EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2015. gada 18. maijā

Lieta F‑44/14

Jaana Pohjanmäki

pret

Eiropas Savienības Padomi

Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Iecēlējinstitūcijas un konsultatīvās amatā paaugstināšanas komisijas attiecīgās lomas – Novērtējuma ziņojumu neesamība – Konsultatīvās amatā paaugstināšanas komisijas locekļu neiepazīšanās ar novērtējuma ziņojumiem – Konsultatīvās amatā paaugstināšanas komisijas ziņotāja funkciju un bijušā novērtētāja funkciju saderība – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Darba stāžs pakāpē – Īstenotās atbildības līmenis – Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko J. Pohjanmäki lūdz atcelt Eiropas Savienības Padomes lēmumu viņu nepaaugstināt AD 13 pakāpē 2013. gada paaugstināšanas amatā ietvaros, kā arī piespriest Padomei atlīdzināt morālo kaitējumu, kas esot nodarīts ar šo lēmumu

Nolēmums      Prasību noraidīt. J. Pohjanmäki sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem pati. Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina pusi no J. Pohjanmäki tiesāšanās izdevumiem.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Noteikumi – Novērtējuma ziņojuma ņemšana vērā – Nepilnīga un tiesību aktiem neatbilstoša personas lieta – Sekas

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Noteikumi – Novērtējuma ziņojuma ņemšana vērā – Iepriekšēja pārbaude, ko veic konsultatīvas amatā paaugstināšanas komisijas – Noteikumi – Novērtējuma ziņojumu pārbaude, ko veic tikai viens konsultatīvas amatā paaugstināšanas komisijas loceklis – Pieļaujamība

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

3.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Noteikumi – Novērtējuma ziņojuma ņemšana vērā – Iepriekšēja pārbaude, ko veic konsultatīvas amatā paaugstināšanas komisijas – Noteikumi – Novērtējuma ziņojumu pārbaude, ko veic konsultatīvas amatā paaugstināšanas komisijas loceklis, kurš ir bijis attiecīgā ierēdņa novērtētājs – Pieļaujamība

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

4.      Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Noraidošs lēmums – Apstrīdētā akta pamatojuma aizstāšana

(Civildienesta noteikumu 45., 90. un 91. pants)

5.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Kritēriji – Nopelni – Darba stāža attiecīgajā pakāpē ņemšana vērā – Pakārtots raksturs – Nopelnu ilguma pastāvīguma ņemšana vērā – Piemērojamība

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

6.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Jēdziens

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

7.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas rīcības brīvība – Elementi, ko var ņemt vērā – Īstenotās atbildības līmenis

(Civildienesta noteikumu 5. un 45. pants)

8.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Amatā nepaaugstināta kandidāta sūdzība – Noraidošs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms – Nepietiekams pamatojums – Trūkumu novēršana procesa laikā – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 25. un 45. pants)

1.      Lai atceltu lēmumu par nepaaugstināšanu amatā, nepietiek ar to vien, ka kandidāta personas lieta ir neatbilstoša tiesību aktiem un nepilnīga, vēl ir jāpierāda, ka šim apstāklim varēja būt izšķiroša ietekme uz amatā paaugstināšanas procedūru.

Tādējādi, runājot par prettiesiskumu, ko veido tas, ka nav informācijas par ierēdņa sniegumu divos laikposmos, kuri kopumā veido septiņus mēnešus, nav pierādīts, ka šis pārkāpums varēja izšķiroši ietekmēt amatā paaugstināšanas procedūru. Kopējais septiņu mēnešu laikposms, kura laikā ieinteresētās personas sniegums novērtējuma ziņojumos nav ticis novērtēts, ir ļoti īss salīdzinājumā ar astoņu gadu laikposmu, kas ir pagājis, strādājot attiecīgajā pakāpē, un ieinteresētā persona nav ne pierādījusi, ne arī apgalvojusi, ka tās nopelni šo septiņu mēnešu laikā ir bijuši tik nozīmīgi, ka salīdzinošās pārbaudes rezultāts būtu varējis būt citādāks, ja šie nopelni būtu bijuši ņemti vērā.

(skat. 41., 43. un 44. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums Sabbag Afota/Padome, F‑9/11, EU:F:2011:196, 42.–44. punkts.

