Language of document : ECLI:EU:T:2023:152

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

2023. gada 22. martā (*)

Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlots elektrods, kas jāievieto plazmas griezējā – Spēkā neesamības pamats – Regulas (EK) Nr. 6/2002 4. panta 2. punkts – Kompleksa ražojuma sastāvdaļa

Lietā T‑617/21

B&Bartoni spol. s r.o., Dolni Cetno [Dolní Cetno] (Čehijas Republika), ko pārstāv E. Lachmannová, advokāte,

prasītāja,

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv J. Ivanauskas, pārstāvis,

atbildētājs,

otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –

Hypertherm, Inc., Hanovera, Ņūhempšīra (Amerikas Savienotās Valstis), ko pārstāv J. Day, solicitor, un T. de Haan, advokāts,

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

apspriežu laikā šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. van der Vaude [M. van der Woude], tiesneši G. De Bāre [G. De Baere], G. Šteinfate [G. Steinfatt], K. Kečmārs [K. Kecsmár] un S. Kingstone [S. Kingston] (referente),

sekretāre: A. Juhāsa‑Tota [A. JuhászTóth], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,

pēc 2022. gada 22. septembra tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja B&Bartoni spol. s r.o. lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas trešās padomes 2021. gada 16. jūlija lēmumu lietā R 2843/2019‑3 (turpmāk tekstā –“apstrīdētais lēmums”).

 Tiesvedības priekšvēsture

2        2017. gada 22. decembrī prasītāja iesniedza EUIPO pieteikumu atzīt par spēkā neesošu Kopienas dizainparaugu, kas reģistrēts ar Nr. 1292122‑0001 pēc 2011. gada 2. septembrī iesniegtā reģistrācijas pieteikuma un kas attēlots šādi:

Image not found

3        Ražojumi, kuriem paredzēts izmantot dizainparaugu, kuru lūgts atzīt par spēkā neesošu, ietilpa 08.05. klasē atbilstoši grozītajam 1968. gada 8. oktobra Lokarno Nolīgumam par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu, un atbilda šādam aprakstam: “Lodlampa (“daļa no –)”

4        Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu ir pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 4. un 5. pantu.

5        Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu ir pamatots arī ar to, ka nav ievēroti Regulas Nr. 6/2002 4. pantā paredzētie Kopienas dizainparauga aizsardzības nosacījumi. Šajā ziņā prasītāja norādīja, ka elektrods, kura Kopienas dizainparaugs ir apstrīdēts, ir kompleksa ražojuma, proti, plazmas griezēja, kas ietilpst plazmas griešanas sistēmā, sastāvdaļa, kura nebija redzama šī ražojuma parastās izmantošanas laikā Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta izpratnē.

6        2019. gada 16. oktobrī Anulēšanas nodaļa ar šādu pamatojumu apmierināja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu. Līdz ar to apstrīdēto Kopienas dizainparaugu tā atzina par spēkā neesošu.

7        2019. gada 13. decembrī persona, kas iestājusies lietā, Hypertherm, Inc., par Anulēšanas nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību EUIPO.

8        Ar apstrīdēto lēmumu Apelācijas padome apmierināja apelācijas sūdzību un noraidīja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu tostarp tādēļ, ka ražojums, kas attēlots apstrīdētajā Kopienas dizainparaugā, nevar tikt uzskatīts par kompleksa ražojuma sastāvdaļu Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta izpratnē.

 Lietas dalībnieku prasījumi

9        Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

10      EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        pilnībā noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

11      Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        pilnībā noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē.

 Juridiskais pamatojums

12      Prasītāja būtībā izvirza vienu vienīgu pamatu – Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta pārkāpumu jēdziena “kompleksa ražojuma sastāvdaļa” kļūdainas interpretācijas dēļ. Tā uzskata, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi tiesību kļūdu, secinot, ka attiecīgais elektrods nav kompleksa ražojuma sastāvdaļa, un ar šādu pamatojumu noraidot pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu.

 Par to faktu precizējumu un pierādījumu pieņemamību, ko persona, kas iestājusies lietā, iesniegusi saistībā ar procesa organizatorisko pasākumu

13      Lai izvērtētu prasības vienīgo pamatu, Vispārējā tiesa noteica procesa organizatorisko pasākumu, kas paredzēts tās Reglamenta 89. pantā, aicinot lietas dalībniekus, pirmkārt, atbildēt uz jautājumu, vai, kā apgalvots prasības pieteikuma 50. punktā, ar Hypertherm plazmas griezējiem izmantoto elektrodu tirgus apstrīdētā Kopienas dizainparauga dēļ ir “ierobežots tirgus”, un, otrkārt, norādīt, kādā mērā attiecīgo elektrodu var izmantot arī ar citiem, nevis tikai ar Hypertherm plazmas griezējiem.

