PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2003. gada 9. jūlijā(*)
Konkurence – Aizliegta vienošanās – Lizīns – Pamatnostādnes naudas sodu apmēra aprēķināšanai – Apgrozījums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Sadarbība administratīvās procedūras laikā
Lietā T‑230/00,
Daesang Corp., Seula (Dienvidkoreja),
Sewon Europe GmbH, Ešborna (Vācija),
ko pārstāv Ž. F. Belī [J.‑F. Bellis] un S. Reinarts [S. Reinart], advokāti, un A. Kmiečiks [A. Kmiecik], solicitor, kas norādīja adresi Luksemburgā,
prasītāji,
pret
Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv V. Vilss [W. Wils] un R. Liāls [R. Lyal], pārstāvji, kam palīdz L. Flinns [J. Flynn], barrister, kas norādīja adresi Luksemburgā,
atbildētāja,
par lūgumu samazināt naudas sodu, ko Komisija piespriedusi prasītājiem ar 2000. gada 7. jūnija Lēmumu 2001/418/EK par EK līguma 81. panta un EEZ nolīguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/36.545/F3 – aminoskābes), (OV 2001, L 152, 24. lpp.).
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA
(ceturtā palāta)
šādā sastāvā: M. Vilars [M. Vilaras], priekšsēdētājs, V. Tīli [V. Tiili] un P. Mengoci [P. Mengozzi], tiesneši,
sekretāre D. Kristensena [D. Christensen], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2002. gada 25. aprīļa tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Strīda pamata fakti
1 Prasītājs Daesang Corp. (turpmāk tekstā – “Daesang”) un tā Eiropas meitas sabiedrība Sewon Europe GmbH (turpmāk tekstā – “Sewon Europe”) darbojas lopbarības un aminoskābju ražošanas nozarē. 1997. gada beigās nodibinātais Deasang ir korejiešu uzņēmums, kas radās, apvienojoties Miwon Corp. Ltd un Daesang Industrial Ltd, iepriekš saukts – Sewon Corp. Ltd (turpmāk tekstā – “Sewon Corp.”). 1998. gada pirmajā pusgadā Daesang savus pasaules mēroga darījumus lizīna tirgū cedēja citam uzņēmumam.
2 Lizīns ir svarīgākā aminoskābe, kas tiek izmantota lopbarībā barošanas nolūkos. Sintētiskais lizīns tiek izmantots kā papildu viela barībai, kas pietiekamā apjomā nesatur dabisko lizīnu, piemēram, labība, lai lopbarības ražotājiem ļautu ražot lopbarību uz proteīnu bāzes, kas atbilst lopu barošanas vajadzībām. Lopbarība, kurai tiek pievienots sintētiskais lizīns, aizstāj arī tādu lopbarību, kurā, kā, piemēram, sojas pupiņās, dabiskā stāvoklī pietiekamā apjomā ir lizīns.
3 1995. gadā saskaņā ar slepenu izmeklēšanas procedūru, ko veica Federal Bureauof Investigation [Federālais izmeklēšanas birojs] Amerikas Savienotajās Valstīs, tika pārmeklētas vairākas lizīnu ražojošo uzņēmumu telpas. 1996. gada augustā un oktobrī sabiedrības Archer Daniels Midland Co. (turpmāk tekstā – “ADM Company”), Kyowa Hakko Kogyo Co. Ltd, Sewon Corp., Cheil Jedang Corp. (turpmāk tekstā – “Cheil”) un Ajinomoto Co. Inc. ASV iestādes apsūdzēja aizliegtas vienošanās noslēgšanā laika posmā no 1992. gada jūnija līdz 1995. gada jūnijam, savstarpēji vienojoties par lizīna cenām un lizīna pārdošanas apjomiem. Pēc nolīgumu noslēgšanas ar Amerikas Tieslietu ministriju tiesnesis, kas izskatīja šo lietu, šiem uzņēmumiem piesprieda naudas sodu attiecīgi 10 miljonu ASV dolāru apmērā uzņēmumam Kyowa Hakko Kogyo un Ajinomoto Co. Inc., 70 miljonu ASV dolāru apmērā uzņēmumam ADM Company un 1,25 miljonu ASV dolāru apmērā uzņēmumam Cheil. Pēc Sewon Corp. datiem piespriestais naudas sods bija 328 000 ASV dolāri. Turklāt trim no ADM Company izpilddirektoriem tika piespriests cietumsods un naudas sods par to lomu aizliegtajās vienošanās.
4 1996. gada jūlijā, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu 96/C 207/04 par atbrīvošanu no naudas sodiem vai naudas sodu samazināšanu aizliegtu vienošanos lietās (OV 1996, C 207, 4. lpp.; turpmāk tekstā – “paziņojums par sadarbību”), Ajinomoto piedāvāja Komisijai savstarpēji sadarboties, nosakot aizliegtas vienošanās esamību lizīna tirgū un tā ietekmi uz Eiropas Ekonomisko Zonu (EEZ).
5 1997. gada 11. un 12. jūnijā Komisija atbilstoši 1962. gada 6. februāra Regulas Nr. 17, Pirmā regula par Līguma [81.] un [82.] panta izpildi, (OV 1962, 13, 204. lpp.) 14. panta 3. punktam veica pārbaudes ADM Company un Kyowa Hakko pārstāvniecībās Eiropā. Pēc tam Kyowa Hakko Kogyo un Kyowa HakkoEurope paziņoja par vēlēšanos sadarboties ar Komisiju un tai iesniedza noteikta rakstura informāciju, tostarp par lizīna ražotāju sanāksmju norisi.
6 1997. gada 28. jūlijā Komisija atbilstoši Regulas Nr. 17 11. pantam no ADM Company un tā Eiropas meitas sabiedrības Archer Daniels Midland Ingredients Ltd (turpmāk tekstā – “ADM Ingredients”), Sewon Corporation un Sewon Europe (turpmāk tekstā kopā – “Sewon”), kā arī no Cheil pieprasīja informāciju par to rīcību aminoskābju tirgū un šajos pieprasījumos identificētajām aizliegtās vienošanās sanāksmēm. Atbildē Sewon darīja zināmu, ka tas ir gatavs sadarbībai ar Komisiju. Tas iesniedza lizīna ražotāju sanāksmju protokolus un sniedza informāciju par sanāksmēm, kas nebija minētas Komisijas pieprasījumā. Tāpat tas iesniedza vēl citu papildu informāciju.
7 1998. gada 30. oktobrī Komisija, pamatojoties uz tai iesniegto informāciju prasītājiem un pārējiem attiecīgajiem uzņēmumiem, t.i., ADM Company un ADM Ingredients (turpmāk tekstā kopā – “ADM”), Ajinomoto un tā Eiropas meitas sabiedrībai Eurolysine SA (turpmāk tekstā kopā – “Ajinomoto”), Kyowa Hakko Kogyo un tā Eiropas meitas sabiedrībai Kyowa Hakko Europe (turpmāk tekstā kopā – “Kyowa”) un Cheil nosūtīja paziņojumu par iebildumiem saistībā ar EK līguma 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta 1. punkta (turpmāk tekstā – “EEZ līgums”) pārkāpumu. Tajā tā apsūdzēja uzņēmumus, ka tie no 1990. gada septembra (Ajinomoto, Kyowa un Sewon), 1991. gada marta (Cheil) un no 1992. gada jūnija (ADM) līdz 1995. gada jūnijam ir savstarpēji noteikuši lizīna cenas EEZ, kā arī pārdošanas kvotas šim tirgum, kā arī apmainījušies ar informāciju par pārdošanas apjomiem.
8 Pēc attiecīgo uzņēmumu uzklausīšanas 1999. gada 1. martā Komisija tiem 1999. gada 17. augustā nosūtīja papildu paziņojumu par iebildumiem saistībā ar aizliegtas vienošanās ilgumu, uz ko prasītāji atbildēja 1999. gada 8. oktobrī.
9 Pēc procedūras noslēgšanās Komisija 2000. gada 7. jūnijā pieņēma lēmumu 2001/418/EK procedūrā atbilstoši EK līguma 81. pantam un EEZ līguma 53. pantam (lieta COMP/36.545/F3 – aminoskābes) (OV 2001, L 152, 24. lpp.; turpmāk tekstā – “Lēmums”). Lēmums tika paziņots Daesang un Sewon Europe attiecīgi 2000. gada 19. un 28. jūnijā.
10 Lēmumā ir šādi noteikumi:
“1. pants
[ADM Company] un tā Eiropas meitas sabiedrība [ADM Ingredients], Ajinomoto Company Incorporated un [tās] Eiropas meitas sabiedrība Eurolysine SA, Kyowa Hakko Kogyo Company Limited un tā Eiropas meitas sabiedrība Kyowa Hakko Europe GmbH, [Daesang] un tā Eiropas meitas sabiedrība [Sewon Europe], kā arī [Cheil] ir pārkāpuši EK līguma 81. panta 1. punktu un EEZ nolīguma 53. panta 1. punktu, piedaloties nolīgumos par cenām, pārdošanas apjomiem un atsevišķas informācijas apmaiņu par sintētiskā lizīna pārdošanas apjomiem attiecībā uz visu EEZ.
Atsevišķu uzņēmumu pārkāpumi tika izdarīti šādos laika posmos:
a) [ADM Company] un [ADM Ingredients] gadījumā: no 1992. gada 23. jūnija līdz 1995. gada 27. jūnijam,
b) Ajinomoto Company Incorporated un Eurolysine SA gadījumā: vismaz no 1990. gada jūlija līdz 1995. gada 27. jūnijam,
c) Kyowa Hakko Kogyo Company Limited un Kyowa Hakko Europe GmbH gadījumā: vismaz no 1990. gada jūlija līdz 1995. gada 27. jūnijam,
d) [Daesang] un [Sewon Europe] gadījumā: vismaz no 1990. gada jūlija līdz 1995. gada 27. jūnijam;
e) [Cheil] gadījumā: no 1992. gada 27. augusta līdz 1995. gada 27. jūnijam.
2. pants
1. pantā minētajiem uzņēmumiem par minētajiem pārkāpumiem tiek piespriesti šādi naudas sodi:
a) [ADM Company] un[ADM Ingredients]
(solidāri atbildīgi) jāmaksā: EUR 47 300 000
b) Ajinomoto Company Incorporated un Eurolysine SA
(solidāri atbildīgi) jāmaksā: EUR 28 300 000
c) Kyowa Hakko Kogyo Company Limited un
Kyowa Hakko Europe GmbH
(solidāri atbildīgi) jāmaksā: EUR 13 200 000
d) [Daesang] un [Sewon Europe]
(solidāri atbildīgi) jāmaksā: EUR 8 900 000
e) [Cheil] jāmaksā: EUR 12 200 000
[..].”
11 Nosakot naudas soda apmēru, Komisija Lēmumā piemēroja metodi, kas izklāstīta pamatnostādnēs naudas sodu aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu (OV 1998, C 9, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatnostādnes”), aprakstīto rīcību veidus un paziņojumu par sadarbību.
12 Pirmkārt, atbilstoši pārkāpuma smagumam un ilgumam prasītājai tika noteikta naudas soda pamatsumma EUR 21 miljona apmērā. Ajinomoto, ADM, Kyowa un Cheil pamatsumma tika noteikta EUR 42, 39, 21 un 19,5 miljonu apmērā (Lēmuma 314. apsvērums).
13 Nosakot naudas soda sākuma summu atbilstoši pārkāpuma smagumam, Komisija vispirms pieņēma, ka attiecīgie uzņēmumi ir izdarījuši pārkāpumu, kas tā rakstura, konkrētās iedarbības uz lizīna tirgu EEZ un attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus apjoma dēļ bija īpaši smags. Tā kā Komisija, pamatojoties uz pārkāpumā piedalījušos uzņēmumu attiecīgo kopējo apgrozījumu pēdējā gada laikā no kopējā pārkāpuma izdarīšanas ilguma, bija secinājusi, ka pastāv būtiskas atšķirības šo uzņēmumu lielumā, tās attieksme bija atšķirīga. Naudas soda sākuma summa tādējādi ADM un Ajinomoto tika noteikta EUR 30 miljonu apmērā un Kyowa, Cheil un prasītājiem – EUR 15 miljonu apmērā (Lēmuma 305. apsvērums).
