VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (desmitā palāta)
2023. gada 24. maijā (*)
Eiropas Savienības preču zīme – Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – Vārdiska preču zīme “EMMENTALER” – Absolūts atteikuma pamats – Aprakstošs raksturs – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Kolektīvā preču zīme – Regulas 2017/1001 74. panta 2. punkts – Pienākums norādīt pamatojumu – Regulas 2017/1001 94. pants
Lietā T‑2/21
Emmentaler Switzerland (Berne, Šveice), ko pārstāv S. Völker un M. Pemsel, advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv A. Graul un D. Hanf, pārstāvji,
atbildētāja,
ko atbalsta
Vācijas Federatīvā Republika, ko pārstāv J. Möller, M. Hellmann, U. Bartl un J. Heitz, pārstāvji,
un
Francijas Republika, ko pārstāv A.‑L.Desjonquères un G. Bain, pārstāvji,
kā arī
Centre national interprofessionnel de l’économie laitière (CNIEL), Parīze (Francija), ko pārstāv E. Baud un P. Marchiset, advokāti,
personas, kas iestājušās lietā,
VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta),
apspriedes laikā šādā sastāvā: priekšsēdētājs A. Kornezovs [A. Kornezov], tiesneši K. Kovalika‑Baņčika [K. Kowalik‑Bańczyk] un D. Petrlíks [D. Petrlik] (referents),
sekretāre: R. Ūkelīte [R. Ūkelytė], administratore,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,
pēc tiesas sēdes 2022. gada 14. septembrī
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Emmentaler Switzerland lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2020. gada 28. oktobra lēmumu lietā R 2402/2019‑2 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
Tiesvedības priekšvēsture
2 2017. gada 4. oktobrī Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija prasītājas vārdiskai preču zīmei “EMMENTALER” piešķīra starptautisku reģistrāciju ar numuru 1378524. 2017. gada 7. decembrī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.) par šo starptautisko reģistrāciju tika paziņots EUIPO.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 29. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “Sieri ar aizsargātu izcelsmes norādi “emmentaler””.
4 Ar 2019. gada 9. septembra lēmumu pārbaudītāja, balstoties uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, tos aplūkojot kopsakarā ar šīs pašas regulas 7. panta 2. punktu, noraidīja reģistrācijas pieteikumu.
5 2019. gada 25. oktobrī prasītāja EUIPO iesniedza apelācijas sūdzību par pārbaudītājas lēmumu.
6 Apelācijas padome, balstoties uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ar apstrīdēto lēmumu noraidīja apelācijas sūdzību, motivējot ar to, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir aprakstoša.
Lietas dalībnieku prasījumi
7 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē.
8 EUIPO, Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika un Centre national interprofessionnel de l’économie laitière (CNIEL) lūdz Vispārējo tiesu:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
9 Pamatojot savu prasību, prasītāja izvirza divus pamatus un pirmais no tiem ir saistīts ar Regulas 2017/1001 74. panta 2. punkta pārkāpumu un otrais – ar minētās regulas 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpumu.
10 Regulas 2017/1001 74. panta 2. punkts paredz, ka, atkāpjoties no 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta, Eiropas Savienības kolektīvās preču zīmes var būt apzīmējumi vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot kā norādes par preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi.
11 Tomēr šī norma, kas noteic atkāpi no minētās regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā absolūta atteikuma pamatojuma, ir pakļaujama šaurai interpretācijai tādējādi, ka tās tvērumā nevar ietilpt apzīmējumi, kas būtu uzskatāmi par veida, kvalitātes, daudzuma, paredzētās izmantošanas, vērtības vai ražošanas laika norādi, vai arī citu attiecīgo preču iezīmi, bet gan tikai tādi apzīmējumi, kas būtu uzskatāmi par minēto preču ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 17. maijs, Consejo Regulador de la Denominación de Origen Txakoli de Álava u.c./ITSB (“TXAKOLI”), T‑341/09, EU:T:2011:220, 33. un 35. punkts un tajos minētā judikatūra).
12 No šo principu skatpunkta vispirms ir jāizvērtē otrais pamats, ar kuru prasītāja apgalvo it īpaši, ka attiecīgais apzīmējums nenorāda konkrēto preces iezīmi, proti, siera veidu.
Par otro pamatu – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpumu
13 Ar otro pamatu prasītāja uzsver, ka Apelācijas padome ir pārkāpusi Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu. Šis pamats iedalāms divās daļās. Pirmā daļa izriet no fakta, ka apstrīdētais lēmums pārkāpj Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo šis lēmums ir balstīts vienīgi uz šīs regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Otrā daļa izriet, pirmkārt, no tā, ka Apelācijas padome esot veikusi kļūdainu pierādījumu elementu novērtējumu un tādējādi kļūdaini secinājusi, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir konkrētās preces aprakstoša, un otrkārt, tā esot pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.
