EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2015. gada 25. jūnijā

Lieta F‑55/14

EE

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Līgumdarbinieks – Uz noteiktu laiku noslēgta līguma nepagarināšana – Prasījumi atcelt tiesību aktu – Pagarināšanas procedūra – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts – Tiesības tikt uzklausītam – Neievērošana – Prasījumi par zaudējumu atlīdzību – Morālais kaitējums

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko EE lūdz atcelt Eiropas Komisijas lēmumu nepagarināt viņas līgumdarbinieka līgumu un atcelt lēmumu, ar ko noraidīta viņas sūdzība, kā arī piespriest Komisijai samaksāt viņai summu EUR 20 000 apmērā kā zaudējumu atlīdzību

Nolēmums      Atcelt Eiropas Komisijas lēmumu nepagarināt EE līgumdarbinieka līgumu, kas mutvārdos paziņots 2013. gada 14. oktobrī, kas apstiprināts ar 2013. gada 31. oktobra paziņojumu un pamatots ar 2013. gada 13. decembra paziņojumu. Eiropas Komisija samaksā EE summu EUR 10 000 apmērā. Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina EE tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Lēmums nepagarināt līgumu – No līguma nošķirams lēmums – Iekļaušana

(Civildienesta noteikumu 25. pants un 90. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta līguma nepagarināšana – Lēmuma pieņemšana, pirms tam nedodot ieinteresētajai personai iespēju iesniegt apsvērumus – Tiesību tikt uzklausītam pārkāpums

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. pants)

1.      Lēmums, ar kuru tiek atteikts pagarināt uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu, ir nelabvēlīgs akts Civildienesta noteikumu 25. panta izpratnē, ja šis lēmums ir no attiecīgā līguma nošķirams akts, kas tā it īpaši ir gadījumā, ja tas ir pamatots ar jauniem apstākļiem vai ja tajā ir pausta administrācijas, kura ir iesaistījusies pēc ieinteresētā darbinieka lūguma, nostāja attiecībā uz līgumā norādīto iespēju to pagarināt.

(skat. 25. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums, 2010. gada 23. novembris, Gheysens/Padome, F‑8/10, EU:F:2010:151, 64. punkts.

2.      Tiesību uz aizstāvību ievērošana un, konkrētāk, tiesību tikt uzklausītam ievērošana attiecībā uz apstākļiem, kas var tikt vērsti pret ierēdni, pamatojot viņam nelabvēlīgu lēmumu, ir būtiska formas prasība, uz kuras pārkāpumu tiesa var norādīt pēc savas iniciatīvas.

Šajā ziņā lēmums nepagarināt līgumdarbinieka līgumu nelabvēlīgi ietekmē attiecīgā darbinieka stāvokli, jo rezultātā tas liedz viņam iespēju turpināt darba tiesiskās attiecības. Tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā, kurš ir vispārpiemērojams, noteiktās tiesības uz aizstāvību ir plašākas, tās ietver minētā panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās ikvienas personas procesuālās tiesības tikt uzklausītai, pirms attiecībā uz to tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt.

Turklāt it īpaši attiecībā uz nosacījumiem, kuri ļauj ierobežot pamattiesības, pietiek ar uzskatu, ka, ja ieinteresētā persona būtu pienācīgi uzklausīta, tad institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, būtu varējusi iegūt vairāk informācijas, lai pārbaudītu, vai lēmums nepagarināt līgumu varēja vai nevarēja būt saistīts ar ieinteresētās personas stāvokli darba vietā, un labāk izprastu apstākļus, kādos šī persona strādāja. Tātad nevar izslēgt iespēju, ka minētās institūcijas lēmums nepagarināt ieinteresētās personas līgumu varēja būt citāds, ja šai personai būtu dota iespēja lietderīgi paust savu viedokli.

(skat. 35., 37. un 40. punktu)

Atsauces:

Tiesa: spriedumi, 2011. gada 21. decembris, Francija/People’s Mojahedin Organization of Iran, C‑27/09 P, EU:C:2011:853, 65. punkts; 2012. gada 22. novembris, M., C‑277/11, EU:C:2012:744, 81.–83. punkts, un 2013. gada 18. jūlijs, Komisija/Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 98. un 99. punkts.

Vispārējā tiesa: spriedums, 2013. gada 11. septembris, L/Parlaments, T‑317/10 P, EU:T:2013:413, 81. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi, 2008. gada 11. septembris, Bui Van/Komisija, F‑51/07, EU:F:2008:112, 77. punkts, un, 2014. gada 17. septembris, Wahlström/Frontex, F‑117/13, EU:F:2014:215, 27. punkts.