VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2010. gada 15. jūnijā (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums – Zeķes purngala oranža nokrāsa – Absolūts atteikuma pamatojums – Atšķirtspējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
Lieta T‑547/08
X Technology Swiss GmbH, Volerava [Wollerau] (Šveice), ko pārstāv A. Herbercs [A. Herbertz] un R. Jungs [R. Jung], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv K. Jeneveina [C. Jenewein] un G. Šneiders [G. Schneider], pārstāvji,
atbildētājs,
par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 6. oktobra lēmumu lietā R 846/2008‑4 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt apzīmējumu, ko veido zeķes purngala oranža nokrāsa, kā Kopienas preču zīmi.
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikānova [I. Pelikánová] (referente), tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe] un S. Soldevila Fragoso [S. Soldevila Fragoso],
sekretārs N. Rozners [N. Rosner], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas [tagad – Vispārējā tiesa] kancelejā iesniegts 2008. gada 12. decembrī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 17. martā,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 5. maijā,
ņemot vērā atbildes uz repliku rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 26. jūnijā,
pēc 2010. gada 26. janvāra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Prasītāja X Technology Swiss GmbH 2007. gada 13. janvārī Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme, kuru prasītāja ir apzīmējusi “Cita preču zīme – Pozīcijas preču zīme”, “oranžā (Pantone 16 1359 TPX)” krāsā ir attēlota tālāk:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 25. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “apģērbi, proti, zeķu izstrādājumi, zeķes un garās zeķes”.
4 Preču zīmes reģistrācijas pieteikumam bija pievienots šāds apraksts:
“Pozīcijas preču zīmi raksturo oranža krāsa – nokrāsa “Pantone 16‑1359 TPX” – vāciņa, kas sedz katra zeķu izstrādājuma purngalu, formā. Tas neaptver purngalu pilnībā; tas nosaka robežlīniju, kas pretskatā un sānskatā izskatās pietiekami horizontāla. Preču zīmes nokrāsa vienmēr krasi kontrastē ar pārējo zeķu izstrādājuma daļu un vienmēr atrodas vienā un tajā pašā vietā.”
5 Pārbaudītājs 2008. gada 24. aprīlī noraidīja preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz to, ka tas neatbilst Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts) noteikumiem. Prasītāja 2008. gada 30. maijā iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par pārbaudītāja lēmumu.
6 Ar 2008. gada 6. oktobra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju ceturtā padome noraidīja apelācijas sūdzību.
7 Vispirms Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes apraksts nav pieņemams, jo tajā ir atsauce uz kontrastu starp purngala krāsu un pārējās zeķes daļas krāsu. Šāds apraksts nav pietiekami konkrēts, jo tajā nav identificētas visas preču zīmes krāsas. Apelāciju padome ir piebildusi, ka piemērojamajā tiesiskajā regulējumā nav paredzēta kategorija “pozīcijas preču zīmes”. Līdz ar to tā ir uzskatījusi, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir trīsdimensiju vai grafiska preču zīme, kurā precīzi attēlots ražojums un kuru veido baltās zeķes purngala oranža nokrāsa.
8 Turpinājumā Apelāciju padome norādīja, ka preces, uz kurām attiecas reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ir paredzētas visiem gala patērētajiem, ņemot vērā, ka runa ir par plašpatēriņa precēm, kas drīzāk attiecas uz zemu cenu segmentu. Apelāciju padome uzskata, ka konkrētā sabiedrības daļa pievērš tikai vāju uzmanību šādām precēm.
9 Visbeidzot Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka konkrētā sabiedrības daļa uztvers reģistrācijai pieteikto preču zīmi kā ražojuma attēlojumu, ko nosaka estētiskie vai funkcionālie aspekti. Šajā sakarā tā ir norādījusi, pirmkārt, uz zeķu dizaina daudzveidību, otrkārt, ka noteiktas zeķu daļas bieži vien tiek nokrāsotas, tostarp oranžā krāsā, treškārt, ka purngala nokrāsošana var liecināt par funkcionālā elementa esamību, piemēram, par pastiprinājumu, un, ceturtkārt, ka konkrētā sabiedrības daļa nav pieradusi uztvert zeķes purngala nokrāsu kā norādi uz komerciālo izcelsmi. Līdz ar to Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
Lietas dalībnieku prasījumi
10 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
12 Prasītāja izvirza vienīgo pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Vienīgo pamatu veido divas daļas, kas saistītas, pirmkārt, ar kļūdu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes kvalificēšanā un, otrkārt, ar kļūdu vērtējumā attiecībā uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju.
