Prasība, kas celta 2011. gada 28. martā - Transports Schiocchet - Excursions/Padome un Komisija
(lieta T-203/11)
Tiesvedības valoda - franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Transports Schiocchet - Excursions (Beuvillers, Francija) (pārstāvis - É. Deshoulières, advokāts)
Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
piespriest solidāri Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai atlīdzināt SARL Transports Schiocchet - Excursions tā ciestos zaudējumus EUR 8 372 483 apmērā;
nospriest, ka šādi maksājamai summai jāpieskaita likumiskie procenti, skaitot no iepriekšējas prasības par zaudējumu atlīdzību paziņošanas dienas Eiropas Komisijai;
piespriest Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 87. pantu.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.
Pirmais pamats balstās uz tiesību tikt uzklausītam tiesā pārkāpumu un it īpaši uz to, ka nav izpildīts Eiropas Savienības iestāžu pienākums paredzēt iespēju efektīvi aizsargāt tiesības gadījumā, ja ir pārkāptas privātpersonām Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās tiesības. Prasītājs norāda, ka nav paredzētas, pirmkārt, sankcijas attiecībā pret dalībvalstīm un neatkarīgiem pārvadātājiem, ja tie neievēro ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 684/92 ieviesto atļaujas procedūru, un, otrkārt, zaudējumu atlīdzināšanas kārtība pārvadātājiem, kuriem tiek piemērota šī atļaujas procedūra.
Otrais pamats ir par LESD 94.-96. panta pārkāpumu, jo Komisijai esot pienākums pārbaudīt Padomes Regulas (EEK) Nr. 684/92
1 pareizu piemērošanu, efektīvi novērtēt uzņēmējus, kuri nepieteicās šajā regulā paredzētajai atļaujas procedūrai, un izbeigt diskrimināciju, kas rodas šīs regulas piemērošanas rezultātā. Prasītājs norāda arī, ka Komisija neesot pieņēmusi pasākumus šīs regulas izpildei, neskatoties uz vairākām prasītāja iesniegtajām sūdzībām, ar kurām Komisijas uzmanība tika vērsta uz šo jautājumu. Šāda atbildētājas bezdarbība, lai gan tā faktiski zināja, ka prasītāja situācijā tam rodas zaudējumi, ir nopietna pienākumu neizpilde un tā acīmredzami izraisa pietiekami būtisku LESD 94.-96. pantu pārkāpumu.