VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2014. gada 9. septembrī (*)
Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlots pildīts biskvīts – Spēkā neesamības pamats – Individuāla rakstura neesamība – Regulas (EK) Nr. 6/2002 4. un 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑494/12
Biscuits Poult SAS, Montobāna [Montauban] (Francija), ko pārstāv C. Chapoullié, advokāts,
apelācijas sūdzības iesniedzēja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Folliard-Monguiral, pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Banketbakkerij Merba BV, Osterhauta [Oosterhout] (Nīderlande), ko pārstāv M. Abello, advokāts,
par prasību par ITSB Apelāciju trešās padomes 2012. gada 2. augusta lēmumu lietā R 914/2011‑3 saistībā ar spēkā neesamības pasludināšanas procesu starp Banketbakkerij Merba BV un Biscuits Poult SAS.
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Papasavs [S. Papasavvas], tiesneši N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood] (referents) un E. Bieļūns [E. Bieliūnas],
sekretāre S. Kristensena [C. Kristensen], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 14. novembrī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 14. februārī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 12. februārī,
pēc tiesas sēdes 2014. gada 2. aprīlī
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2009. gada 25. martā prasītāja Biscuits Poult SAS saskaņā ar Padomes 2001. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Kopienas dizainparauga reģistrācijas pieteikumu.
2 Reģistrācijai pieteiktais dizainparaugs, kuru ir paredzēts attiecināt uz “biskvītiem”, ir attēlots šādi:
3 Apstrīdētais dizainparaugs tika reģistrēts ar numuru 1114292‑0001 un publicēts 2009. gada 22. aprīļa Kopienu Dizainparaugu Biļetenā Nr. 75/2009.
4 2010. gada 15. februārī persona, kas iestājusies lietā, Banketbakkerij Merba BV, ITSB iesniedza pieteikumu par apstrīdētā dizainparauga spēkā neesamības atzīšanu, pamatojoties uz Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Savā pieteikumā par spēkā neesamības pasludināšanu persona, kas iestājusies lietā, apgalvoja, ka apstrīdētajam dizainparaugam nav novitātes un individuālas būtības un ka tā izskatu nosaka tehniskā funkcija Regulas Nr. 6/2002 5., 6. un 8. panta nozīmē.
5 Lai pamatotu savu pieteikumu par spēkā neesamības pasludināšanu, persona, kas iestājusies lietā, saistībā ar apstrīdētā dizainparauga novitātes un individuālās būtības neesamību izvirza šādus agrākus dizainparaugus:
6 Ar 2011. gada 28. februāra lēmumu ITSB Anulēšanas nodaļa noraidīja pieteikumu par apstrīdētā dizainparauga pasludināšanu par spēkā neesošu.
7 2011. gada 22. aprīlī persona, kas iestājusies lietā, par Anulēšanas nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB.
8 Ar 2012. gada 2. augusta lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju trešā padome pasludināja par spēkā neesošu apstrīdēto dizainparaugu atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktam, jo šim dizainparaugam nav individuālās būtības minētas regulas 6. panta nozīmē.
9 Konkrētāk, Apelāciju padome vispirms norādīja, ka pildījuma kārta, kas biskvīta iekšienē iesmērēta visā tā garumā, nevarēja tikt ņemta vērā, lai izvērtētu apstrīdētā dizainparauga individuālo būtību, jo tā nav redzama parastas produkta izmantošanas laikā. Pēc tam Apelāciju padome uzskatīja, ka apstrīdētā dizainparauga ārējais aspekts ir tāds pats kā trīs pirmajiem agrākajiem dizainparaugiem, kas norādīti iepriekš 5. punktā. Visbeidzot, Apelāciju padome uzskatīja, ka apstrīdētais dizainparaugs informētam lietotājam, kurš regulāri piedāvā vai ēd šāda veida biskvītu, nerada atšķirīgu kopēju iespaidu no tā, kuru rada šie trīs agrākie dizainparaugi, ņemot vērā ļoti plašo rīcības brīvību, kas ir šāda veida produktu radītājam.