14      Atbildot uz jautājumiem, kurus Vispārējā tiesa uzdevusi saistībā ar procesa organizatorisko pasākumu, persona, kas iestājusies lietā, sniedza pierādījumus, kas iesniegti kā C.13 līdz C.18 pielikums, kā arī no tiem izrietošos faktu precizējumus. C.13 līdz C.17 pielikumu veido izvilkumi no katalogiem un brošūrām, kuri ir pieejami tiešsaistē un kurus ir sagatavojuši citi uzņēmumi, kuri tirgo elektrodus, kas ir saderīgi ar Hypertherm plazmas griezējiem, vai plazmas griezējus, kas ir saderīgi ar Hypertherm elektrodu. C.18 pielikums ir personas, kas iestājusies lietā, intelektuālā īpašuma departamenta direktora ar zvērestu apliecināts paziņojums par šo saderību.

15      Tiesas sēdē prasītāja atsaucās uz faktu precizējumu un pierādījumu, kas sniegti, atbildot uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem, nepieņemamību, jo tie nebija ietverti EUIPO lietas materiālos.

16      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 85. panta 1. un 3. punktu pierādījumi ir iesniedzami pirmajā procesuālo rakstu apmaiņā un puses izņēmuma kārtā var sniegt papildu pierādījumus pirms tiesvedības mutvārdu daļas pabeigšanas ar nosacījumu, ka šo ziņu novēlota iesniegšana ir pamatota. Tomēr šādu pierādījumu novēlotas iesniegšanas pēc pirmās procesuālo rakstu apmaiņas pamatojumu nevar prasīt, ja tie ir iesniegti, atbildot uz procesa organizatorisko pasākumu šai atbildei paredzētajā termiņā (skat. spriedumu, 2021. gada 7. jūlijs, HM/Komisija, T‑587/16 RENV, nav publicēts, EU:T:2021:415, 68. punkts un tajā minētā judikatūra).

17      Šajā lietā ir jākonstatē, ka faktu precizējumi un pierādījumi tika sniegti, atbildot uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem saistībā ar šī sprieduma 13. punktā minēto procesa organizatorisko pasākumu.

18      Līdz ar to personas, kas iestājusies lietā, sniegtie pierādījumi, atbildot uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem, ir pieņemami. Tāpat, ciktāl faktu precizējumi izriet no šiem pierādījumiem, ir jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru minētie precizējumi neesot pieņemami.

19      Turklāt prasītāja tiesas sēdē varēja komentēt personas, kas iestājusies lietā, iesniegtos faktu precizējumus un pierādījumus, un tādējādi tika ievērots sacīkstes princips (šajā ziņā skat. spriedumu, 1998. gada 14. maijs, Padome/de Nil un Impens, C‑259/96 P, EU:C:1998:224, 31. punkts).

 Par vienīgā pamata pamatotību

 Ievada apsvērumi

20      Atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 4. panta 1. punktam dizainparaugs ir aizsargāts kā Kopienas dizainparaugs, ja tas ir jauns un tam ir individuāla būtība.

21      No Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta formulējuma izriet, ka dizainparaugu, ko izmanto vai iekļauj ražojumā, kurš ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa, uzskata par jaunu un par tādu, kam ir individuāla būtība, ja:

–        sastāvdaļa, kad tā ir iekļauta kompleksajā ražojumā, paliek redzama minētā ražojuma parastās izmantošanas laikā [Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta a) apakšpunkts]; un

–        šīs sastāvdaļas redzamās iezīmes pašas par sevi atbilst novitātes un individuālas būtības prasībām [Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta b) apakšpunkts].

22      Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 4. panta 3. punktu “parastā izmantošana” ir galalietotāja veikta izmantošana, izņemot apkopi, apkalpošanu vai remontu.

23      Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 3. panta b) punktu “ražojums” ir rūpniecības vai amatnieka izstrādājums, ietverot, inter alia, daļas, kas paredzētas samontēšanai kompleksā ražojumā. Atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 3. panta c) punktam “komplekss ražojums” ir ražojums, kas sastāv no vairākām sastāvdaļām, kuras var aizstāt un kuras ļauj ražojumu izjaukt un no jauna samontēt.