13 ITSB apstrīd prasītājas argumentu pamatotību.
Par vienīgā pamata pirmo daļu, kas saistīta ar kļūdu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes kvalificēšanā
Lietas dalībnieku argumenti
14 Prasītāja apgalvo, ka “pozīcijas preču zīmes” veido īpašu preču zīmju kategoriju, lai gan tā nav skaidri paredzēta tiesību aktos. “Pozīcijas preču zīmes” aizsardzības priekšmets esot divdimensiju vai trīsdimensiju apzīmējums, kas noteiktā veidā un precīzi izvietots uz ražojuma virsmas vai tās daļas. “Pozīcijas preču zīmes” piešķirtā aizsardzība attiecoties tikai uz tās konkrētu izmantošanu attiecīgajās precēs.
15 Līdz ar to prasītāja uzskata, ka judikatūrai, kas attiecas uz trīsdimensiju preču zīmēm, neesot nozīmes aplūkojamajā lietā, jo reģistrācijai pieteiktā preču zīme attiecoties nevis uz zeķes formu vai uz kādām citām tās īpašībām, bet gan uz konkrētā apzīmējuma, ko veido noteikta nokrāsa, izvietošanu uz precīzi noteiktās preces virsmas daļas.
16 Prasītāja piebilst, ka vairākos agrāk pieņemtajos lēmumos ITSB esot atzinusi, ka “pozīcijas preču zīmes” var reģistrēt kā preču zīmes.
17 ITSB apstrīd prasītājas argumentu pamatotību saistībā ar judikatūras, kas attiecas uz trīsdimensiju preču zīmēm, piemērojamību aplūkojamajā gadījumā.
Vispārējās tiesas vērtējums
18 Vispirms ir jānorāda, ka gan visos savos procesuālajos rakstos, gan tiesas sēdē prasītāja ir apstiprinājusi, ka tās reģistrācijas pieteikums attiecas tikai uz zeķu izstrādājuma purngala nokrāsošanu “oranžā (Pantone 16‑1359 TPX) krāsā”, kā attēlots šā sprieduma 2. punktā, izslēdzot visas pārējās attiecīgās preces daļas. Šādi definēto preču zīmi tā kvalificē kā “pozīcijas preču zīmi”.
19 Saistībā ar šo kvalifikāciju ir jānorāda, ka ne Regulā Nr. 40/94, ne arī Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulā (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), nav norādes uz “pozīcijas preču zīmēm” kā īpašu preču zīmju kategoriju. Tomēr, tā kā Regulas Nr. 40/94 4. pantā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 4. pants) nav sniegts izsmeļošs apzīmējumu, kas var veidot Kopienas preču zīmes, saraksts, minētajam apstāklim nav nozīmes saistībā ar “pozīcijas preču zīmju” reģistrējamību.
20 Turklāt “pozīcijas preču zīmes” ir līdzīgas grafisko un trīsdimensiju preču zīmju kategorijām, jo ar tām ir paredzēts piemērot grafiskus vai trīsdimensiju elementus uz preces virsmas.
21 Tomēr “pozīcijas preču zīmes” kvalificēšanai par grafisku vai trīsdimensiju preču zīmi vai par īpašu preču zīmju kategoriju nav nozīmes saistībā ar tās atšķirtspējas novērtējumu.
22 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu nereģistrē preču zīmes, kam nav atšķirtspējas.
23 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru preču zīmes atšķirtspēja minētā panta izpratnē nozīmē, ka šī preču zīme ļauj identificēt preci, attiecībā uz kuru pieteikta reģistrācija, kā tādu, kas nāk no konkrēta uzņēmuma, un tādējādi atšķirt šo preci no citu uzņēmumu precēm (Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums apvienotajās lietās C‑473/01 P un C‑474/01 P Procter & Gamble/ITSB, Recueil, I‑5173. lpp., 32. punkts, un 2004. gada 21. oktobra spriedums lietā C‑64/02 P ITSB/Erpo Möbelwerk, Krājums, I‑10031. lpp., 42. punkts).
24 Šī atšķirtspēja ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem pieteikta reģistrācija, un otrkārt, saistībā ar to, kā tos uztver konkrētā sabiedrības daļa (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās Procter & Gamble/ITSB, 33. punkts, un 2006. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑25/05 P Storck/ITSB, Krājums, I‑5719. lpp., 25. punkts).