14 Ievērojot katra uzņēmuma izdarītā pārkāpuma ilgumu un nosakot attiecīgās naudas soda pamatsummu, naudas soda sākuma summa tika paaugstināta par 10 % gadā, t.i., par 30 % ADM un Cheil un par 40 % – Ajinomoto, Kyowa un prasītājiem (Lēmuma 313. apsvērums).
15 Otrkārt, atbildību pastiprinošu apstākļu dēļ naudas soda pamatsumma ADM un Ajinomoto kā pārkāpuma virzītājiem attiecīgi tika paaugstināta par 50 % katram, t.i., par EUR 19,5 miljoniem ADM un par EUR 21 miljonu – Ajinomoto (Lēmuma 356. apsvērums).
16 Treškārt, atbildību mīkstinošu apstākļu dēļ Komisija, pamatojoties uz pārkāpuma ilgumu, aprēķināto naudas soda summas palielinājumu prasītājiem samazināja par 20 %, jo Sewon kopš 1995. gada sākuma aizliegtajā vienošanās bija pasīva loma (Lēmuma 365. apsvērums). Turklāt Komisija visiem uzņēmumiem līdzdalībniekiem naudas soda pamatsummas samazināja par 10 %, jo tie pārkāpumu izbeidza ar pirmās iestādes iejaukšanās brīdi (Lēmuma 384. apsvērums).
17 Ceturtkārt, Komisija veica naudas soda summas “ievērojamu samazinājumu” paziņojuma par sadarbību D punkta nozīmē. Šajā kontekstā Komisija piešķīra Ajinomoto un prasītājiem naudas soda, kas šiem uzņēmumiem būtu tikusi piemērota, ja tie nebūtu sadarbojušies ar Komisiju, samazinājumu 50 % apmērā, Kyowa un Cheil – samazinājumu 30 % apmērā un, visbeidzot, ADM – samazinājumu 10 % apmērā (Lēmuma 431., 432. un 435. apsvērums).
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
18 Prasītāji ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2000. gada 30. augustā, cēluši šo prasību.
19 Pirmās instances tiesa (ceturtā palāta), pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, nospriedusi uzsākt mutvārdu procesu un procesa organizatorisko pasākumu nolūkā pieprasīja Komisijai rakstveidā sniegt atbildes uz dažādiem jautājumiem. Atbildētāja pieprasījumā minēto ir izpildījusi norādītajos termiņos.
20 2002. gada 25. aprīļa tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un atbildes uz Pirmās instances tiesas jautājumiem.
21 Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– samazināt tiem noteikto naudas soda apmēru;
– piespriest Komisijai segt izdevumus.
22 Komisijas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt kā nepamatotu;
– prasītajiem piespriest solidāri segt izdevumus.
Juridiskais pamatojums
23 Prasības pamatā ir četri iebildumi. Pirmkārt, prasītāji iebilst, ka Komisija naudas sodus aprēķinājusi, pamatojoties uz pamatnostādnēs aprakstītajiem kritērijiem. Otrkārt, tie iebilst, ka Komisija, vērtēdama pārkāpuma smagumu, nav ņēmusi vērā atbilstošo apgrozījumu. Treškārt, prasītāji norāda, ka Komisija nav ņēmusi vērā noteiktus atbildību mīkstinošus apstākļus. Visbeidzot, ceturtkārt, prasītāji iebilst, ka Komisija nav pareizi novērtējusi to sadarbību administratīvās procedūras laikā.
24 Tiesas sēdē prasītāji ir atsaukuši prasības pieteikuma II B punktā minēto iebildumu saistībā ar to apgalvojumu par pamatnostādņu retroaktīvu piemērošanu, Pirmās instances tiesa šo atzīmēja tiesas sēdes protokolā.
Par vērā ņemto apgrozījumu pārkāpuma smaguma kontekstā
Lietas dalībnieku argumenti
25 Prasītāji apgalvo, ka Komisija, nosakot naudas soda apmēru atbilstoši pārkāpuma smagumam, ir pārkāpusi samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principus.
– Par samērīguma principa pārkāpumu
26 Prasītāji Komisijai iebilst, ka tā atbilstoši pārkāpuma smagumam noteikto naudas soda pamatsummas apmēru noteikusi, ievērojot Sewon pasaules mēroga apgrozījumu, nevis ievērojot tikai EEZ sasniegto lizīna pārdošanas apgrozījumu. Neievērojot šo pēdējo minēto apgrozījumu, ir konstatējams samērīguma principa pārkāpums, jo naudas soda sākuma summa šajā gadījumā atbilst 100 % no kopējā Sewon lizīna pārdošanas apgrozījuma EEZ 1995. gada laikā.
27 Prasītāju skatījumā Komisija nepamatoti pieņēma, ka naudas soda pamatsummas aprēķināšanai preču, kas ir pārkāpuma objekts attiecīgajā ģeogrāfiskajā tirgū, pārdošanas apgrozījums nav ņemams vērā (Lēmuma 318. apsvērums). Līdz ar to tā ir pārkāpusi EKL 5. pantā minēto samērīguma principu, saskaņā ar kuru ir veicami tādi pasākumi, kas nepārsniedz nepieciešamo apjomu paredzētā mērķa sasniegšanai.
28 Prasītāji uzskata, ka no Tiesas 1983. gada 7. jūnija sprieduma apvienotajās lietās no 100/80 līdz 103/80 Musique diffusion française u.c./Komisija (Recueil, 1825. lpp., 121. punkts) izriet, ka kopējais apgrozījums naudas soda apmēra aprēķināšanai nav vērā ņemams un ka ir jāievēro preces, kas ir pārkāpuma objekts, pārdošanas rezultātā iegūtais mazais apgrozījums. Tas ir apstiprināts arī Pirmās instances tiesas 1994. gada 14. jūlija spriedumā lietā T‑77/92 Parker Pen/Komisija (Recueil, II‑549. lpp.), kurā naudas soda apmērs tika samazināts, lai ņemtu vērā salīdzinājumā ar kopējo pārdošanas rezultātā iegūto apgrozījumu zemo apgrozījumu par pārdotajām precēm, kas ir pārkāpuma objekts.
29 Preces, kas ir pārkāpuma objekts attiecīgajā ģeogrāfiskajā tirgū, pārdošanas apgrozījuma neņemšana vērā ir iemesls tam, ka, aprēķinot naudas soda pamatsummu, bez ievērības ir ticis atstāts pārkāpuma faktiskais apjoms. Proti, neviens no ievērotajiem faktoriem neļauj novērtēt pamatojamas pārkāpuma sekas. Vispirms pārkāpuma veida kritērijs, lai gan tam ir zināma nozīme, neatšķiras no pārkāpuma apjoma. Lai gan Lēmumā ir pieminētas aizliegtas vienošanās sekas attiecībā uz ražotājiem (261.–296. apsvērums), tajā nav minēts nekāds daudzuma aspekts, kura dēļ būtu jāievēro darījumu apjomi ar minēto preci. Tālāk Lēmumā izklāstīts, ka pārkāpums skāris EEZ tirgu (297. apsvērums), bet aizliegtas vienošanās skarto valstu skaits obligāti nenozīmē tā seku nozīmīgumu. Arī Sewon lieluma salīdzinājums ar pārējiem aizliegtas vienošanās dalībniekiem neļauj ievērot apjomu, kādā pārkāpums ir ietekmējis konkurenci.
– Par nepareiza apgrozījuma ņemšanu vērā un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu
30 Prasītāji apgalvo, ka Komisija, salīdzinot attiecīgo uzņēmumu lielumu ar mērķi noteikt naudas soda sākuma summu, ņemot vērā pārkāpuma smagumu (Lēmuma 303.–305. apsvērums), ir pamatojusies uz nepareiziem skaitļiem par Sewon apgrozījumu, kas bijis iemesls diskriminējošai attieksmei pret Sewon.
31 Sewon kopējais apgrozījums, kā Komisija to norāda pirmajā tabulas kolonnā Lēmuma 304. apsvērumā, 1995. gadā bija nevis EUR 946 miljoni, bet gan tikai EUR 295 miljoni.
32 Tā kā Sewon apgrozījums ir bijis trīs reizes mazāks nekā norādīts, Komisijas veiktais salīdzinājums acīmredzami ir kļūdains. It īpaši Sewon pasaules mēroga apgrozījums bija tikai 10 % no Kyowa apgrozījuma un 15 % no Cheil apgrozījuma, lai gan šie uzņēmumi tika uzskatīti par līdzvērtīga lieluma uzņēmumiem Sewon.
33 Atšķirīgā attieksme, ņemot vērā atšķirības lielumos, būtu prasījusi Sewon ierindot trešajā uzņēmumu kategorijā. Tā pārkāpuma smaguma dēļ noteiktā naudas soda sākuma summa Sewon bija 50 % no sākotnējās ADM un Ajinomoto summas, savukārt Sewon, pamatojoties uz 1995. gada kopējo apgrozījumu, sasniedza tikai 2 % no ADM un 6 % no Ajinomoto apgrozījumiem. Turklāt Sewon piespriestā naudas soda sākotnējā summa atbilst apmēram 5 % no kopējā apgrozījuma 1995. gadā, kas ir 0,5 % salīdzinājumā ar Kyowa un 0,79 % – ar Cheil.
34 Savā replikā prasītāji norāda, ka Komisijas izteikums iebildumu rakstā par to, ka tā apstrīdētajā salīdzinājumā pamatojusies uz faktisko kopējo Sewon apgrozījumu EUR 227 miljonu apmērā, ir grūti izprotams. Proti, šis apgrozījums ir 8 % no Kyowa apgrozījuma un 12 % no Cheil apgrozījuma. Pat tad, ja Komisija tiešām būtu pamatojusies uz šo apgrozījumu, attieksme pret Sewon nebūtu bijusi mazāk diskriminējoša.
35 Komisijas arguments par to, ka Sewon apgrozījums lizīna pārdošanas rezultātā EEZ 1995. gada laikā katrā ziņā ir salīdzināms ar Cheil un Kyowa apgrozījumiem, ir attaisnojums ex post, no kā tā pati izvairījās savā lēmumā.
36 Komisija būtībā norāda, ka atbilstoši pārkāpuma smagumam noteiktā naudas soda pamatsumma nav nedz nesamērīga, nedz diskriminējoša. Naudas soda apmērs turklāt nosakāms nevis pamatojoties uz apgrozījumu EEZ, bet gan atbilstoši pārkāpuma smagumam un ilgumam.
Pirmās instances tiesas vērtējums
– Par samērīguma principa pārkāpumu
37 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Komisijai, nosakot naudas soda apmērus Regulas Nr. 17 kontekstā, ir izvērtēšanas pilnvaras, lai uzņēmumus orientētu ievērot konkurences noteikumus (Pirmās instances tiesas 1995. gada 6. aprīļa spriedums lietā T‑150/89 Martinelli/Komisija, Recueil, II‑1165. lpp.; 1996. gada 11. decembra spriedums lietā T‑49/95 Van Megen Sports/Komisija, Recueil, II‑1799. lpp., 53. punkts, un 1997. gada 21. oktobra spriedums lietā T‑229/94 Deutsche Banh/Komisija, Recueil, II‑1689, 127. punkts). Efektīva šo noteikumu piemērošana prasa, lai Komisija naudas sodu līmeni – vajadzības gadījumā tos paaugstinot – jebkurā brīdī varētu pieskaņot Kopienu konkurences politikas prasībām (skat. šajā sakarā iepriekš minēto spriedumu lietā Musique diffusion française u.c./Komisija, 109. punkts).
