VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (apelācijas palāta)

2014. gada 7. oktobrī

Lieta T‑59/13 P

BT

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Civildienests – Līgumdarbinieki – Darba līguma nepagarināšana – Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pants

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 3. decembra rīkojumu BT/Komisija (F‑45/12, Krājums‑CDL, EU:F:2012:168), kurā lūgts atcelt šo rīkojumu

Nolēmums      Apelācijas sūdzību noraidīt. BT sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas Eiropas Komisijai radušies šajā tiesvedībā.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Savienības tiesas kompetence – Robežas – Aizliegums pārsniegt prasījuma robežas

2.      Tiesvedība – Lēmums, kas pieņemts ar motivētu rīkojumu – Iespēja lemt bez mutvārdu procesa – Tiesību uz aizstāvību pārkāpums – Neesamība – Apstrīdēšana – Nosacījumi – Pienākums apstrīdēt Civildienesta tiesas veiktu šo nosacījumu vērtējumu

(Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pants)

1.      Tā kā Savienības tiesa, kam ir iesniegta prasība atcelt tiesību aktu, nedrīkst pārsniegt prasījuma robežas, tā nav tiesīga nedz pārdefinēt prasības galveno priekšmetu, nedz arī pēc savas ierosmes izvirzīt pamatu, izņemot īpašus gadījumus, kad sabiedrības intereses liek tai iejaukties.

(skat. 22. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: spriedumi, 2008. gada 18. decembris, Beļģija un Komisija/Genette, T‑90/07 P un T‑99/07 P, Krājums, EU:T:2008:605, 72.–75. punkts, un 2009. gada 5. oktobris, Komisija/Roodhuijzen, T‑58/08 P, Krājums, EU:T:2009:385, 34. punkts.

2.      Pati Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pantā paredzētās procedūras – kas ļauj lemt bez tiesas sēdes, izdodot rīkojumu, – piemērošana neaizskar tiesības uz likumīgu un efektīvu tiesas aizsardzību, jo šī tiesību norma ir piemērojama tikai attiecībā uz lietām, kurās Civildienesta tiesas kompetencē acīmredzami nav izskatīt attiecīgo prasību vai atsevišķus tās prasījumus, vai ja prasība pilnībā vai daļēji ir acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami juridiski nepamatota.

Šajā procedūrā Civildienesta tiesai nav pienākuma brīdināt prasības iesniedzēju, ka tā prasības pieteikums ir acīmredzami nepieņemams, tāpat tai nav pienākuma atļaut otrreizēju procesuālo rakstu apmaiņu. Turklāt no paša šī panta formulējuma izriet, ka tiesas sēdes rīkošana noteikti nav prasītāju tiesības, no kurām nevarētu atkāpties.

Ja prasītājs uzskata, ka Civildienesta tiesa nav pareizi piemērojusi šo pantu, tad tam ir jāapstrīd pirmās instances tiesas vērtējums par nosacījumiem, kuri ir izvirzīti šīs tiesību normas piemērošanai.

(skat. 28., 29., 32.–36. un 38. punktu)

Atsauces

Tiesa: rīkojumi, 1999. gada 8. jūlijs, Goldstein/Komisija, C‑199/98 P, Krājums, EU:C:1999:379, 18. punkts; 2005. gada 3. jūnijs, Killinger/Vācija u.c., C‑396/03 P, Krājums, EU:C:2005:355, 9. punkts, un 2009. gada 19. februāris, Gorostiaga Atxalandabaso/Parlaments, C‑308/07 P, Krājums, EU:C:2009:103, 36. punkts.

Vispārējā tiesa: spriedums, 2008. gada 8. septembris, Kerstens/Komisija, T‑222/07 P, Krājums‑CDL, EU:T:2008:314, 33. punkts, un rīkojums, 2010. gada 16. decembris, Meister/ITSB, T‑48/10 P, Krājums‑CDL, EU:T:2010:542, 29. punkts.