25 Konkrētās sabiedrības daļas uztveri var ietekmēt reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma raksturs. Tādējādi, tā kā vidusmēra patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču komerciālo izcelsmi, pamatojoties uz apzīmējumiem, kas jaucas ar šo pašu preču izskatu, šādiem apzīmējumiem ir atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē tikai tad, ja tie būtiski atšķiras no nozarē pastāvošas normas vai ieražas (šajā ziņā skat. Tiesas 2004. gada 7. oktobra spriedumu lietā C‑136/02 P Mag Instrument/ITSB, Krājums, I‑9165. lpp., 30. un 31. punkts; 2006. gada 12. janvāra spriedumu lietā C‑173/04 P Deutsche SiSi‑Werke/ITSB, Krājums, I‑551. lpp., 28. un 31. punkts, un 2007. gada 4. oktobra spriedumu lietā C‑144/06 P Henkel/ITSB, Krājums, I‑8109. lpp., 36. un 37. punkts).
26 Elements, kas ir izšķirošs saistībā ar jautājumu par šā sprieduma 25. punktā minētās judikatūras piemērojamību, ir nevis attiecīgā apzīmējuma kvalificēšana par grafisku, trīsdimensiju vai cita veida apzīmējumu, bet apstāklis, ka apzīmējums jaucas ar apzīmētās preces izskatu. Tādējādi šis kritērijs ir bijis piemērots ne tikai trīsdimensiju preču zīmēm (iepriekš minētie spriedumi apvienotajās lietās Procter & Gamble/ITSB, lietā Mag Instrument/ITSB un lietā Deutsche SiSi‑Werke/ITSB), bet arī grafiskajām preču zīmēm, ko veido apzīmētās preces divdimensiju attēls (iepriekš minētais 2006. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑25/05 P Storck/ITSB un iepriekš minētais spriedums lietā Henkel/ITSB), vai arī apzīmējumam, ko veido uz preces virsmas izveidots raksts (Tiesas 2004. gada 28. jūnija rīkojums lietā C‑445/02 P Glaverbel/ITSB, Krājums, I‑6267. lpp.). Tāpat judikatūrā tiek uzskatīts, ka raksturīga atšķirtspēja krāsām un to abstraktiem sastatījumiem var būt tikai izņēmuma gadījumos, ņemot vērā, ka tie jaucas ar apzīmēto preču izskatu un ka tos parasti neizmanto kā komerciālās izcelsmes identifikācijas līdzekļus (šajā ziņā skat. Tiesas 2003. gada 6. maija spriedumu lietā C‑104/01 Libertel, Recueil, I‑3793. lpp., 65. un 66. punkts, un 2004. gada 24. jūnija spriedumu lietā C‑49/02 Heidelberger Bauchemie, Krājums, I‑6129. lpp., 39. punkts).
27 Šajos apstākļos ir jāpārbauda, vai reģistrācijai pieteiktā preču zīme jaucas ar apzīmētās preces izskatu vai – gluži otrādi – tā no šā izskata ir neatkarīga.
28 Atbilstoši prasītājas sniegtajai informācijai reģistrācijai pieteiktās preču zīmes mērķis ir aizsargāt īpašu apzīmējumu, kas izvietots konkrētajā apzīmētās preces virsmas daļā. Tātad reģistrācijai pieteikto preču zīmi nevar nodalīt no šī preces daļas formas, proti, no zeķu izstrādājuma purngala formas. Tādējādi ir jāuzskata, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme jaucas ar apzīmētās preces izskatu un līdz ar to ir piemērojama šā sprieduma 25. punktā minētā judikatūra (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2009. gada 14. septembra spriedumu lietā T‑152/07 Lange Uhren/ITSB (Ģeometriskas figūras uz rokas pulksteņa ciparnīcas), Krājums, I‑0000. lpp., 74.–83. punkts).
29 Attiecībā uz prasītājas argumentu par agrākiem ITSB lēmumiem ir jāatgādina, ka apelāciju padomju lēmumu tiesiskums ir jāizvērtē vienīgi uz Regulas Nr. 40/94 pamata, kā to interpretē Kopienu tiesas, nevis uz šo apelāciju padomju agrākas lēmumu pieņemšanas prakses pamata (Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑106/00 Streamserve/ITSB (“STREAMSERVE”), Recueil, II‑723. lpp., 66. punkts). Katrā ziņā ir jākonstatē, ka prasītājas minētajos lēmumos ITSB apelāciju padomes piemēroja attiecīgajām preču zīmēm judikatūru, kas attiecas uz apzīmējumiem, kuri jaucas ar to apzīmēto preču izskatu.
30 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāatzīst, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, apstrīdētajā lēmumā piemērojot reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei to pašu judikatūru. Līdz ar to vienīgā pamata pirmā daļa ir jānoraida.