38 Lēmumā Komisija prasītājiem uzliktā naudas soda apmēru piesprieda, izmantojot aprēķinu metodi, ko tā bija paredzējusi pamatnostādnēs. Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai Komisija nevar atkāpties no tiem noteikumiem, ko tā pati sev izdevusi (skat. 1991. gada 17. decembra spriedumu lietā T‑7/89 Hercules Chemicals/Komisija, Recueil, II‑1711. lpp., 53. punkts, kas apstiprināts apelācijā ar 1999. gada 8. jūlija spriedumu lietā C‑51/92 P Hercules Chemicals/Komisija, Recueil, I‑4235. lpp. un tajā minētā judikatūra). It īpaši, ja Komisija izdod pamatnostādnes, kurās, ņemot vērā Līgumu, precizēti kritēriji, kurus tā vēlas pielietot, realizējot izvērtēšanas pilnvaras, no šīm pilnvarām automātiski izriet ierobežojums, jo tai ir jāievēro nostādnes, kuras tā pati sev noteikusi (Pirmās instances tiesas 1996. gada 12. decembra spriedums lietā T‑380/94 AIUFFASS un AKT/Komisija, Recueil, II‑2169, 57. punkts, un 1998. gada 30. aprīļa spriedums lietā T‑214/95 Vlaams Gewest/Komisija, Recueil, II‑717. lpp., 89. punkts).
39 Saskaņā ar pamatnostādnēm Komisija kā izejas punktu, aprēķinot naudas sodu, izvēlas summu atbilstoši pārkāpuma smagumam (turpmāk tekstā – “vispārīgā sākuma summa”). Pārkāpuma smagums tiek noteikts, pamatojoties uz virkni apstākļu, no kuriem daži Komisijai ir obligāti jāievēro.
40 Šajā sakarā pamatnostādnes paredz, ka paralēli pārkāpuma veidam, tā ietekmei uz tirgu, kā arī tā ģeogrāfiskajam apmēram ir jāņem vērā faktiskā ekonomiskā pārkāpuma veicēja spēja ievērojamā apjomā nodarīt zaudējumus konkurentiem un patērētājiem un ka naudas soda apmērs ir nosakāms tādā apmērā, kas rada pietiekami preventīvu efektu (1.A punkta 4. daļa).
41 Papildus tam vērā ņemams ir arī fakts, ka lielie uzņēmumi ir spējīgāki labāk novērtēt, cik lielā mērā to rīcības veids vērtējams kā pārkāpums un kādas sekas no tā izriet (1.A punkta 5. daļa).
42 Gadījumos, kuros iesaistīti vairāki uzņēmumi, piemēram, aizliegtās vienošanās, varētu būt nepieciešams apsvērt vispārīgo sākuma summu, lai ievērotu attiecīgo līdzsvaru un līdz ar to arī katra atsevišķā uzņēmuma pārkāpuma faktisko iedarbību, pirmkārt, jau tad, ja vienāda veida pārkāpuma izdarīšanā ir piedalījušies dažāda lieluma uzņēmumi, un tā rezultātā vispārīgo sākuma summu pieskaņot katra uzņēmuma specifiskajam raksturam (turpmāk tekstā – “īpašā sākuma summa”) (1.A punkta 6. daļa).
43 Ir jānorāda, ka pamatnostādnes neparedz to, ka naudas soda apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā kopējo apgrozījumu vai uzņēmumu apgrozījumu attiecīgajā tirgū. Tomēr tās nenoliedz to, ka šie apgrozījumi, aprēķinot naudas sodu, tiek ņemti vērā, lai ievērotu Kopienu tiesību pamatprincipus un ja apstākļi to pieprasa. It īpaši apgrozījumam var būt nozīme tad, ja tiek ņemti vērā iepriekš punktos 40.‑42. punktā minētie apstākļi (Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. marta spriedums lietā T‑23/99 LR AF 1998/Komisija, Recueil, II‑1705. lpp., 283. un 284. punkts).
44 Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pie apsvērumiem pārkāpuma smaguma pamatošanai atkarībā no gadījuma var būt pieskaitāms preču daudzums un vērtība, uz ko attiecas pārkāpums, uzņēmuma lielums un ekonomiskā vara un līdz ar to arī ietekme, ko tas var realizēt tirgū. No tā, no vienas puses, izriet, ka, nosakot naudas sodu, drīkst ņemt vērā gan uzņēmuma kopējo apgrozījumu, kas – kaut arī aptuveni un nepilnīgi – zināmā veidā norāda uz tā lielumu un ekonomisko varu, kā arī šī apgrozījuma daļu, kas sasniegta to preču pārdošanas rezultātā, kuras ir pārkāpuma objekts un kam tādējādi var būt pazīme pārkāpuma apmēram. No otras puses, no tā izriet, ka ne vienam, ne otram no šiem apgrozījumiem saistībā ar citiem pamatojuma kritērijiem nedrīkst piešķirt pārlieku lielu nozīmi, lai piemērota naudas soda noteikšana nebūtu vienkārša, uz kopējo apgrozījumu balstīta aprēķina rezultāts (iepriekš minētie spriedumi lietās Musique diffusion française u.c./Komisija, 120. un 121. punkts; Parker Pen/Komisija, 94. punkts, un Pirmās instances tiesas 1998. gada 14. maija spriedums lietā T‑237/94 SCA Holding/Komisija, Recueil II‑1373. lpp., 176. punkts).
45 Šajā gadījumā no Lēmuma izriet, ka Komisija, nosakot naudas soda sākuma summu, vispirms ir ņēmusi vērā pārkāpuma veidu, tā konkrēto iedarbību tirgū un tā ģeogrāfisko apmēru. Tālāk Komisija norāda, ka atšķirīgas attieksmes ietvaros, kas piemērojama uzņēmumiem, ir jāņem vērā “piedalošos uzņēmumu faktiskā spēja nodarīt iespējamos zaudējumus lizīna tirgū EEZ”, kā arī naudas soda preventīvais efekts un šo uzņēmumu attiecīgais lielums. Pamatojot šos apstākļus, Komisija balstījās uz katra attiecīgā uzņēmuma kopējo apgrozījumu pārkāpuma izdarīšanas pēdējā gada laikā, jo tā pieņēma, ka “šādā veidā ir aprēķināmi piedalošos uzņēmumu faktiskie resursi un nozīme to nelikumīgas darbības skartajos tirgos” (Lēmuma 304. apsvērums).
46 Prasītāji pārmet Komisijai, ka tā ir jau ņēmusi vērā iepriekš minēto apgrozījumu, nevis apgrozījumu, kas radies attiecīgās preces pārdošanas rezultātā EEZ.
47 Šajā sakarā ir vērts norādīt uz to, ka Komisija, ievērojot noteiktu neskaidrību, kas rodas, kopā lasot Lēmuma lasīšanas un atbildētājas rakstīto, kas šajā instancē tika iesniegts, tiesas sēdē uz Tiesas uzdoto jautājumu paskaidroja, ka tā ņēmusi vērā ne tikai attiecīgā uzņēmuma “kopējo apgrozījumu”, kas kopumā attiecas uz visām tā aktivitātēm, bet arī pasaules mēroga apgrozījumu lizīna tirgū; abi apgrozījumu veidi atrodami tabulā Lēmuma 304. apsvērumā. Turklāt ir jākonstatē, ka Komisija saskaņā ar Lēmuma 318. apsvērumu “savos secinājumos par pārkāpuma smagumu atbilstoši ir ņēmusi vērā ar pārkāpumu saistīto uzņēmumu aktivitāšu saimniecisko nozīmi”.
48 Komisija tomēr neapstrīdami nav ņēmusi vērā apgrozījumu, ko attiecīgie uzņēmumi sasnieguši pārkāpuma skartajā tirgū, t.i., lizīna tirgū EEZ.
49 Jo attiecībā uz izmeklēšanu saistībā ar “piedalošos uzņēmumu faktisko spēju nodarīt iespējamos zaudējumus lizīna tirgū EEZ” (Lēmuma 304. apsvērums), kas sevī ietver faktisko šo uzņēmumu nozīmi attiecīgajā tirgū, t.i., to ietekmi uz šo tirgu, tad kopējais apgrozījums situāciju precīzi neatspoguļo. Proti, nevar izslēgt, ka varena uzņēmuma ar daudzām dažādām uzņēmējdarbības nozarēm darbība vienā specifisku preču kā lizīns tirgū ir atzīstama kā blakusdarbība. Tāpat nevar izslēgt to, ka uzņēmumam, kam ir svarīgs stāvoklis ģeogrāfiskajā tirgū ārpus Kopienas, Kopienas tirgū vai EEZ ir tikai vājš stāvoklis. Šādos gadījumos viens vienīgs apstāklis, ka attiecīgais uzņēmums sasniedz lielu apgrozījumu, obligāti nenozīmē to, ka tam ir izšķiroša ietekme pārkāpuma skartajā tirgū. Tādēļ Tiesa 1998. gada 17. decembra spriedumā lietā C‑185/95 P Baustahlgewebe/Komisija (Recueil, I‑8417. lpp., 139. punkts) uzsvēra, ka uzņēmuma tirgus daļas nav izšķirošas, lai izdarītu secinājumu par to, ka uzņēmums pieder varenai saimnieciskai vienībai, tomēr tās var būt vērā ņemamas, nosakot ietekmi, ko uzņēmums varētu realizēt tirgū. Šajā gadījumā Komisija tomēr neņēma vērā nedz uzņēmumu apjoma ziņā noteiktas daļas skartajā tirgū (lizīna tirgū EEZ), nedz arī to apgrozījumu šajā tirgū, kas, ievērojot trešā ražotāja neesamību, pieļautu izzināt katra uzņēmuma relatīvo nozīmi attiecīgajā tirgū tādējādi, ka netiešā veidā būtu redzamas attiecīgās vērtības ziņā noteiktās tirgus daļas (skat. Tiesas 1985. gada 10. decembra spriedumu apvienotajās lietās no 240/82 līdz 242/82, 261/82, 262/82, 268/82 un 269/82 Stiching Sigarettenindustrie/Komisija, Recueil, 3831. lpp., 99. punkts).
50 Turklāt no Lēmuma neizriet skaidra Komisijas atsauce uz to, ka tā būtu ņēmusi vērā “katra atsevišķa uzņēmuma pārkāpuma attiecīgo nozīmi un līdz ar to arī faktisko ietekmi uz konkurenci”; šāds vērtējums tai tomēr jāveic saskaņā ar pamatnostādnēm, ja tā šajā gadījumā uzskata, ka ir izvērtējama naudas soda sākuma summa, jo runa ir par pārkāpumu, kurā piedalījušies vairāki uzņēmumi (aizliegta vienošanās), kas ir dažāda lieluma (skat. pamatnostādņu 1.A punkta 6. daļu).
51 Šajā sakarā atsauce Lēmumā (304. apsvēruma pēdējais teikums) uz “faktisko uzņēmumu nozīmi” nav piemērota, lai novērstu šo iepriekšminēto nepilnību.
52 Proti, vērtēt katra atsevišķa uzņēmuma pārkāpuma attiecīgo nozīmi un līdz ar to arī faktisko ietekmi uz konkurenci patiesībā izzināt katra atsevišķā uzņēmuma pārkāpuma apmēru, nevis uzņēmuma nozīmi pēc tā lieluma vai ekonomiskās varas. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru (skat. tostarp iepriekš minēto spriedumu lietā Musique diffusion française u.c./Komisija, 121. punkts, un Pirmās instances tiesas 1998. gada 14. maija spriedumu lietā T‑347/94 Mayr‑Melnhof/Komisija, Recueil, II‑1751. lpp., 369. punkts) apgrozījuma daļa, kas sasniegta ar precēm, kuras ir pārkāpuma objekts, var būt noteikta pazīme saistībā ar pārkāpuma apjomu attiecīgajā tirgū. It īpaši, kā to konstatējusi Pirmās instances tiesa, apgrozījums, kas sasniegts ar precēm, kuras ir pārkāpuma objekts, ir objektīvs kritērijs, kas noteikti norāda, cik nopietni šī darbība ietekmē konkurenci (skat. Pirmās instances tiesas 1999. gada 11. marta spriedumu lietā T‑151/94 British Steel/Komisija, Recueil, II‑629. lpp., 643. punkts).
53 No iepriekš minētā izriet, ka Komisija, pamatojoties uz Sewon pasaules mēroga apgrozījumu, neņemot vērā apgrozījumu pārkāpuma skartajā tirgū, t.i., lizīna tirgū EEZ, nav ievērojusi pamatnostādņu 1.A punkta 4. un 6. daļu.