24      Jautājums par to, vai attiecīgais elektrods ir “kompleksa ražojuma sastāvdaļa” Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta izpratnē, ir jāizvērtē, ņemot vērā iepriekš minētās tiesību normas.

25      Vispirms ir jānorāda, kā uzsver EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, ka Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkts ir izņēmums no šīs pašas regulas 4. panta 1. punktā paredzētā aizsardzības režīma. Kā izņēmums šī tiesību norma ir jāinterpretē šauri, lai ierobežotu izslēgšanu no dizainparaugu aizsardzības. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesību normas, ar kurām tiek ierobežotas dizainparaugu īpašniekam saskaņā ar minēto regulu piešķirtās tiesības, ir jāinterpretē šauri, tomēr šāda interpretācija nevar apdraudēt šādi noteiktā ierobežojuma lietderīgo iedarbību un neievērot tā mērķi (skat. spriedumu, 2017. gada 27. septembris, Nintendo, C‑24/16 un C‑25/16, EU:C:2017:724, 74. punkts un tajā minētā judikatūra).

26      Turpinot – tā kā Regulā Nr. 6/2002 nav definēts jēdziens “kompleksa ražojuma sastāvdaļa”, tas ir jāsaprot atbilstoši tā ierastajai nozīmei ikdienas valodā (skat. spriedumu, 2017. gada 20. decembris, Acacia un D’Amato, C‑397/16 un C‑435/16, EU:C:2017:992, 64. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi saskaņā ar Tiesas sniegto definīciju jēdziens “kompleksa ražojuma sastāvdaļas” ir vairākas sastāvdaļas, kuras paredzētas samontēšanai kompleksā rūpniecības vai amatnieka izstrādājumā, kuras var tikt aizstātas, tādējādi ļaujot šādu izstrādājumu izjaukt un no jauna samontēt, un bez kurām nevarētu tikt veikta kompleksā ražojuma parastā izmantošana (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 20. decembris, Acacia un D’Amato, C‑397/16 un C‑435/16, EU:C:2017:992, 65. punkts).

27      Turklāt ir jānorāda, ka jautājums par to, vai ražojums atbilst jēdzienam “kompleksa ražojuma sastāvdaļa”, ir jāizvērtē katrā atsevišķā gadījumā, ņemot vērā atbilstošo norāžu kopumu.

28      Šajā lietā, nolemjot, ka attiecīgais elektrods neatbilst šim jēdzienam, Apelācijas padome būtībā ir ņēmusi vērā it īpaši šādas norādes: pirmkārt, elektroda patērējamību, otrkārt, to, ka, aizstājot elektrodu, plazmas griezējs nav jāizjauc un no jauna jāsamontē, treškārt, to, ka plazmas griezējs tiek uzskatīts par pilnīgu bez elektroda, un, ceturtkārt, par elektrodu savstarpējo aizstājamību.

29      Secīgi ir jāanalizē prasītājas argumenti saistībā ar katru no šīm norādēm un pēc tam ir jāizvērtē tās pārējie argumenti.

 Par elektroda patērējamību

30      Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 26. punktā uzskatīja, ka attiecīgā elektroda patērējamība pati par sevi norāda, ka konkrētu elektrodu nevar uzskatīt par specifiska plazmas griezēja sastāvdaļu. Secinot, ka elektrods ir patērējams, Apelācijas padome būtībā norādīja, pirmkārt, ka elektrods nav uzskatāms par ilglaicīgu plazmas griezēja sastāvdaļu un ka tas nav tam stingi piesaistīts, atšķirībā no slēdzenes mēlītes vai roktura, kas ir būtiskas plazmas griezēja sastāvdaļas, un, otrkārt, ka elektrodam ir diezgan īss kalpošanas laiks, proti, 2–3 stundas, kas ir reālais loka laiks manuālai griešanai un 3–5 stundas mehāniskai griešanai, un tātad galalietotājam tas ir regulāri jānomaina.

31      Šajā ziņā prasītāja norāda, ka Apelācijas padome esot pieļāvusi tiesību kļūdu, balstoties uz nošķīrumu starp “nepatērējamu” sastāvdaļu un “patērējamu” sastāvdaļu un uzskatot, ka tikai pirmā sastāvdaļu kategorija var būt kompleksa ražojuma sastāvdaļa. Prasītāja uzskata, ka šāda nošķiršana ir mākslīga un tai nav nekāda pamatojuma Savienības tiesībās, jo vārds “sastāvdaļa” neliecina, ka tai būtu jāpiemīt tādai īpašai iezīmei kā, piemēram, ilglaicīgumam.

