Apelācijas sūdzība, ko 2024. gada 17. janvārī OA iesniedza par Vispārējās tiesas (desmitā palāta) 2023. gada 8. novembra spriedumu lietā T-39/22, OA/Parlaments

(Lieta C-32/24 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: OA (pārstāvji: G. Rossi, F. Regaldo, avvocati)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

apmierināt apelācijas sūdzību;

atcelt pārsūdzēto spriedumu un sekojoši

atcelt abus apstrīdētos lēmumus (izņemot otro apstrīdēto lēmumu daļā, kurā atbildētājs apmierinājis sūdzību par pensionēšanās vecumu);

ja Tiesa neatceltu apstrīdētos lēmumus, apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdz Tiesu piespriest atbildētājam kompensēt zaudējumus, kas izraisīti apelācijas sūdzības iesniedzējam, par summu, ko nosaka pēc pieteikuma Vispārējā tiesā 74. punktā norādītās formulas, vai jebkādu citu summu, kuru Tiesa atzīst par atbilstošu un taisnīgu;

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa esot būtiski nepareizi interpretējusi apelācijas sūdzības iesniedzēja sesto prasības pamatu, jo apelācijas sūdzības iesniedzējs neesot prasījis, lai viņa pensija tiktu “aprēķināta, ievērojot vidējo atalgojumu, kāds ir saņemts visas karjeras laikā”. Patiesībā apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdzis, lai piemēro “pro rata 1 aprēķinu”, kas noteikts Civildienesta noteikumu 77. pantā.

Apgalvojot, ka Civildienesta noteikumu 77. pants esot piemērojams tikai ierēdņiem un citiem darbiniekiem un nevis akreditētiem deputātu palīgiem, Vispārējā tiesa esot prettiesiski diskriminējusi pēdējos minētos.

Vispārējā tiesa neesot ievērojusi, ka Civildienesta noteikumu 77. panta 3. punkts ir piemērojams atalgojuma svārstību gadījumā.

Vispārējā tiesa, vienādi attiecoties pret ierēdņiem, kuru atalgojums ir lineāri progresējis, un akreditēto deputātu palīgiem, kuru atalgojums nav progresējis, situāciju, esot pārkāpusi diskriminācijas aizlieguma principu.

Vispārējā tiesa, piekrītot, ka ES iestāde var nolemt, ka darbinieka pensiju var aprēķināt pēc pro rata kritērija, kā noteikts ES tiesībās, un tad pilnībā neņemt vērā šo metodi, nopietni apdraud tiesiskās paļāvības aizsardzības principa piemērošanu ES tiesībās.

____________