Par pirmo daļu, kas izriet no Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta pārkāpuma
14 Atbilstoši EUIPO un Francijas Republikas viedoklim otrā pamata pirmā daļa ir nepieņemama, ciktāl prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts, lai gan šis lēmums ir balstīts vienīgi uz šīs regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
15 Prasītāja uzskata, ka Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir speciālā tiesību norma iepretim šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam, tādējādi faktam, ka apstrīdētais lēmums ir balstīts vienīgi uz pirmo no šīm normām, izskatāmajā lietā nav nekādas nozīmes. Atbilstoši prasītājai apstrīdētais lēmums nevar tikt balstīts vienīgi uz izvērtējumu attiecībā uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, bet ir jāņem vērā arī šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts.
16 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru katrs no Regulas 2017/1001 7. panta 1. punktā uzskaitītajiem atteikuma pamatiem ir neatkarīgs viens no otra un attiecībā uz katru ir veicams atsevišķs izvērtējums (skat. spriedumus, 2004. gada 29. aprīlis, Henkel/ITSB, C‑456/01 P un C‑457/01 P, EU:C:2004:258, 45. punkts un tajos minētā judikatūra, un 2018. gada 31. janvāris, Novartis/EUIPO – SK Chemicals (Transdermāla plākstera attēls), T‑44/16, nav publicēts, EU:T:2018:48, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).
17 Turklāt no Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta izriet, ka, lai apzīmējums nevarētu tikt reģistrēts kā Eiropas Savienības preču zīme, pietiek, ka ir piemērojams viens no minētajā punktā uzskaitītajiem absolūta atteikuma pamatiem (skat. spriedumus, 2008. gada 8. jūlijs, Lancôme/ITSB – CMS Hasche Sigle (“COLOR EDITION”), T‑160/07, EU:T:2008:261, 51. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2013. gada 17. aprīlis, Continental Bulldog Club Deutschland/ITSB (“CONTINENTAL”), T‑383/10, EU:T:2013:193, 71. punkts un tajā minētā judikatūra).
18 Tāpat pastāvīgās judikatūras atziņa ir, ka preču zīmei, kas ir preces vai pakalpojumus aprakstoša Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, šī fakta dēļ noteikti nav atšķirtspējas attiecībā uz šīm pašām precēm vai pakalpojumiem tās pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (skat. spriedumu, 2013. gada 17. aprīlis, CONTINENTAL, T‑383/10, EU:T:2013:193, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).
19 No tā izriet, ka Apelācijas padome varēja izvērtēt vienīgi to, vai reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir aprakstoša Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, bet par citu absolūta atteikuma pamatu piemērošanu, piemēram, tādu, kas paredzēti šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nebija jālemj.
20 Līdz ar to, tā kā par otrā pamata pirmās daļas pieņemamību nav jālemj, tā ir jānoraida kā nepamatota.
Par otro daļu – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta, kā arī pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu
21 Atbilstoši Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam preču zīmes, ko veido tikai tādi apzīmējumi vai norādes, ko tirdzniecībā var izmantot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto izmantojumu, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības, nereģistrē.
22 Šie apzīmējumi vai norādes tiek uzskatītas par tādām, kas nespēj pildīt preču zīmes pamatfunkciju, proti, identificēt preces vai pakalpojuma izcelsmi (spriedumi, 2003. gada 23. oktobris, ITSB/Wrigley, C‑191/01 P, EU:C:2003:579, 30. punkts, 2002. gada 27. februāris, Eurocool Logistik/ITSB (“EUROCOOL”), T‑34/00, EU:T:2002:41, 37. punkts, un 2021. gada 24. februāris, Liga Nacional de Fútbol Profesional/EUIPO (“El Clasico”), T‑809/19, nav publicēts, EU:T:2021:100, 29. punkts).
23 Atbilstoši Regulas 2017/1001 7. panta 2. punktam minētās regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Savienības daļā. Attiecīgā gadījumā šāda daļa var būt arī tikai viena dalībvalsts (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 22. jūnijs, Storck/ITSB, C‑25/05 P, EU:C:2006:422, 81. un 83. punkts).
24 Lai uz apzīmējumu būtu attiecināms Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais aizliegums, apzīmējumam ir jābūt pietiekami tieši un konkrēti saistītam ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, lai konkrētajai sabiedrības daļai ļautu uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvert attiecīgo preču un pakalpojumu vai kādas no to iezīmēm aprakstu (spriedums, 2005. gada 12. janvāris, Deutsche Post EURO EXPRESS/ITSB (“EUROPREMIUM”), T‑334/03, EU:T:2005:4, 25. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2005. gada 22. jūnijs, Metso Paper Automation/ITSB (“PAPERLAB”), T‑19/04, EU:T:2005:247, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).