32      EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

33      Jānorāda, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi tiesību kļūdu, vērtējumā, vai elektrods ir “kompleksa ražojuma sastāvdaļa”, ņemot vērā tā patērējamību.

34      Protams, kā norāda prasītāja, sastāvdaļas ilglaicīguma un regulāras iegādes vai aizstāšanas kritēriji nav ietverti Regulas Nr. 6/2002 formulējumā.

35      Tomēr, tā kā minētajā regulā nav definēts jēdziens “kompleksa ražojuma sastāvdaļa”, Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 26. un 27. punktā, vienlaikus vērtējot citus būtiskus elementus, pamatoti ir balstījusies uz stabilas un ilglaicīgas saiknes ar komplekso ražojumu neesamību, kā arī uz elektroda regulāru iegādi un aizstāšanu tā īsā kalpošanas laika dēļ. Šie kritēriji attiecībā uz patēriņa veidiem ir atbilstošas norādes, lai ļautu identificēt to, kas veido kompleksa ražojuma sastāvdaļu.

36      No Regulas Nr. 6/2002 3. panta b) un c) punkta formulējuma izriet, ka kompleksa ražojuma sastāvdaļas ir vairākas sastāvdaļas, kuras paredzētas samontēšanai kompleksā rūpniecības vai amatnieka izstrādājumā, kuras var tikt aizstātas, tādējādi ļaujot šādu izstrādājumu izjaukt un no jauna samontēt (skat. arī spriedumu, 2017. gada 20. decembris, Acacia un D’Amato (C‑397/16 un C‑435/16, EU:C:2017:992, 65. punkts). Attiecīgais elektrods kā plazmas griezēja patērējamā daļa ir izveidots tā, lai galalietotājs to varētu viegli pievienot plazmas griezējam, kā arī salīdzinoši ātri patērēt vai izmantot un viegli aizstāt, un šīs darbības veikšanai nav nepieciešams šādu izstrādājumu izjaukt un no jauna samontēt (skat. 40. un nākamos punktus par nepieciešamības izjaukt un no jauna samontēt neesamību, aizstājot attiecīgo elektrodu).

37      Turklāt ir jākonstatē, ka attiecīgā elektroda patērējamības dēļ galalietotājs, kurš regulāri pērk un aizstāj elektrodu, var uztvert un novērtēt tā iezīmes neatkarīgi no tā, vai elektrods paliek redzams pēc tam, kad tas ir iekļauts plazmas griezējā.

38      Visbeidzot ir jānorāda, ka Apelācijas padomes argumentācija šajā ziņā nevar tikt atspēkota ar prasītājas argumentu attiecībā uz agrāku EUIPO 2014. gada 9. aprīļa lēmumu (lieta R 2337/2012‑3), kuram, prasītājas ieskatā, esot līdzība ar šo lietu. Proti, pirmām kārtām, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 29. punkta, Apelācijas padome ir izvērtējusi prasītājas norādīto lēmumu un ir izskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja, ka minētais lēmums atšķiras no izskatāmās lietas. Otrām kārtām, šajā ziņā ir jāatgādina, ka EUIPO ir aicināts lemt, izvērtējot katra gadījuma apstākļus, un tam nav saistoši agrāki citās lietās pieņemtie lēmumi. Turklāt, veicot tiesiskuma pārbaudi, Vispārējai tiesai nav saistoša EUIPO lēmumu pieņemšanas prakse (skat. spriedumu, 2015. gada 15. decembris, LTJ Diffusion/ITSB – Arthur un Aston (“ARTHUR & ASTON”), T‑83/14, EU:T:2015:974, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

39      Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāuzskata, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka elektrods ir patērējams un ka šis apstāklis ir atbilstoša norāde, lai secinātu, ka attiecīgo elektrodu nevar uzskatīt par kompleksa ražojuma sastāvdaļu.

 Par to, ka nav nepieciešams elektroda aizstāšanas laikā veikt izjaukšanu un samontēšanu no jauna

40      Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 29. punktā uzskatīja, ka elektroda aizstāšanas vai nomaiņas laikā plazmas griezējs un griešanas sistēma netika ne izjaukta, ne samontēta no jauna, kā tas ir prasīts Regulas Nr. 6/2002 3. panta c) punktā minētajā definīcijā. Gluži pretēji, tā uzskata, ka elektrodu ir paredzēts izmantot vienlaikus ar plazmas griezēju, tas ir jāievieto tā priekšgalā un pēc tam to var atkal izņemt.

