Language of document : ECLI:EU:C:2020:554

ĢENERĀLADVOKĀTA MANUELA KAMPOSA SANČESA‑BORDONAS [MANUEL CAMPOS SÁNCHEZBORDONA]

SECINĀJUMI,

sniegti 2020. gada 9. jūlijā (1)

Lieta C667/19

A.M.

pret

E.M.

(Sąd Okręgowy w Warszawie (Varšavas apgabaltiesa, Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību aktu tuvināšana – Kosmētikas līdzekļi – Regula (EK) Nr. 1223/2009 – 19. pants – Patērētāju informēšana – Marķēšana – Informācija, kurai jābūt norādītai uz trauka un iepakojuma – Kosmētikas līdzekļa funkcija – Cilvēku veselības aizsardzība – Informācija, kas var būt norādīta uz pievienotas vai piestiprinātas pavadinstrukcijas, etiķetes, papīra lentes, birkas vai kartītes – Marķējums svešvalodā – Kosmētikas līdzekļu iepakojums, uz kura ir atsauce uz līdzekļu katalogu, kas izdots patērētāja valodā






1.        Šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu tiek lūgts interpretēt Regulas (EK) Nr. 1223/2009 (2) 19. pantu par kosmētikas līdzekļu marķēšanu.

2.        Strīdīgie jautājumi konkrēti ir divi:

–        kas ir jāsaprot ar “līdzekļa funkciju” kā informāciju, kas obligāti jānorāda uz tirgotā kosmētikas līdzekļa trauka un iepakojuma; un

–        vai ir iespējams, ka noteikta informācija patērētājam, tostarp obligāta informācija, ir iekļauta tikai ražotājuzņēmuma katalogā, kas ne vienmēr tiek piegādāts kopā ar nopirkto kosmētikas līdzekli.

3.        Līdz šim Tiesai ir bijusi iespēja spriest (3) par citiem Regulas Nr. 1223/2009 pantiem, taču, ja vien nemaldos, ne par 19. panta 1. un 2. punkta konkrētajām prasībām.

4.        Tomēr ar Regulu Nr. 1223/2009 jaunā redakcijā tika izteiktas direktīvas, kuras līdz tam brīdim regulēja šo jomu (4). Judikatūra par šajās direktīvās (5) iekļautajiem noteikumiem par marķēšanu sniedz dažas noderīgas norādes, lai atbildētu uz uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem.

I.      Tiesiskais regulējums

A.      Savienības tiesības. Regula Nr. 1223/2009

5.        1. pantā (“Darbības joma un mērķis”) ir paredzēts:

“Lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni, ikvienam kosmētikas līdzeklim, kuru dara pieejamu tirgū, jāatbilst noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā.”

6.        2. panta (“Definīcijas”) 1. punktā ir noteikts:

“Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)      “kosmētikas līdzeklis” ir jebkura viela vai maisījums, kas paredzēts saskarei ar cilvēka ķermeņa ārējām daļām (epidermu, apmatojumu, nagiem, lūpām un ārējiem dzimumorgāniem) vai zobiem un mutes dobuma gļotādām, lai tos tikai vai galvenokārt tīrītu, smaržinātu, mainītu to izskatu, tos aizsargātu, uzturētu labā stāvoklī vai uzlabotu ķermeņa aromātu;

[..].”

7.        3. pantā (“Drošums”) ir noteikts:

“Kosmētikas līdzeklis, kas darīts pieejams tirgū, parastos vai saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos ir drošs cilvēka veselībai, jo īpaši ņemot vērā:

a)      noformējumu [..];

b)      marķējumu;

[..].”

8.        19. pantā (“Marķēšana”) ir noteikts:

“1.      Neskarot citus šā panta noteikumus, kosmētikas līdzekli tirgū laiž tikai tad, ja uz kosmētikas līdzekļa trauka un iepakojuma neizdzēšamiem, viegli salasāmiem un skaidri saredzamiem burtiem ir norādīta šāda informācija:

[..]

d)      īpaši piesardzības noteikumi, kas jāievēro lietošanā, un vismaz tie piesardzības noteikumi, kas uzskaitīti III līdz VI pielikumā, un jebkura īpaša piesardzības informācija par kosmētikas līdzekļiem, kas paredzēti profesionālai lietošanai;

[..]

f)      kosmētikas līdzekļa funkcija, ja vien tā nav acīmredzama no tā noformējuma;

g)      sastāvdaļu saraksts. Šo informāciju var norādīt tikai uz iepakojuma. Šā saraksta priekšā ir uzraksts “ingredients” (sastāvdaļas).

[..]

2.      Ja praktisku iemeslu dēļ nav iespējams norādīt marķējumā 1. punkta d) un g) apakšpunktā minēto informāciju, kā paredzēts:

–        informāciju norāda uz pievienotas vai piestiprinātas pavadinstrukcijas, etiķetes, papīra lentes, birkas vai kartītes,

–        ja tas nav iespējams praktisku apsvērumu dēļ, uz šo informāciju norāda ar saīsinātu informāciju vai simbolu, kas minēts VII pielikuma 1. punktā un kam jābūt uz trauka vai iepakojuma, lai norādītu uz 1. punkta d) apakšpunktā minēto informāciju, un uz iesaiņojuma un iepakojuma, lai norādītu uz 1. punkta g) apakšpunktā minēto informāciju.

[..]

5.      Valodu, kurā sniedzama 1. punkta b), c), d) un f) apakšpunktā un 2., 3. un 4. punktā minētā informācija, nosaka tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā kosmētikas līdzekli dara pieejamu gala patērētājam.

[..]”

9.        20. pantā (“Apgalvojumi par kosmētikas līdzekli”) ir noteikts:

“1.      To kosmētikas līdzekļu, kurus dara pieejamus tirgū, marķējumā un reklāmas pasākumos neizmanto tādu tekstu, nosaukumus, preču zīmes, attēlus un figurālas vai citas zīmes, kas kosmētikas līdzekļiem piedēvē īpašības vai funkcijas, kādas tiem nepiemīt.

