Language of document : ECLI:EU:T:2022:854

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)

2022. gada 21. decembrī (*)

Sociālā politika – Dotācijas pasākumiem, kas veicina uzņēmumu pārvaldības iniciatīvas – Aicinājums iesniegt priekšlikumus VP/2020/008 – Eiropas Uzņēmumu padomju, kas nav juridiskas personas, izslēgšana – Regulas (ES) 2018/1046 197. panta 2. punkta c) apakšpunkts

Lietā T‑330/21

EWC Academy GmbH, Hamburga (Vācija), ko pārstāv H. DäublerGmelin, advokāte,

prasītāja,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv R. Pethke un B.R. Killmann, pārstāvji,

atbildētāja,

VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)

apspriedes laikā šādā sastāvā: priekšsēdētāja M. Ž. Kosteira [M. J. Costeira], tiesneši T. Perišina [T. Perišin] un P. Zilgalvis (referents),

sekretārs: P. Kullens [P. Cullen], administrators,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,

ņemot vērā cita tiesneša norīkošanu, lai papildinātu palātu viena no tās locekļiem prombūtnes dēļ,

pēc 2022. gada 8. septembra tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja EWC Academy GmbH lūdz atcelt Eiropas Komisijas 2021. gada 14. aprīļa lēmumu, ar kuru tā noraidīja dotācijas pieteikumu, kuru prasītāja kā konsorcija koordinatore bija iesniegusi saistībā ar aicinājumu iesniegt priekšlikumus VP/2020/008 par darbinieku piedalīšanos uzņēmuma pārvaldībā (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

 Tiesvedības priekšvēsture

 Aicinājums iesniegt priekšlikumus

2        2020. gada 2. jūnijā tika publicēts aicinājums iesniegt priekšlikumus VP/2020/008 (Informācija, apspriešanās un pārstāvju piedalīšanās) (turpmāk tekstā – “aicinājums iesniegt priekšlikumus”) par dotāciju piešķiršanu pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt uzņēmuma pārvaldības iniciatīvas.

3        Šī publicēšana bija saistīta ar Komisijas 2019. gada 16. septembra Lēmumu C(2019) 6522 final par ikgadējās darba programmas pieņemšanu 2020. gadam attiecībā uz dotācijām un publiskajiem iepirkumiem saistībā ar ģenerāldirektorāta “Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība” īpašajām prerogatīvām un kompetencēm un finansēšanas lēmumu.

4        Atbilstoši aicinājuma iesniegt priekšlikumus 2.1. punktam pieejamie finansējuma līdzekļi būtībā ir paredzēti, lai finansētu pasākumus, kuriem jāļauj sociālajiem partneriem un dalībniekiem iepazīties ar Eiropas Savienības tiesībām un politikām, kas attiecas uz darba ņēmēju iesaistīšanu uzņēmumā, un darboties, lai definētu un īstenotu konkrētus pasākumus saistībā ar šīs iesaistīšanas radītajiem izaicinājumiem. Šajā ziņā 2020. finanšu gadam noteiktās prioritātes attiecās tostarp uz pārrobežu sadarbības starp sociālajiem partneriem veicināšanu, zināšanu un labo prakšu apmaiņu un izplatīšanu, kā arī uz tādu pasākumu attīstīšanu, kuru mērķis ir atbalstīt pārrobežu informācijas, apspriešanās un dalības mehānismus un struktūras, tostarp Eiropas Uzņēmumu padomes.

5        Šajā kontekstā aicinājuma iesniegt priekšlikumus 6.1. punkta b) apakšpunktā ir precizēts, ka pieteikuma iesniedzējiem, pieteikuma iesniegšanas virzītājiem un pieteikuma līdziesniedzējiem, kuri var piedalīties šajā uzaicinājumā, tostarp ir jābūt juridiskām personām vai darbinieku pārstāvjiem, piemēram, uzņēmumu padomēm. Tāpat sociālo partneru organizācijas, kas nav juridiskas personas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, arī var iesniegt pieteikumu saskaņā ar 197. panta 2. punkta c) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV 2018, L 193, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Finanšu regula”), ja vien tās atbilst minētās regulas nosacījumiem.