Lietas dalībnieku prasījumi
10 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt vai “vismaz grozīt” apstrīdēto lēmumu;
– apstiprināt Anulēšanas nodaļas lēmumu;
– noraidīt pieteikumu par spēkā neesamības pasludināšanu;
– piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– apstiprināt apstrīdēto lēmumu;
– pakārtoti, nosūtīt lietu atpakaļ apelāciju padomei, lai tā lemtu par apstrīdētā dizainparauga individuālo būtību, ņemot vērā visus agrākos dizainparaugus;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
13 Savas apelācijas sūdzības pamatojumam prasītāja būtībā izvirza vienu pamatu saistībā ar Regulas Nr. 6/2002 6. panta pārkāpumu.
14 Lai pamatotu šo pamatu, prasītāja apgalvo, ka apelāciju padome no apstrīdētā dizainparauga attēlojuma nepamatoti ir izslēgusi iekšējo aspektu un ka tā tādējādi nav konstatējusi tās atšķirības salīdzinājumā ar agrākajiem dizainparaugiem, kuras piešķir šim dizainparaugam individuālu būtību.
15 Prasītāja apgalvo, ko biskvīts nevar tikt uzskatīts par “kompleksu ražojumu” Regulas Nr. 6/2002 3. panta c) punkta nozīmē un ka līdz ar pildījums, kas iesmērēts biskvīta iekšienē visā tā garumā, nav šādas preces detaļa. Līdz ar to šīs regulas 4. panta 2. punkts neesot piemērojams šajā lietā.
16 Pakārtoti, prasītāja norāda, ka pildījums, kas iesmērēts biskvīta iekšienē visā tā garumā, ir redzams šī produkta parastās izmantošanas gaitā, jo tas tiek salauzts tā patērēšanas brīdī, kura ir tā parastā izmantošana. Turklāt šāda biskvīta attēlojums atspoguļo attiecīgās rūpniecības reklamēšanas veidus. Attiecīgā pildījuma aspekts tādēļ būtu bijis jāņem vērā, pat piemērojot Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punktu.
17 Tādējādi prasītāja apgalvo, ka, ņemot vērā visas apstrīdētā dizainparauga īpašības, tādas kā tā izskats, līnijas, kontūras, krāsas, kontrasts starp iekšējām un ārējām daļām, virsmas zeltainais raksturs, šokolādes gabaliņu skaits uz virsmas un tekstūra, Apelāciju padomei būtu bijis jāatzīst apstrīdētā dizainparauga individuālais raksturs salīdzinājumā ar trīs pirmajiem dizainparaugiem, kas attēloti iepriekš 5. punktā.
18 Šajā ziņā, kā izriet no Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punkta, “dizainparaugs” ir definēts kā “visa ražojuma vai tā daļas izskats, kas radies no paša ražojuma un/vai tā rotājumu iezīmēm, jo īpaši līnijām, kontūrām, krāsām, formas, virsmas struktūras un/vai materiāla”.
19 No tā izriet, ka “dizainparauga aizsardzība” Regulas Nr. 6/2002 4. panta 1. punkta nozīmē ietver produkta izskata aizsardzību, proti, atbilstoši šīs regulas 3. panta b) punktam rūpniecības vai amatnieka izstrādājuma vai tā daļas aizsardzību.
20 No Regulas Nr. 6/2002 preambulas 7., 12. un 14. panta, kuros ir norādīts uz dizainparauga aizsardzību, aizsardzības attiecināšanu vienīgi uz redzamajiem elementiem un iespaidu, kas radīts informētam lietotājam, kurš aplūko ražojumu, izriet, ka šī regula piešķir ekskluzīvu aizsardzību ražojumu vai ražojumu daļu redzamajām daļām, kuras līdz ar to var tikt reģistrētas kā dizainparaugi.
21 Šajā sakarā Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punktā ir paredzēts speciāls noteikums, kurš konkrēti attiecas uz dizainparaugiem, kas tieši piemēroti ražojumam vai iestrādāti ražojumā, – tie ir kompleksa ražojuma detaļa Regulas Nr. 6/2002 3. panta c) punkta nozīmē. Atbilstoši šim noteikumam šie dizainparaugi ir aizsargāti vienīgi tad, ja, pirmkārt, sastāvdaļa, kad tā ir iekļauta kompleksajā ražojumā, paliek redzama minētā ražojuma parastās izmantošanas laikā un, otrkārt, šīs sastāvdaļas redzamās iezīmes pašas par sevi atbilst novitātes un individuālas būtības prasībām.