[..]”

10.      VII pielikumā (“Uz iepakojuma/trauka lietojamie simboli”) ir paredzēts:

“1.      Norāde par klātpieliktu informāciju:

Image not found

[..]”

B.      Polijas tiesības. Ustawa o kosmetykach z dnia 30 marca 2001 r. (2001. gada 30. marta Likums par kosmētikas līdzekļiem)

11.      Dažādos 6. panta punktos ir ietverti šādi noteikumi:

–        Uz kosmētikas līdzekļa individuālā iepakojuma ir jābūt skaidri saredzamam un salasāmam marķējumam, uzliktam ar tādu paņēmienu, kas garantē, ka šo marķējumu nevar viegli izdzēst vai noņemt (1. punkts).

–        Saskaņā ar 2. punktu kosmētikas līdzekļa individuālā iepakojuma marķējumā uz trauka un uz individuālā ārējā iepakojuma parasti tostarp tiks norādīta šāda informācija:

–        īpaši piesardzības noteikumi, kas jāievēro kosmētikas līdzekļa lietošanā, kad to ir iecerēts izmantot profesionāliem mērķiem atbilstoši tā paredzētajam izmantošanas mērķim, papildus citiem nepieciešamiem piesardzības noteikumiem;

–        kosmētikas līdzekļa funkcija, ja vien tā nav acīmredzama no tā noformējuma;

–        sastāvdaļu saraksts, kurš definēts atbilstoši nosaukumiem Kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu vienotajā starptautiskajā nomenklatūrā (INCI) un pirms kura ir termins “sastāvdaļas”, un kurā sīki ir aprakstīts veids, kādā šīs sastāvdaļas ir izteiktas atkarībā no to koncentrācijas un tipa.

–        Norādes par sastāvdaļu sarakstu var atrasties tikai uz kosmētikas līdzekļa individuālā ārējā iepakojuma (4. punkts).

–        Ja iepakojuma izmēra vai formas dēļ uz ārējā individuālā iepakojuma nav iespējams iekļaut norādes par īpašiem piesardzības noteikumiem, kas jāievēro kosmētikas līdzekļa lietošanā, un par sastāvdaļu sarakstu, tās var būt uz līdzeklim pievienotas pavadinstrukcijas, etiķetes, papīra lentes vai kartītes. Tādā gadījumā uz trauka vai uz ārējā individuālā iepakojuma ir jābūt saīsinātam formulējumam vai grafiskai zīmei, kas norāda, ka šī informācija ir pievienota līdzeklim (6. punkts).

–        Ja trauka izmēra vai formas dēļ nav bijis iespējams līdzeklim pievienotā pavadinstrukcijā, etiķetē, papīra lentē vai kartītē iekļaut norādes par sastāvdaļu sarakstu, tās parādās tieši uz trauka vai vietā, kurā pircējam pieejamais kosmētikas līdzeklis tiek piedāvāts pārdošanā (7. punkts).

II.    Pamatlietas fakti un prejudiciālie jautājumi

12.      A.M., kas ir skaistumkopšanas salona īpašniece, ir komerciālās attiecībās ar E.M., kurš izplata kāda ASV ražotāja kosmētikas līdzekļus.

13.      Šo komerciālo attiecību kontekstā E.M. organizēja A.M. apmācību par minētajiem kosmētikas līdzekļiem, arī par to marķēšanu (6).

14.      Pēc šīs apmācības 2016. gada 28. un 29. janvārī A.M. nopirka no E.M. 40 mazumtirdzniecībai paredzētus prospektus, 10 katalogus un dažādus kosmētikas līdzekļus (krēmus, skropstu tušas un pūderus) (7).

15.      Uz nopirkto kosmētikas līdzekļu iepakojumiem bija norādīta informācija par atbildīgo struktūru, līdzekļa oriģinālo nosaukumu, tā sastāvu, derīguma termiņu un sērijas numuru, kā arī grafiska zīme (“roka ar grāmatu”) ar atsauci uz katalogu.

16.      A.M. cēla prasību Sąd Rejonowy dla m. st. Warszawy w Warszawie (Varšavas rajona tiesa Varšavā, Polija) par pirkuma un pārdevuma līguma atcelšanu nopirktās lietas defekta dēļ. Viņa apgalvoja, ka uz iepakojuma nebija informācijas poļu valodā par līdzekļa funkciju, kas liedza identificēt un uzzināt tā ietekmi, un ka šī funkcija nebija acīmredzama no tā noformējuma. Tādējādi esot tikušas pārkāptas Polijā piemērojamās tiesību normas par kosmētikas līdzekļu tirdzniecību, kas sakrīt ar Regulas Nr. 1223/2009 19. panta normām.

17.      Iebilstot pret prasību, E.M. apgalvoja, ka līdzekļi bija marķēti atbilstoši spēkā esošajām valsts tiesību normām, jo uz tiem bija simbols (“roka ar grāmatu”) ar atsauci uz katalogu, kas pievienots katram kosmētikas līdzeklim. Šajā katalogā poļu valodā esot pilnīgi izklāstīta informācija par līdzekļiem un to funkcijām un norādītas kontrindikācijas, izmantošanas veids un sastāvdaļas. Tātad esot bijušas izpildītas Regulas Nr. 1223/2009 19. panta prasības.

18.      Sąd Rejonowy dla m. st. Warszawy w Warszawie (Varšavas rajona tiesa Varšavā) noraidīja prasību, piemērojot Polijas Civilkodeksa (8) pantus par garantijām preču defektu gadījumā (9).

19.      A.M. pārsūdzēja šo spriedumu Sąd Okręgowy w Warszawie (Varšavas apgabaltiesa, Polija). Viņa apgalvoja, ka pirmās instances tiesu iestāde ir nepareizi izvērtējusi pierādījuma elementus, kuri attiecās uz sniegto informāciju, un uzsvēra, ka uz iepakojuma nav norādes poļu valodā par kosmētikas līdzekļa funkciju. Atsauce uz katalogu (kas bija jāpērk par noteiktu cenu) neesot bijusi pietiekama, turklāt nebija neiespējami norādīt šo informāciju uz katra līdzekļa.