6        Saskaņā ar aicinājumu iesniegt priekšlikumus 8.1. punktu pieteikuma iesniedzējiem, pieteikuma iesniegšanas virzītājiem un līdziesniedzējiem ir jābūt stabilai finanšu spējai, lai uzturētu savu darbību pasākuma laikā un vajadzības gadījumā sniegtu ieguldījumu tā finansēšanā.

 Administratīvais process

7        Prasītāja ir apmācību un konsultāciju sabiedrība, kas specializējusies jautājumos par darba ņēmēju pārstāvību pārrobežu kontekstā.

8        Prasītāja, kā arī sabiedrību MayrMelnhof Packaging un DS Smith plc Eiropas Uzņēmumu padomes apvienojās konsorcijā, lai piedalītos aicinājumā iesniegt priekšlikumus. Konsorcija projekts būtībā attiecās uz darbnīcu, konferenču un apmācību attīstību un īstenošanu iepakojuma rūpniecības darba ņēmējiem.

9        2020. gada 30. jūlijā prasītāja iesniedza dotācijas pieteikumu un norādīja, ka pieteikuma līdziesniedzējas ir MayrMelnhof Packaging un DS Smith Eiropas Uzņēmumu padomes (turpmāk tekstā – “pieteikuma līdziesniedzējas padomes”). Pieteikumam tostarp bija pievienota minēto padomju priekšsēdētāju parakstīta pašdeklarācija, kas apliecina, ka tām ir nepieciešamā finanšu un darbības spēja atbilstoši aicinājumā iesniegt priekšlikumus paredzētajiem nosacījumiem.

10      2020. gada 14. septembrī Komisija lūdza prasītāju iesniegt pierādījumus par pieteikuma līdziesniedzēju padomju reģistrāciju valsts iestādēs.

11      2020. gada 15. septembrī prasītāja atbildēja, ka pieteikuma līdziesniedzējas ir Eiropas Uzņēmumu padomes, kuru izveidei nav nepieciešama reģistrācija, un ka tās pārstāv to priekšsēdētāji.

12      Komisija 2021. gada 20. janvāra vēstulē norādīja prasītājai, ka konsorcija pieteikums ir sekmīgi pārvarējis izvērtējuma pēc būtības posmu, un aicināja to iesniegt papildu dokumentus, tostarp veidlapu ar nosaukumu “Juridisks subjekts”.

13      2021. gada 25. janvārī prasītāja paziņoja Komisijai, ka pieteikuma līdziesniedzējas padomes nav juridiskas personas un attiecīgi šajā ziņā nevar tikt iesniegts neviens dokuments.

14      Balstoties uz Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktu, Komisija aicināja prasītāju iesniegt pierādījumus par MayrMelnhof Packaging Eiropas Uzņēmuma padomes finanšu spēju, ar 2021. gada 24. marta elektroniskā pasta vēstuli pieprasot bilanci, kā arī šīs padomes zaudējumu un peļņas aprēķinu.

15      Prasītāja savā 2021. gada 29. marta vēstulē norādīja, ka tā nevar iesniegt pierādījumus par pieteikuma līdziesniedzēju padomju finanšu spēju, jo, izņemot Franciju, Eiropas Uzņēmumu padomēm nav sava bankas konta un tās nesagatavo bilances.

16      Komisija ar 2021. gada 14. aprīļa vēstuli Ares(2021) 2519314 pieņēma apstrīdēto lēmumu, ar kuru tā noraidīja prasītājas kā konsorcija koordinatores dotācijas pieteikumu, kas iesniegts saistībā ar aicinājumu iesniegt priekšlikumus.

17      Apstrīdētajā lēmumā Komisija norādīja, ka, lai gan pieteikuma līdziesniedzēju padomju iesniegtajās pašdeklarācijās ir norādīts, ka šīm padomēm ir pietiekama finanšu spēja, lai veiktu darbību, saistībā ar kuru tika izteikts aicinājums iesniegt priekšlikumus, tām nav ne gada pārskatu (bilance un/vai zaudējumu un peļņas aprēķins), ne bankas konta. Līdz ar to Komisija uzskatīja, ka šīs divas padomes neatbilst Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, kā arī aicinājuma iesniegt priekšlikumus 8.1. punkta nosacījumiem.