41      Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi tiesību un faktu kļūdas, jo tā balstījās uz apsvērumiem, saskaņā ar kuriem, aizstājot elektrodu, plazmas griezējs un griešanas sistēma netiek izjaukti un samontēti no jauna.

42      Pirmkārt, tā uzskata, ka Regulas Nr. 6/2002 formulējumā nekādā ziņā nav prasīts, ka kompleksajam ražojumam būtu jābūt pilnībā izjaucamam, lai izstrādājumu varētu uzskatīt par šāda kompleksa ražojuma “sastāvdaļu”. Minētās regulas 3. panta c) punkts attiecoties tikai uz iespēju, ka sastāvdaļa var tikt aizstāta, izjaucot un no jauna samontējot komplekso ražojumu tā, ka tas netiek sabojāts vai iznīcināts.

43      Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka elektrodu nomaiņa ir darbība, kas ietver plazmas griezēja izjaukšanu un samontēšanu no jauna. Tā uzskata, ka lietotājam, lai aizstātu elektrodu, ir jānoņem vairākas plazmas griezēja sastāvdaļas, proti, plūsmvirzis, fiksācijas vāciņš un cilindrs, noskrūvējot tos no plazmas griezēja, un pēc jaunā elektroda uzstādīšanas tie jāuzliek no jauna.

44      EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

45      Jāuzskata, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi tiesību kļūdu, ņemot vērā faktu, ka plazmas griezējs un griešanas sistēma elektroda aizstāšanas laikā netika ne izjaukti, ne samontēti no jauna. Kā izriet no šī sprieduma 23. un 26. punkta, jautājums par to, vai izstrādājuma aizstāšanai ir nepieciešama kompleksā ražojuma izjaukšana un samontēšana no jauna, ir atbilstošs faktors, kas jāņem vērā, lai noteiktu, vai šāds izstrādājums ir šī ražojuma sastāvdaļa.

46      Proti, jāatgādina, ka atsauce uz nepieciešamību ražojumu “izjaukt” un “no jaunu samontēt” ir ietverta Regulas Nr. 6/2002 3. panta c) punktā paredzētajā “kompleksā ražojuma” definīcijā, proti, “ražojums, kas sastāv no vairākām sastāvdaļām, kuras var aizstāt un kuras ļauj ražojumu izjaukt un no jauna samontēt”. Definīcijā “kompleksa ražojuma sastāvdaļas” 2017. gada 20. decembra spriedumā Acacia un D’Amato (C‑397/16 un C‑435/16, EU:C:2017:992, 65. punkts) ir pārņemts tas pats formulējums (skat. šī sprieduma 26. punktu). Tātad nepieciešamības “izjaukt” un “no jauna samontēt” ņemšana vērā ir pamatota ar Regulu Nr. 6/2002 un Tiesas judikatūru.

47      Līdz ar to izstrādājuma, kas tā aizstāšanas laikā neprasa ražojuma, kurā tas ir iekļauts, izjaukšanu un samontēšanu no jauna un kas ir specifiski paredzēts, lai to regulāri un vienkārši aizstātu galalietotāji, ir mazākas iespējas būt kompleksa ražojuma sastāvdaļai nekā izstrādājumam, kura, kā apgalvo EUIPO, aizstāšanu parasti veic speciālisti, kuriem ir īpaša kvalifikācija, lai veiktu minēto aizstāšanu.

48      Turklāt ir jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru elektroda aizstāšana ir darbība, kas ietver plazmas griezēja izjaukšanu un samontēšanu no jauna. Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 29. punktā pamatoti secināja, ka elektroda aizstāšanas laikā griešanas sistēma un plazmas griezējs nebija ne izjaucami, ne no jauna samontējami. Kā persona, kas iestājusies lietā paskaidroja tiesas sēdē, pat ja plūsmvirzis, fiksācijas vāciņš un cilindrs pēc elektroda aizstāšanas ir jānoņem un jāuzliek no jauna, tā, kā uzsver prasītāja, galalietotājam ir vienkārša darbība. Līdz ar to šādu darbību nevar uzskatīt par nepieciešamību plazmas griezēju “izjaukt” un “no jauna samontēt” Regulas Nr. 6/2002 izpratnē.

49      Ņemot vērā iepriekš minēto, jāuzskata, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi tiesību vai faktu kļūdu, uzskatot, ka elektroda aizstāšanas laikā griešanas sistēma un plazmas griezējs netiek izjaukti vai samontēti no jauna un ka šis apstāklis ir atbilstoša norāde, lai secinātu, ka attiecīgo elektrodu nevar uzskatīt par kompleksa ražojuma sastāvdaļu.

