Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 12. oktobrī iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) - Amazon.com International Sales Inc. u.c./Austro-Mechana Gesellschaft zur Wahrnehmung mechanisch-musikalischer Urheberrechte Gesellschaft mbH

(lieta C-521/11)

Tiesvedības valoda - vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamatlietā

Kasācijas sūdzības iesniedzēji: Amazon.com International Sales Inc., Amazon EU Sàrl, Amazon.de GmbH, likvidējamā Amazon.com GmbH, Amazon Logistik GmbH

Atbildētāja: Austro-Mechana Gesellschaft zur Wahrnehmung mechanisch-musikalischer Urheberrechte Gesellschaft mbH

Prejudiciālie jautājumi

1.    Vai "taisnīga atlīdzība" Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē pastāv, ja

a)    tiesību subjektiem Direktīvas 2001/29/EK 2. punkta izpratnē ir tiesības, kuras var īstenot tikai kolektīvā pārvaldījuma organizācija, prasīt pienācīgu samaksu no personām, kas vietējā tirgū veic minēto tiesību subjektu darbu reproducēšanai piemērotu materiālo nesēju pirmo pārdošanu komerciālos nolūkos,

b)    šīs prasījuma tiesības nav atkarīgas no tā, vai materiālie nesēji tiek pārdoti tirdzniecības starpniekiem, fiziskām vai juridiskām personām lietošanai, kas nav paredzēta privātām vajadzībām, vai arī tos pārdod fiziskām personām privātām vajadzībām,

c)    bet personai, kura izmanto materiālos nesējus reproducēšanai ar tiesību subjekta atļauju vai kura pirms pārdošanas galalietotājam materiālos nesējus no valsts atkal izved, ir tiesības pieprasīt kolektīvā pārvaldījuma organizācijai atmaksāt atlīdzību?

2.    Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša:

2.1.    Vai pastāv "taisnīga atlīdzība" Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ja 1. jautājuma a) apakšpunktā minētās prasījuma tiesības ir tikai tad, ja materiālie nesēji tiek pārdoti fiziskām personām, kuras tos izmanto reproducēšanai privātām vajadzībām?

2.2.    Ja atbilde uz 2. jautājuma pirmo daļu ir apstiprinoša:

Vai, pārdodot materiālos nesējus fiziskām personām, ir jāpieņem, ka tās tos izmantos reproducēšanai privātām vajadzībām, kamēr šī prezumpcija nav atspēkota?

3.    Ja atbilde uz 1. jautājumu vai 2. jautājuma pirmo daļu ir apstiprinoša:

Vai no Direktīvas 2001/29/EK 5. panta vai citām Savienības tiesību normām izriet, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācijas īstenojamas prasījuma tiesības uz taisnīgu atlīdzību nepastāv, ja kolektīvā pārvaldījuma organizācijai likumā ir paredzēts pienākums pusi no peļņas izmaksāt nevis tiesību subjektiem, bet gan ziedot sociālām un kultūras iestādēm?

4.    Ja atbilde uz 1. jautājumu vai 2. jautājuma pirmo daļu ir apstiprinoša:

Vai Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts vai kāda cita Savienības tiesību norma liedz kolektīvā pārvaldījuma organizācijai īstenot prasījuma tiesības uz taisnīgu atlīdzību, ja pienācīga samaksa par materiālo nesēju pārdošanu ir jau samaksāta citā dalībvalstī, kaut arī saskaņā ar noteikumiem, kas, iespējams, neatbilst Savienības tiesībām?

____________