Prasība, kas celta 2023. gada 8. decembrī – Mndoiants/Padome

(Lieta T-1149/23)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Sergueï Mndoiants (Maskava, Krievija) (pārstāvji: F. Bélot un P. Tkhor, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Padomes 2023. gada 13. septembra Lēmumu (KĀDP) 2023/1767, ciktāl prasītāja vārds tiek saglabāts Padomes 2014. gada 17. marta Lēmuma (KĀDP) 2014/145 pielikumam pievienotajā sarakstā;

atcelt Padomes 2023. gada 13. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2023/1765, ciktāl prasītāja vārds tiek saglabāts Padomes 2014. gada 17. marta Regulas (ES) Nr. 2014/269 pielikumam pievienotajā sarakstā;

pakārtoti atzīt, pamatojoties uz LESD 277. pantu, ka prasītājam nav piemērojams Lēmuma (KĀDP) 2014/145 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā, kā arī Regulas (ES) Nr. 269/2014 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā, kas attiecīgi grozīti ar Padomes 2023. gada 5. jūnija Lēmumu (KĀDP) 2023/1094 un 2023. gada 5. jūnija Regulu (ES) 2023/1089, paredzētais kritērijs iekļaušanai sarakstā tā prettiesiskuma dēļ;

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

Pirmais pamats ir par tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, pienākuma norādīt pamatojumu, pienākuma pārskatīt lēmumu un tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu. Prasītājs norāda, ka Padomes iesniegtā informācija nepamato viņam piemēroto sankciju saglabāšanu, ņemot vērā to vispārīgumu. Turklāt Padome joprojām nav ņēmusi vērā prasītāja iesniegto informāciju un apsvērumus, tādējādi pārkāpjot tās pārskatīšanas pienākumu un pienākumu veikt atkārtotu novērtēšanu, kā arī prasītāja tiesības tikt uzklausītam.

Otrais pamats ir par kļūdu vērtējumā. Informācija, ko Padome norādījusi, lai saglabātu prasītāju sarakstā, nav pietiekama un nekādi neļauj konstatēt, ka prasītājs būtu vadošs uzņēmējs, kas darbojas Krievijā, vai uzņēmējs, kurš ir iesaistīts ekonomikas nozarēs, kas nodrošina būtisku ieņēmumu avotu Krievijas Federācijas valdībai.

Trešais pamats ir par samērīguma principa un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu. Prasītājs uzskata, ka viņam piemērotie ierobežojošie pasākumi ir, pirmkārt, diskriminējoši pret viņu, un, otrkārt, nesamērīgi salīdzinājumā ar šo pasākumu mērķiem.

Ceturtais pamats ir par personas pamattiesību pārkāpumu, tai skaitā tiesību uz īpašumu un tiesību uz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību. Padome, iekļaujot prasītāju sarakstā, neievēroja samērīguma principu. Tāpēc šāda iejaukšanās nav uzskatāma par leģitīmu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. panta nozīmē.

Pakārtoti, piektais pamats ir par Lēmuma (KĀDP) 2014/145 2. panta 1. punkta g) apakšpunkta un Regulas (ES) Nr. 269/2014 3. panta 1. punkta g) apakšpunkta nepiemērojamību to prettiesiskuma dēļ. Jaunais g) kritērijs ir pretrunā ES Pamattiesību hartā paredzētajām tiesībām uz aizstāvību, tas nav pamatots ar pietiekami pārliecinošiem faktiem un ir pretrunā tiesiskās drošības principam, vienlīdzīgas attieksmes principam un patvaļas aizlieguma principam. Tāpēc jaunais g) kritērijs ir jāatzīst par nepiemērojamu prasītājam tā prettiesiskuma dēļ.

____________