Prasība, kas celta 2011. gada 3. augustā - Europäisch-Iranische Handelsbank/Padome

(lieta T-434/11)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Europäisch-Iranische Handelsbank AG (Hamburga, Vācija) (pārstāvji - S. Gadhia un S. Ashley, Solicitors, H. Hohmann, lawyer, D. Wyatt, Queen's Counsel, un R. Blakeley, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Padomes Lēmuma 2011/299/KĀDP¹ I pielikuma B tabulas 1. punktu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

atcelt Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 503/2011² I pielikuma B tabulas 1. punktu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

atzīt Padomes Lēmuma 2010/413/ KĀDP ³ 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu par nepiemērojamu attiecībā uz prasītāju;

atzīt Padomes Regulas (ES) Nr. 961/2010⁴ 16. panta 2. punktu par nepiemērojamu attiecībā uz prasītāju, un

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi procesuālās prasības, jo

tā nav sniegusi atbilstošu, precīzu un pietiekamu pamatojumu un

nav ievērojusi tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nosakot to, vai prasītājas iekļaušanas kritēriji attiecībā uz apstrīdētajiem pasākumiem bija izpildīti, jo darījumi saistībā ar kuriem prasītāja ir iekļauta, bija atļauti vai arī saskaņā ar kompetentās valsts iestādes (Vācijas centrālā banka) noteikumiem un norādēm.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi prasītājas tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka pret prasītāju netiks piemēroti ierobežojoši pasākumi, pamatojoties uz rīcību, ko bija atļāvusi valsts kompetentā iestāde. Pakārtoti, piemērojot prasītājai sankcijas šādos apstākļos, esot pārkāpti tiesiskās drošības un prasītājas tiesību uz labu pārvaldību principi.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka prasītājas iekļaušana ir pretrunā ar prasītājas tiesībām uz īpašumu un/vai tiesībām nodarboties ar uzņēmējdarbību un ir acīmredzams samērīguma principa pārkāpums.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka, ja pilnvaras, pamatojoties uz kurām rīkojās atbildētāja, ir ierobežotas, tās ir pretlikumīgas, ņemot vērā, ka tas ir pretrunā samērīguma principam.

____________

¹ - Padomes 2011. gada 23. maija Lēmums 2011/299/ KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV 2011 L 136, 65. lpp.).

² - Padomes 2011. gada 23. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 503/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV 2011 L 136, 26. lpp.).

³ - Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV 2010 L 195, 39. lpp.).

⁴ - Padomes 2010. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (ES) Nr. 423/2007 (OV 2010 L 281, 1. lpp.).