25 Apzīmējuma aprakstošais raksturs jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem un, otrkārt, saistībā ar konkrētās sabiedrības daļas izpratni par tiem (skat. spriedumus, 2005. gada 25. oktobris, Peek & Cloppenburg/ITSB (“Cloppenburg”), T‑379/03, EU:T:2005:373, 37. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2015. gada 7. oktobris, Kipra/ITSB (“XAΛΛOYMI” un “HALLOUMI”), T‑292/14 un T‑293/14, EU:T:2015:752, 16. punkts un tajā minētā judikatūra).
26 Izskatāmajā lietā ar preču zīmi aptvertās preces, kas norādītas iepriekš 3. punktā, ir visiem patērētājiem domātas preces. Līdz ar to konkrēto sabiedrības daļu veido plaša sabiedrība, kā to apstrīdētā lēmuma 23. punktā pamatoti konstatējusi Apelācijas padome, un prasītāja to nav apstrīdējusi.
27 Pēc tam apstrīdētā lēmuma 24. punktā Apelācijas padome būtībā uzskatīja, ka vācu, franču, bulgāru, horvātu, dāņu, holandiešu, angļu, īru, somu, ungāru, igauņu, poļu, rumāņu, zviedru un slovāku valodā runājošā konkrētā sabiedrības daļa apzīmējumu “EMMENTALER” uzreiz sapratīs kā tādu, kas apzīmē nogatavinātā cietā siera ar caurumiem veidu.
28 Apelācijas padome pamatoja šo secinājumu, balstoties uz tādu elementu virkni, kuri it īpaši attiecas uz vācu un franču konkrēto sabiedrības daļu.
29 Prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome, balstoties uz šiem elementiem, ir pārkāpusi Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
30 Apstrīdētā lēmuma 24. punktā Apelācijas padome attiecībā uz vācu konkrētās sabiedrības daļu ir balstījusies uz vairākiem elementiem, lai pamatotu savu secinājumu, saskaņā ar kuru šī sabiedrības daļa apzīmējumu “EMMENTALER” uztvers kā tādu, kas apzīmē siera veidu, tomēr prasītāja ir apstrīdējusi šo elementu nozīmi. Turpmāk ir jāizvērtē šie elementi.
– Par vārda “emmentaler” definīciju vārdnīcā “Duden”
31 Lai pierādītu, ka apzīmējums “EMMENTALER” apzīmē siera veidu, Apelācija padome ir balstījusies uz attiecīgā vārda definīciju vārdnīcā Duden, saskaņā ar kuru šis vārds apzīmē “treknu Šveices sieru ar ķiršu lieluma caurumiem un nenobriedušu valrieksta kodolu garšu; Ementāles siers”.
32 Prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome ir kļūdaini balstījusies uz šo definīciju, jo vārdnīcā Duden neesot norādīts, ka vācu valodā šis vārds apzīmē siera veidu, bet ir skaidri precizēts, ka runa ir par Šveices sieru.
33 Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai gan iepriekš minētajā definīcijā ir ietverts izteikums “Šveices siers”, tomēr šī definīcija ir papildināta ar otru definīciju, proti, “Ementāles siers”. Citi skaidrojumi tostarp attiecībā uz konkrētās preces ģeogrāfisko izcelsmi šajā definīcijā nav ietverti, tāpēc tās kodolīgums apstiprina secinājumu, ka atbilstoši šai vārdnīcai vārds “emmentaler” ir jāsaprot kā tāds, kas apzīmē īpašu siera veidu.
34 Šo secinājumu arī apstiprina fakts, ka minētajā definīcijā ir atsauce uz paša siera iezīmēm, proti, tajā ir precizēts, ka šis vārds nozīmē “sieru ar ķiršu lieluma caurumiem un nenobriedušu valrieksta kodolu garšu”.
35 Šādos apstākļos ir jānoraida prasītājas iebildums, saskaņā ar kuru Apelācijas padome nedrīkstēja izmantot vārdnīcā Duden esošo vārda “emmentaler” definīciju kā vienu no norādēm uz apzīmējuma aprakstošo raksturu.
– Par Ementāles siera ražošanu
36 Lai konstatētu, ka apzīmējums “EMMENTALER” apzīmē siera veidu, Apelācijas padome ir ņēmusi vērā faktu, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pieteikuma iesniegšanas brīdī Ementāles siers bija siera izstrādājums daudzās dalībvalstīs, tostarp Vācijā.
37 Prasītāja apgalvo, ka nav pierādīts Apelācijas padomes veiktais faktu konstatējums, saskaņā ar kuru Ementāles siers ir siera izstrādājums daudzās dalībvalstīs, tostarp Vācijā. Balstot savu secinājumu par nosaukuma “Emmentaler” aprakstošo raksturu uz šo apgalvojumu, Apelācijas padome tādējādi esot pārkāpusi tās pienākumu norādīt pamatojumu.