20.      Tiesu iestādei, kurai lieta jāizskata pēc būtības apelācijas instancē, pirmkārt, tiek lūgta spriest par Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunkta piemērošanas jomu saistībā ar tās 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Tās šaubas ir par marķējuma, kam jābūt uz kosmētikas līdzekļa trauka un iepakojuma, detalizācijas pakāpi, par tā funkciju un par pienākumu iekļaut patērētāja valodā informāciju par ievesto līdzekļu funkciju.

21.      Otrkārt, tiek jautāts, kā interpretēt Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 2. punktu saistībā ar šīs regulas 46. apsvērumu. It īpaši ir jāpārliecinās, vai, lai izpildītu prasības par noteiktām norādēm uz kosmētikas līdzekļa trauka un iepakojuma, var tikt iekļauts grafisks simbols atbilstoši tās pašas regulas VII pielikuma 1. punktam un vai ir pietiekami, ka šī informācija ir iekļauta ražotāja katalogos, ko nepiegādā kopā ar līdzekli.

22.      Šajos apstākļos Sąd Okręgowy w Warszawie (Varšavas apgabaltiesa) uzdod Eiropas Savienības Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai [..] Regulas (EK) Nr. 1223/2009 [..] 19. panta 1. punkta f) apakšpunkts, ciktāl tajā ir noteikts, ka uz kosmētikas līdzekļa trauka un iepakojuma neizdzēšamiem, viegli salasāmiem un skaidri saredzamiem burtiem ir jānorāda informācija par kosmētikas līdzekļa funkciju, ja vien tā nav acīmredzama no tā noformējuma, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir jāsaprot kosmētikas līdzekļa pamatfunkcijas šīs regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, proti, tīrīšana, kopšana un aizsardzības nodrošināšana (uzturēšana labā stāvoklī) vai dekoratīvā funkcija (izskata maiņa), vai arī aprakstam ir jāietver precīzāk noteiktas funkcijas, kas ļauj identificēt kosmētikas līdzekļa īpašības?

2)      Vai [..] Regulas (EK) Nr. 1223/2009 [..] 19. panta 2. punkts un šīs regulas 46. apsvērums ir jāinterpretē tādējādi, ka 1. punkta d), g) un f) apakšpunktā minēto informāciju, proti, informāciju par īpašiem piesardzības noteikumiem, sastāvdaļām un funkcijām, ir iespējams norādīt uzņēmuma katalogā, kas attiecas arī uz citiem līdzekļiem, norādot uz iepakojuma VII pielikuma 1. punktā noteikto simbolu?”

III. Tiesvedība Tiesā

23.      Iesniedzējtiesas nolēmums Tiesā tika reģistrēts 2019. gada 1. septembrī.

24.      Rakstveida apsvērumus iesniedza A.M., Beļģijas, Dānijas, Grieķijas, Lietuvas, Nīderlandes un Polijas valdības, kā arī Eiropas Komisija. Tiesas sēdes rīkošana netika atzīta par vajadzīgu.

IV.    Vērtējums

A.      Pirmais prejudiciālais jautājums

25.      Centrālais jautājums ir par to, vai Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka obligātā norāde par kosmētikas līdzekļa “funkciju”, kurai jābūt uz traukiem (10) vai iepakojumiem (11):

–        liek kā šādu funkciju tikai pieminēt kādu no minētās regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem izmantošanas mērķiem (12); vai

–        prasa norādīt detalizētākas funkcijas, lai patērētājs varētu identificēt pamata raksturlielumus vai īpašības, kas ir specifiskas katram līdzeklim.

1.      “Kosmētikas līdzekļa” definīcijā ietvertā funkcija un izmantošanas mērķi

26.      Saskaņā ar Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunktu kosmētikas līdzekļus “tirgū laiž tikai tad, ja uz kosmētikas līdzekļa trauka un iepakojuma neizdzēšamiem, viegli salasāmiem un skaidri saredzamiem burtiem ir norādīta šāda informācija: [..] kosmētikas līdzekļa funkcija, ja vien tā nav acīmredzama no tā noformējuma” (13).

27.      Šajā tiesību normā nav definēta “līdzekļa funkcija”; tāpat arī tas nav darīts Regulas Nr. 1223/2009 2. pantā. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, skaidrojot, kas ir “kosmētikas līdzeklis”, ir vispārīga atsauce uz tā “izmantošanas mērķi”.

28.      Izmantošanas mērķis ir viens no elementiem, kas judikatūrā lietots, lai norobežotu “kosmētikas līdzekļa” jēdzienu. Tiesa ir sadalījusi tā saturu, nosakot, ka tajā ir šādi “trīs kumulatīvi kritēriji, proti, pirmkārt, attiecīgā izstrādājuma raksturs (viela vai vielu maisījums), otrkārt, ķermeņa daļa, ar kuru šim izstrādājumam paredzēts nonākt saskarē, un, treškārt, minētā izstrādājuma lietošanas mērķis” (14).

29.      Jēdziena “līdzekļa funkcija” precīzas definīcijas neesamība mudina iesniedzējtiesu ierosināt līdzvērtību starp “līdzekļa lietošanas mērķi” un “līdzekļa funkciju” (15).

30.      Tomēr, tā kā Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunkta teksts neatrisina minēto problēmu, papildus tās formulējumam ir jāņem vērā arī tās konteksts, kā arī tā tiesiskā regulējuma mērķi, kurā tā ietilpst (16).

31.      Regulas Nr. 1223/2009 19. pants atrodas tās VI nodaļas “Patērētāju informēšana” sākumā un sagrupē marķēšanas normas, kas jāievēro attiecībā uz visiem kosmētikas līdzekļiem, kurus laiž brīvā tirdzniecībā Savienībā, lai atvieglotu pircējiem nepieciešamās informācijas saņemšanu.