Par vienīgā pamata otro daļu, kas saistīta ar kļūdu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas novērtējumā
Lietas dalībnieku argumenti
31 Prasītāja norāda, ka attiecīgās preces neesot lētas preces, jo tā ražo tā sauktās “tehniskās” vai “funkcionālās” zeķes, kas ir augstākā cenu segmentā, proti, par cenu no EUR 10 līdz 20. Līdz ar to nevarot uzskatīt, ka konkrētā sabiedrības daļa pievērš tikai vāju uzmanību šo preču iegādei, it īpaši tāpēc, ka judikatūrā esot atzīts, ka šī pati sabiedrības daļa pievērš īpašu uzmanību apģērbu preču zīmēm.
32 Saistībā ar to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver reģistrācijai pieteikto preču zīmi, prasītāja vispirms norāda, ka saskaņā ar judikatūru tas vien, ka apzīmējumu uztver arī – bet ne tikai – kā dekoratīvu elementu, neesot šķērslis to aizsargāt kā preču zīmi.
33 Prasītāja piebilst, ka, lai gan zeķu izstrādājumu nozarei ir raksturīga liela dizainu un krāsu daudzveidība, tas tā nav attiecībā uz aplūkojamo “tehnisko” vai “funkcionālo” zeķu purngalu nokrāsošanu. Katrā ziņā prasītāja uzskata, ka dizainu vai krāsu daudzveidība nevarot būt šķērslis preču zīmes reģistrācijai, ņemot vērā modes nozares nepārtrauktu attīstību, kas nozīmētu, ka tiktu noraidītas faktiski visas jaunās preču zīmes.
34 Turklāt – tāpat kā apavu tirgū – konkrētā sabiedrības daļa esot pieradusi, ka “tehnisko” zeķu komerciāla izcelsme tiek apzīmēta ar noteiktu grafisku elementu, ko veido labi redzamās līnijas, joslas vai ģeometriskas formas, kuras tiek izvietotas uz preces, vai tās noteiktu daļu nokrāsa. Šajā sakarā prasītāja precizē, ka procesā ITSB tā bija norādījusi uz cita uzņēmuma, kas arī tirgo zeķes ar nokrāsotu purngalu, precēm tikai tādēļ, lai pierādītu šo apstākli.
35 Turklāt, pat ja pieņemtu, ka konkrētā sabiedrības daļa nav pieradusi pie šā sprieduma 34. punktā minētā attiecīgo preču komerciālās izcelsmes norādīšanas veida, preču zīmes izvietošana uz kādas preču zīmes daļas, kas līdz šim nav bijusi izmantota šim mērķim, principā esot piemērota komerciālās izcelsmes norādīšanai. Šajā sakarā prasītāja uzsver, ka sporta izstrādājumu jomā ražotāji ir pieraduši izvietot preču zīmes visdažādākajās vietās.
36 Prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome turklāt nav izskatījusi apstākli, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē bija paredzēta precīzi noteiktā nokrāsa, lai gan šim apstāklim ir nozīme, kā tas izriet no agrāka ITSB Apelāciju pirmās padomes lēmuma. Šajā sakarā prasītāja uzsver, ka tā acīmredzot esot pirmais uzņēmums, kas ir nokrāsojis zeķes ar konkrēto nokrāsu, un ka šī īpatnība tai tostarp ļāvusi kļūt par vienu no līderiem augstākās kvalitātes tehnisko zeķu tirgū.
37 Turklāt prasītāja precizē, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izvietojumu, formu un krāsu nenosaka kādi tehniski vai funkcionāli ierobežojumi. Šajā sakarā Apelāciju padomes argumentācija attiecībā uz zeķu purngalu lielo nodilumu ir pilnīgi neloģiska.
38 Tiesas sēdē prasītāja ir norādījusi arī, ka risks, ka apzīmējums tiks nekavējoties nelikumīgi izmantots, padara neiespējamu Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts) izmantošanu. Līdz ar to prasītāja uzskata, ka būtu jāatļauj reģistrēt jaunās preču zīmju formas.
39 ITSB apstrīd prasītājas argumentu pamatotību.
Vispārējās tiesas vērtējums
40 Argumenti, ko prasītāja izvirzījusi tās vienīgā pamata otrās daļas ietvaros, ir jāizskata, ņemot vērā šā sprieduma 22.–25. punktā izklāstītos principus.
41 Vispirms ir jākonstatē, ka starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, – kā Apelāciju padome ir pareizi norādījusi apstrīdētā lēmuma 23. punktā – ka konkrēto sabiedrības daļu veido visi gala patērētāji.