38 Turklāt prasītājas ieskatā, lai gan ir taisnība, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pieteikuma iesniegšanas brīdī Ementāles siers šajās dalībvalstīs bija siera produkts, to nevarēja likumīgi laist tirgū tikai ar nosaukumu “Emmentaler”, proti, nepievienojot tam norādi par ražošanas vietu. Runājot konkrēti par Vāciju, šis apstāklis izrietot no fakta, ka šai dalībvalstij ir saistošs 1967. gada 7. martā noslēgtais nolīgums starp Šveici un Vāciju par izcelsmes norāžu un citu ģeogrāfisko nosaukumu aizsardzību (turpmāk tekstā – “Šveices–Vācijas nolīgums”). Tā, šis nolīgums paredzot šāda nosaukuma izmantošanu Šveicē ražotam sieram un atļaujot nosaukuma “Emmentaler” izmantošanu, lai apzīmētu Vācijas teritorijā ražotus sierus, ar nosacījumu, ka šim nosaukumam ir pievienota norāde par siera ražošanas valsti, kas atveidota ar burtiem, burtu veidu, izmēriem un krāsām, kas identiski nosaukumā izmantotajiem.
39 Pirmkārt, attiecībā uz iebildumu par pamatojuma neesamību, no Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkta pirmā teikuma izriet, ka EUIPO lēmumos ir jānorāda to pamatojums. Taču judikatūras atziņa ir, ka pamatojums var būt netiešs ar nosacījumu, ka tas ļauj ieinteresētajām personām uzzināt iemeslus, kuru dēļ Apelācijas padome ir pieņēmusi lēmumu un sniedz kompetentajai tiesai pietiekamus elementus, lai tā īstenotu savu kontroli (skat. spriedumus, 2009. gada 25. marts, Anheuser‑Busch/ITSB – Budějovický Budvar (“BUDWEISER”), T‑191/07, EU:T:2009:83, 128. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2011. gada 13. aprīlis, Safariland/ITSB – DEF‑TEC Defense Technology (“FIRST DEFENSE AEROSOL PEPPER PROJECTOR”), T‑262/09, EU:T:2011:171, 92. punkts un tajā minētā judikatūra).
40 No šī skatpunkta pamatojums ar atsauci uz citu dokumentu var būt pieļaujams ar nosacījumu, ka tas ļauj ieinteresētajām personām uzzināt iemeslus, kuru dēļ tika pieņemts attiecīgais lēmums, un sniedz kompetentajai tiesai pietiekamus elementus, lai tā īstenotu savu kontroli (šajā ziņā skat. spriedumus, 2000. gada 30. marts, Kish Glass/Komisija, T‑65/96, EU:T:2000:93, 51. punkts; 2016. gada 12. maijs, Zuffa/EUIPO (“ULTIMATE FIGHTING CHAMPIONSHIP”), T‑590/14, nav publicēts, EU:T:2016:295, 43. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2018. gada 5. februāris, Edeka‑Handelsgesellschaft Hessenring/Komisija, T‑611/15, EU:T:2018:63, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).
41 Izskatāmajā lietā Apelācijas padome apstrīdētajā lēmumā, protams, nav skaidri identificējusi tos pierādījumu elementus, uz kuriem tā balstījusi savu konstatējumu attiecībā uz Ementāles siera ražošanu attiecīgajās dalībvalstīs.
42 Taču apstrīdētā lēmuma 25. punktā tā šajā ziņā ir atsaukusies “uz trešo personu apsvērumiem, kas izklāstīti [minētā lēmuma 4. punktā]”.
43 Tā, prasītājai bija iespēja, pirmkārt, uzzināt šos apsvērumus un iesniegt savas piezīmes par tiem procesā EUIPO un tiesvedībā Vispārējā tiesā. Otrkārt, minētajos apsvērumos ir ietverta pietiekami precīza, statistiska un saskanīga informācija saistībā ar Ementāles siera ražošanu attiecīgajās dalībvalstīs, tādējādi tā ļauj prasītājai uzzināt iemeslus, kuru dēļ Apelācijas padome ir izdarījusi savu secinājumu attiecībā uz minēto ražošanu, un tā arī sniedz Vispārējai tiesai pietiekami daudz elementu, lai īstenotu savu kontroli.
44 Šādos apstākļos ir jāsecina, ka Apelācijas padome nav pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.
45 Otrām kārtām, attiecībā uz Ementāles siera ražošanu Vācijā – no Bundesministerium für Ernährung und Landwirtschaft (Federālā Pārtikas un lauksaimniecības ministrija, Vācija), Milchwirtschaftlicher Verein Bayern eV (Bavārijas piensaimnieku asociācija, Vācija) un MIV Milchindustrie‑Verband eV (Piensaimnieku asociācija, Vācija) apsvērumiem, uz kuriem Apelācijas padome atsaukusies apstrīdētā lēmuma 25. punktā, vispirms izriet, ka 2016. gadā Vācijā ir saražotas 135 000 tonnas Ementāles siera.