 Par to, ka plazmas griezējs tiek uzskatīts par pilnīgu arī bez elektroda

50      Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 29. punktā uzskatīja, ka plazmas griezējs, ja tam nav elektroda, var tikt uzskatīts par pilnīgu, nevis par salauztu ražojumu. Apstrīdētā lēmuma 30. punktā tā konstatēja, ka plazmas griezējs var tikt piedāvāts tirgū arī bez elektroda un ka elektrods bieži tiek reklamēts un pārdots atsevišķi no plazmas griezēja.

51      Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka attiecīgais kompleksais ražojums, proti, plazmas griezējs un plazmas griešanas sistēma, ir pilnīgs ražojums bez elektroda, un šī iemesla dēļ secinot, ka elektrods nav šī kompleksā ražojuma sastāvdaļa.

52      Pirmkārt, prasītāja uzskata, ka, lai noteiktu, vai izstrādājums ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa, kompleksais ražojums ir jāaplūko tādā stāvoklī, kādā tas var pildīt funkciju, kurai tas ir paredzēts. Līdz ar to prasītāja uzskata, ka šajā lietā attiecīgais kompleksais ražojums nevar būt pilnīgs bez elektroda, jo bez tā tas nevar darboties, šajā gadījumā – griezt vai kalt metālu. Turklāt prasītāja uzskata, ka tam, vai kompleksais ražojums būtu salauzts bez attiecīgās sastāvdaļas, neesot nozīmes, lai noteiktu, vai šis elements atbilst jēdzienam “kompleksa ražojuma sastāvdaļa” Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta izpratnē.

53      Otrkārt, prasītāja uzskata, ka tam, vai plazmas griezējs tiek tirgots bez elektroda vai ka elektrods tiek tirgots bez plazmas griezēja, nav nozīmes, lai noteiktu, vai attiecīgais elektrods ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta izpratnē.

54      EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

55      Pirmkārt, ir jāuzskata, ka ražojuma pilnīgais raksturs ir atbilstoša norāde, lai izvērtētu jēdzienu “kompleksa ražojuma sastāvdaļa” Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta izpratnē. Tātad Apelācijas padomei nevar pārmest, ka tā šo elementu ir aplūkojusi savā vērtējumā.

56      Iegādājoties plazmas griezēju bez elektroda vai ja elektrods ir izņemts no plazmas griezēja, galalietotājs neuztvers to kā salauztu vai nepilnīgu. Savukārt bez šīm sastāvdaļām galalietotājs principā neuztvers kompleksu ražojumu kā pilnīgu ražojumu, kuram var tikt veikta parastā izmantošana (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 20. decembris, Acacia un D’Amato, C‑397/16 un C‑435/16, EU:C:2017:992, 65. punkts), vai kā ražojumu labā stāvoklī.

57      Attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru attiecīgais kompleksais ražojums nevar būt pilnīgs bez elektroda, ciktāl šis ražojums nevar darboties bez tā, ir taisnība, ka plazmas griezējs un plazmas griešanas sistēma, ja tajā nav iemontēts elektrods, nevar pildīt savu funkciju, proti, griezt vai kalt metālu. Tomēr tas pats par sevi nenozīmē, ka elektrods ir jāuzskata par kompleksa ražojuma sastāvdaļu.

58      Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, jēdziena “kompleksa ražojuma sastāvdaļa” definīciju 2017. gada 20. decembra spriedumā Acacia un D’Amato (C‑397/16 un C‑435/16, EU:C:2017:992, 65. punkts) un it īpaši precizējumu “bez kurām nevarētu tikt veikta kompleksā ražojuma parastā izmantošana” (skat. šī sprieduma 26. punktu) nevar interpretēt tādējādi, ka ar tiem tiek prasīts, ka, ja ražojums bez kāda cita izstrādājuma nevar pildīt funkciju, kurai tas ir paredzēts, tad visos gadījumos šis izstrādājums ir jāuzskata par šī ražojuma sastāvdaļu. Šāda interpretācija būtu pārāk plaša tādā ziņā, ka liels skaits atsevišķu izstrādājumu, kas it īpaši ir patērējami un bez kuriem kompleksi ražojumi nevar pildīt funkciju, kurai tie ir paredzēti, kļūdaini tiktu uzskatīti par minēto komplekso ražojumu sastāvdaļām. Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, minētās definīcijas, kura formulēta Regulas Nr. 6/2002 110. panta 1. punkta kontekstā, mērķis nav izsmeļoši noteikt, kas neietilpst jēdziena “kompleksa ražojuma sastāvdaļas” minētās regulas 4. panta 2. punkta izpratnē piemērošanas jomā.