54 Šādos apstākļos Pirmās instances tiesai jāpārbauda, vai apgrozījuma skartajā tirgū neievērošana un no tā izrietošā pamatnostādņu neievērošana šajā gadījumā ir iemesls tam, ka Komisija, nosakot naudas soda apmēru, ir pārkāpusi samērīguma principu. Tiktāl ir jāatgādina, ka naudas soda, kas tika noteikts saskaņā ar Regulas Nr. 17 15. panta 2. daļā noteiktajiem pārkāpuma smaguma un ilguma kritērijiem, samērīguma vērtējums ir pakārtojams Pirmās instances tiesas ar šīs regulas 17. pantā minētajām pilnvarām uz neierobežotu tiesas kompetenci.
55 Šajā gadījumā prasītāji galvenokārt uzsver, ka uz EUR 15 miljoniem balstītā naudas soda īpašā sākuma summa nav samērīga, jo tā līdzinās apgrozījumam, ko Sewon pārkāpuma izdarīšanas pēdējā gadā bija sasniedzis lizīna tirgū EEZ.
56 Pirmkārt, ir jānorāda uz to, ka no fakta, ka naudas soda īpašā sākuma summa atbilst sasniegtajam apgrozījumam attiecīgajā tirgū, nav izdarāmi nekādi secinājumi. Proti, šī summa EUR 15 miljonu apmērā tikai atspoguļo starpsummu, kas vēlāk, piemērojot pamatnostādnēs noteikto metodi, tika precizēta, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un konstatētos atbildību pastiprinošos vai mīkstinošos apstākļus.
57 Otrkārt, pārkāpuma veids, tā konkrētā ietekme, attiecīgā tirgus ģeogrāfiskais apjoms, nepieciešamais naudas soda preventīvais raksturs un attiecīgo uzņēmumu lielums ir kritēriji, kas var pamatot šādu starpsummu, un tos Komisija var ņemt vērā. Atbildētāja pamatoti par izejas punktu ir izvēlējusies “īpaši smagu” pārkāpumu, jo Sewon bija horizontāla rakstura vienošanās dalībnieks, ar kuru vajadzēja noteikt cenu mērķus, pārdošanas apjomus un informācijas par pārdošanas apjomiem apmaiņas sistēmu un kuram bija noteikta ietekme uz lizīna tirgu EEZ, proti, mākslīga cenu paaugstināšana un pārdošanas apjomu ierobežošana. Attiecībā uz uzņēmumu lielumu un naudas soda preventīvo raksturu ir jākonstatē, ka Komisija pamatoti ir balstījusies uz konkrēto kopējo attiecīgā uzņēmuma apgrozījumu. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru kopējais apgrozījums ir tas, kas norāda uz uzņēmuma lielumu (skat. šajā sakarā iepriekš minēto spriedumu Musique diffusion française u.c./Komisija, 121. punkts) un ekonomisko varu, kas ir noteicošais uzņēmumam piespriestā naudas soda preventīvā rakstura pamatojumā.
58 Treškārt, ir jānorāda uz to, ka prasītajām piespriestais naudas sods EUR 15 miljonu apmērā ir jūtami mazāks par robežu EUR 20 miljonu apmērā, kas pamatnostādnēs parasti ir noteikta šāda veida īpaši smagam pārkāpumam (skat. 1.A punkta 2. daļas trešo ievilkumu).
59 Prasītāji savu prasību acīmredzami pamato ar iepriekš minēto spriedumu lietā Parker Pen/Komisija, kurā Pirmās instances tiesa atzina prasības pamatu par samērīguma principa pārkāpumu, pamatojot ar to, ka Komisija nav ņēmusi vērā to, ka ar pārkāpuma skartajām precēm sasniegtais apgrozījums saistībā ar attiecīgā uzņēmuma kopējo apgrozījumu salīdzinoši bijis niecīgs, kas attaisnoja naudas soda apmēra samazināšanu (94. un 95. punkts).
60 Vispirms ir jānorāda uz to, ka Pirmās instances tiesas risinājums spriedumā lietā Parker Pen/Komisija attiecas uz naudas soda galējo summu, nevis, kā šeit, uz sākuma summu, ņemot vērā pārkāpuma smagumu.
61 Pieņemot, ka šī judikatūra analoģiski tiks piemērota šajā lietā, vispirms ir jāatgādina, ka Pirmās instances tiesa neierobežotas kompetences ietvaros ir kompetenta novērtēt, vai naudas soda apmērs ir atbilstošs. Šis vērtējums tomēr var pamatot papildu informācijas iesniegšanu un ievākšanu (šajā sakarā skat. Tiesas 2000. gada 16. novembra spriedumu lietā C‑297/98 P, SCA Holding/Komisija, Recueil, I‑10101. lpp., 53.–55. punkts), kā, piemēram, šeit Lēmumā vērā neņemtais apgrozījums, ko Sewon sasniedzis lizīna tirgū EEZ.
62 Šajā sakarā tiktāl ir jākonstatē, ka Sewon dažādu apgrozījumu salīdzinājums 1995. gada laikā sevī ietver divus informācijas elementus. Pirmkārt, apgrozījumu no lizīna pārdošanas EEZ saistībā ar kopējo apgrozījumu var uzskatīt kā niecīgu, jo tas attiecībā pret otro minēto atbilst tikai 5 %. Otrkārt, ir skaidrs, ka apgrozījums no lizīna pārdošanas EEZ atbilst relatīvi nozīmīgai daļai apgrozījumam pasaules mēroga lizīna tirgū, proti, 22 %.
63 Tā kā lizīna apgrozījums EEZ tādējādi atbilst nevis niecīgai, bet gan nozīmīgai apgrozījuma daļai lizīna tirgū, pārliecinoši nevar aizstāvēt argumentu par samērīguma principa pārkāpumu, turklāt naudas soda sākuma summa tika noteikta nevis, pamatojoties tikai uz vienu, uz kopējo apgrozījumu balstītu aprēķinu, bet gan, pamatojoties uz attiecīgajā sektorā sasniegto apgrozījumu un citiem būtiskiem apstākļiem – pārkāpuma veidu, konkrēto ietekmi uz tirgu, skartā tirgus apjomu, nepieciešamo sankcijas preventīvo raksturu, kā arī uzņēmumu lielumu un ekonomisko varu.
64 Ievērojot iepriekš minētos iemeslus, Pirmās instances tiesa neierobežotas kompetences ietvaros par naudas soda sākuma summu ietvaros, kas tika noteikta, ņemot vērā Sewon veiktā pārkāpuma smagumu, uzskata to par samērīgu; tā kā fakts, ka Komisija šajā gadījumā neievērojot pamatnostādnes, nav bijis iemesls samērīguma principa pārkāpumam, atbilstošais prasītāju iebildums ir noraidāms.
– Par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu
65 Nosakot naudas soda apmēru, Komisija nedrīkst pārkāpt vienlīdzīgas attieksmes principu, vispārējo Kopienu tiesību principu, kas saskaņā ar judikatūru ir pārkāpts tikai tad, ja dažādi tiek izvērtēti līdzīgi lietas faktiskie apstākļi vai dažādi lietas faktiskie apstākļi tiek izvērtēti vienādi (skat. Pirmās instances tiesas 1998. gada 14. maija spriedumu lietā T‑311/94 BPB de Eendracht/Komisija, Recueil, II‑1129. lpp., 309. punkts un tajā minētā judikatūra).
66 Saskaņā ar šo principu pamatnostādņu 1.A punkta 6. daļa paredz, ka pārkāpumos, kuros piedalās vairāki uzņēmumi, ir izvērtējamas naudas soda sākuma summas, lai ievērotu katra atsevišķa uzņēmuma pārkāpuma attiecīgo nozīmi un līdz ar to arī faktisko ietekmi uz konkurenci, vispirmām kārtām tad, ja tā paša veida pārkāpuma izdarīšanā piedalījušies dažāda lieluma uzņēmumi.
67 Saskaņā ar 1.A punkta 7. daļu pamatnostādnēs vienādas sodīšanas princips par vienādu pārkāpumu ir iemesls tam, ka uzņēmumiem līdzdalībniekiem var noteikt dažādas summas, turklāt to pamatā nav nekādas aritmētiskas formulas.
68 Lēmumā (303. un 304. apsvērums) Komisija aizstāvēja viedokli par to, ka ir būtiskas atšķirības pārkāpumā piedalošos uzņēmumu lielumā. Lai ievērotu piedalošos uzņēmumu faktisko spēju nodarīt iespējamos zaudējumus lizīna tirgū EEZ un ņemot vērā prasību naudas sodu noteikt ar pietiekami preventīvu efektu, tādējādi tā, ievērojot attiecīgo uzņēmumu lielumu, uzskatīja par atbilstošu tos iedalīt divās grupās, proti, vienā – Ajinomoto un ADM, kuriem naudas soda sākuma summa bija katram EUR 30 miljoni, un otrā – Kyowa, Cheil un Sewon, kuriem katram summa tika noteikta EUR 15 miljonu apmērā.
69 Pretēji izklāstītajai argumentācijai saistībā ar prasības pamatā minēto samērīgu principa pārkāpumu prasītāji vairs nepiemin to, ka apgrozījums lizīna tirgū EEZ nav ņemts vērā. Tie balstās uz argumentu, ka naudas soda sākuma summa ir diskriminējoša, vēl jo vairāk salīdzinājumā ar uzņēmuma, kas ir aizliegtas vienošanās dalībnieks, pasaules mēroga apgrozījumu, un norāda, ka attiecīgais apgrozījums viņu gadījumā 1995. gadā atbilst EUR 295 miljoniem, nevis, kā to Komisija nepareizi ir norādījusi, EUR 946 miljoniem.
70 Ir jāatgādina, ka Komisija ir atzinusi to, ka Lēmuma 304. apsvērumā tabulā norādītais Sewon kopējais apgrozījums ir nepareizs, un paskaidrojusi, ka tā patiesībā par izejas punktu ir ņēmusi vērā Lēmuma 16. apsvērumā minēto Sewon apgrozījumu 1995. gadā, tātad EUR 227 miljonus; šis apgrozījums ir mazāks par prasītāju nosaukto summu.
71 Proti, Sewon kopējais apgrozījums 1995. gada laikā – vai nu EUR 227 miljoni, vai arī EUR 295 miljoni – faktiski ir jūtami mazāks nekā Cheil un Kyowa apgrozījumi, ar kuriem kopā tas tika ietverts vienā grupā, tomēr tas nevar būt pamats secinājumam, ka šajā gadījumā ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips.
72 Tā apgrozījumu, kas minēti tabulas otrajā kolonnā Lēmuma 304. apsvērumā un ko Cheil, Kyowa un Sewon katrs ir sasnieguši pasaules lizīna tirgū, salīdzinājums, norāda uz to, ka šie uzņēmumi pamatoti tika ietverti vienā grupā un ka tiem pamatoti tika noteikta vienāda īpašā sākuma summa.
73 Tādējādi ir neapstrīdami, ka Sewon 1995. gada laikā lizīna pasaules tirgū ir sasniedzis EUR 67 miljonu lielu apgrozījumu, un šis apgrozījums pēc sava apmēra ir tuvs Kyowa apgrozījumam EUR 73 miljonu apmērā un nedaudz pārsniedz Cheil apgrozījumu EUR 40 miljonu apmērā vai saskaņā ar Lēmuma 18. apsvērumu – pat EUR 52 miljonus, turklāt Komisija šajā gadījumā atbilstoši pamatnostādņu 1.A punkta 7. daļai drīkstēja argumentēt, ņemot vērā to lielumu, ko prasītāji arī apstiprināja tiesas sēdē.
74 Papildus tam Komisija apgalvo, ka veiktais iedalījums ir attaisnojams arī ar apgrozījumu salīdzinājumu, ko attiecīgie uzņēmumi katrs ir sasnieguši lizīna tirgū EEZ.