46 Turpinājumā – nav ticis apstrīdēts, ka liela šīs produkcijas daļa ir laista Vācijas tirgū. Šajā ziņā no Bavārijas piensaimnieku asociācijas apsvērumiem izriet, ka no 2016. gadā Vācijā saražotajām 135 000 tonnām Ementāles siera 80 000 tonnas tika eksportētas. Tas ļauj secināt, ka liela daļa Vācijā saražotā Ementāles siera ir tikusi laista tirgū tieši Vācijā.
47 Visbeidzot, no iepriekš minētajiem Milchwirtschaftlicher Verein Bayern apsvērumiem izriet, ka šī sprieduma 45. un 46. punktā norādītā siera ražošana un tirdzniecība attiecās tikai uz pašu nosaukumu “Emmentaler”. Šo konstatējumu apstiprina vairāki Ementāles siera paraugi, kas attēloti apstrīdētā lēmuma 25. punktā minētajos apsvērumos. Proti, uz šiem vairāku saimnieciskās darbības veicēju ražotajiem sieriem, kas tikuši izgatavoti un pārdoti Vācijā, ir minētais nosaukums bez norādes par ražošanas valsti vai vietu.
48 Turklāt attiecībā uz nosaukumu, ar kuru minētās preces tikušas pārdotas Vācijā, prasītāja tiesas sēdē apstrīdēja to, ka tās ir tikušas laistas Vācijas tirgū tikai ar nosaukumu “Emmentaler”. Taču, lai gan prasītājai procesa organizatorisko pasākumu ietvaros tika lūgts paust nostāju par šī sprieduma 45.–47. punktā minēto informāciju, tā vienīgi apgalvoja, ka šādu preču laišana tirgū esot bijusi pretrunā Šveices–Vācijas nolīgumam. Turpretim nevienu konkrētu elementu, kas būtu domāts šajos punktos minētās informācijas apstrīdēšanai, tā Vispārējai tiesai nav iesniegusi.
49 Runājot par to, kā šī Ementāles siera ražošana ietekmē konkrētās sabiedrības daļas uztveri attiecībā uz apzīmējuma “EMMENTALER” aprakstošo raksturu, no judikatūras izriet, ka preces ražošana un tirdzniecība ar konkrētu nosaukumu, kas nav izmantots tā, ka tajā būtu ietverta atsauci uz šīs preces izcelsmi, var būt svarīga norāde, lai noteiktu, vai šis nosaukums ir kļuvis par sugas vārdu (šajā ziņa skat. spriedumus, 2005. gada 25. oktobris, Vācija un Dānija/Komisija, C‑465/02 un C‑466/02, EU:C:2005:636, 75.–100. punkts, un 2008. gada 26. februāris, Komisija/Vācija, C‑132/05, EU:C:2008:117, 53.–57. punkts).
50 Šajā judikatūrā paustās atziņas, lai gan tās attiecas uz nosaukumu kā sugas vārdu, ir svarīgas arī apzīmējumu aprakstošā rakstura izvērtējumā. Proti, apzīmējuma kā sugas vārda vai kā aprakstoša apzīmējuma raksturojums ir cieši saistīts, jo abos šajos gadījumos apzīmējumam nav atšķirtspējas (šajā ziņā skat. spriedumu, 2012. gada 24. maijs, Formula One Licensing/ITSB, C‑196/11 P, EU:C:2012:314, 41. punkts).
51 Tādējādi it īpaši tad, ja vairāki saimnieciskās darbības veicēji dalībvalstī ražo un tirgo preces ar noteiktu apzīmējumu, bet šis apzīmējums nenorāda šo preču komerciālo vai ģeogrāfisko izcelsmi, šis apstāklis var rosināt domāt, ka konkrētā sabiedrības daļa minēto apzīmējumu uztver kā tādu, kas norāda uz minēto preču īpašībām un tātad ir aprakstošs.
52 Minētais ļauj secināt, ka, pirmkārt, prasītājai nav izdevies apstrīdēt apstākli, kas izriet no šī sprieduma 45.–47. punktā ietvertās informācijas, ka liels Vācijā ražotā siera daudzums tika pārdots šajā dalībvalstī tikai ar nosaukumu “Emmentaler”. Otrkārt, kā tas ir norādīts šī sprieduma 49.–51. punktā, šāds apstāklis ir atbilstoša norāde uz to, ka konkrētā sabiedrības daļa šo apzīmējumu uztver kā tādu, kas apzīmē šo preču īpašību un tādējādi – kā aprakstošu.
53 Šādos apstākļos nav nozīmes jautājumam par to, vai Vācijā ražotu sieru laišana tirgū Vācijā tikai ar nosaukumu “Emmentaler” ir atbilstoša Šveices–Vācijas nolīgumam, tāpēc ka konkrētās sabiedrības daļas uztveri, attiecībā uz kuru ir vērtējams attiecīgā apzīmējuma aprakstošais raksturs, kā tas noteikts šī sprieduma 25. punktā minētajā judikatūrā, it īpaši veido šīs sabiedrības saskarsme ar šo apzīmējumu, kā tas tiek pārdots tirgū. Proti, konkrētā sabiedrības daļa parasti pieņem, ka kādā dalībvalstī tirgotas preces ir likumīgi laistas tās tirgū, nešauboties par iespējamām pretrunām starp tiesību normām.