32.      Regulas Nr. 1223/2009 1. pants, lasot to kopā ar šīs regulas 3. un 4. apsvērumu, atklāj, ka – tāpat kā agrākajos tiesību aktos – tās mērķis ir izsmeļoši saskaņot Savienībā spēkā esošās tiesību normas nolūkā izveidot kosmētikas līdzekļu iekšējo tirgu, vienlaikus nodrošinot augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni (17).

33.      Cilvēku veselības aizsardzība ir paredzēta Regulas Nr. 1223/2009 3. pantā. Tā pirmajā daļā (konkrēti, a) un b) punktā) runa ir par kosmētikas līdzekļa noformējumu un marķējumu drošuma cilvēka veselībai kontekstā.

34.      Tādējādi pastāv saikne starp mērķi garantēt šo līdzekļu lietošanas drošumu un prasībām par to noformējumu un marķējumu.

35.      Regulas Nr. 1223/2009 19. pants ir jāsaprot šādā dubultā perspektīvā. Tiesību normas par kosmētikas līdzekļu iepakojumu un marķējumu:

–        veicina to brīvu tirdzniecību Savienībā, atvieglojot patērētājam pirkšanas lēmumu pieņemšanu tirgū, ko raksturo plašs ražojumu piedāvājums un daudzas izvēles alternatīvas;

–        izvirza par mērķi cilvēku veselības aizsardzību, ko var apdraudēt neatbilstoša vai maldinoša informācija par tirgotā kosmētikas līdzekļa īpašībām (18).

36.      Regulas Nr. 1223/2009 2. panta 1. punkta a) apakšpunktam, kurā ir norāde uz kosmētikas līdzekļu (vispārējiem) izmantošanas mērķiem, ir cits mērķis. Tā mērķis ir novilkt robežas ar citiem vairāk vai mazāk līdzīgiem ražojumiem (zāles, sanitārie līdzekļi), kuri neietilpst tās piemērošanas jomā. Šajā ziņā 6. apsvērums ir skaidrs (19).

37.      Komisija, kurai es šajā ziņā piekrītu, savos apsvērumos uzsver, ka Regulas Nr. 1223/2009 7. apsvērumā minētie piemēri (20) noder, lai lielās līnijās ieskicētu kosmētikas līdzekļu jēdzienu, nošķirot tos no citiem līdzekļiem, kuriem nav minēto īpašību.

38.      Tādējādi Regulas Nr. 1223/2009 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītie izmantošanas mērķi nevar tikt uzskatīti par identiskiem ar “līdzekļa funkciju”, uz ko attiecas tās pašas regulas 19. panta 1. punkta f) apakšpunkts. Katram no minētajiem pantiem ir savs mērķis, kuri nepārklājas.

39.      Manuprāt, šo tēzi apstiprina Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunkta izcelsmes analīze.

40.      Direktīvas 76/768 sākotnējā redakcijā nebija paredzēts pienākums norādīt kosmētikas līdzekļa funkciju nedz uz iepakojuma, nedz trauka. Šī prasība pirmoreiz tika noteikta Direktīvā 93/35, Direktīvas 76/768 6. panta 1. punktam pievienojot f) apakšpunktu, kas noteica pienākumu uz kosmētikas līdzekļa trauka vai iepakojuma precizēt līdzekļa funkciju, ja vien tā nebija acīmredzama no līdzekļa noformējuma.

41.      Direktīvas 93/35 apsvērumos ir skaidrots, ka “ir nepieciešama labāka pārredzamība [..], patērētājam jāsniedz labāka informācija [un] šī pārredzamība jāsasniedz, uzrādot uz produkta iepakojuma šā līdzekļa funkciju”.

42.      Tādējādi leģislatīvā jauninājuma mērķis bija saistīts nevis ar kāda līdzekļa definēšanu par kosmētikas līdzekli (kas jau no paša sākuma balstījās uz tā izmantošanas mērķiem), bet drīzāk ar detalizētu informāciju, kas sniedzama patērētājam (21).

2.      “Līdzekļa funkcija” un “apgalvojumi par līdzekli”

43.      No cita aspekta būtu jāapsver, vai “līdzekļa funkcija” Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē varētu tikt saskaņota ar tās pašas regulas 20. pantā minētajiem “apgalvojumiem par līdzekli” (22).

44.      Saskaņā ar Regulas Nr. 1223/2009 20. panta 2. punktu Komisijai, “ņemot vērā Direktīvas 2005/29/EK noteikumus, saskaņā ar šīs regulas 32. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru” ir jāapstiprina “vienot[i] kritērij[i] attiecībā uz pieļaujamiem apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem”.

45.      Šie apgalvojumi tagad ir regulēti atsevišķā Regulā (ES) Nr. 655/2013 (23). Saskaņā ar tās 2. apsvērumu “apgalvojumi par kosmētikas līdzekļiem galvenokārt informē patērētājus par ražojumu īpašībām un kvalitāti. Minētie apgalvojumi būtiski palīdz atšķirt ražojumus. Tie stimulē inovāciju un veicina konkurenci”.

46.      Regulas Nr. 1223/2009 20. panta 1. punktam ir ļoti plaša darbības joma:

–        Tas reglamentē ne tikai kosmētikas līdzekļu marķējumu, bet arī to darīšanu pieejamus tirgū un reklāmas pasākumus.

–        Tas attiecas ne tikai uz tekstiem, bet arī uz nosaukumiem, preču zīmēm, attēliem un figurālām vai citām zīmēm.

–        Aizliedzot piedēvēt kosmētikas līdzekļiem “īpašības vai funkcijas”, kādas tiem nepiemīt, tiek izmantots termins “funkcijas” daudzskaitlī.

47.      Šīs regulas 20. pantā minētie “apgalvojumi” sniedz lielāku informācijas daudzumu (“īpašības vai funkcijas”), tāpēc tos nevar uzskatīt par katrā ziņā identiskiem ar “līdzekļa funkciju” (vienskaitlī), uz ko norāda Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunkts.

3.      Līdzekļa funkcija

48.      Manā skatījumā, Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunktā ir prasīts tas, ka uz trauka un iepakojuma ir jānorāda līdzekļa raksturīgākā “funkcija”, kas ļauj patērētājam no pirmā skatiena uzzināt, kam konkrēti šis līdzeklis ir paredzēts, nepakļaujot riskam savu veselību.