2.      Ja kādas iestādes ieviestā amatā paaugstināšanas sistēma ļauj katrā konsultatīvajā amatā paaugstināšanas komisijā izraudzīties ziņotāju, kura loma ir izskatīt personas lietas un novērtējuma ziņojumus un par tiem ziņot konsultatīvajai amatā paaugstināšanas komisijai, tas, ka tikai viens no konsultatīvās amatā paaugstināšanas komisijas locekļiem ir iepazinies ar kāda no amatā paaugstināmajiem ierēdņiem novērtējuma ziņojumiem, neļauj secināt, ka visa nopelnu salīdzinošā pārbaude ir prettiesiska. Turklāt, tā kā iestādes iekšējais tiesiskais regulējums neparedz procedūru vai īpašas formalitātes konsultatīvās amatā paaugstināšanas komisijas ziņotāja izvēlei, ar to, ka ar novērtējuma ziņojumiem ir iepazinies tikai viens no konsultatīvās amatā paaugstināšanas komisijas locekļiem, pietiek, lai uzskatītu, ka šis loceklis ir rīkojies kā konsultatīvās amatā paaugstināšanas komisijas ziņotājs.

(skat. 46. punktu)

3.      Ja kādas iestādes ieviestā amatā paaugstināšanas sistēma ļauj katrā konsultatīvajā amatā paaugstināšanas komisijā izraudzīties ziņotāju, kura loma ir izskatīt personas lietas un novērtējuma ziņojumus un par tiem ziņot konsultatīvajai amatā paaugstināšanas komisijai, un paredz gadījumu, kad pirmais no kāda no amatā paaugstināmajiem ierēdņiem novērtētājs ir konsultatīvās amatā paaugstināšanas komisijas loceklis, šim loceklim ir jāatturas no dalības debatēs par attiecīgo ierēdni. Tomēr nav iemesla šī pēdējā minētā noteikuma piemērojamību paplašināt, attiecinot to arī uz ziņotāja funkciju, ko attiecīgais loceklis ir aicināts pildīt konsultatīvās amatā paaugstināšanas komisijas ietvaros, attiecīgo personas lietu un ziņojumu pārbaudes posmā.

(skat. 49. punktu)

4.      Pirmstiesas procedūras dinamiskais raksturs ļauj administrācijai sūdzības iesniegšanas stadijā atkārtoti pārskatīt apstrīdēto aktu atkarībā no jauniem faktiskajiem un tiesību apstākļiem un vajadzības gadījumā grozīt vai papildināt iemeslus, pamatojoties uz kuriem tā to pieņēma.

(skat. 52. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: spriedums Mocová/Komisija, T‑347/12 P, EU:T:2014:268, 34., 35. un 45. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi AZ/Komisija, F‑26/10, EU:F:2011:163, 38. punkts, un BD/Komisija, F‑36/11, EU:F:2012:49, 47. punkts.

5.      Civildienesta noteikumu 45. pantā ir noteikts, ka paaugstināšana amatā tiek veikta, izvēloties tikai no amatā paaugstināmajiem ierēdņiem ar vislielākajiem nopelniem. Tādējādi, lai ierēdni paaugstinātu amatā, darba stāžs pakāpē un dienestā var būt tikai kā papildu kritērijs gadījumā, ja nopelni ir vienlīdzīgi ar citu amatā paaugstināmo ierēdņu nopelniem.

Nopelnu ilguma pastāvīguma kritērijs nav kritērijs, kas būtu nošķirts no trim Civildienesta noteikumu 45. pantā paredzētajiem kritērijiem, bet gan tieši ietilpst pirmajā no tiem, kas ir pamatots ar novērtējuma ziņojumiem par ierēdņiem, un ļauj iecēlējinstitūcijai rast taisnīgu līdzsvaru starp mērķi nodrošināt ātru karjeras izaugsmi izciliem ierēdņiem, kuri izceļas ar ārkārtēji augsta līmeņa sniegumu, un mērķi nodrošināt normālu karjeru ierēdņiem, kuri ilgā laika periodā ir apliecinājuši konstanti augstu snieguma līmeni.

(skat. 57. un 58. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: spriedums Stols/Padome, T‑95/12 P, EU:T:2014:3, 40.–45. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi Barbin/Parlaments, F‑68/09, EU:F:2011:11, 91. punkts, un Nieminen/Padome, F‑81/12, EU:F:2014:50, 43. un 44. punkts, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība Vispārējā tiesā, lieta T‑464/14 P.