54 Līdz ar to ir jānoraida prasītājas iebildums, saskaņā ar kuru Apelācijas padome nevarēja balstīties uz siera ar nosaukumu “Emmentaler” ražošanu Vācijā kā uz vienu no vairākām norādēm uz šī apzīmējuma aprakstošo raksturu.
– Par Vācijas tiesisko regulējumu attiecībā uz sieriem
55 Lai pierādītu, ka apzīmējums “EMMENTALER” apzīmē siera veidu, Apelācijas padome citstarp ir balstījusies uz Vācijas tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru Ementāles siers ir klasificējams kā standarta veida siers.
56 Prasītāja apgalvo, ka apstrīdēto lēmumu nevar balstīt uz šo tiesisko regulējumu, jo tas nav saderīgs ar Šveices–Vācijas nolīgumu, kuram esot augstāks spēks nekā šim regulējumam.
57 Šajā ziņā no Vācijas tiesiskā regulējuma attiecībā uz sieriem 7. punkta un 1. pielikuma izriet, ka atbilstoši šim regulējumam Ementāles siers ir klasificējams kā “Standardsorte”, proti, kā standarta veida siers.
58 Šāda klasifikācija var atspoguļot konkrētās sabiedrības daļas uztveri attiecībā uz šāda apzīmējuma aprakstošo raksturu.
59 Šādos apstākļos prasītājas argumentam, saskaņā ar kuru Vācijas tiesiskais regulējums attiecībā uz sieriem esot šķietami nesaderīgs ar Šveices–Vācijas nolīgumu, nav nozīmes to iemeslu dēļ, kas analogi šī sprieduma 53. punktā izklāstītajiem iemesliem.
60 Līdz ar to ir jānoraida prasītājas iebildums, saskaņā ar kuru Apelācijas padome nevarēja balstīties uz Vācijas tiesisko regulējumu attiecībā uz sieriem kā uz vienu no vairākām norādēm par apzīmējuma aprakstošo raksturu.
– Par Savienības nostāju sarunās par nolīgumu starp Šveici un Savienību
61 Lai konstatētu, ka apzīmējums “EMENTALER” apzīmē siera veidu, Apelācijas padome ir ņēmusi vērā faktu, ka sarunās par 2011. gada 17. maija nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices konfederāciju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, ar kuru groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (OV 2011, L 297, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “Nolīgums starp Šveici un Savienību”), Savienība iebilda pret nosaukuma “Emmentaler” iekļaušanu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstā, kas ir aizsargāts ar šo nolīgumu.
62 Prasītāja apstrīd Apelācijas padomes secinājumu, saskaņā ar kuru reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošo raksturu var izsecināt no apstākļa, ka Savienība iebilda pret paša nosaukuma “Emmentaler” iekļaušanu starp tiem cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas tiek aizsargātas ar Nolīgumu starp Šveici un Savienību.
63 Prasītājas ieskatā Savienība, protams, nav piekritusi šī nosaukuma iekļaušanai to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstā, kas tiek aizsargātas ar Nolīgumu starp Šveici un Savienību. Tomēr šis apstāklis vien neļaujot secināt, ka tikai pašam nosaukumam “Emmentaler” atsevišķi aizsardzība ar Savienības kolektīvo preču zīmi nebūtu iespējama.
64 Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka Nolīguma starp Šveici un Savienību 1. pielikumā ir ietverts to siera nosaukumu saraksts, kurus līgumslēdzējas puses savstarpēji aizsargā kā cilmes vietu nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
65 Tomēr nosaukums “Emmentaler” šajā sarakstā nav iekļauts.
66 Otrkārt, šīs neiekļaušanas iemesli ir aprakstīti Šveices Federālā lauksaimniecības dienesta 2009. gada 17. decembra preses paziņojumā, uz kuru Apelācijas padome ir atsaukusies apstrīdētā lēmuma 24. punktā.
67 Šajā preses paziņojumā Šveices Federālais lauksaimniecības dienests norādīja, ka sarunās par Nolīgumu starp Šveici un Savienību ilgu laiku šķēršļus radīja līgumslēdzēju pušu atšķirīgās nostājas attiecībā uz nosaukuma “Emmentaler” iekļaušanu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstā šī nolīguma ietvaros, jo “[Savienība] nosaukumu “Emmentaler” [uzskatīja] par sugas vārdu” un “[tā] piepras[īj]a, ka šim nosaukumam ir jāspēj tikt izmantotam visās dalībvalstīs”. Atbilstoši minētajam preses paziņojumam šo atšķirību dēļ Šveice un Savienība nolēma neiekļaut nosaukumu “Emmentaler” minētajā sarakstā.