75 Lai gan ir tiesa, ka Komisija šos apstākļus nav Lēmumā ņēmusi vērā, tomēr, kā iepriekš minēts 54. punktā, ir jāatgādina, ka Pirmās instances tiesa ir kompetenta tai ar EK līguma 229. pantu un Regulas Nr. 17 17. pantu piešķirtās neierobežotās kompetences ietvaros pamatot to, vai naudas soda apmērs ir atbilstošs. Tomēr šis vērtējums var pamatot papildu informācijas iesniegšanu un ievākšanu, kā, piemēram, šeit par apgrozījumu, ko attiecīgie uzņēmumi sasniedza lizīna tirgū EEZ (šajā sakarā skat. 2002. gada 16. novembra spriedumu SCA Holding/Komisija, 53.–55. punkts).
76 Sewon apgrozījuma ievērošana lizīna tirgū EEZ skaidri norāda uz to, ka situācija vislielākā mērā līdzinās abiem pārējiem “mazajiem” ražotājiem – Cheil un Kyowa. Kamēr Ajinomoto un ADM 1995. gadā šajā tirgū sasniedza apgrozījumus 75 un EUR 41 miljona apmērā (Lēmuma 5. un 10. apsvērums), Cheil, Kyowa un Sewon apgrozījumi bija EUR 17, 16 un 15 miljoni. Līdz ar to ir atzīstams, ka Sewon ietekme skartajā tirgū ir salīdzināma ar pārējo divu “mazo” ražotāju – Cheil un Kyowa – ietekmi. Ņemot vērā to, ka šie uzņēmumi visi piedalījās vienā un tajā pašā pārkāpumā, ir attaisnojams, ka tiem tika noteikta vienāda naudas soda sākuma summa.
77 Tā rezultātā prasītājiem noteiktā naudas soda sākuma summa EUR 15 miljonu apmērā nav diskriminējoša.
Par atbildību mīkstinošiem apstākļiem
Lietas dalībnieku argumenti
78 Prasītāji uztur prasību, ka Komisijai tiem atbilstoši pamatnostādņu 3. punkta otrajam ievilkumam par “pretlikumīgu nolīgumu vai darbību faktisku nepiemērojamību” vajadzēja nodrošināt naudas soda samazināšanu, jo Sewon nolīgumus par cenu un apjomu izpildīja daudz mazākā apmērā nekā pārējie ražotāji.
79 Pirmkārt, Komisija nav ņēmusi vērā redzamās atšķirības, kas pastāvējušas starp ražotājiem, izpildot cenu nolīgumus. Kā tas izriet no cenu salīdzināšanas tabulas (prasības pieteikuma pielikums Nr. 6 un Lēmuma 47. apsvērums), Sewon cenas ir daudz mazākas par nolīgumos fiksētajiem cenu mērķiem un citu ražotāju cenām. It īpaši Sewon mēneša vidējā cena Eiropā 27 mēnešu laikā ir bijusi viszemākā visu ražotāju vidū.
80 Faktu, ka Sewon neievēroja cenu nolīgumus, pierāda neskaitāmi dokumenti. Prasītāji tiktāl piemin izteikto kritiku saistībā ar Sewon, ko pauduši 1991. gada 12. martā tikšanās laikā Tokijā Ajinomoto un Kyowa (prasības pieteikuma pielikums Nr. 7), Ajinomoto kritiku par Sewon 1992. gada 2. novembrī tikšanās reizē Seulā (Lēmuma 89. apsvērums un prasības pieteikuma pielikums Nr. 8), Kyowa pārstāvja 1993. gada 20. aprīļa ziņojumu un šī uzņēmuma kritiku tikšanās laikā 1993. gada 27. maijā (prasības pieteikuma pielikumi Nr. 9 un Nr. 10), 1994. gada 17. maija faksu Kyowa (prasības pieteikuma pielikums Nr. 11), izteikumus, kas pausti 1994. gada jūnija mēneša laikā (prasības pieteikuma pielikums Nr. 12), Ajinomoto 1994. gada 23. novembra paskaidrojumus (prasības pieteikuma pielikums Nr. 13) un Ajinomoto protokolu (prasības pieteikuma pielikums Nr. 14).
81 Otrkārt, Komisija nav ievērojusi to, ka Sewon pastāvīgi ir kāpinājis savu produkciju un līdz maksimumam palielinājis savus pārdošanas apjomus, kas bijis iemesls tam, ka nolīgumi faktiski nav piemēroti.
82 Komisija, nenorādot uz pārliecinošiem pierādījumiem, Lēmuma 378. apsvērumā ir aprobežojusies ar konstatējumu, ka nolīgumi par apjomu ir tikuši ievēroti. Tās uzskats, ka runa ir par nolīgumu par minimāliem apjomiem, vispārīgi ir grūti saprotams, šāds vienošanās veids turpretī sevī ietver produkcijas pazemināšanu ar mērķi palielināt cenas. Katrā ziņā no lietas dokumentiem izriet, ka Sewon, tieši otrādi, maksimāli palielināja savus pārdošanas apjomus. Šajā sakarā tas atsaucas uz savu pārdošanas apjomu kāpinājumu 1991. (Lēmuma 211. apsvērums), 1992. un 1993. gadā, uz iekšējo ziņojumu, kas apstiprina Sewon produkcijas politiku pie pilnas jaudas (prasības pieteikuma pielikums Nr. 15), un uz ADM pārstāvja paskaidrojumiem tikšanās laikā 1994. gada 23. augustā (prasības pieteikuma pielikums Nr. 14).
83 Uz Komisijas argumentu, atbilstoši kuram Sewon loma no 1995. gada ir atzīstama kā pasīva, kas tika novērtēta, samazinot naudas sodu par 20 %, prasītāji atbild, ka atbilstoši pamatnostādnēm “pasīvā līdzdalība” aizliegtā vienošanās un nolīguma “faktiskā nepiemērošana” ir divi dažādi jēdzieni. Tālāk apstāklis, ka Sewon piespriestā naudas soda apmērs tika samazināts, pamatojoties uz tā pasīvo lomu pārdošanas apjomu sadalīšanā, neattaisno liegt tā samazināšanu nolīgumu ierobežotas izpildes dēļ.
84 Komisija prasa noraidīt prasītāju iebildumus un paskaidro, ka nolīguma neizpildi nedrīkst sajaukt ar piedalīšanos pārkāpumā, kam turklāt pievienojas krāpšana, un Sewon jau ir samazināts naudas sods tā pasīvās attieksmes dēļ attiecībā uz apjomu sadali, sākot no 1995. gada (Lēmuma 365. apsvērums).
Pirmās instances tiesas vērtējums
85 Kā tas izriet no tiesas prakses, izdarīta pārkāpuma gadījumā, ko veikuši vairāki uzņēmumi, ir jāizvērtē katra no tiem veiktā nodarījuma relatīvais smagums (Tiesas 1975. gada 16. decembra spriedums apvienotajās lietās no 40/73 līdz 48/73, 50/73, no 54/73 līdz 56/73, 111/73, 113/73 un 114/73 Suiker Unie u.c./Komisija, Recueil, 1663. lpp., 623. punkts, un 1999. gada 8. jūlija spriedums lietā C‑49/92 P Komisija/Anic Partecipazioni, Recueil, I‑4125. lpp., 150. punkts), lai izzinātu, vai ir atbildību pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi.
86 Pamatnostādņu 2. un 3. punkts paredz naudas soda pamatsummas pieskaņošanu, ņemot vērā noteiktus atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus.
87 It īpaši pamatnostādņu 3. punkts ar nosaukumu “Mīkstinoši apstākļi” ietver neizsmeļošu apstākļu uzskaitījumu, kas var būt par iemeslu naudas soda pamatsummas samazināšanai. Ir minēta uzņēmuma pasīvā līdzdalība, faktiskā nolīgumu nepiemērošana, pārkāpuma izbeigšana pēc pirmās Komisijas iejaukšanās, uzņēmuma pamatotu šaubu pierādījums tā pieļautās darbības prettiesiskumā, pārkāpuma izdarīšana aiz neuzmanības un uzņēmuma aktīva līdzdalība procesā ārpus paziņojuma par sadarbību piemērošanas jomas.
88 Šajā sakarā Komisija savā iebildumu rakstā ir norādījusi uz Pirmās instances tiesas 1998. gada 14. maija spriedumu lietā T‑308/94 Cascades/Komisija (Recueil, I‑925. lpp.), kurā Pirmās instances tiesa atzinusi, ka, nosakot piespriežamā naudas soda apmēru, kā atbildību mīkstinošs apstāklis obligāti nav jāņem vērā tas, ka uzņēmums, kura piedalīšanās aizliegtā vienošanā par cenām ir pierādīta, tirgū nav rīkojies tā, kā tas ar saviem konkurentiem iepriekš bija vienojies (230. punkts).
89 Ir jāmin tas, ka minētajā spriedumā Pirmās instances tiesa ir izvērtējusi Komisijas lēmumu, kas tika pieņemts pirms pamatnostādnēm, kurās saistībā ar pārkāpumu kā atbildību mīkstinošu apstākli paredz ievērot faktiskā nolīguma nepiemērošanu, un tādējādi pamatnostādnes tajā netika piemērotas. Tomēr, kā minēts iepriekš 38. punktā, Komisija atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai nevar atkāpties no tiem noteikumiem, ko tā pati izdevusi. It īpaši tad, ja Komisija izdod pamatnostādnes, kurās, ņemot vērā Līgumu, precizēti kritēriji, kurus tā vēlas pielietot, realizējot rīcības brīvību, no šīs rīcības brīvības automātiski izriet ierobežojums, jo tai ir jāievēro pamatnostādnes, kuras tā pati sev noteikusi (iepriekš minētie spriedumi AIUFFASS un AKT/Komisija, 57. punkts, un Vlaams Gewest/Komisija, 89. punkts).
90 Atliek noskaidrot to, vai Komisija šajā gadījumā par izejas punktu drīkstēja izvēlēties to, ka prasītājiem nav piemērojams neviens no atbildību mīkstinošiem apstākļiem nolīgumu faktiskās nepiemērošanas dēļ atbilstoši pamatnostādņu 3. punkta otrajam ievilkumam. Šī mērķa labad ir jāizvērtē, vai ar prasītāju minētajiem apstākļiem piemēroti varētu pamatot to, ka Sewon patiesībā atturējās izpildīt pret konkurenci vērstus nolīgumus laika posmā, kad tas bija tiem pievienojies, īstenojot savas konkurējoša rakstura darbības tirgū (skat. šajā sakarā Pirmās instances tiesas 2000. gada 15. marta spriedumu apvienotajās lietās T‑25/95, T‑26/95, no T‑30/95 līdz T‑32/95, no T‑34/95 līdz T‑39/95, no T‑42/95 līdz T‑46/95,T‑48/95, no T‑50/95 līdz T‑65/95, no T‑68/95 līdz T‑71/95, T‑87/95, T‑88/95, T‑103/95 un T‑104/95, Cimenteries CBR u.c. /Komisija, Recueil, II‑491. lpp., 4872.–4874. punkts).
91 Pirmkārt, attiecībā uz cenu nolīgumu nepiemērošanu Komisija Lēmumā (376. apsvērums) konstatēja, ka attiecīgās vienošanās attiecas uz cenu mērķiem (vai “mērķu cenām”) un ka šāda veida nolīgumu piemērošana neprasa to, lai tiktu piemērota nolīgtajam cenu mērķim atbilstoša cena, bet pusēm savukārt būtu jācenšas virzīties cenu mērķu virzienā. Tālāk tā paskaidroja: “No dotās informācijas ir skaidrs, ka šajā gadījumā vairums cenu nolīgumu dalībnieku savas cenas noteikuši saskaņā ar nolīgumiem.”
92 Atbildot uz Pirmās instances tiesas rakstveida jautājumu, Komisija paskaidroja, ka minētā informācija attiecas uz Lēmuma 47. apsvērumā minētajām uzņēmumu cenām, un demonstrēja grafiku, kas ilustrē, kā attīstījušās mērķu cenas un katra uzņēmuma, kas ir līdzdalībnieks, piemērotā cena.
93 Ņemot vērā šo dokumentu, tālāk ir jākonstatē, ka Sewon piemērotās cenas neatbilst mērķa cenām, jo tās regulāri bija zemākas; tas pats attiecas arī uz pārējo lizīna ražotāju cenām ar izņēmumu ADM, sākot no 1992. gada marta līdz pat pārkāpuma izbeigšanai 1995. gada jūnijā.