22 Ņemot vērā to kompleksa ražojuma sastāvdaļu īpašo būtību Regulas Nr. 6/2002 3. panta c) punkta nozīmē, kuras var tikt ražotas un komercializētas atsevišķi no kompleksā ražojuma ražošanas un komercializēšanas, likumdevējam ir saprātīgi atzīt to iespēju tikt reģistrētām kā dizainparaugiem, bet ar nosacījumu, ka tās paliek redzamas pēc to iekļaušanas kompleksajā ražojumā, un vienīgi saistībā ar attiecīgo sastāvdaļu redzamajām daļām kompleksa ražojuma parastas izmantošanas gaitā, kā arī, ciktāl šīm sastāvdaļām piemīt novitāte un individuāla būtība.
23 Tādējādi ne Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. un 3. punkta mērķis, ne iedarbība nav vairot ražojuma aspektus, kas var būt dizainparaugi šīs regulas 3. panta a) punkta nozīmē, bet gan noteikt speciālu noteikumu, kas attiecināms uz konkrētu gadījumu.
24 Šajā lietā, kā ir izklāstīts apstrīdētā lēmuma 14. punktā, prasītāja apelāciju padomē ir atzinusi, ka mīkstais pildījums, kas iesmērēts biskvīta iekšienē visā tā garumā, kļūst redzams vienīgi tad, kad šis biskvīts tiek salauzts. Līdz ar to šāda īpašība neattiecas uz attiecīgā ražojuma izskatu.
25 Tādēļ ir jākonstatē, ka apelāciju padome pareizi ir piemērojusi Regulas Nr. 6/2002 3. un 6. pantu, apstrīdētā lēmuma 15. un 16. punktā secinot, ka mīkstais pildījums, kas iesmērēts biskvīta iekšienē visā tā garumā, nav redzams, jo biskvīts ir jāsalauž, lai kļūtu redzama tā iekšiene, līdz ar ko šī īpašība netika ņemta vērā, izvērtējot apstrīdētā dizainparauga individuālo būtību.
26 Turklāt, kā norāda ITSB un persona, kas iestājusies lietā, tam, ka attiecīgais ražojums, ja tas tiek salauzts patērēšanas nolūkos, varot atklāt apstrīdētajam dizainparaugam tuvu aspektu, nav nozīmes.
27 Šajā ziņā prasītājas arguments, saskaņā ar kuru mīkstais pildījums, kas iesmērēts biskvīta iekšienē visā tā garumā, kļūst redzams biskvīta “parastās izmantošanas” gaitā, proti, tā patērēšanas laikā, ir balstīts uz to, ka ir nepareizi saprasts Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. un 3. punkts, un līdz ar to šis arguments nav efektīvs. No šīm tiesību normām izriet, ka jēdziens “parasta izmantošana” ir atbilstošs vienīgi tad, ja ir jāizvērtē dizainparauga, kas iekļauts ražojumā, kurš ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa Regulas Nr. 6/2002 3. panta c) punkta nozīmē, aizsargājamais raksturs. Minētās regulas 4. panta 3. punktā turklāt ir precizēts, ka jēdziens “parastā izmantošana” ir definēts šī paša panta “2. punkta a) apakšpunkta nozīmē”.
28 Lietas dalībnieki vienprātīgi apgalvo, un dara to pamatoti, ka tāds biskvīts, kāds ir attēlots apstrīdētajā dizainparaugā, nav komplekss ražojums Regulas Nr. 6/2002 3. panta c) nozīmē, jo tas nesastāv no daudzām sastāvdaļām, kas var tikt pārvietotas, ļaujot to demontēt un atkārtoti samontēt. Līdz ar to apstrīdētā dizainparauga aizsargājamās īpašības ir definētas, norādot uz iepriekš 18.–20. punktā izklāstītajiem noteikumiem, kuri saistībā ar ražojumiem, kuri nav sastāvdaļas, kas apvienojamas kompleksā ražojumā tiesību normas, kas izklāstīta Regulas Nr. 6/2002 3. panta c) punktā, nozīmē, nenorāda uz jēdzienu “parastā izmantošana”, bet gan vienīgi uz ražojuma izskatu šīs regulas 3. panta a) punkta nozīmē.
