Prasība, kas celta 2010. gada 4. jūnijā - Itālija/Komisija

(lieta T-257/10)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis - P. Gentili, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2010. gada 24. marta Lēmumu Nr. C(2010) 1711, galīgā redakcija, kas attiecas uz valsts atbalstu Nr. C 4/2003 (ex - NN 102/2002);

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Itālijas Republika Eiropas Savienības vispārējā tiesā apstrīd Komisijas 2010. gada 24. marta Lēmumu Nr. C(2010) 1711, galīgā redakcija, kas attiecas uz valsts atbalstu Nr. C 4/2003 (ex - NN 102/2002) un par kuru tika paziņots ar 2010. gada 25. marta Komisijas vēstuli (2010) D/4224. Šajā lēmumā, kas tika pieņemts pēc tam, kad tika pasludināts Tiesas spriedums lietā C-494/06 P Komisija/Itālija un WAM, ar kuru tika noraidīta Komisijas apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru tika atzītas Itālijas un WAM prasības par Komisijas Lēmumu 2006/177/EK par valsts atbalstu Nr. C 4/2003 (ex - NN 102/2002), ko Itālija piešķīrusi uzņēmumam WAM, atbalsta pasākumi, kas WAM S.p.A tika piešķirti pazemināto aizdevuma procentu likmju veidā saskaņā ar Likumu Nr. 394/81 par atbalsta pasākumiem Itālijas eksportam 1995. un 2000. gadā, tika atzīti par nesaderīgiem ar kopējo tirgu.

Savas prasības atbalstam Itālijas Republika norāda uz šādiem pamatiem:

Pirmais pamats. Pārkāpts Regulas (EK) Nr. 659/99 ¹ 4. panta 5. un 1. punkts un ne bis in idem princips. Šajā sakarā tā apgalvo, ka iepriekšējo Komisijas lēmumu, kurš 2004. gadā tika pieņemts attiecībā uz šo atbalstu, Pirmās instances tiesa un Tiesa atcēla pilnībā un ar atpakaļejošu spēku. Tā rezultātā pastāv Komisijas klusējot izteikta piekrišana saistībā ar atbalstu, sākot no brīža, kad tika pieņemts lēmums 2003. gada janvārī uzsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru. Turklāt ir jāpiemēro ne bis in idem princips.

Otrais pamats. Pārkāpts LESD 108. panta 2. un 3. punkts un Regulas (EK) Nr. 659/99 4., 6., 7., 10., 13. un 20. pants. Pēc Itālijas Republikas uzskatiem jaunpieņemtajā lēmumā no jauna tika izvērtēts attiecīgais atbalsts. Līdz ar to būtu bijis no jauna jāuzsāk oficiālā izmeklēšanas procedūra saskaņā ar sacīkstes principu starp dalībvalsti un ieinteresētajām lietas dalībniecēm.

Trešais pamats. Pārkāpts res judicata princips. Prasītāja uzskata, ka Pirmās instances tiesas un Tiesas pasludinātajiem spriedumiem ir res judicata spēks attiecībā uz faktu, ka ar atbalstu netiek atvieglots eksports, kā arī finansētas izmaksas iekļūšanai trešo valstu tirgos, un ka nav pietiekoši atsaukties uz vispārējām norādēm par principiem valsts atbalsta jomā, kas rada tiešu ietekmi uz iekšējo tirgu, lai pamatotu lēmumu par atbalstu, kas tieši ietekmē trešo valstu tirgu, un vēl jo vairāk attiecībā uz nenozīmīga apmēra importu. Tomēr Komisija savā jaunpieņemtajā lēmumā neievēro res judicata spēku un tikai šķietami pamatojas uz šādiem principiem.

Ceturtais pamats. Pārkāpts sacīkstes princips un Regulas (EK) Nr. 659/99 20. pants. Nav veikta izmeklēšana. Šajā sakarā prasītāja norāda, ka jaunpieņemtā lēmuma pieņemšanai kā pierādījums tika izmantots universitātes 2009. gadā veiktais pētījums par uzņēmumu - [atbalsta] saņēmēju, par kuru netika paziņots ieinteresētajiem lietas dalībniekiem, kā arī Komisija ar tiem neapspriedās pirms jaunā lēmuma pieņemšanas.

Piektais pamats. Pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 1998/2006 1. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 2. pants. Pārkāpts spriedumam piemītošais res judicata spēks. Pretrunīgums. Pēc Itālijas Republikas uzskatiem uz attiecīgajiem atbalstiem bija piemērojama Regula Nr. 1998/2006 par de minimis atbalstiem, jo trīs gadu laika posmā netika pārsniegts EUR 200 000 robežlielums. Tādēļ tie nav uzskatāmi par valsts atbalstiem un par tiem nevajadzēja paziņot. Šī regula bija piemērojama, jo ar spēkā stājušos spriedumu ir konstatēts, ka runa nav par eksporta atbalstiem.

Sestais pamats. Pārkāpts LESD 107. panta 3. punkta c) un e) apakšpunkts un Regulas (EK) Nr. 70/2001 4. panta 1. un 2. punkts. Katrā ziņā tie bija atbalsti, kas ir saderīgi ar kopējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, jo to mērķis bija veicināt Kopienu uzņēmumu uzņēmējdarbības paplašināšanu starptautiskā mērogā. Lēmumā netika ņemts vērā šis apsvērums.

Septītais pamats. Pārkāpts Regulas (EK) Nr. 659/99 14. pants un samērīguma princips. Katrā ziņā tika aprēķināts pārmērīgi liels atgūstamais atbalsts: faktiskais atbalsts tika piešķirts, pamatojoties uz starpību starp standartlikmi, kas tiek piemērota atsevišķu finansēšanas maksājumu izmaksas laikā, un pazeminātām [aizdevuma] procentu likmēm, nevis starpību starp to likmi, kas bija spēkā brīdi (ilgu laiku pirms tam), kad tika piešķirti finansējumi, un minēto pazemināto [aizdevumu] procentu likmi.

Tāpat Itālijas Republika apgalvo, ka ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu, kā arī tiesiskās paļāvības princips.

____________

¹ - Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999 ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošana (OV L 83, 1. lpp.)