94 Līdz ar to ir skaidrs, ka Sewon cenas atbilda Cheil cenām (daļēji bija mazliet augstākas, daļēji – mazliet zemākas) un regulāri bija zemākas nekā pārējiem ražotājiem, un nav uzskatāmas par patiešām neatkarīgas un uz konkurenci vērstas darbības tirgū pazīmi.
95 Visbeidzot, vispirmām kārtām ir jākonstatē, ka Sewon cenu attīstība visa pārkāpuma izdarīšanas laikā ir atbildusi cenu mērķiem, par kuriem aizliegtas vienošanās dalībnieki vienojušies, kas apstiprina secinājumu, ka pēdējā minētā ir negatīvi ietekmējusi tirgu (skat. šajā sakarā 1991. gada 17. decembra spriedumu lietā HerculesChemicals/Komisija, 340. punkts). Šī saderība tik garā laika posmā norāda uz to, ka Sewon nolūks nekādā gadījumā nebija patiešām atturēties no cenu nolīgumu piemērošanas.
96 Šajā sakarā ir jānorāda uz to, ka pieci lizīna ražotāji 1993. gada jūnija mēneša laikā vienojās par lizīna cenas (DEM) 3,20 vācu markas/kg noteikšanu (Lēmuma 104. un 198. apsvērums) un apsvēra jaunu pakāpju veida cenas paaugstinājumu. Lizīna cena patiesi ievērojami pieauga un saskaņā ar 1993. gada oktobrī noslēgto nolīgumu tika noteikta 5,30 DEM/kg apmērā (Lēmuma 114. un 199. apsvērums). Sākot no 1993. gada augusta Sewon pilnā apmērā piedalījās cenu paaugstināšanā, kurā piedalījās visi lizīna ražotāji, un tā cenas pieauga no 2,81 DEM/kg 1993. gada jūlija mēnesī līdz 3,45 DEM/kg tā paša gada augustā, pēc tam līdz 3,94 DEM/kg septembrī un visbeidzot līdz 4,55 DEM/kg 1993. gada oktobrī. Šajā svarīgajā aizliegtās vienošanās fāzē Sewon neveltīja nekādas pūles, lai ar patiesi uz konkurenci orientētu cenu politiku norobežotos no pārējiem ražotājiem.
97 Pārējo aizliegtas vienošanās dalībnieku reakcija uz Sewon darbību nevar tikt uzskatīta par pierādījumu faktiska, pret konkurenci vērsta nolīguma nepiemērošanai, bet gan atspoguļo konsekventus pārmetumus partnerim, kas, paliekot aizliegtas vienošanās dalībnieks, mēģina no pārējiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem gūt ekonomiskas priekšrocības.
98 No apsvērumiem izriet, ka tāpat nav pierādīts tas, ka Sewon faktiski nav piemērojis cenu nolīgumus, turklāt šeit atšķirīgo cenu nolīgumu piemērošanas pakāpi, par ko prasītāji cēluši prasību ar prasības pieteikumu, nedrīkst sajaukt ar faktisko nepiemērošanu.
99 Otrkārt, attiecībā uz tā sauktajiem nolīgumu par pārdošanas apjomiem nepiemērošanu, vispirms ir jāatgādina, ka Komisija Lēmumā (378. apsvērums) ir norādījusi, ka aizliegtas vienošanās dalībnieki tiem iedalītos apjomus esot uztvēruši kā “minimālos apjomus” un ka, “tā kā ikviens dalībnieks ir bijis spējīgs pārdot vismaz tam iedalīto apjomu, nolīgums tika ievērots”.
100 Kā to pamatoti uzsver vairums uzņēmumu, par kuriem ir runa, šis apgalvojums vismaz ir pretrunā ar tiem pārmestajiem faktiem, jo cenu paaugstināšanas mērķis, kam aizliegtas vienošanās dalībnieki prioritāri sekoja, obligāti iekļāva lizīna ražošanas ierobežojumus un līdz ar to arī norādi uz maksimālajiem pārdošanas apjomiem. Tas it īpaši ticis apstiprināts Lēmuma 221. un turpmākajos apsvērumos, kuros nolīgumi par daudzumiem tiek vērtēti saistībā ar EK līguma 81. panta 1. punktu un tiek norādīts uz pārdošanas ierobežojumiem. Šis Komisijas apgalvojums tā rezultātā ir uzskatāms par nenozīmīgu.
101 Tālāk ir jānorāda, ka saskaņā ar Lēmumu izmeklēšanas procesā par nolīgumu par pārdošanas apjomu faktisko nepiemērošanu no Sewon puses ir izšķirami divi laika posmi, proti, laika posms pirms 1995. gada janvāra un laiks pēc tam.
102 Attiecībā uz pirmo laika posmu saskaņā ar Lēmuma 211. apsvērumu pēc pārrunām Ajinomoto, Kyowa un Sewon starpā 1991. gada 18. februārī un 12. martā stājās spēkā nolīgums par to, ka Sewon 1991. gadā savi pārdošanas apjomi bija jānovienādo atbilstoši 1990. gadam. Turklāt Sewon pēc tam, kad tika atzinis Ajinomoto un Kyowa ierosināto pārdošanas iedalījuma plānu 1992. gadam, paziņoja, ka ierobežo savus pārdošanas apjomus Eiropā līdz 6000 t (Lēmuma 214. apsvērums). Visbeidzot, lai gan aizliegtas vienošanās dalībnieki nevarēja vienoties par aptverošu pārdošanas apjomu sadali 1993. gadam, Sewon 1993. gada 8. decembrī pievienojās visaptverošai pārdošanas apjomu atsevišķai sadalei katram ražotājam 1994. gadam, kā rezultātā tam tika iedalīta pamata kvota atbilstoši pārdošanas apjomam 1993. gadā un papildu kvota 2000 t apmērā no gaidāmā apjoma pieauguma (Lēmuma 215. un 216. apsvērums). Šajā sakarā ir vērts atgādināt, ka prasītāji savā prasības pieteikumā skaidri ir izteikuši, ka neapšauba un neapstrīd nevienu no Lēmumā minētajiem faktu konstatējumiem, bet gan iebilst tikai pret tiem saskaņā ar Lēmuma 2. pantu piespriesto naudas sodu.
103 Prasītāji atsaucas uz pašu apgalvoto nolīgumu par daudzumiem nepiemērošanu attiecībā ar pastāvīgu produkcijas kāpinājumu un lizīna apgrozījumu kopš 1990. gada.
104 Šajā sakarā tie pamatojas, pirmkārt, uz skaitļiem, kas ir prasības pieteikumā saistībā ar minētajiem faktiem un kas nekādā gadījumā nepierāda faktisko, iepriekš 102. punktā minēto nolīgumu par pārdošanas apjomiem nepiemērošanu.
105 Tā skaitļi, kas minēti tabulā prasības pieteikuma 33. lappusē un arī Lēmuma 48. apsvērumā, izsaka lizīna ražošanu un pasaules mēroga pārdošanas apjomus tonnās un nepamato to, ka Sewon akceptētie nolīgumi par pārdošanas apjomiem Eiropā nav tikuši ievēroti. Turklāt par 1994. gadu minētajā tabulā ietvertie skaitļi dod pamatu atzinumam, ka Sewon visādā ziņā ir ievērojis tam iedalīto kvotu. Turklāt prasītāji nav iesnieguši nekādus skaitļus par lizīna pārdošanas apjomiem Eiropā 1990. gadā, tā ka nav iespējams salīdzināt 1990. un 1991. gadu, tomēr par 1992. gadu iesniegtie dati rāda, ka Sewon pārdošanas apjomi Eiropā bija ievērojami mazāki par 6000 t.
106 Otrkārt, atsauce uz 1993. gada 3. maija iekšējo mārketinga ziņojumu (prasības pieteikuma 15. pielikums), kurā ir frāze “kopējās produkcijas ražošanas uz pilnu jaudu/pārdošanas apjomu stratēģija”, tāpat ir nepārliecinoša, jo frāzē pausts tikai nodoms, kas nekādā gadījumā nepierāda faktisku nolīgumu par apjomiem neizpildi.
107 Treškārt, ADM pārstāvja 1994. gada 23. augusta paskaidrojumi (prasības pieteikuma 16. pielikums), saskaņā ar kuriem “[Sewon] vienmēr ir tas, kas pieprasa papildu apjomus, lai gan [tas] jau [ir] vienīgais, kas [pārdod] ar pilnu jaudu”, nav piemēroti tam, lai pierādītu apgalvoto neizpildījumu. Starp citu, ir jākonstatē, ka saistībā ar 1994. gadu no tabulas Lēmuma 267. apsvērumā, kurā atspoguļots salīdzinājums starp pasaules mēroga tirgus daļām, kas atsevišķiem aizliegtas vienošanās dalībniekiem nāca klāt 1994. gadā pēc nolīgumu noslēgšanas, un faktiskajām daļām pasaules tirgū, izriet, ka Sewon acīmredzami nav apstrīdējis iedalītās kvotas, pamatojoties uz attiecīgajiem nolīgumiem, jo tā faktiskā daļa pasaules tirgū ir būtiski mazāka nekā tam iedalītā tirgus daļa. Tiktāl prasītāji nav iesnieguši nekādus pierādījumus par datu, kas ir šajā tabulā, nepareizību.
108 Tā rezultātā uz prasītājiem nav attiecināmi atbildību mīkstinoši apstākļi tādēļ, ka nolīgumi par pārdošanas apjomiem faktiski netika piemēroti laika posmā no 1990. gada jūlija līdz 1994. gada decembrim.
109 Attiecībā uz aizliegtas vienošanās pastāvēšanas pēdējiem sešiem mēnešiem, tātad laika posmu no 1995. gada janvāra līdz jūnijam, ir jānorāda uz to, ka pārrunās 1995. gada 18. janvārī virkne attiecīgo uzņēmumu, izņemot Sewon, kas noraidīja ierosinātās kvotas un pieprasīja lielāku tirgus daļu, vienojās saglabāt 1994. gadam noteiktās tirgus daļas (Lēmuma 154. apsvērums). Turklāt visi aizliegtas vienošanās dalībnieki pārrunās 1995. gada 21. aprīlī salīdzināja 1994. gadam un laika posmam no 1995. gada janvāra līdz martam noteiktās ražošanas kvotas ar faktiskajiem pārdošanas datiem šajā laika posmā. Turklāt Ajinomoto, ADM, Cheil un Kyowa dedzīgi protestēja pret to, ka Sewon ir kāpinājis savus pārdošanas apjomus, pārsniedzot 1995. gadam noteikto kvotu, kas tomēr Sewon neatturēja nostiprināt savu mērķi saistībā ar pārdošanas apjomiem (Lēmuma 160. apsvērums). Visbeidzot ADM, Kyowa un Cheil 1995. gada 27. aprīļa pārrunās atkārtoti sūdzējās par Sewon pārdošanas apjomu kāpinājumu un par tiem piegādāto nepilnīgo informāciju (Lēmuma 164. apsvērums).
110 Pamatojoties uz šiem elementiem, Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka Sewon, sākot no 1995. gada, ir bijusi pasīva loma saistībā ar nolīgumiem par apjomiem, jo tas tajos vairs nav piedalījies un papildus tam pārējos ražotājus ir pārstājis informēt par tā pārdošanas apjomiem (Lēmuma 365. apsvērums).
111 Iepriekš 109. punktā aprakstītās Sewon darbības ļauj secināt, ka šis uzņēmums faktiski ir atturējusies piemērot nolīgumu par apjomiem laika posmā no 1995. gada janvāra līdz jūnijam; šim pieņēmumam tiesas sēdē 2002. gada 25. aprīlī piekrita arī Komisijas pārstāvis.
112 Tāpat prasītājiem neatkarīgi no tā, kāda ir Sewon darbības konkrēta kvalifikācija atbilstoši pamatnostādnēs minētajiem mīkstinošajiem apstākļiem, ar Lēmumu tika noteikts samazinājums par 20 %, pārkāpuma ilguma paredzētā paaugstinājuma dēļ, kas atbilst naudas soda pamatsummas samazinājumam par 5,71 %.