49.      Šo interpretāciju nostiprina apstāklis, ka kosmētikas līdzekļa funkcijas aprakstu var nesniegt, ja tā “ir acīmredzama no līdzekļa noformējuma”. Protams, ja no noformējuma vien patērētājs uzzina līdzekļa raksturīgo funkciju, vairs nav nepieciešams norādīt to uz trauka, kurā ir līdzeklis, vai uz tā iepakojuma (24).

50.      Ja “funkciju” saprastu šādi, tā būtu novietojama kaut kur pa vidu starp vienkārši Regulas Nr. 1223/2009 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem izmantošanas mērķiem un plašākiem 20. pantā minētajiem apgalvojumiem:

–        To nevar samazināt līdz informācijai par to, vai līdzeklis tīra, smaržina, maina ķermeņa izskatu, to aizsargā vai to uztur labā stāvoklī, vai uzlabo ķermeņa aromātu, jo šiem kosmētikas līdzekļu vispārējiem izmantošanas mērķiem, ar ko tie atšķiras no citiem vairāk vai mazāk līdzīgiem līdzekļiem, patērētājam ir neliela informatīva vērtība.

–        Tas neprasa precizēt visus kosmētikas līdzekļa raksturlielumus un kvalitātes īpašības (apgalvojumus), jo no funkcionalitātes viedokļa būtu pārmērīgi iekļaut tos uz trauka vai iepakojuma.

51.      Izklāstīt uz trauka vai iepakojuma “līdzekļa funkciju” saskaņā ar regulas 19. panta 1. punkta f) apakšpunktu ir tas pats, kas, atkārtoju, norādīt galveno īpašību vai īpašības, kas ļauj patērētājam uzzināt līdzekļa primāro izmantojumu. Tādējādi viņš varēs izvēlēties, pilnībā zinot situāciju, no plaša kosmētikas līdzekļu diapazona, kas vislabāk atbilst viņa vajadzībām, netiks maldināts, un no viņa izvēles neradīsies negatīva ietekme uz viņa veselību.

52.      Kā jau minēts, regulas 19. pantā ir noteikts, ka uz trauka un iepakojuma ir neizdzēšamiem, viegli salasāmiem un skaidri saredzamiem burtiem jāsniedz daudz informatīvu norāžu (1. punkts). Tomēr tajā ir atzīts, ka savas sarežģītības dēļ dažas no šīm norādēm (kas minētas 1. punkta d) un g) apakšpunktā un attiecas uz īpašiem piesardzības noteikumiem, kuri jāievēro lietošanā, un uz sastāvdaļu sarakstu) var tikt norādītas uz citiem nesējiem (2. punkts).

53.      Nozīmīgi ir tas, ka brīdinājums par “funkciju” nav viens no izņēmumiem no norādēm, kurām jābūt konkrēti uz trauka un iepakojuma (25). Tādējādi tā iekļaušana ir katrā ziņā obligāta (izņemot iepriekš minēto gadījumu).

54.      Lielā kosmētikas līdzekļu dažādība, ko aptver Regulas Nr. 1223/2009 piemērošanas joma, neļauj a priori noteikt, kā norādīt funkciju uz trauka un iepakojuma. Katrs ražotājs var brīvi izvēlēties veidu, kādā sniegt norādes un kas vislabāk atbilst viņa tirdzniecības stratēģijai.

55.      Tomēr uzskatu, ka, izklāstot “funkciju” uz trauka un iepakojuma, praktisku apsvērumu dēļ un lai atvieglotu Regulas Nr. 1223/2009 19. panta mērķi, ir jāpievērš uzmanība tam, lai apraksts būtu vienkāršs, tādā veidā, ka patērētājs no pirmā skatiena var viegli uzzināt līdzekļa raksturu.

56.      Jāņem vērā arī tāda vidusmēra patērētāja gaidas, kurš ir samērā informēts, uzmanīgs un saprātīgs (26). Šāda patērētāja uztvere ir piedēvējama “parastos vai saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos”, kā noteikts Regulas Nr. 1223/2009 3. pantā, kad tajā ir atsauce uz cilvēka veselībai drošu kosmētikas līdzekļa laišanu tirgū.

57.      Katra līdzekļa raksturlielumi un īpašības būs noteicošas katrā gadījumā, lai garantētu, ka lietotājs zina, ko tieši viņš pērk. Izņēmuma kārtā ir pieļaujams, ka uz traukiem un iepakojumiem nav norādīta līdzekļa funkcija, ja tā ir acīmredzama no tā noformējuma (27), citos gadījumos, atkārtoju, šai norādei obligāti ir jābūt.

58.      Galu galā viss būs atkarīgs no ražotāja lielākas vai mazākas spējas dažos vārdos kodolīgi izklāstīt līdzekļa raksturīgo funkciju tā, lai persona, kura līdzekli pērk, neriskētu kaut ko sajaukt un neapdraudētu savu veselību, lietojot (vai tostarp pat norijot) kosmētikas līdzekli, kura raksturs tai nav zināms.

59.      Jāpiebilst, ka Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 5. punktā ir runa par marķējumā izmantoto valodu. Mērķis ir panākt, lai patērētājs dalībvalstī, kurā līdzeklis darīts pieejams tirgū, saņemtu saprotamu informāciju par līdzekļa funkciju.

60.      Ir skaidrs, ka valodas prasības un izrietošā nepieciešamība pielāgot uz trauka un iepakojuma esošās norādes kļūst par “šķērsli Kopienas iekšējai tirdzniecībai”. Proti, šo šķērsli “attaisno vispārējo interešu mērķis nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību” (28).

61.      Tāpēc “līdzekļa funkcija” ir jānorāda uz trauka un iepakojuma valodā, kas noteikta dalībvalsts, kurā to paredzēts laist tirgū, tiesību aktos, un nav nozīmes lielām izmaksām un grūtībām saistībā ar importēto kosmētikas līdzekļu marķējumu tulkošanu vai pārmarķēšanu.