68 Taču ir iespējams, ka šādas Savienības nostājas iemesls – kā tas izriet no šī sprieduma 48. punkta – rodams faktā, ka preces tikai ar nosaukumu “Emmentaler” atsevišķi bija laistas tirgū vismaz dažās atsevišķās dalībvalstīs, kā, piemēram, Vācija, un tādējādi minētā nostāja var atspoguļot konkrētās sabiedrības daļas uztveri dalībvalstīs, tostarp Vācijas sabiedrības uztveri.
69 Šādos apstākļos ir jānoraida prasītājas iebildums, saskaņā ar kuru Apelācijas padome nevarēja balstīties uz šo nostāju kā uz vienu no vairākām norādēm, ka Vācijas sabiedrība vārdu “emmentaler” uztvers kā siera veidu aprakstošu.
– Par vispārēju standartu attiecībā uz Ementāles sieru, ko izveidojusi “Codex alimentarius” komisija
70 Prasītāja pārmet Apelācijas padomei, ka tā ir ņēmusi vērā Codex alimentarius komisijas izveidoto vispārējo standartu attiecībā uz Ementāles sieru. Šis standarts neietverot saistošus noteikumus attiecībā uz preču zīmju procesu Eiropas Savienībā un tātad nevarot būt ar augstāku spēku nekā Šveices–Vācijas nolīgums, ar kuru nosaukumam “Emmentaler” ir piešķirta aizsardzība, kā aprakstīts šī sprieduma 38. punktā.
71 Šajā ziņā no judikatūras vispirms izriet: tas, ka kāds nosaukums Codex alimentarius ir definēts kā sugas vārds, ir svarīgs aspekts, lai vērtētu, vai reģistrācijai pieteiktā preču zīme var būt siera veidu aprakstoša (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. spriedumus, 2007. gada 12. septembris, Consorzio per la tutela del formaggio Grana Padano/ITSB – Biraghi (“GRANA BIRAGHI”), T‑291/03, EU:T:2007:255, 67. punkts, un 2017. gada 14. decembris, Consejo Regulador “Torta del Casar”/EUIPO – Consejo Regulador “Queso de La Serena” (“QUESO Y TORTA DE LA SERENA”), T‑828/16, nav publicēts, EU:T:2017:918, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).
72 Turpinājumā – atbilstoši Codex alimentarius komisijas izveidotajam vispārējam standartam attiecībā uz Ementāles sieru (CXS 269‑1967) vārds “emmental” nozīmē nogatavinātu cieto sieru, kas atbilst šajā standartā minētajām prasībām. Atbilstoši minētā standarta 7.1. pantam apzīmējums “EMMENTALER” var tikt izmantots saskaņā ar vispārējo standartu fasētu pārtikas produktu marķēšanai, ja produkts atbilst Ementāles siera standartam.
73 No tā izriet, ka Codex alimentarius kontekstā apzīmējums “EMMENTALER” tiek uztverts kā tāda siera veida nosaukums, kura iezīmes atbilst šajā standartā ietvertajām iezīmēm.
74 Šo secinājumu neatspēko šī paša standarta 7.2. pants attiecībā uz Ementāles sieru, saskaņā ar kuru uz preces etiķetes jābūt norādītam izcelsmes valsts nosaukumam. Proti, Codex alimentarius komisijas Pārtikas produktu marķēšanas komitejas 35. sesijas protokolā ar Eiropas Komisijas un visu Savienības dalībvalstu piekrišanu ir norādīts, ka šī noteikuma attiecībā uz nosaukumu mērķis ir saglabāt siera nosaukuma kā sugas vārda raksturu.
75 Tāpat tādu iemeslu dēļ, kas līdzīgi šī sprieduma 53. punktā izklāstītajiem, iepriekš minētā vispārīgā standarta attiecībā uz Ementāles siera nozīmīgumu neatspēko Šveices–Vācijas nolīgums, uz kuru atsaucas prasītāja.
76 Šādos apstākļos Apelācijas padome varēja balstīties uz Codex alimentarius komisijas izveidoto vispārējo standartu attiecībā uz Ementāles sieru kā uz vienu no vairākām norādēm, lai secinātu, ka vārds “emmentaler” ir attiecīgās preces aprakstošs.
– Par 2000. gada 5. decembra spriedumu Guimont (C‑448/98)
77 Prasītāja norāda, ka no 2000. gada 5. decembra sprieduma Guimont (C‑448/98, EU:C:2000:663) neizriet vārda “emmentaler” kā sugas vārda raksturs. Patiešām, šajā spriedumā Tiesa esot uzsvērusi, ka ir skaidrs, ka Ementāles siers ir siers, kas tiek ražots likumīgi un tirgots dalībvalstīs, izņemot Franciju. Taču šis fakts esot tikai viens no vairākiem kritērijiem, kas jāņem vērā, lai izvērtētu, vai vārds “emmentaler” ir reģistrējams.