29 Tādēļ Apelāciju padome, ne apstrīdētā lēmuma 13. un 16. punktā precizējot, ka ražojuma neredzamās īpašības, kas nav saistītas ar tā izskatu, nevar tikt ņemtas vērā, lai noteiktu, vai apstrīdētais dizainparaugs var tikt aizsargāts, ne arī apstrīdētā lēmuma 17. punktā secinot, ka “biskvīta iekšienē ietvertais pildījums atbilstoši dizainparauga attēlojumam nav jāņem vērā, izvērtējot dizainparauga individuālo būtību”, nav pieļāvusi kļūdu.
30 Turklāt, tā kā noteikums, kas specifiski attiecas uz sastāvdaļām, kuras ir paredzēts iekļaut kompleksā ražojumā, un kurš ir noteikts Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. un 3. punktā (skat. iepriekš 21.–23. punktu), ir principa, kas iepriekš izklāstīts 18.–20. punktā, pielāgojums saistībā ar īpašu jomu, par kuru nav runas šajā lietā, un tam nav ne mērķa, ne iedarbības grozīt nosacījumu, kas saistīts ar dizainparaugā attēlotā ražojuma aspektu redzamību, tas, ka apstrīdētā lēmuma 13. un 16. punktā ir norādīts uz šo tiesību normu, nevar padarīt spēkā neesošu argumentāciju, kas izklāstīta šī paša lēmuma 13.–17. punktā.
31 Līdz ar to neviens no prasītājas argumentiem, kas izklāstīti iepriekš 15. un 16. punktā, nav tāds, ar kuru varētu tikt atspēkota apstrīdētā lēmuma pamatotība. Turklāt, tā kā vienīgi ražojuma, kurš attēlots apstrīdētajā dizainparaugā, redzamie aspekti var tikt ņemti vērā, lai izvērtētu individuālo būtību (skat. iepriekš 25.–30. punktu), prasītājas argumenti saistībā ar šo vērtējumu (skat. iepriekš 17. punktu) ir jānoraida.
32 Ņemot vērā apstrīdētā lēmuma 30. punktā konstatēto plašo rīcības brīvību, kas ir šāda veida produktu radītājam un kuru turklāt prasītāja nav atspēkojusi, ir jāapstiprina Apelāciju padomes vērtējums šajā sakarā.
33 Konkrētāk, kā Apelāciju padome konstatējusi apstrīdētā lēmuma 21.–24. punktā, biskvīta ārpuses neregulārā un raupjā virsma, tā dzeltenīgā krāsa, apaļā forma un šokolādes gabaliņu esamība ir kopīgas pretnostatīto dizainparauga īpašības, kas nosaka kopējo iespaidu attiecībā uz informētu lietotāju, līdz ar ko apstrīdētais dizainparaugs nevar tikt uzskatīts par tādu, kam ir individuāla būtība.
34 Apstrīdētā dizainparauga plakanākā virsma salīdzinājumā ar pirmo un trešo dizainparaugu, kas attēloti iepriekš 5. punktā, kā arī atšķirības saistībā ar šokolādes gabaliņu, kas attēloti uz katra no šiem dizainparaugiem un apstrīdētā dizainparauga, skaitu, atšķirības to konkrētajos lielumos un to nedaudz izvirzītais raksturs nesniedz apstrīdētajam dizainparaugam individuālu būtību. Ņemot vērā attiecīgās jomas radītāja plašo rīcības brīvību, šīs atšķirības informētam lietotājam, kā tas definēts apstrīdētā lēmuma 28. punktā, nevar radīt atšķirīgu kopējo iespaidu par labu apstrīdētajam dizainparaugam.
35 Līdz ar to Apelāciju padome, nepieļaujot kļūdu, apstrīdētā lēmuma 31. punktā ir konstatējusi, ka apstrīdētais dizainparaugs ir jāpasludina par spēkā neesošu saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo tam nav individuālas būtības minētās regulas 6. panta nozīmē.
36 Tādēļ prasība, nepastāvot nepieciešamībai lemt par prasījumu otrās daļas un prasības pieteikuma pielikuma, kuru iesniegusi prasītāja un kuru apstrīdējis ITSB, pieņemamību, ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
37 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums nav labvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Biscuits Poult SAS sedz savus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) un Banketbakkerij Merba BV tiesāšanās izdevumus.
Papasavvas | Forwood | Bieliūnas |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2014. gada 9. septembrī.
[Paraksti]