B.      Otrais prejudiciālais jautājums

62.      Kā esmu jau vairākkārt atkārtojis, Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punktā ir noteikts, ka tajā minētajām informatīvajām norādēm (29) principā ir jābūt sniegtām uz trauka un iepakojuma.

63.      Saskanīgi ar 46. apsvērumu (30) 19. panta 2. punktā tomēr ir atļauts izņēmuma kārtā (31) norādīt ārpus trauka un iepakojuma informāciju par sastāvdaļām un par piesardzības pasākumiem, kas jāievēro līdzekļa lietošanā (1. punkta d) un g) apakšpunkts).

64.      Šajos divos gadījumos (32) atbilstošajām norādēm ir jābūt atspoguļotām “uz [kosmētikas līdzeklim] pievienotas vai piestiprinātas pavadinstrukcijas, etiķetes, papīra lentes, birkas vai kartītes” (33).

65.      Sākotnējais priekšnoteikums šā izņēmuma piemērošanai ir situācija, “ja praktisku iemeslu dēļ nav iespējams norādīt marķējumā 1. punkta d) un g) apakšpunktā minēto informāciju, kā paredzēts”. Šādos apstākļos norma ļauj minēto informāciju iekļaut kādā citā nesējā, kurus nupat aprakstīju (34).

66.      Šajā lietā tieši iesniedzējtiesai, noskaidrojot lietas faktus, ko tā vislabāk var izdarīt, ir jāizvērtē, vai informatīvo norāžu iekļaušana poļu valodā izdotā katalogā atbilst iepriekš minētajām tiesību normām.

67.      No savas puses es piekrītu valdībām, kuras iestājušās lietā, kā arī A.M. un Komisijai, – ka visas norādes liecina, ka šis katalogs neatbilst Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 2. punkta prasībām.

68.      Šo vērtējumu apstiprina vairāki argumenti.

69.      Pirmkārt, Tiesas ieskatā, “praktiska neiespējamība” izriet no nepārvaramām tehniskām grūtībām, kas saistītas, piemēram, ar trauku vai iepakojumu izmēriem (35). Savukārt iesniedzējtiesa apzīmē šīs lietas problēmas kā tādas, kas izriet no tā, ka kosmētikas līdzekļi ir importēti, no organizatoriska un finansiāla rakstura problēmām, kas saistītas ar informācijas tulkošanu un pārmarķēšanas darbībām.

70.      Papildu pierādījums tam, ka šī neiespējamība neeksistē, kā uzsver Dānijas valdība, ir tas, ka prasītās norādes ir pienācīgi uzrakstītas uz iepakojuma un uz trauka, lai gan angļu, nevis poļu valodā, atbilstoši lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu minētajam.

71.      Otrkārt, pat pieņemot (quod non), ka pastāv šī praktiskā neiespējamība, katalogs tiek prezentēts kā atsevišķi piegādāts elements, tā ka to nevar pat uzskatīt par pārdotajam līdzeklim “pievienotu vai piestiprinātu” dokumentu (36).

72.      Treškārt, katalogs, šķiet, satur ražotāja piedāvātās līdzekļu gammas aprakstu, un tātad tas nav saistīts tikai ar kādu konkrētu līdzekli no tiem. Šādos apstākļos patērētājs pēc iepazīšanās ar katalogu var kļūdīties savā izvēlē, sajaucot vienu līdzekli ar kādu citu.

73.      Kopumā, lai gan iesniedzējtiesai būs jāspriež par būtiskajiem faktiskajiem apstākļiem, uzskatu, ka atsauce uz “uzņēmuma katalogu” šā strīda apstākļos neatbilst Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 2. punktam.

V.      Secinājumi

74.      Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ierosinu uz Sąd Okręgowy w Warszawie (Varšavas apgabaltiesa, Polija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:

1)      Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem 19. panta 1. punkta f) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “līdzekļa funkcija” nav līdzvērtīga izmantošanas mērķiem, kas norādīti definīcijā tās pašas regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Aprakstot šo funkciju uz trauka un iepakojuma, ir jānorāda līdzekļa galvenā īpašība vai īpašības, kas ļauj patērētājam no pirmā skatiena zināt, kāds ir šā līdzekļa primārais lietošanas vai izmantošanas mērķis.

2)      Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šā panta 1. punkta d), g) un f) apakšpunktā minēto informāciju par piesardzības pasākumiem, kas jāievēro līdzekļa lietošanā, par tā funkciju un par tā sastāvdaļu sarakstu nevar sniegt uzņēmuma katalogā, ko piedāvā atsevišķi no pārdotā kosmētikas līdzekļa un kas ietver arī citus līdzekļus, norādot uz iepakojuma tikai simbolu, kas paredzēts minētās regulas VII pielikuma 1. punktā.


1      Oriģinālvaloda – spāņu.


2      Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem (OV 2009, L 342, 59. lpp.).


3      Spriedumi, 2015. gada 3. septembris, Colena (C‑321/14, EU:C:2015:540), par kontaktlēcu kvalificēšanu par kosmētikas līdzekļiem; 2016. gada 21. septembris, European Federation for Cosmetic Ingredients (C‑592/14, EU:C:2016:703), par šo līdzekļu sastāvdaļām, kuras pārbaudītas izmēģinājumos ar dzīvniekiem; un 2018. gada 12. aprīlis, Fédération des entreprises de la beauté (C‑13/17, EU:C:2018:246), par to personu kvalifikāciju, kuras vērtē minētos līdzekļus.


4      Proti, Padomes Direktīva 76/768/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem (OV 1976, L 262, 169. lpp.; EE 15/01, 206. lpp.), redakcijā, kas grozīta ar Padomes Direktīvu 93/35/EEK (1993. gada 14. jūnijs), ar ko sesto reizi groza Direktīvu 76/768 [..] (OV 1993, L 151, 32. lpp.).