59      Otrkārt, ir jāuzskata, tāpat kā to dara persona, kas iestājusies lietā, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi tiesību kļūdu, faktu, ka plazmas griezējs tirgū var tikt piedāvāts bez elektroda un ka elektrods parasti tiek reklamēts un pārdots atsevišķi no plazmas griezēja ņemot vērā kā būtisku norādi, lai noteiktu, vai konkrētais elektrods ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta izpratnē.

60      Attiecībā uz faktu, ka plazmas griezējs tirgū tiek piedāvāts bez elektroda, ir taisnība, ka katrs ražotājs var brīvi tirgot kompleksu ražojumu ar tā sastāvdaļām vai pārdot tās atsevišķi. Tādējādi, kā uzsver prasītāja, šis komerciālais lēmums nebūtu jāuzskata par izšķirošo elementu, lai novērtētu, vai izstrādājums ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa.

61      Tomēr ir jānorāda, ka ir neparasti, ka kompleksa ražojuma iegāde neietver tā īstās sastāvdaļas. Šajā lietā, kā izriet no lietas materiāliem (C.8 līdz C.11 pielikums), attiecīgais plazmas griezējs tiek pārdots vai nu ar, vai bez attiecīgajiem elektrodiem.

62      Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāuzskata, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi tiesību vai faktu kļūdu, uzskatot, ka attiecīgais kompleksais ražojums, proti, plazmas griezējs vai plazmas griešanas sistēma, ir pilnīgs ražojums arī bez elektroda un ka šis apstāklis ir atbilstoša norāde, lai secinātu, ka attiecīgo elektrodu nevar uzskatīt par kompleksa ražojuma sastāvdaļu.

 Par elektrodu savstarpējo aizstājamību

63      Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 28. punktā uzskatīja, ka dažādi elektrodi tiek izmantoti vienā un tajā pašā plazmas griezējā dažādu darbību veikšanai, proti, ir elektrodi, kas tiek izmantoti šķērsgriešanai, un elektrodi, kurus izmanto augstas precizitātes griešanai vai kalšanai, un ka dažādu veidu plazmas griezējos, kas pielāgoti dažādām griešanas sistēmām, var izmantot attiecīgo elektrodu. Vienlaikus vērtējot citus atbilstošos elementus, tā balstījās uz elektrodu savstarpējo aizstājamību, lai secinātu, ka elektrods nav kompleksa ražojuma sastāvdaļa.

64      Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka, pretēji tam, ko uzskatīja Apelācijas padome, tam, ka vienā un tajā pašā plazmas griezējā var izmantot dažādus elektrodus un ka dažādos plazmas griezējos var izmantot vienu un to pašu elektrodu, nav nozīmes, lai noteiktu, vai elektrods ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa.

65      EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

66      Konkrētajā lietā nav strīda par to, ka galalietotājs attiecīgo elektrodu var izmantot ar dažādiem plazmas griezējiem. Kā uzsvērusi persona, kas iestājusies lietā, atbildot uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem saistībā ar šī sprieduma 13. punktā minēto procesa organizatorisko pasākumu, attiecīgo elektrodu var izmantot ar citu uzņēmumu, kas nav persona, kas iestājusies lietā, ražotiem plazmas griezējiem.

67      Tāpat nav strīda par to, ka personas, kas iestājusies lietā, ražotais plazmas griezējs var tikt izmantots ar dažādiem elektrodiem. Kā uzsvērusi persona, kas iestājusies lietā, atbildot uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem, citu uzņēmumu ražotie elektrodi ir saderīgi ar tās plazmas griezējiem.

68      Protams, kā uzsver prasītāja, tas vien, ka izstrādājumu var aizstāt ar citu izstrādājumu, kas nav identisks, un izmantot dažādos kompleksos ražojumos, neļauj secināt, ka šāds izstrādājums ir atsevišķs izstrādājums, kas nav kompleksa ražojuma sastāvdaļa.

69      Tomēr ir jāuzskata, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi tiesību kļūdu, savas analīzes papildināšanai ņemot vērā elektrodu savstarpējo aizstājamību. Ir lielāka iespēja, ka izstrādājums, kas nevar tikt aizstāts ar citu izstrādājumu, kas nav identisks, vai nevar tikt izmantots dažādos kompleksos ražojumos, principā var būt ilglaicīgi piesaistīts un pielāgots minētajam kompleksam ražojumam un tādējādi būt šī ražojuma sastāvdaļa.

