PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)
2009. gada 16. septembrī
Lieta T‑271/08 P
Stanislava Boudova u.c.
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Bijušie palīgdarbinieki – Iecelšana amatā – Klasificēšana pakāpē – Konkursi, kas publicēti pirms jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā – Citas iestādes veikta šo ierēdņu pārklasificēšana – Pārklasificēšanas atteikums – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Prasība atcelt tiesību aktu – Nepārsūdzams akts – Apstiprinošs akts – Jaunu un būtisku faktu neesamība – Atvainojamas maldības neesamība – Nepieņemamība
Priekšmets Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 21. aprīļa rīkojumu lietā F‑78/07 Boudova u.c./Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp.) un ar kuru tiek lūgts atcelt šo spriedumu
Nolēmums Apelācijas sūdzību noraidīt. Stanislava Boudova, Iveta Adovica, Juraj Kuba, Heinrihs Puciriuss, Agnieszka Strzelecka, Izabela Szyprowska, Timea Tibai un Birute Vaituleviciene sedz savus tiesāšanās izdevumus paši, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā instancē.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Pārsūdzība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Noilgums – Atsākšana
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
2. Ierēdņi – Vienlīdzīga attieksme – Pasākumi, kurus iestāde pieņēmusi par labu noteiktai personu grupai, nepastāvot juridiskam pienākumam
3. Apelācija – Pamati – Pieņemamība – Tiesību jautājumi
1. Lēmums, ko tā adresāts noteiktajos termiņos nav apstrīdējis, attiecībā uz viņu kļūst galīgs. Taču jaunu un būtisku faktu esamība var attaisnot tāda pieteikuma iesniegšanu, ar kuru tiek lūgts pārskatīt agrāku lēmumu, kas kļuvis galīgs.
Ierēdnis, kas Civildienesta noteikumos paredzētajos termiņos nav apstrīdējis savu sākotnējo klasificēšanu pakāpē, nevar lietderīgi prasīt sevi pārklasificēt tāpēc vien, ka viņam precīzs savu tiesību apjoms kļuvis zināms tikai pēc Kopienu tiesas pasludināta sprieduma lietā, kurā šis ierēdnis nav bijis lietas dalībnieks un ar kuru ir atcelts akts, kas uz viņu tieši neattiecas.
A fortiori ierēdnis, kas Civildienesta noteikumos paredzētajos termiņos nav apstrīdējis lēmumu par savu sākotnējo klasificēšanu pakāpē, lai attaisnotu pieteikuma iesniegšanu par savas klasifikācijas pārskatīšanu, kā jaunu un būtisku faktu nevar izvirzīt apstākli, ka viņam precīzs savu tiesību apjoms ir kļuvis zināms tikai pēc tam, kad cita iestāde, kas viņu nenodarbina, pieņēmusi lēmumu, kas uz viņu tieši neattiecas.
(skat. 38., 47. un 48. punktu)
Atsauces: Tiesa, 1974. gada 21. februāris, no 15/73 līdz 33/73, 52/73, 53/73, no 57/73 līdz 109/73, 116/73, 117/73, 123/73, 132/73 un no 135/73 līdz 137/73 Kortner u.c./Padome u.c., Recueil, 177. lpp., 36.–40. punkts; 1985. gada 26. septembris, 231/84 Valentini/Komisija, Recueil, 327. lpp., 14. punkts; 1988. gada 8. marts, 125/87 Brown/Tiesa, Recueil, 1619. lpp., 13. punkts; Pirmās instances tiesa, 1998. gada 24. marts, T‑232/97 Becret-Danieau u.c./Parlaments, Recueil FP, I‑A‑157. un II‑495. lpp., 43. un 44. punkts; 1998. gada 24. marts, T‑181/97 Meyer u.c./Tiesa, Recueil FP, I‑A‑151. un II‑481. lpp., 36. un 37. punkts; 2001. gada 7. februāris, T‑186/98 Inpesca/Komisija, Recueil, II‑557. lpp., 40. un 47. punkts un tajos minētā judikatūra; 2002. gada 13. decembris, T‑112/02 Van Dyck/Komisija, Recueil FP, I‑A‑317. un II‑1527. lpp., 63. punkts.
2. Lai ievērotu vienlīdzīgas attieksmes principu, iestādei, kas nolemj pārskatīt kādas savu ierēdņu kategorijas sākotnējo klasificēšanu pakāpē, kura kļuvusi galīga, un ja nav objektīva attaisnojuma par iespējami atšķirīgo attieksmi, pēc to pieteikuma ir jāpārskata savu pārējo ierēdņu, kas atrodas identiskā vai līdzīgā situācijā, sākotnējā klasifikācija. Šāda pienākuma mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu starp vienas iestādes ierēdņiem, kas atrodas identiskā vai līdzīgā situācijā saistībā ar pasākumiem, kas veikti pēc šīs iestādes pašas iniciatīvas, nevis paredzēti kā pienākums Civildienesta noteikumos.
No tā izriet, ka uz pasākumiem, ko iestāde veikusi bez Civildienesta noteikumos paredzēta juridiska pienākuma, nevar atsaukties, lai attiecībā uz citu iestādi veidotu pamatu par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.
(skat. 51.–53. punktu)
Atsauces: Tiesa, 1990. gada 18. janvāris, C‑193/87 un C‑194/87 Maurissen un Union syndicale/Revīzijas palāta, Recueil, I‑95. lpp., 26. un 27. punkts; 2001. gada 11. janvāris, C‑389/98 P Gevaert/Komisija, Recueil, I‑65. lpp., 54.–58. punkts; Pirmās instances tiesa, 2004. gada 28. oktobris, T‑219/92 un T‑337/02 Lutz Herrera/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑319. un II‑1407. lpp., 110. punkts.
3. Prasības celšanas termiņu jomā atvainojamas maldības jēdziens attiecas uz ārkārtas apstākļiem, kuros tostarp attiecīgā iestāde ir pieļāvusi rīcību, kas pati par sevi vai izšķiroši var radīt pieļaujamu tāda indivīda maldību, kas rīkojas labā ticībā un ar vislielāko rūpību, kāda tiek prasīta no pienācīgi informēta indivīda. Jautājums, vai attiecīgās iestādes rīcība bija vai nebija tāda, kas otrai strīda pusei var izraisīt pieļaujamu maldību, ir tiesību jautājums, ko tādēļ var izvirzīt apelācijā.
(skat. 71. un 73. punktu)
Atsauces: Tiesa, 2003. gada 15. maijs, C‑193/01 P Pitsiorlas/Padome un ECB, Recueil, I‑4837. lpp., 24.–29. punkts; Pirmās instances tiesa, 2008. gada 10. jūnijs, T‑127/07 P Bligny/Komisija, Krājums, II‑0000. lpp., 42.–48. punkts.