Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 15. septembrī Carles Puigdemont i Casamajó, Antoni Comín i Oliveres, Clara Ponsatí i Obiols iesnieguši par Vispārējās tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2023. gada 5. jūlija spriedumu lietā T-272/21 Puigdemont i Casamajó u.c./Parlaments

(Lieta C-572/23 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Carles Puigdemont i Casamajó, Antoni Comín i Oliveres, Clara Ponsatí i Obiols (pārstāvji: P. Bekaert un S. Bekaert, advocaten, G. Boye, abogado)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Parlaments, Spānijas Karaliste

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

atcelt Eiropas Parlamenta 2021. gada 9. marta lēmumus P9_TA(2021)0059, P9_TA(2021)0060 un P9_TA(2021)0061 par pieprasījumu atcelt apelācijas sūdzības iesniedzēju imunitāti; vai alternatīvi

nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

piespriest Eiropas Parlamentam un Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus; vai alternatīvi

atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs apelācijas sūdzības pamatojumā apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza šādus desmit apelācijas sūdzības pamatus:

Pirmais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, noraidīdama pirmo prasības pamatu tāpēc, ka tā uzskatīja, ka apstrīdētajos lēmumos esot izpildīts LESD 296. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punktā noteiktais pienākums norādīt pamatojumu.

Otrais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, noraidīdama otro prasības pamatu, jo īpaši norādot, ka pieprasījumu atcelt imunitāti un konkrēti šā pieprasījuma pieļaujamību pārbaudīt atbilstoši judikatūrai, kas izriet no sprieduma Berlusconi un Fininvest ¹ , nav ne Parlamenta, ne Vispārējās tiesas ziņā.

Trešais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, secinādama, ka neesot pārkāptas viņu tiesības uz to, lai viņu lieta Parlamentā tiktu izskatīta objektīvi un taisnīgi.

Ceturtais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, secinādama, ka Parlaments neesot pārkāpis Hartas 41. panta 2. punktā nostiprinātās apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesības tikt uzklausītiem.

Piektais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, noraidīdama piekto prasības pamatu par tiesiskās drošības principa pārkāpumu, kas izriet no apstrīdēto lēmumu skaidrības trūkuma.

Sestais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, noraidīdama sesto prasības pamatu, kurā apgalvots, ka ir pārkāpta imunitāte, kas noteikta LESD 343. pantā un 7. protokola 9. pantā, lasot tos kopsakarā ar Hartas 6. pantu, 39. panta 2. punktu un 45. pantu, LESD 21. pantu un Reglamenta 5. panta 2. punktu. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, noraidīdama arī septīto prasības pamatu, kurā apgalvots labas pārvaldības un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpums, kas izdarīts, iestādei vai nu atkāpjoties no savas iepriekšējās prakses, vai kļūdoties vērtējumā.

Septītais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu un sagrozījusi pierādījumus, noraidīdama astoto atcelšanas prasības pamatu par labas pārvaldības un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpumu saistībā gan ar precedentiem, kas liecina, ka Parlaments neatceļ imunitāti deputātu apcietināšanai bez notiesāšanas, gan ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 9. panta 7. punkta piemērošanu.

Astotais apelācijas sūdzības pamats: esot pārkāpts Hartas 47. pants, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, LESD 296. pantu un Tiesas statūtu 36. un 53. pantu. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nenorādīdama pienācīgu un pietiekamu pamatojumu.

Devītais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Hartas 47. pantu, kas interpretēts Konvencijas 6. un 13. panta gaismā, atteikdamās veikt lūgtos procesa organizatoriskos pasākumus un izmeklēšanas pasākumus.

Desmitais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, pēc savas ierosmes neizskatīdama jautājumu par to, vai par prasību joprojām jālemj, jo īpaši ņemot vērā Spānijas Augstākās tiesas izmeklēšanas tiesneša 2023. gada 12. janvāra rīkojumu. Esot pārkāpts arī tiesiskās drošības princips.

____________

¹ Tiesas 2018. gada 19. decembra spriedums Berlusconi un Fininvest, C-219/17, EU:C:2018:1023.