Prasība, kas celta 2007. gada 10. septembrī - Telefónica un Telefónica de España/Komisija

(lieta T-336/07)

Tiesvedības valoda - spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Telefónica, S.A. un Telefónica de España, S.A., Madride (Spānija) (pārstāvji - F.-E. González Díaz un S. Sorinas Jimeno, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

galvenokārt, saskaņā ar EK līguma 230. pantu atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2007. gada 4. jūlija lēmumu lietā COMP/38.784 - Wanadoo España pret Telefónica;

pakārtoti, saskaņā ar EK līguma 229. pantu atcelt vai samazināt šajā lēmumā uzlikto naudas sodu;

katrā ziņā piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasībā ir lūgts atcelt 2007. gada 4. jūlija lēmumu par procesu, kas ierosināts saskaņā ar EK līguma 82. pantu (lieta COMP/38.784 - Wanadoo España pret Telefónica), kurā Komisija piesprieda Telefónica S.A. solidāri ar Telefónica de España samaksāt naudas sodu EUR 151 875 000 apmērā par EK līguma 82. panta pārkāpumu saistībā ar apgalvotu izmaksu un cenu starpības palielināšanu.

Prasītājas prasījumu pamatojumā norāda, ka:

-    esot aizskartas to tiesības uz aizstāvību, jo lēmums ir pamatots ar vairākiem faktiem, kas tām nebija paziņoti administratīvā procesa laikā un par kuriem tās nevarēja izteikt savu viedokli;

-    atbildētāja esot pieļāvusi vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā,

-    definējot trīs atsevišķus vairumtirdzniecības tirgus, nevis vienu ASDL pieejas vairumtirdzniecības tirgu, kas ietver gan lokālās cilpas, gan valsts un reģionālo pieslēgumu, vai, pakārtoti, vismaz pēdējos divus;

-    apgalvojot, ka prasītājas konkrētajos tirgos gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā bija dominējošā stāvoklī;

-    piemērojot EKL 82. pantu tāpēc, ka tās esot ļaunprātīgi izmantojušas dominējošo stāvokli. Pirmkārt, Komisija minēto pantu piemēro de facto atteikumam noslēgt līgumu gadījumā, kur attiecīgās vairumtirdzniecības preces nav daļa no "būtiskas infrastruktūras", pretēji spriedumam lietā Oscar Bonner. Otrkārt, lai gan lēmumā ir atzīts, ka prasītāju rīcībai var piemērot 82. pantu, kam prasītājas nepiekrīt, lēmumā neesot ievērotas spriedumā lietā Industrie des Poudres Sphériques noteiktās prasības, ka, lai izmaksu un cenu starpības palielināšanu varētu atzīt par nelikumīgu, iepriekš ir jāpierāda, ka starpprodukta cena ir pārspīlēta un ka gala preces cena ir "plēsīga";

-    apgalvojot, ka prasītājas esot ļaunprātīgi izmantojušas dominējošo stāvokli un ka tas ir ietekmējis tirgu. Pirmkārt, Komisija esot nepareizi izvēlējusies salīdzinājumā izmantotās vairumtirdzniecības investīcijas, un, otrkārt, cita starpā pieļāvusi nopietnas kļūdas aprēķinā un nolaidību, piemērojot kritēriju "no perioda uz periodu", kā arī kritēriju "naudas plūsma ar atlaidēm". Šīs kļūdas gan atsevišķi, gan kopā padara nederīgu lēmumā atspoguļoto metodi un aprēķinu. Lēmumā nav arī pietiekami izpētīta apgalvotā rīcības negatīvā ietekme uz konkurenci;

-    pārsniedzot pilnvaras un katrā ziņā pārkāpjot subsidiaritātes, samērīguma, tiesiskās drošības, lojālas sadarbības un labas pārvaldības principus, jo tā iesaistījās lietā, kuru jau risināja valsts telesakaru regulators, kuru bija pilnvarojis Kopienu likumdevējs un kurš rīkojās atbilstoši tam uzticētajām pilnvarām un kompetencei un saskaņā ar tiesību aktiem, kas pieņemti uz Kopienu konkurences noteikumu pamata.

Runājot par naudas soda atcelšanu vai tā samazināšanu, prasītājas apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi Padomes Pirmās Regulas (EEK) Nr. 17/62 par Līguma 85. un 86. panta (jaunajā redakcijā - 81. un 82. pants) īstenošanu 15. panta 2. punktu un Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, 23. panta 2. punktu, konstatējot, ka pārkāpums bija veikts ar nodomu vai rupjas neuzmanības dēļ, un to klasificējot kā "raksturīgu [dominējošā stāvokļa] ļaunprātīgu izmantošanu".

____________