18      Pēc tam, kad tika konstatēta pieteikuma līdziesniedzēju padomju neatbilstība, Komisija uzskatīja, ka prasītāja neatbilst aicinājuma iesniegt priekšlikumus 6.1. punkta b) apakšpunktā paredzētajam minimālajam atbilstības kritērijam, līdz ar to pieteikums ir jānoraida pilnībā.

 Lietas dalībnieku prasījumi

19      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        uzdot Komisijai izdot tiesību normām atbilstošu lēmumu par [dotācijas] piešķiršanu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

20      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atzīt prasību par nepieņemamu daļā par tai adresētu rīkojumu pieņemt tiesību normām atbilstošu lēmumu par [dotācijas] piešķiršanu;

–        pārējā daļā noraidīt prasību kā nepamatotu;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

 Par Vispārējās tiesas kompetenci

21      Komisija apgalvo, ka Vispārējās tiesas kompetencē nav lemt par otro prasījumu, tāpēc ka prasītāja vēlas saņemt konstatējumu par iespējamā sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, sekām, un tas būtu rīkojums attiecībā uz šī sprieduma izpildes kārtību.

22      Jākonstatē, ka faktiski ar šo prasījumu Vispārējai tiesai tiek lūgts, lai tā uzdod Komisijai pieņemt tiesisku lēmumu par dotācijas piešķiršanu.

23      Šajā ziņā pietiek atgādināt, ka tiesiskuma kontroles, kas tiek veikta, balstoties uz LESD 263. pantu, ietvaros Vispārējās tiesas kompetencē neietilpst rīkojumu izdošana Savienības iestādēm un struktūrām (rīkojums, 2016. gada 22. septembris, Gaki/Komisija, C‑130/16 P, nav publicēts, EU:C:2016:731, 14. punkts), pat ja tie attiecas uz tās spriedumu izpildes kārtību (rīkojums, 2016. gada 19. jūlijs, Traktjena luka Split/Komisija, T‑169/16, nav publicēts, EU:T:2016:441, 13. punkts).

24      No tā izriet, ka otrais prasījums ir jānoraida tādēļ, ka tā izskatīšana neietilpst Vispārējās tiesas kompetencē.

 Par lietas būtību

25      Prasības pamatojumam prasītāja būtībā izvirza trīs pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunkta, aplūkojot to kopsakarā ar aicinājumu iesniegt priekšlikumus 8.1. punktu, pārkāpumu, otrais – uz šīs pašas regulas 197. panta 3. punkta pārkāpumu un trešais – uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu.

26      Pirmā pamata ietvaros prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktu, aplūkojot to kopsakarā ar aicinājumu iesniegt priekšlikumus 8.1. punktu. Tā uzskata, ka Komisija nevar likt Eiropas uzņēmumu padomēm, kurām nav juridiskas personas statusa, pierādīt, ka tām ir savs bankas konts vai gada pārskats.

27      Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka pierādījumus par pietiekamu finanšu resursu pietiekamību ir iesnieguši visi konsorcija dalībnieki. Komisija savā izvērtējumā neesot ņēmusi vērā faktu, ka saskaņā ar Austrijas un Lielbritānijas tiesību normām, kas piemērojamas attiecīgi MayrMelnhof Packaging Eiropas Uzņēmumu padomei un DS Smith Eiropas Uzņēmumu padomei, minētajām padomēm ir paredzēta iespēja izvirzīt uzņēmumam prasību par šo padomju darbības rezultātā radušos izdevumu atlīdzināšanu, tostarp par projektā iesaistīto priekšsēdētāju un dalībnieku tiesībām uz atalgojuma saglabāšanu.

28      Turklāt Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktā attiecībā uz subjektiem, kuriem nav juridiskas personas statusa, esot prasīti nevis pierādījumi, kas ir līdzīgi tiem, kas tiek prasīti juridiskām personām, bet gan līdzvērtīgi pierādījumi.

29      Visbeidzot, prasītāja uzskata, ka Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunkta interpretācijas, kādu Komisija ir veikusi apstrīdētajā lēmumā, sekas ir ne vien tas, ka no aicinājuma iesniegt priekšlikumus tiek izslēgts pieteikumu iesniegušais konsorcijs, bet arī vairākums no dalībvalstu Eiropas Uzņēmumu padomēm, kurām nav juridiskas personas statusa.