5      Tostarp spriedumi, 1999. gada 28. janvāris, Unilever (C‑77/97, EU:C:1999:30); 2000. gada 13. janvāris, Estée Lauder (C‑220/98, EU:C:2000:8); 2001. gada 13. septembris, Schwarzkopf (C‑169/99, turpmāk tekstā – “spriedums Schwarzkopf”, EU:C:2001:439); un 2002. gada 24. oktobris, Linhart un Biffl (C‑99/01, EU:C:2002:618).


6      Visa iedarbība bija aprakstīta poļu valodā sagatavotos dokumentos un pavadinstrukcijā katra līdzekļa pārdošanai mazumtirdzniecībā. Viņa saņēma apmācībai atbilstošos dokumentus, kuros bija teikts, ka uz katra kosmētikas līdzekļa ir iespiests simbols “roka ar grāmatu”, kurā bija atsauce uz atsevišķu, poļu valodā izdotu uzņēmuma katalogu (runa bija par ASV kosmētikas līdzekļiem) bez marķējuma tekstu tulkojuma poļu valodā.


7      Bruto summa par šiem kosmētikas līdzekļiem sasniedza 3184,25 zlotus (PLN).


8      1964. gada 23. aprīļa Likums par civilkodeksu, redakcijā ar grozījumiem (ustawa z dnia 23 kwietnia 1964 r. Kodeks cywilny) (2018. gada Dz.U., 1025. pozīcija).


9      Savā spriedumā minētā tiesa apgalvoja, ka, tā kā prasītāja bija atzinusi abu pušu agrāko sadarbību, nešķita ticams viņas apgalvojums, ka līdz pat preces saņemšanas brīdim viņa nezināja, ka tai nebūs marķējuma poļu valodā.


10      “Trauki” parasti ir stikla burciņas, akrila vai alumīnija burciņas, plastmasas tūbiņas, pulverizatori, aerosoli, manuāli dozētāji un citi vairāk vai mazāk analogi priekšmeti, kuros kosmētikas līdzekļus var uzglabāt ilgāku laiku un šajos līdzekļos nerodas izmaiņas.


11      Ar kosmētikas līdzekļa “iepakojumu” ir jāsaprot ārējs iesaiņojums (kaste vai kāds līdzīgs priekšmets), kurā atrodas trauks vai tieši kosmētikas līdzeklis. 2011. gada 12. jūlija sprieduma L’Oréal u.c. (C‑324/09, EU:C:2011:474) 82. punktā tiek izmantots vārds “[ārējais] iepakojums”. Arī ģenerāladvokāts NJēskinens [N. Jääskinen] secinājumu minētajā lietā (C‑324/[09], EU:C:2010:757) 72. un 74. punktā minēja “ārējo iepakojumu”.


12      Šie izmantošanas mērķi, kas attiecas uz saskari ar cilvēka ķermeņa ārējām daļām vai zobiem un mutes dobuma gļotādu, ir “tīrīt, smaržināt, mainīt to izskatu, tos aizsargāt, uzturēt labā stāvoklī vai uzlabot ķermeņa aromātu”.


13      Šajā ziņā tiek novērota neatbilstība starp dažādām valodu versijām. Piemēram, franču, angļu un portugāļu valodas versijās ir pievienots apstākļa vārds “acīmredzami” (sauf si cela ressort clairement de sa présentation; unless it is clear from its presentation; salvo se esta decorrer claramente da respectiva apresentação), savukārt spāņu, itāļu un vācu valodas versijās šā apstākļa vārda nav (salvo se risulta dalla sua presentazione; sofern dieser sich nicht aus der Aufmachung dessen ergibt). Tomēr neuzskatu, ka šīm atšķirībām ir nozīme šajā lietā.


14      Spriedums, 2015. gada 3. septembris, Colena (C‑321/14, EU:C:2015:540), 19. punkts.


15      Tikai Polijas valdība atbalsta šo pieeju: kosmētikas līdzekļa funkcija atbilstot vienam no Regulas Nr. 1223/2009 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem izmantošanas mērķiem.


16      Spriedums, 2014. gada 10. jūlijs, D. un G. (C‑358/13 un C‑181/14, EU:C:2014:2060), 32. punkts un tajā minētā judikatūra.


17      Spriedumi Schwarzkopf, 27. un 28. punkts; un 2008. gada 24. janvāris, Roby Profumi (C‑257/06, EU:C:2008:35), 16. un 17. punkts. Saistībā ar Regulu Nr. 1223/2009 – spriedums, 2018. gada 12. aprīlis, Fédération des entreprises de la beauté (C‑13/17, EU:C:2018:246), 23.–25. punkts un tajos minētā judikatūra.


18      Spriedums, 1994. gada 2. februāris, Verband Sozialer Wettbewerb (C‑315/92, EU:C:1994:34), 15. punkts.


19      “Šī regula attiecas tikai uz kosmētikas līdzekļiem, bet ne uz zālēm, medicīnas ierīcēm vai biocīdiem produktiem. Tos var nošķirt jo īpaši tad, ja kosmētikas līdzekļi tiek precīzi definēti gan attiecībā uz pielietošanas vietu, gan izmantošanas mērķi.”


20      “Kosmētikas līdzekļi var būt krēmi, emulsijas, losjoni, želejas un eļļas ādai, sejas maskas, tonējoši līdzekļi (šķidrumi, pastas, pūderi), dekoratīvie pūderi, pūderi pēc vannas, higiēniskie pūderi, tualetes ziepes, dezodorējošās ziepes, smaržas, tualetes ūdeņi un odekoloni, vannas un dušas līdzekļi (sāļi, putas, eļļas, želejas), depilatori, dezodoranti un pretsviedru līdzekļi, matu krāsas, līdzekļi matu cirtošanai, matu iztaisnošanai un fiksēšanai, līdzekļi matu sakārtošanai, matu mazgāšanas un attīrīšanas līdzekļi (losjoni, pūderi, šampūni), matu kondicionēšanas līdzekļi (losjoni, krēmi, eļļas), frizūru veidošanas līdzekļi (losjoni, lakas, spīdumi), skūšanās līdzekļi (krēmi, putas, losjoni), līdzekļi dekoratīvās kosmētikas uzlikšanai un noņemšanai, kosmētikas līdzekļi lūpām, zobu un mutes kopšanas līdzekļi, nagu kopšanas un dekorēšanas līdzekļi, līdzekļi ārējai intīmai higiēnai, sauļošanās līdzekļi, iedeguma imitācijas līdzekļi, ādas balināšanas līdzekļi un pretgrumbu līdzekļi.”