70      No tā izriet, ka Apelācijas padome – lai secinātu, ka šis elektrods nav kompleksa ražojuma sastāvdaļa Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta izpratnē, – nav pieļāvusi tiesību vai faktu kļūdu, ņemdama vērā, ka konkrēto elektrodu var aizstāt ar atšķirīgu elektrodu un ka konkrēto elektrodu var izmantot dažādos plazmas griezējos.

 Par Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta mērķi

71      Prasītāja pārmet Apelācijas padomei, ka tā neesot pietiekami ņēmusi vērā Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punktā paredzētās aizsardzības ierobežojuma patieso mērķi attiecībā uz ārēji neredzamām komplekso ražojumu sastāvdaļām. Prasītāja uzskata, ka patērējamu sastāvdaļu – kuras nav ārēji redzamas ražojuma parastās izmantošanas laikā un kuras nekādā veidā neietekmē kompleksā ražojuma izskatu kopumā – aizsardzība radītu nevēlamu konkurences ierobežošanu komplekso ražojumu sastāvdaļu tirgū, proti, kā tas ir šajā lietā, rezerves daļu ierobežotajā tirgū.

72      EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

73      Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Apelācijas padomei netiek prasīts, lai tā veiktu analīzi par iespējamo nevēlamo ietekmi uz konkurenci konkrētajos tirgos, lai noteiktu, vai izstrādājums ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta izpratnē.

74      Pat pieņemot, ka konkurences aizsardzība rezerves daļu tirgos ir pamatojusi noteiktu ārēji neredzamu kompleksu ražojumu sastāvdaļu izslēgšanu no Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punktā paredzētās dizainparaugu aizsardzības, tas nenozīmē, ka šim apsvērumam ir jābūt aplūkotam Apelācijas padomes veiktajā vērtējumā par to, kas ir uzskatāms par kompleksa ražojuma sastāvdaļu. Līdz ar to prasītājas iebildums ir neiedarbīgs.

75      Katrā ziņā prasītāja nepamato savu apgalvojumu, ka šī lieta attiecas uz rezerves daļu ierobežoto tirgu apstrīdētā Kopienas dizainparauga dēļ. Atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu par šo aspektu saistībā ar šī sprieduma 13. punktā minēto procesa organizatorisko pasākumu, tā vienīgi vēlreiz norādīja, ka apstrīdētais Kopienas dizainparaugs liedz ražotājiem tirgot elektrodus, kas ir saderīgi ar personas, kas iestājusies lietā, plazmas griezējiem, bet nesniedza precizējumus.

76      Šajā ziņā ir gluži pretēji – kā uzsvēra persona, kas iestājusies lietā, atbildot uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem –, ka personas, kas iestājusies lietā, ražotais plazmas griezējs var tikt izmantots kopā ar citiem elektrodiem, kuru izskats un tehniskās specifikācijas var atšķirties no tā elektroda izskata un specifikācijām, kura Kopienas dizainparaugs šajā lietā ir apstrīdēts, nepārkāpjot to.

77      Līdz ar to prasītājas argumentācija attiecībā uz Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta mērķi ir jānoraida.

78      No tā izriet, ka, balstoties uz atbilstošu norāžu kopumu, Apelācijas padome nav pieļāvusi tiesību vai faktu kļūdu, secinot, ka attiecīgais elektrods ir atsevišķs izstrādājums, nevis kompleksa ražojuma sastāvdaļa Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta izpratnē.

79      Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānoraida vienīgais pamats un līdz ar to prasība pilnībā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

80      Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

81      Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.

82      Turklāt persona, kas iestājusies lietā, ir lūgusi piespriest prasītājai atlīdzināt izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē. Šajā ziņā pietiek ar konstatējumu, ka, tā kā ar šo spriedumu tiek noraidīta prasība atcelt apstrīdēto lēmumu, apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 2. punkts turpina reglamentēt apelācijas procesā EUIPO radušos izdevumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 19. oktobris, Aldi/EUIPO – Sky (“SKYLITe”), T‑736/15, nav publicēts, EU:T:2017:729, 131. punkts).

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      B&Bartoni spol. s r.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Van der Woude

De Baere

Steinfatt

Kecsmár

 

      Kingston

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2023. gada 22. martā.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – angļu.