30      Komisija apgalvo, ka Finanšu regulas 198. panta 2. punktā paredzētais finanšu spējas pierādījums tiek prasīts no visiem pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgi no tā, vai tiem ir juridiskas personas statuss.

31      Komisija uzskata, ka finanšu spējas pārbaude ir jāveic, balstoties uz Finanšu regulas 196. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādīto informāciju un apliecinošajiem dokumentiem. Šīs pārbaudes mērķis esot sniegt informāciju par attiecīgā pieteikuma iesniedzēja stabilitāti un finanšu maksātspēju.

32      Šajā ziņā vēl lielāka nenoteiktība esot attiecībā uz tādu vienību finanšu spēju, kuras nav juridiskas personas. Šis apstāklis palielinot ar dotācijas piešķiršanu saistīto finanšu risku Savienības vispārējam budžetam un tās finanšu interesēm. Šajā kontekstā Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunkts, saskaņā ar kuru tiek prasīti tādi paši [līdzvērtīgi] pierādījumi kā šīs regulas 196. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādītie, esot vērsts tikai uz to, lai kompensētu ar šo subjektu juridisko statusu saistīto nedrošību, kas attaisnojot iespēju noteikt augstāku prasību nekā to, kas izvirzīta attiecībā uz juridiskām personām.

33      Komisija uzskata, ka pieteikuma līdziesniedzējām padomēm bija jāsniedz ne tikai pierādījumi, kas ir salīdzināmi ar Finanšu regulas 196. panta 1. punkta c) apakšpunktā uzskaitītajiem, bet arī pierādījumi par to līdzvērtību atbilstoši šīs pašas regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktam. Pierādījumi esot līdzvērtīgi, ja tie atbilst tiem, kas tiek prasīti no juridiskas personas un šajā ziņā ietver minētās regulas 196. panta 1. punkta c) apakšpunktā prasīto informāciju.

34      Komisija uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā nav izvērtēta pieteikuma līdziesniedzēju padomju finanšu spējas līdzvērtība juridiskas personas finanšu spējai, ņemot vērā, ka minētās padomes nav varējušas pierādīt minēto spēju saskaņā ar Finanšu regulas 198. pantu. Šajā ziņā šīs padomes neesot pierādījušas, ka tām ir finanšu līdzekļi, kurus tās var brīvi izmantot.

35      Jāatgādina, ka Finanšu regulas 198. panta 2. punktā ir paredzēts, ka dotācijas pieprasītājam ir jābūt “stabili[em] un pietiekami[em] finansējuma avoti[em], lai savu darbību uzturētu visā laikposmā, par kuru piešķirta dotācija, un lai spētu piedalīties tās finansēšanā (“finan[šu] spējas”)”. Saskaņā ar šī panta 4. punktu finanšu spējas pārbaude it īpaši balstās uz jebkuras Finanšu regulas 196. pantā minētās informācijas vai apstiprinošu dokumentu izvērtējumu, kas attiecas uz dotācijas pieteikumu saturu, tostarp līdz pat trīs pēdējo finanšu gadu pārskatu un bilanci.

36      Turklāt Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka subjekti, kas nav juridiskas personas, var piedalīties aicinājumā iesniegt priekšlikumus, ja tie piedāvā tādas pašas [līdzvērtīgas] Savienības finanšu interešu aizsardzības garantijas kā juridiskas personas. Šajā ziņā pieteikuma iesniedzējam ir jābūt tādām pašām finanšu spējām kā minētajām personām un ar savu pārstāvju starpniecību ir jāpierāda, ka šie nosacījumi ir izpildīti.

37      Ņemot vērā Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunkta – kura mērķis ir ļaut subjektiem, kas nav juridiskas personas, piedalīties šīs regulas 196. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajā aicinājumā iesniegt priekšlikumus tāpat kā juridiskām personām –, saturu, šīs regulas 196. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā informācija un apliecinošie dokumenti, kas ir nepieciešami, lai dotācijas pieteikuma ietvaros pierādītu finanšu spēju, un ko veido tostarp šo pēdējo minēto peļņas un zaudējumu pārskats un bilance par līdz pat trim pēdējiem finanšu gadiem, nevar tikt interpretēti tādējādi, ka tikai ar šiem elementiem var pierādīt šīs spējas esamību.