21      Interpretējot Direktīvas 76/768 6. panta 1. punktu, Tiesa orientēja “līdzekļa funkciju” uz šo lauku, sasaistot to ar izmantošanas nosacījumiem (spriedums, 2011. gada 12. jūlijs, L’Oréal u.c. (C‑324/09, EU:C:2011:474), 76. punkts).


22      Lai gan iesniedzējtiesa necitē šo normu, Regulas Nr. 1223/2009 minētajā pantā ir piedāvātas iespējas, uz kurām iesniedzējtiesa atsaucas savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu. Komisija tās aplūko savos apsvērumos.


23      Komisijas Regula (2013. gada 10. jūlijs), ar ko nosaka kopējus kritērijus tādu apgalvojumu pamatojumam, kas attiecas uz kosmētikas līdzekļiem (OV 2013, L 190, 31. lpp.).


24      Tas var notikt dažu pavisam vienkāršu vai nepārprotamu formu kosmētikas līdzekļu gadījumos. Dānijas apsvērumos (25. punkts) kā piemērs tiek minēta lūpu krāsa.


25      Ja tas būtu tikai uz iepakojuma un nevis uz trauka, pēc trauka izņemšanas no iepakojuma līdzekļa funkcija vairs nebūtu nosakāma, un tas izraisītu riskus tā turpmākajai lietošanai.


26      Spriedumi, 2000. gada 13. janvāris, Estée Lauder (C‑220/98, EU:C:2000:8), 27. punkts; un 2002. gada 24. oktobris, Linhart un Biffl (C‑99/01, EU:C:2002:618), 31. punkts.


27      Skat. šo secinājumu 49. punktu un 24. zemsvītras piezīmi.


28      Spriedums Schwarzkopf, 39. punkts. 40. punktā ir noteikts, ka “informācija, kas Direktīvā 76/768 minēto kosmētikas līdzekļu ražotājiem un izplatītājiem ir obligāti jānorāda uz kosmētikas līdzekļa trauka un iepakojuma, neskarot gadījumus, kad to var efektīvi nodot ar piktogrammām vai citām, no vārdiem atšķirīgām zīmēm, paliek bez praktiskas nozīmes, ja tā ir pausta galalietotājiem nesaprotamā valodā”.


29      Šeit ir ietverta par tirdzniecību atbildīgās personas identitāte, kosmētikas līdzekļa sastāvs (saturs un sastāvdaļu saraksts), brīdinājumi par līdzekļa lietošanu (funkcija un īpaši piesardzības pasākumi, kas jāievēro, lietojot līdzekli) vai par tā uzglabāšanu (minimālais derīguma termiņš) un ražošanas partijas numurs vai references numurs, kas ļauj to identificēt (šos datus īpašos apstākļos var norādīt tikai uz iepakojuma).


30      Saskaņā ar šo apsvērumu ir jāsasniedz pārredzamība, “kosmētikas līdzeklī izmantotās sastāvdaļas uzrādot uz tā iepakojuma. Tad, ja praktisku iemeslu dēļ uz iepakojuma nav iespējams norādīt sastāvdaļas, šādi dati būtu jāiekļauj tā, lai patērētājs varētu uzzināt informāciju”.


31      Kā izņēmumi tie ir jāinterpretē šauri (spriedums Schwarzkopf, 31. punkts).


32      Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 3. punktā ir noteikts izņēmums no izņēmuma attiecībā uz sastāvdaļām, kad praktisku apsvērumu dēļ pat nav iespējams izmantot 2. punktā piedāvāto iespēju. Šajos apstākļos informāciju drīkst norādīt “paziņojumā tieši blakus traukam vai iepakojumam, kādā kosmētikas līdzeklis tiek piedāvāts pārdošanai”. Iesniedzējtiesas šaubas nav par norādi par sastāvdaļām: šaubas ir tikai par to, vai šajā lietā katalogs var noderēt kā “[kosmētikas līdzeklim] pievienota vai piestiprināta pavadinstrukcija, etiķete, papīra lente, birka vai kartīte”.


33      Atkal ir atšķirības tiesību normas dažādās valodu versijās: tā, franču, vācu, itāļu un portugāļu valodas versijās ir norāde uz “kosmētikas līdzekli”, savukārt spāņu un angļu valodas versijās tās nav, lai gan tās to ļauj nojaust.


34      Veids, kādā patērētājam darīt zināmu, ka pastāv “atsauce uz pievienotu vai piestiprinātu informāciju”, ir uzdrukāts simbols – proti, roka, kas norāda uz atvērtu grāmatu (skat. VII pielikumu, uz kuru ir atsauce Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 2. punktā).


35      Tā tas notiek “[..] gadījumos, kad paredzēto brīdinājumu norāde pilnībā objektīvi gan ir iespējama, bet tikai ar nosacījumu, ka tiek izmantoti tik mazi burtiņi, ka tie ir tikpat kā nesalasāmi, kā arī gadījumos, kad pilni brīdinājumi, uzdrukāti, izmantojot salasāmus burtus, nosegtu gandrīz visu kosmētikas līdzekli, tā ka ražotājs vairs nespētu nedz labi norādīt līdzekļa nosaukumu, nedz kādu citu informāciju par to” (spriedums Schwarzkopf, 32. un 33. punkts).


36      No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka katalogs ir jālasa tirdzniecības vietā vai jāpērk atsevišķi. Kā apgalvo Lietuvas valdība, ir apšaubāms, ka prasītājas nopirkto katalogu skaits (10), kas minēts šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, ļautu pievienot pa vienam katalogam katrai kosmētikas līdzekļa vienībai.