78 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka 2000. gada 5. decembra sprieduma Guimont (C‑448/98, EU:C:2000:663) 32. punktā Tiesa apstiprina – kā tas izriet no 45. līdz 53. punktam šajā spriedumā –, ka Ementāles siers tiek likumīgi ražots un tirgots dalībvalstīs, izņemot Franciju.
79 Kā to atzīst pati prasītāja, šis fakts ir viens no kritērijiem, kas ir jāņem vērā, lai izvērtētu to, vai vārds “emmentaler” ir reģistrējams. No tā izriet, ka prasītāja nav apstiprinājusi un vēl jo mazāk – pierādījusi, ka izskatāmajā lietā šis fakts ir nebūtisks, pat ja tas ir tikai viena no norādēm, kas jāņem vērā, izvērtējot nosaukuma “Emmentaler” aprakstošo raksturu.
80 Šādos apstākļos ir jānoraida prasītājas iebildums, saskaņā ar kuru Apelācijas padome nevarēja balstīties uz 2000. gada 5. decembra spriedumu Guimont (C‑448/98, EU:C:2000:663) kā uz vienu no vairākām vērā ņemamām norādēm.
– Secinājums par aprakstošo raksturu
81 Ņemot vērā šī sprieduma 31.–80. punktā izvērtētās norādes, apstrīdētā lēmuma 24. punktā Apelācijas padome, nepieļaujot kļūdu vērtējumā, varēja konstatēt, ka konkrētā Vācijas sabiedrības daļa apzīmējumu “EMMENTALER” uzreiz uztver kā siera veidu aprakstošu.
82 Ņemot vērā šī sprieduma 23. punktā atgādināto judikatūru, Apelācijas padome tātad ir pamatoti secinājusi, ka šim apzīmējumam ir aprakstošs raksturs Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 7. panta 2. punkta izpratnē, atgādinot, ka pietiek ar to, ka šis atteikuma pamats pastāv kādā Savienības daļā, ko attiecīgā gadījumā var veidot tikai viena dalībvalsts.
83 Visbeidzot, ievērojot to, ka šī sprieduma 31.–76. punktā izvērtētās norādes no tiesību viedokļa pietiekami pierāda, ka Vācijā apzīmējumam “EMMENTALER” ir aprakstošs raksturs, nav jāizvērtē pārējo iebildumu, kas izvirzīti otrā pamata ietvaros, pamatotība attiecībā uz citiem elementiem, uz kuriem Apelācijas padome ir balstījusies apstrīdētā lēmuma 24. punktā, jo šie elementi neattiecas uz konkrētās Vācijas sabiedrības daļas uztveri.
84 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, otrais pamats ir jānoraida.
Par pirmo pamatu – Regulas 2017/1001 74. panta 2. punkta pārkāpumu
85 Prasītāja norāda, ka tikai pašam nosaukumam “Emmentaler” atsevišķi ir piešķirama aizsardzība kā kolektīvajai preču zīmei atbilstoši Regulas 2017/1001 74. panta 2. punktam, tāpēc ka tas ietver atsauci uz attiecīgo preču ģeogrāfisko izcelsmi.
86 EUIPO, Vācijas Federatīvā Republika un Francijas Republika apstrīd šo argumentu.
87 Kā tas izriet no šī sprieduma 10. un 11. punkta, atkāpe no Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta, kas paredzēta šīs regulas 74. panta 2. punktā, ir jāinterpretē šauri. Konkrēti – tās tvērumā nevar ietilpt apzīmējumi, kas būtu uzskatāmi par veida, kvalitātes, daudzuma, paredzētās izmantošanas, vērtības vai ražošanas laika norādi vai arī citu attiecīgo preču iezīmi, bet gan tikai tādi apzīmējumi, kas būtu uzskatāmi par minēto preču ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
88 Izskatāmajā lietā no šī sprieduma 31. līdz 82. punktam izriet, ka Apelācijas padome ir pamatoti secinājusi, ka konkrētās Vācijas sabiedrības daļas izpratnē vārds “emmentaler” ir aprakstošs un netiek uztverts kā minētā siera ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
89 Tāpat prasītāja nav iesniegusi Vispārējai tiesai citus konkrētus elementus, kas būtu domāti, lai pierādītu, ka šī sabiedrības daļa šo apzīmējumu uztver šādi.
90 Šādos apstākļos tā nevar apgalvot, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir aizsargājama, balstoties uz Regulas 2017/1001 74. panta 2. punktu.
91 Līdz ar to pirmais pamats un tātad arī prasība kopumā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
92 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.
93 Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar EUIPO, Vācijas Federatīvās Republikas, Francijas Republikas un CNIEL prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta)
nospriež:
1) Prasību noraidīt.
2) Emmentaler Switzerland atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Kornezov | Kowalik‑Bańczyk | Petrlík |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2023. gada 24. maijā.
[Paraksti]