38      Turklāt tāda Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunkta interpretācija, kuras rezultātā vienībām, kuras nav juridiskas personas, tiktu uzlikts pienākums iesniegt pierādījumus, kas parasti ir saistīti ar šādas personas statusa esamību, liktu apšaubīt šīs tiesību normas lietderīgo iedarbību, radot šķēršļus to dalībai dotāciju pieteikumos.

39      Lai gan tādējādi pierādījumus par līdzvērtīgu finanšu spēju kā juridiskai personai var iesniegt, izmantojot citus līdzekļus, nevis tos, kuri kā piemēri ir minēti Finanšu regulas 196. panta 1. punkta c) apakšpunktā, tomēr elementiem, kas iesniegti, lai pierādītu šādas spējas esamību, ir jāļauj pārbaudīt, vai subjekts, kas nav juridiska persona, var piedāvāt Savienības finanšu interešu aizsardzības garantijas, kas ir līdzvērtīgas tām, ko piedāvā juridiskas personas, kā tas izriet no Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunkta.

40      Šajā gadījumā Komisija apstrīdētajā lēmumā uzskatīja, ka pieteikuma līdziesniedzējas padomes nav izpildījušas Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktā un aicinājuma iesniegt priekšlikumus 8.1. punktā paredzētos nosacījumus, saskaņā ar kuriem pieteikuma iesniedzējiem, pieteikuma virzītājiem un pieteikuma līdziesniedzējiem ir jābūt stabilai finanšu spējai, lai savu darbību uzturētu visā pasākuma laikposmā un vajadzības gadījumā piedalītos tā finansēšanā, motivējot tikai ar to, ka minētajām padomēm nav nedz gada pārskatu (bilances un/vai peļņas un zaudējumu aprēķina), nedz bankas konta (skat. iepriekš šā sprieduma 17. punktu). Tādēļ no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Komisijas ieskatā, lai pierādītu stabilu finanšu spēju, ir jāiesniedz pierādījumi, kas saistīti ar gada pārskatu (bilance un/vai peļņas un zaudējumu aprēķins) vai bankas konta esamību.

41      Kā ir konstatēts šī sprieduma 36.–39. punktā, Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktā, aplūkojot to kopsakarā ar 196. panta 1. punkta c) apakšpunktu, nav paredzēts, ka pierādījumi, kas var raksturot subjektu, kuri nav juridiskas personas, finanšu stāvokli, ir tikai tādi, kas apliecina, ka to rīcībā ir gada pārskati (bilance un/vai peļņas un zaudējumu aprēķins) vai pašu bankas konti.

42      Tātad apstrīdētais lēmums tika pieņemts, pārkāpjot Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

43      Turklāt, neraugoties uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem, saskaņā ar kuriem pieteikuma līdziesniedzējas padomes tostarp neesot varējušas iesniegt pierādījumus par savu finanšu spēju, ir jānorāda, ka apstrīdētais lēmums nav balstīts uz šo apstākli, ka tajā nav minēti un līdz ar to nav paskaidroti iemesli, kuru dēļ prasītājas faktiski iesniegtie pierādījumi konsorcija vārdā neesot pieļaujami pierādījumi par finanšu spēju Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

44      No iepriekš minētā izriet, ka pamats par Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunkta, aplūkojot to kopsakarā ar aicinājuma iesniegt priekšlikumus 8.1. punktu, pārkāpumu ir jāapmierina.

45      Attiecīgi apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, neizvērtējot otro un trešo pamatu, kā arī tiesas sēdē izvirzīto jautājumu par apgalvoto sākotnēji iesniegtā dotācijas pieteikuma apjoma grozīšanu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

46      Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)

nospriež:

1)      Atcelt Eiropas Komisijas 2021. gada 14. aprīļa lēmumu, ar kuru ir noraidīts EWC Academy GmbH dotācijas pieteikums, kas iesniegts saistībā ar aicinājumu iesniegt priekšlikumus VP/2020/008.

2)      Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina EWC Academy tiesāšanās izdevumus.

Costeira

Perišin

Zilgalvis

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2022. gada 21. decembrī.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – vācu.