113 Tā kā Komisijas piešķirtais un prasītāju pieprasītais samazinājums bija pamatots ar tiem pašiem apstākļiem, Tiesas kompetences uz neierobežotu jurisdikciju ietvaros par Sewon rīcību nolīguma par pārdošanas apjomiem kontekstā laika posmā no 1995. gada janvāra līdz jūnijam prasītājiem jau garantētais apmēra samazinājums nav atzīstams par pilnīgi piemērotu.
Par Sewon sadarbību administratīvajā procedūrā
Lietas dalībnieku argumenti
114 Prasītāji apgalvo, ka Komisija pārkāpusi C punkta prasības paziņojumā par sadarbību, jo tā atteica būtiski mazāku naudas soda noteikšanu no 50 % līdz 75 % un piešķīra tikai samazinājumu uz 50 % atbilstoši šī paziņojuma D punktam.
115 Šajā sakarā, no vienas puses, tie uztur prasību, ka Komisija nepamatoti ir secinājusi, ka Sewon nav izpildījis B punkta d) apakšpunktā minēto paziņojuma par sadarbību priekšnoteikumu, uz ko arī norāda C punkts, jo tā sadarbība nav bijusi “pilnībā brīvprātīga”, lai gan Sewon B punkta d) apakšpunkta nozīmē bija nodevis visu derīgo informāciju un bija gatavs nepārtrauktai un neierobežotai sadarbībai. Tam, ka jau bija uzsākta izmeklēšana Kyowa un ADM un no Sewon tika pieprasīts sniegt informāciju, nav būtiskas nozīmes, jo nedz atbilstoši paziņojuma par sadarbību B punkta d) apakšpunktam, nedz arī C punktam nebija nepieciešams, ka sadarbība tiek uzsākta pirms izmeklēšanas uzsākšanas.
116 No otras puses, minētā C punkta otrais priekšnoteikums ir izpildīts, proti, informācijas iesniegšana pēc izmeklēšanas, bet pirms Komisijas valdījumā nonāca pierādījumi, kas būtu bijuši pietiekami, lai uzsāktu procesu saistībā ar lēmuma pieņemšanu. Faktiski pārbaudes ADM un Kyowa nesniedza nekādu informāciju par veiktajiem pārkāpumiem laika posmā no 1990. līdz 1992. gadam.
117 Komisija vispirms apgalvo to, ka Sewon, protams, ir bijis pirmais, kas iesniedzis izšķirošus un pilnīgus datus par aizliegtas vienošanās ilgumu, tomēr Ajinomoto bija pirmais, kas iesniedza izšķirošus pierādījumus par laiku pēc tam, kad ADM iestājās tirgū.
118 Tālāk Sewon neatbilstot paziņojuma par sadarbību B punkta d) apakšpunkta priekšnoteikumam, jo sadarbība esot uzskatāma par “nepārtrauktu un neierobežotu” tikai tad, ja uzņēmums pilnīgus pierādījumus piegādā spontāni, nevis kā šeit – atsaucoties uz pieprasījumu atbilstoši Regulas Nr. 17 11. pantam. Šāda interpretācija ir apstiprināta ar iepriekš minēto spriedumu lietā Cascades/Komisija.
119 Turklāt, pēc Komisijas domām, runa nav par gadījumu, kurā tās rīcībā pēc izmeklēšanas pie visiem aizliegtas vienošanās dalībniekiem nav bijusi informācija, kas bijusi pietiekama, lai uzsāktu procedūru.
120 Pat, ja visbeidzot varētu pieņemt, ka Sewon ir izpildījis visus paziņojuma par sadarbību C punkta priekšnoteikumus, tam obligāti nebūtu ticis noteikts lielāks samazinājums nekā atbilstoši šī paziņojuma D punktā paredzētais, proti, 50 % no citādi tam piespriestā naudas soda apmēra.
Pirmās instances tiesas vērtējums
121 Pirmkārt, ir jāatgādina tas, ka Komisija savā paziņojumā par sadarbību ir uzskaitījusi priekšnoteikumus, ar kādiem uzņēmumu, kas lietas saistībā ar aizliegtu vienošanos izmeklēšanas laikā ar to sadarbojās, naudas sods var netikt piespriests vispār vai noteikts mazāks (skat. paziņojuma par sadarbību A 3. punktu.)
122 Attiecībā uz paziņojuma par sadarbību piemērošanu Sewon nav apstrīdams tas, ka Sewon situācija neietilpst šī paziņojuma B punkta piemērošanas jomā, jo tas attiecas uz gadījumiem, kad uzņēmums ir norādījis uz slepenu vienošanos, pirms Komisija bija uzsākusi izmeklēšanu (kā rezultātā naudas sods var tikt samazināts līdz pat 75 %).
123 Tā kā prasītāji savukārt pārstāv viedokli, ka Komisija tiem nepamatoti atbilstoši paziņojuma par sadarbību C punktam ir atteikusi samazinājumu, ir jāizvērtē, vai Komisija nav pārvērtējusi šī punkta piemērošanas noteikumus.
124 Paziņojuma par sadarbību C punktā ar nosaukumu “Ievērojami zema naudas soda noteikšana” minēts:
“Uzņēmumam, kas atbilst B punkta no b) līdz e) apakšpunktā minētajiem priekšnoteikumiem un norādījis uz slepenu vienošanos pēc tam, kad Komisija, pamatojoties uz lēmumu, ir uzsākusi izmeklēšanu aizliegtā vienošanā piedalošajos uzņēmumos, kas (izmeklēšana) nav devusi pietiekamu iemeslu procedūras uzsākšanai saistībā ar lēmuma pieņemšanu, naudas sods tiek samazināts par 50 līdz 75 %.”
125 B punkta priekšnoteikumi, uz kuriem norādīts C punktā, attiecas uz uzņēmumu, kas
“b) pirmais iesniedz datus, kam kā pierādījumam par aizliegtas vienošanās pastāvēšanu ir izšķiroša nozīme;
c) kas savu līdzdalību prettiesiskās darbībās realizējis, vēlākais tad, kad tas ziņojis par aizliegtu vienošanos;
d) Komisijai iesniedz visu attiecīgo informāciju, kā arī rīcībā esošos dokumentus un pierādījumu līdzekļus par aizliegtu vienošanos un visas izmeklēšanas laikā ir gatavs nepārtrauktai un neierobežotai sadarbībai;
e) nav piespiedis citu uzņēmumu līdzdalībai aizliegtā vienošanās, ne arī mudinājis uz prettiesisku darbību vai tās veikšanā tam bijusi izšķiroša loma.”
126 Lēmumā Komisija pārstāvēja viedokli, ka ne uz vienu no attiecīgajiem uzņēmumiem neattiecas ievērojami zema naudas soda noteikšana atbilstoši paziņojuma par sadarbību C punktam, jo neviens no tiem neizpilda B punkta no b) līdz e) apakšpunktā minētos priekšnoteikumus, uz ko norāda C punkts (429. apsvērums).
127 No Lēmuma 423. līdz 425. apsvēruma izriet, kā uz to norāda prasītāji, nevienam to neapstrīdot, ka Komisija Lēmuma 423. apsvērumā minēto iemeslu dēļ netieši atzinusi, ka Sewon atbilst paziņojuma par sadarbību B punkta b), c) un e) priekšnoteikumiem. Šī paziņojuma C punktā paredzētais samazinājums prasītājiem ticis atteikts vienīgi tādēļ, ka Sewon sadarbība nav atbildusi paziņojuma par sadarbību B punkta d) apakšpunktam.
128 Šādi Komisijas minētie iemesli (Lēmuma 424. apsvērums) tomēr ir acīmredzamā pretrunā gan ar paziņojuma par sadarbību B punkta d) apakšpunkta tekstu, gan arī ar šī paziņojuma C punkta jēgu un mērķi.
129 Pirmais minētais iemesls – apstāklis, ka tad, kad Sewon uzsāka sadarbību, Komisijai jau bija iesniegta informācija, kas bija pietiekama, lai pierādītu aizliegtas vienošanās pastāvēšanas faktu no brīža, kad ADM iestājies tirgū, – neattaisno uzskatīt B punkta d) apakšpunkta priekšnoteikumu par neizpildītu un tādējādi piemērot paziņojuma par sadarbību C punktu.
130 Tiktāl no Lēmuma 423. apsvēruma izriet, kā Komisija pati uzskatīja, ka Sewon “kā pirmais aizliegtas vienošanās dalībnieks ir iesniedzis pilnīgus un izšķirošus pierādījumus par izmeklējamo pārkāpumu” un ka tā iesniegtie dokumenti saistībā ar pirmo aizliegtas vienošanās darbības laika posmu no 1990. līdz 1992. gadam ir bijuši “šī lēmuma izstrādē izmantotie galvenie pierādījumu avoti”. Savā atbildes rakstā Komisija atzīst, ka Sewon ir bijis pirmais, kas iesniedzis izšķirošus un pilnīgus datus par aizliegtas vienošanās ilgumu. Šādos apstākļos nevar noliegt to, ka Sewon Komisijai paziņojuma par sadarbību B punkta d) apakšpunkta nozīmē ir nodevis “visu noderīgo informāciju, kā arī rīcībā esošos dokumentus un pierādījumu līdzekļus par aizliegtu vienošanos”.
131 Ir jānorāda, ka Komisija savos rakstos ir mēģinājusi attaisnot savu pozīciju, pamatojoties uz paziņojuma par sadarbību C punkta otro priekšnoteikumu, saskaņā ar kuru ir nepieciešams tas, ka veiktās izmeklēšanas nav bijis pietiekams iemesls procesa saistībā ar lēmuma pieņemšanu uzsākšanai. Tāpat tā norāda, ka tās rīcībā Sewon sadarbības laikā jau bija Ajinomoto iesniegtā informācija par aizliegtas vienošanās pastāvēšanu laika posmā no 1992. līdz 1995. gadam, kas tai jau bija ļāvis uzsākt procedūru.
132 Šo argumentu Pirmās instances tiesa nevar ņemt vērā.
133 Lai gan Komisija Lēmumā balstās nevis uz šo otro priekšnoteikumu C punktā paziņojumā par sadarbību, bet gan tikai uz šī lēmuma B punkta d) apakšpunkta nepiemērojamību, uz ko norādīts C punktā, Sewon iesniegtā informācija par aizliegtas vienošanās iepriekšēju pastāvēšanu laika posmā no 1990. līdz 1992. gadam, pamatojoties uz kuru Komisija par šo nodarījuma laika posmu varēja uzsākt procesu pret Ajinomoto, Kyowa un pašu Sewon un līdz ar to būtiski palielināt šiem uzņēmumiem piespriesto naudas sodu pārkāpuma ilguma dēļ. Tā rezultātā pat, iztulkojot burtiski, būtu izpildīts C punkta priekšnoteikums saistībā ar neiespējamību uzsākt procedūru, pamatojoties uz pārbaudē iegūto informāciju, jo Komisija šeit nebija spējīga uzsākt procedūru pārkāpuma dēļ, kas izdarīts laika posmā no 1990. līdz 1992. gadam, pirms Sewon tai nebija iesniedzis visus esošos pierādījumus.
134 Arī otrajam minētajam iemeslam – apstāklim, ka Sewon norādījis uz noteiktām darbībām, saskaņā ar kurām norisinājās Komisijas pārbaudes ADM un Kyowa biroju telpās, – nav nozīmes gan, ņemot vērā paziņojuma par sadarbību B punkta d) apakšpunktu, gan arī atbilstoši šī paziņojuma C punktā ietvertajam otrajam priekšnoteikumam. B punkta d) apakšpunkta piemērojamība nav saistīta ar to, ka nav veiktas nekādas pārbaudes. Tieši C punkts attiecas uz gadījumu, ka tika veiktas pārbaudes uzņēmumos, kas ir aizliegtas vienošanās dalībnieki.
135 Visbeidzot ir jānoraida Lēmumā minētais pēdējais arguments par to, ka Sewon ir iesniedzis būtisku informācijas daļu informācijas pieprasījuma ietvaros atbilstoši Regulas Nr. 17 11. panta 1. punktam un tādēļ Sewon sadarbība nav bijusi pilnīgi brīvprātīga.
