Lieta C‑625/10

Eiropas Komisija

pret

Francijas Republiku

Valsts pienākumu neizpilde – Pārvadājumi – Kopienu dzelzceļa attīstība – Direktīva 91/440/EEK – 6. panta 3. punkts un II pielikums – Direktīva 2001/14/EK – 14. panta 2. punkts – Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja juridiskas neatkarības neesamība – 11. pants – Darbības uzlabošanas sistēmas neesamība – Nepilnīga transponēšana

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 18. aprīļa spriedums

1.        Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Pamatotības pārbaude Tiesā – Vērā ņemamais stāvoklis – Stāvoklis argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās

(LESD 258. pants)

2.        Transports – Kopējā politika – Kopienu dzelzceļa attīstība – Infrastruktūras pārvaldības un pārvadājumu darbības nodalīšana – Būtiskas funkcijas, kas ir jāuztic neatkarīgai iestādei – Jēdziens – Tehnisko izpildes pētījumu, kas nepieciešami sliežu ceļu pieteikumu izskatīšanai pirms lēmuma pieņemšanas un sliežu ceļu piešķiršanai pēdējā brīdī, veikšana – Iekļaušana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/14 14. panta 2. punkts; Padomes Direktīvas 91/440 6. panta 3. punkts un II pielikums)

3.        Transports – Dzelzceļa pārvadājumi – Direktīva 2001/14 – Dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšana un maksas iekasēšana – Maksas iekasēšana par infrastruktūras lietošanu – Dalībvalstu pienākumi – Darbības uzlabošanas sistēmas ieviešana – Piemērojamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/14 11. panta 1. un 2. punkts)

4.        Transports – Dzelzceļa pārvadājumi – Direktīva 2001/14 – Dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšana un maksas iekasēšana – Maksas iekasēšana par infrastruktūras lietošanu – Dalībvalstu pienākumi – Mehānismu, kuri veicinātu infrastruktūras pārvaldītāju samazināt ar infrastruktūras pakalpojumiem saistītās izmaksas un samazināt piekļuves maksas lielumu, ieviešana – Pienākums paredzēt dažādus pasākumus – Neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/14 6. panta 2. un 3. punkts, 7. panta 3. punkts un 8. panta 1. punkts)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 43. punktu)

2.        Saskaņā ar Direktīvas 91/440 par Kopienas dzelzceļa attīstību II pielikumu to būtisko funkciju skaitā, kas minētas tās 6. panta 3. punktā, ietilpst lēmumu sagatavošana un pieņemšana saistībā ar licenču izsniegšanu dzelzceļa uzņēmumiem, lēmumu pieņemšana, kas attiecas uz sliežu ceļu piešķiršanu, ieskaitot to pieejamības definīciju un vērtējumu, kā arī atsevišķu sliežu ceļu piešķiršanu, lēmumu pieņemšana par infrastruktūras maksām un tās publisko pakalpojumu saistību izpildes uzraudzība, ko prasa dažu pakalpojumu sniegšana.

No šī uzskaitījuma izriet, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam nevar tikt uzticēta tehnisko izpildes pētījumu, kas nepieciešami sliežu ceļu pieteikumu izskatīšanai pirms lēmuma pieņemšanas un sliežu ceļu piešķiršanai pēdējā brīdī, veikšana, ņemot vērā, ka, pirmkārt, šie pētījumi ietekmē sliežu ceļu pieejamības noteikšanu un novērtēšanu un, otrkārt, sliežu ceļu piešķiršana pēdējā brīdī ir uzskatāma par Direktīvas 2001/14 II pielikumā paredzēto individuālo sliežu ceļu piešķiršanu, tādēļ šīs funkcijas ir jāuztic neatkarīgai iestādei. Direktīvas 2001/14 14. panta 2. punktā ir paredzēts, ka iestādes, kurām ir uzticētas piešķiršanas funkcijas, juridiskajā formā, uzbūvē un lēmumu pieņemšanā nav atkarīgas ne no viena dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma.

(sal. ar 46.–48. punktu)

3.        No Direktīvas 2001/14 par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksājumu iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu 11. panta 1. punkta izriet, pirmkārt, ka dalībvalstīm infrastruktūras lietošanas maksāšanas sistēmās ir jāiekļauj darbības uzlabošanas sistēma, kuras mērķis ir mudināt gan dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus, gan infrastruktūras pārvaldītāju uzlabot tīkla darbību. Otrkārt, attiecībā uz stimulējošo pasākumu veidu, ko var veikt dalībvalstis, pēdējās minētās saglabā brīvību izvēlēties konkrētus pasākumus, kuri ietilpst minētajā sistēmā, ja tie veido saskaņotu un pārskatāmu veselumu, ko varētu kvalificēt kā “darbības uzlabošanas sistēmu”.

Šajā ziņā sistēma, kurā ir paredzēta īpaša maksa, kas ir iekasējama par sliežu ceļu rezervēšanu, kuru kopējais garums pārsniedz 300 km un ātrums pārsniedz 70 km/h, neveido saskanīgu un pārredzamu sistēmu, ko varētu kvalificēt kā darbības uzlabošanas sistēmu Direktīvas 2001/14 11. panta izpratnē. Šajā pēdējā minētajā pantā ir prasīts, ka dalībvalstīm maksas iekasēšanas sistēmā faktiski ir jāietver darbības uzlabošanas sistēma.

Turklāt arī kompensācijas noteikumi infrastruktūras pārvaldītājam gadījumā, ja sliežu ceļš netiek izmantots dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma kļūdas dēļ, kā arī kompensācija dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam gadījumā, ja pārvaldītājs neļauj izmantot sliežu ceļus, nav uzskatāmi par darbības uzlabošanas sistēmu.

Visbeidzot, attiecībā uz darba izpildes līgumā paredzētā īpašā darbības uzlabošanas mehānisma eksperimentālu ieviešanu ir jākonstatē, ka par šo mehānismu atbild tikai infrastruktūras pārvaldītājs. Tādējādi darba izpildes līgums nav uzskatāms par darbības uzlabošanas sistēmu, kas stimulētu ne tikai infrastruktūras pārvaldītāju, bet arī dzelzceļa uzņēmumus. Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2001/14 11. panta 2. punktu darbības uzlabošanas sistēmas pamatprincipus piemēro visā tīklā. Savukārt darba izpildes līguma noteikumi ir piemērojami tikai kravas pārvadājumu tīklā.

(sal. ar 70. un 72.–74. punktu)

4.        No Direktīvas 2001/14 par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksājumu iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu 6. panta 2. un 3. punkta izriet, ka dalībvalstis drīkst īstenot stimulējošus pasākumus infrastruktūras nodrošināšanas izmaksu un piekļuves maksu samazināšanai daudzgadu līguma ietvaros vai ar reglamentējošu noteikumu palīdzību. Savukārt, nekur nav paredzēts, ka šie pasākumi ir jāveic atšķirīgā veidā.

Turklāt stimulējoši pasākumi, kuru mērķis ir samazināt infrastruktūras nodrošināšanas izmaksas, var izraisīt tikai piekļuves maksas lieluma samazināšanos neatkarīgi no tā, vai tās ir noteiktas, pamatojoties uz Direktīvas 2001/14 7. panta 3. punktu vai uz šīs direktīvas 8. panta 1. punktu.

(sal. ar 78., 83. un 86. punktu)