6.      Veicot salīdzinošu to ierēdņu nopelnu vērtējumu, kas kandidē uz paaugstināšanu amatā, iecēlējinstitūcijai ir plaša rīcības brīvība, un Savienības tiesai šajā kontekstā ir jānoskaidro tikai tas, vai, ņemot vērā veidus un līdzekļus, kas varēja likt administrācijai sniegt attiecīgo vērtējumu, tā nav pārsniegusi robežas, kuras nav apstrīdamas, un nav izmantojusi savas pilnvaras acīmredzami kļūdaini. Tādējādi tiesa nevar ar savu kandidātu kvalifikācijas un nopelnu vērtējumu aizstāt iecēlējinstitūcijas vērtējumu.

Šajā ziņā kļūda ir acīmredzama tad, ja tā ir viegli pamanāma un skaidri nosakāma, ņemot vērā kritērijus, kurus likumdevējs ir paredzējis attiecināt uz lēmumiem par paaugstināšanu amatā. Tādējādi, lai pierādītu, ka administrācija, izvērtēdama faktus, kas attaisno lēmuma atcelšanu, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pierādījumiem, kuri prasītājam ir jāsniedz, ir jābūt pietiekamiem, lai ar tiem varētu atspēkot administrācijas sniegto vērtējumu ticamību. Citiem vārdiem sakot, pamats par acīmredzamu kļūdu ir jānoraida, ja, neraugoties uz prasītāja sniegto informāciju, var tikt pieņemts, ka apstrīdētais vērtējums ir patiess vai derīgs.

(skat. 61. un 62. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: spriedumi AC/Padome, F‑9/10, EU:F:2011:160, 22.–24. punkts, un Nieminen/Padome, EU:F:2014:50, 59. punkts.

7.      Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 5. pantā paredzēto pakāpju un funkciju vienlīdzības principu tiek uzskatīts, ka vienas un tās pašas pakāpes ierēdņi un darbinieki pilda pienākumus ar līdzvērtīgu atbildību. Tādējādi, ja administrācija veic amatā paaugstināmo ierēdņu nopelnu salīdzinošu vērtējumu, tai ir jāņem vērā amatā paaugstināmā ierēdņa veikto pienākumu līmenis, ja tie pārsniedz tos, ko parasti uztic attiecīgā pakāpē esošam ierēdnim.

(skat. 66. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums Merhzaoui/Padome, F‑18/09, EU:F:2011:180, 59. punkts.

8.      Lai gan iecēlējinstitūcijai lēmumos par paaugstināšanu amatā nav jānorāda pamatojums attiecībā uz kandidātiem, kas nav paaugstināti amatā, tai savukārt ir jāpamato lēmums noraidīt amatā nepaaugstināta kandidāta sūdzību par lēmumu nepaaugstināt amatā, kura adresāts viņš ir, jo šī lēmuma noraidīt sūdzību pamatojums tiek uzskatīts par to pašu, kas ir ietverts lēmumā, par kuru bija iesniegta sūdzība.

Šajā ziņā tas, vai pamatojums ir pietiekams, ir jāizvērtē, ņemot vērā visus būtiskos tās argumentācijas elementus, uz kuru iestāde atbild. Ja paaugstināšana notiek saskaņā ar Civildienesta noteikumu 45. pantu, izvēloties no attiecīgo ierēdņu vidus, pietiek, ka lēmums par sūdzības noraidīšanu tiek pamatots, ierēdņa individuālajai situācijai piemērojot likumos un Civildienesta noteikumos ietvertos paaugstināšanas nosacījumus.

Turklāt, ja iecēlējinstitūcija ir norādījusi vismaz kaut kādu pamatojumu, papildu precizējumus var iesniegt tiesā.

(skat. 79., 80. un 83. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: rīkojums Van Neyghem/Padome, T‑113/13 P, EU:T:2013:568, 17. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi AC/Padome, EU:F:2011:160, 29. punkts; SabbagAfota/Padome, EU:F:2011:196, 65. punkts, un Bouillez u.c./Padome, F‑11/11, EU:F:2012:8, 22. punkts.