā informācija “jānosūta”, vēlākais, 10 dienas pirms Padomdevējas komitejas priekšsēdētāja noteiktā sapulces datuma. No šī apsvēruma formulējuma, it īpaši no vēlējuma izteiksmes lietojuma (franču valodā “devraient”), var secināt, ka attiecīgā termiņa neievērošana nepadara spēkā neesošu konsultāciju ar dalībvalstīm procedūru Padomdevējā komitejā, bet, tieši pretēji, – tā var atbilst Regulas Nr. 384/96 15. panta 2. punktam, ja dalībvalstīm faktiski ir pietiekami daudz laika, lai pārbaudītu informāciju, ko tām nosūtījis Padomdevējas komitejas priekšsēdētājs.

Līdz ar to, ja nav pierādīts, ka dalībvalstīm būtu ticis liegts laiks, kas vajadzīgs, lai pienācīgi uzzinātu par informāciju saistībā ar Komisijas noteikto attiecīgās preces jauno definīciju, un ka tādēļ Padomdevēja komiteja būtu varējusi pieņemt savu atzinumu, pilnībā nezinot faktus, bet, ka, tieši pretēji, jautājumu saistībā ar attiecīgās preces definīciju dalībvalstu pārstāvji bija detalizēti pārsprieduši dažādās Padomdevējas komitejas sanāksmēs, kuras notika izmeklēšanas laikā, un ka šī definīcija tostarp tika aplūkota dokumentos saistībā ar galīgajiem pasākumiem, kurus Komisija nosūtīja dalībvalstīm vairāk nekā 10 darbdienas pirms Padomdevējas komitejas sanāksmes, Regulas Nr. 384/96 15. panta 2. punktā noteiktā termiņa neievērošanu nevar uzskatīt par tādu, kas ietekmējusi konsultāciju procedūras iznākumu, ne arī tādējādi ietekmējusi attiecīgās preces definīciju, kas galīgi noteikta regulā, ar kuru nosaka galīgo antidempinga maksājumu.

(sal. ar 91.–96. punktu)

4.      Ja regula, ar kuru nosaka galīgos antidempinga maksājumus, ietilpst pasākumu kopuma vispārējā sistēmā, nevar tikt prasīts, lai tās pamatojumā tiktu precizēti dažādie (dažkārt daudzskaitlīgi un sarežģīti) faktiskie un tiesiskie apstākļi, par ko ir regula, ne arī lai iestādes ieņemtu nostāju attiecībā uz visiem ieinteresēto personu norādītajiem argumentiem. Tieši pretēji – pietiek ar to, ka akta autors izklāsta faktus un juridiskos apsvērumus, kam ir būtiska nozīme apstrīdētās regulas kontekstā.

Ir skaidrs, ka regulas, ar kuru nosaka antidempinga maksājumus, pamatojums ir jānovērtē, ņemot vērā arī informāciju, ko ieinteresētajām personām nosūtījušas Savienības iestādes, un to sniegtos apsvērumus izmeklēšanas procesā. Tomēr iestādēm nav pienākuma īpaši pamatot dažādu ieinteresēto personu norādīto argumentu neņemšanu vērā. Pietiek ar to, ka regulā ir skaidrs pamatojums galvenajiem to analīzes faktiem, jo šis pamatojums var izskaidrot iemeslus, kuru dēļ tās noraidījušas atbilstošos argumentus, kurus puses norādīja administratīvajā procesā.

Turklāt regula, ar kuru nosaka antidempinga maksājumus saistībā ar izmeklēšanas procedūru, ir pamatojama vienīgi ar attiecībā uz visiem elementiem – gan faktiem, gan tiesībām, kuri ir būtiski šajā aktā, – sniegto vērtējumu. Pienākuma norādīt pamatojumu mērķis nav izskaidrot iestādes nostājas attīstību administratīvā procesa laikā, un tādējādi tas nav paredzēts, lai pamatotu galīgajā aktā pieņemtā risinājuma neatbilstību pagaidu nostājai, kura ir izklāstīta šī procesa laikā ieinteresētajām personām nosūtītajos dokumentos, lai ļautu tām darīt zināmus savus apsvērumus. Šis pienākums tādējādi neliek iestādei izskaidrot, kāpēc kādā noteiktā administratīvā procesa posmā pieņemtā nostāja izrādījusies nepamatota.

(sal. ar 114.–116. punktu)

5.      Antidempinga izmeklēšanas ietvaros attiecīgās preces definīcijas mērķis ir palīdzēt izstrādāt tādu preču sarakstu, kuras attiecīgā gadījumā kļūs par antidempinga maksājumu priekšmetu. Šīs darbības nolūkā iestādes var ņemt vērā vairākus faktorus, tādus kā preču fiziskās, tehniskās un ķīmiskās īpašības, to izmantojums, to savstarpēja aizvietojamība, patērētāja uztvere, izplatīšanas kanāli, ražošanas process, ražošanas izmaksas un kvalitāte.

Šajā ziņā nevar piekrist tēzei, ka fiziskās atšķirības pamatojot preču nošķiršanu, tikai ja tām ir nozīme patērētājiem. Savienības iestādes var ņemt vērā dažādus faktorus, kuru starpā ir preču fiziskās, tehniskās un ķīmiskās īpašības, kam parasti ir būtiska vieta, bet kas tomēr nav noteikti prioritāras. Tādējādi nebūtu jāuzskata, ka atšķirības fizisko vai tehnisko īpašību ziņā ir būtiskas tikai tad, ja tās atspoguļojas patērētāja uztverē.

(sal. ar 138. un 141. punktu)