136 Komisija tiktāl atsaucas uz pastāvīgo judikatūru, saskaņā ar kuru līdzdalība izmeklēšanas procedūrā, kas nepārsniedz to, no kā izriet uzņēmumu pienākums atbilstoši Regulas Nr. 17 11. panta 4. un 5. punktam, neattaisno naudas soda samazinājumu (Pirmās instances tiesas 1992. gada 10. marta spriedums lietā T‑12/89, Solvay/Komisija, Recueil, I‑907. lpp., 341. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Cascades/Komisija, 260. punkts).
137 Saskaņā ar šo tiesu praksi tomēr naudas soda samazinājums ir attaisnojams, ja uzņēmums ir iesniedzis informāciju, kas būtiski pārsniedz to, ko Komisija var pieprasīt atbilstoši Regulas Nr. 17 11. pantam (skat. šajā sakarā iepriekš minēto spriedumu lietā Cascades/Komisija, 261. un 262. punkts).
138 Šeit pietiekami ir atzīt, ka Sewon iesniegtā informācija, ko tas norādījis savā atbildē, būtiski pārsniedza to, kas tam tika pieprasīta. Jo, kā Komisija to pati ir konstatējusi Lēmuma 172. apsvērumā, “Sewon tāpat iesniedza arī citu informāciju saistībā ar sanāksmēm, ko Komisija savā pieprasījumā nemaz nebija minējusi [un tas] turpināja iesniegt papildu informāciju”.
139 Turklāt fakts par atteikumu prasītājiem piemērot paziņojuma par sadarbību C punktā minētā naudas soda samazinājumu ar pamatojumu, ka pret tiem ir uzsākta informācijas pieprasījuma procedūra, ir pretrunā arī ar šī noteikuma priekšnoteikumiem.
140 Kā jau tika paskaidrots, C punkts paziņojumā par sadarbību ir attiecināms uz gadījumu, ka Komisija “uzņēmumos, kas ir aizliegtas vienošanās dalībnieki” atbilstoši Regulas Nr. 17 14. panta 3. punktam, “pamatojoties uz Lēmumu, ir uzsākusi izmeklēšanu”, kas nepieļauj procesa uzsākšanu. Šeit Komisija tajā laikā, kad norisinājās sadarbība ar Sewon, uzsāka divas izmeklēšanas uzņēmumos, proti, ADM un Kyowa, kas ir aizliegtas vienošanās dalībnieki (Lēmuma 168. apsvērums), kad tai, tikai pamatojoties uz to, nebija atļauts uzsākt procesu saistībā ar lēmuma pieņemšanu. Pēc šīm izmeklēšanām pirmsizmeklēšanas procedūra turpinājās, nosūtot informācijas pieprasījumu atbilstoši Regulas Nr. 17 11. pantam (Lēmuma 171. apsvērums). Turklāt ir jāatzīmē, ka nenorisinājās neviena izmeklēšana Sewon biroja telpās, kas, starp citu, neizslēdz paziņojuma par sadarbību C punkta piemērošanu, ja šāda izmeklēšana nav devusi pietiekamu pamatu uzsākt procesu saistībā ar lēmuma pieņemšanu.
141 Tas, ka Sewon ir nosūtīts informācijas pieprasījums atbilstoši Regulas Nr. 17 11. panta 1. punktam, tādējādi nav izšķirošs, lai atbilstoši C punktam paziņojumā par sadarbību izslēgtu ievērojami mazāku naudas soda samazinājumu par 50 % līdz 75 % no naudas soda summas, turklāt šāda veida pieprasījums ir mazāk nelabvēlīgs nekā izmeklēšana, pamatojoties uz lēmumu.
142 Šī interpretācija viennozīmīgi ir apstiprināta Pirmās instances tiesas 1998. gada 14. maija spriedumā lietā T‑352/94 Mo och Domsjö/Komisija (Recueil, II‑1989. lpp.), kurā Pirmās instances tiesa pēc norādījuma par to, ka Stora ir sniegusi informāciju, kas būtiski pārsniedza to, kas informācijas pieprasījuma ietvaros varēja tikt pieprasīts (sprieduma 401. punkts), paskaidroja, ka “Komisija, samazinot Stora piespriesto naudas sodu par divām trešdaļām, nav pārsniegusi tai naudas soda noteikšanā piešķirtās izvērtēšanas iespējas arī tad, ja Stora ar to sadarbojās tikai pēc tam, kad tā bija veikusi izmeklēšanas atbilstoši Regulas Nr. 17” 14. panta 3. punktam (sprieduma 402. punkts). Lai gan šis spriedums attiecas uz lēmumu, kas tika pieņemts pirms paziņojuma par sadarbību publicēšanas, tajā dotā interpretācija saglabā savu spēku arī, piemērojot šī paziņojuma C punktu.
143 Tādējādi Komisija ir pārkāpusi paziņojuma par sadarbību C punktā minētos noteikumus.
144 Tā rezultātā Tiesai savas neierobežotās kompetences ietvaros ir jālemj par prasītājiem pienākošo naudas soda samazinājumu atbilstoši paziņojuma par sadarbību C punktam. Komisija uztur prasību, ka samazinājums atbilstoši C punktam nekādā ziņā nebūtu bijis lielāks nekā atbilstoši šī paziņojuma D punktam nodrošinātais samazinājums 50 % apmērā.
145 Ir tomēr jānorāda, ka Sewon informācija ir bijusi izšķiroša, konstatējot pārkāpumu, kas veikts laika posmā no 1990. gada līdz 1992. gadam, un līdz ar to arī nosakot aizliegtas vienošanās pastāvēšanas ilgumu; tas attaisno naudas soda apmēra samazināšanu par 60 %.
Par aprēķina metodi un naudas soda galējo summu
146 Lēmumā Komisija attiecībā uz prasītājiem atzina divus atbildību mīkstinošus apstākļus, proti, pirmkārt, Sewon pasīvo lomu saistībā ar pārdošanas kvotām par 1995. gadu, kas bija par pamatu naudas soda samazinājumam šim uzņēmumam par 20 % pārkāpuma ilguma dēļ (365. apsvērums), un, otrkārt, pārkāpuma izbeigšanu pēc iestādes pirmās iejaukšanās (384. apsvērums), kas attaisno pirmā minētā summas samazinājuma pazemināšanu par 10 %.
147 Ir jākonstatē, ka pretēji nekā Cheil gadījumā Komisija abos iepriekš minētajos gadījumos samazinājumu atbildību mīkstinošu apstākļu dēļ nav piemērojusi noteiktajai naudas soda pamatsummai, kas aprēķināta atbilstoši pārkāpuma smagumam un ilgumam.
148 Pirmās instances tiesa ar 2002. gada 7. februāra rakstveida jautājumu starp citu Komisijai pieprasīja paskaidrot un pamatot naudas soda aprēķināšanas metodi.
149 Savā 2002. gada 27. februāra atbildē Komisija paskaidroja, ka pareizās metodes paaugstinājuma un samazinājuma aprēķināšanai, ar kuru palīdzību tiek ņemti vērā atbildību pastiprinoši un mīkstinoši apstākļi, būtība ir tāda, ka saistībā ar naudas soda pamatsummu tiek ņemts vērā potenciālais paaugstinājums vai samazinājums. Tāpat tā paskaidroja, ka savā Lēmumā nav sistemātiski ievērojusi šo aprēķinu metodi, it īpaši Ajinomoto un ADM gadījumā.
150 Prasītāji tiesas sēdē norādīja, ka tiem nav iebildumu attiecībā uz naudas soda aprēķināšanas metodi, kā to izklāstījusi Komisija.
151 Šajā sakarā ir svarīgi pieminēt, ka Komisija atbilstoši pamatnostādnēm pēc naudas soda pamatsummas noteikšanas, ievērojot pārkāpuma smagumu un ilgumu, paredz šīs summas paaugstinājumu un/vai samazinājumu atbildību pastiprinošu vai mīkstinošu apstākļu dēļ.
152 Ņemot vērā pamatnostādņu teksta redakciju, atbildību mīkstinošu vai pastiprinošu apstākļu dēļ noteiktie procentuālie paaugstinājumi vai samazinājumi ir jānosaka naudas soda pamatsummai, kas noteikta, pamatojoties uz pārkāpuma smagumu un ilgumu, nevis summai, kas izriet no pirmā paaugstinājuma vai samazinājuma pastiprinošu vai mīkstinošu apstākļu dēļ. Kā Komisija ir attiecīgi konstatējusi savā atbildē uz Pirmās instances tiesas rakstveida jautājumu, iepriekš aprakstītā metode naudas soda aprēķināšanai izriet no pamatnostādņu tekstuālās redakcijas un nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmumiem, kas bijuši viena un tā paša karteļa dalībnieki.
153 Tiesa, izvērtējot Sewon darbības saistībā ar nolīgumiem par pārdošanas apjomiem, ir pieņēmusi (iepriekš minētais 111. punkts), ka Sewon faktiski ir atturējies īstenot šos nolīgumus laika posmā no 1995. gada janvāra līdz jūnijam. Pēc tam, kad Tiesa konstatējusi, ka samazinājums, ko Komisija nodrošināja Sewon tā pasīvās lomas dēļ saistībā ar pārdošanas kvotām un prasītāju pieprasītais samazinājums nolīgumu neizpildes dēļ balstās uz vieniem un tiem pašiem apstākļiem, Tiesa uzskata (iepriekš, minētais 113. punkts) samazinājumu par 20 % pārkāpuma ilguma dēļ noteiktajam paaugstinājumam pēc sava apjoma par pilnībā samērīgu. Šis pēdējais samazinājums ir vienāds ar naudas soda pamatsummas samazinājumu (EUR 21 miljons) par 5,71 %.
154 Otrkārt, ir jāatzīmē, ka samazinājums par 10 %, ko Komisija noteikusi, pamatojoties uz pārkāpuma izdarīšanas izbeigšanu pēc pirmās iestādes iejaukšanās, summai, kas izriet no pirmā samazinājuma Sewon pasīvās lomas dēļ, tātad summai EUR 19,8 miljonu apmērā, ir vienāds ar pamata summas samazinājumu par 9,43 %, kas šādā apmērā patiešām ir samērīgs.
155 Tiesa tādējādi savas neierobežotās kompetences ietvaros uzskata par nepieciešamu papildus samazinājumam par 5,71 % noteikt iepriekš minēto samazinājumu par 9,43 %, kopā nosakot samazinājumu 15,14 % apmērā atbildību mīkstinošu apstākļu dēļ, kas nosakāms naudas soda pamatsummai un kas atbilst naudas sodam EUR 17 820 600 apmērā pirms paziņojuma par sadarbību piemērošanas.
156 Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ prasītājiem atbilstoši paziņojuma par sadarbību C punktam ir piešķirams summas EUR 17 820 600 samazinājums par 60 %, kas atbilst samazinājumam par EUR 10 692 360. Naudas soda galējā summa tādējādi prasītājiem nosakāma EUR 7 128 240 apmērā.
Par tiesāšanās izdevumiem
157 Saskaņā ar Pirmās instances tiesas reglamenta 87. panta 3. punktu Pirmās instances tiesa var nolemt, ka izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs. Šajā gadījumā prasītāji sedz paši savus tiesāšanās izdevumus, kā arī solidāri divas trešdaļas no Komisijas tiesāšanās izdevumiem.
Ar šādu pamatojumu,
PIRMĀS INSTANCES TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) Daesang Corp. un SewonEurope GmbH solidāri noteikt naudas sodu EUR 7 128 240 apmērā;
2) prasību pārējā daļā noraidīt;
3) Daesang Corp. un Sewon Europe GmbH sedz savus, kā arī solidāri divas trešdaļas no Komisijas tiesāšanās izdevumiem. Komisija sedz vienu trešdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2003. gada 9. jūlijā.
[Paraksti]
Satura rādītājs
Strīda pamata fakti
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
Juridiskais pamatojums
Par aprēķina metodi un naudas soda galējo summu
Par tiesāšanās izdevumiem