42 Attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmeni ir jānorāda, ka ITSB, novērtējot apzīmējuma reģistrējamību, var ņemt vērā tikai tādu preču sarakstu, kāds izriet no attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma, ievērojot iespējamus grozījumus pieteikumā (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 13. aprīļa spriedumu lietā T‑286/03 Gillette/ITSB – Wilkinson Sword (“RIGHT GUARD XTREME sport”), Krājumā nav publicēts, 33. punkts). Aplūkojamajā lietā preču zīmes reģistrācijai pieteikumā paredzēto preču sarakstā ir minēti “apģērbi, proti, zeķu izstrādājumi, zeķes un garās zeķes”, nesniedzot nekādus citus precizējumus. Līdz ar to prasītājas argumentiem par tās preču “tehnisko” vai “funkcionālo” raksturu un par to, ka šādu preču pārdošanas cena ir augstāka, nav nozīmes.
43 Turklāt ir jānorāda, ka Apelāciju padome, apstrīdētā lēmuma 23. punktā secinot, ka, tā kā zeķes ir plašpatēriņa preces, kas drīzāk attiecas uz zemu cenu segmentu, konkrētā sabiedrības daļa tām pievērš drīzāk vāju uzmanību, savu vērtējumu ir balstījusi uz faktiem, kuri radušies no praktiskās pieredzes, kas vispārīgi iegūta no plaša patēriņa preču tirdzniecības, un kuri ir zināmi visiem, un ir īpaši zināmi šo preču patērētājiem. Tiktāl, ciktāl prasītāja pretēji Apelāciju padomes vērtējumam, kas balstīts uz minēto pieredzi, apgalvo, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piemīt atšķirtspēja, pašai prasītājai ir jāiesniedz konkrēta un pamatota informācija, lai pierādītu, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piemīt atšķirtspēja, jo prasītājai ir daudz labākas iespējas to izdarīt, ņemot vērā, ka tā ļoti labi pārzina tirgu (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedumu lietā T‑129/04 Develey/ITSB (Plastmasas pudeles forma), Krājums, II‑811. lpp., 19. un 21. punkts un tajos minētā judikatūra).
44 Šajā sakarā prasītāja tikai norāda, ka judikatūrā esot atzīts, ka konkrētā sabiedrības daļa pievērš īpašu uzmanību apģērbu preču zīmēm. Pirmkārt, prasītāja nav pamatojusi šo apgalvojumu, kas pēc būtības ir faktisks. Otrkārt, katrā ziņā ir jāatzīst, ka patērētājs parasti ir uzmanīgs, izvēloties noteiktus apģērbu izstrādājumus, kā arī noteiktus apavus, jo tas vēlas pirms iegādes pārbaudīt, vai piedāvātā prece atbilst tam, ko tas gaidījis – gan no funkcionāla viedokļa, gan no estētiska viedokļa. Tomēr šis konstatējums nav piemērojams zeķu izstrādājumiem, kurus parasti nepielaiko pirms iegādes.
45 Šajos apstākļos Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, konstatējot, ka konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmenis ir drīzāk vājš.
46 Attiecībā uz to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver reģistrācijai pieteikto preču zīmi, Apelāciju padome ir norādījusi, ka zeķu izstrādājuma purngala nokrāsa tiks uztverta vai nu kā dekoratīvs elements, vai arī kā funkcionāls elements, kas saistīts ar purngala pastiprināšanu. Vispirms ir jāizskata prasītājas argumenti par to, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme tiek uztverta kā dekoratīvs elements.
47 Šajā sakarā atbilstošie Apelāciju padomes argumenti, kas norādīti apstrīdētā lēmuma 25.–27. un 31. punktā un īsumā izklāstīti šā sprieduma 9. punktā, ir balstīti uz praktisko pieredzi, kura vispārīgi iegūta no plaša patēriņa preču tirdzniecības, kas nozīmē, ka pašai prasītājai ir jāiesniedz konkrēta un pamatota informācija, lai apstrīdētu attiecīgo konstatējumu pamatotību.
48 Vispirms prasītāja apstrīd lielā skaita dizainu esamību attiecībā uz tā saukto “tehnisko” vai “funkcionālo” zeķu purngalu nokrāsošanu. Kā minēts šā sprieduma 42. punktā, prasītāja ir pieļāvusi kļūdu, norādot tikai uz šīm preču kategorijām, jo reģistrācijai pieteikto preču sarakstā ir vispārīgā veidā paredzēti zeķu izstrādājumi. Turklāt tās apgalvojums nav nekādi pamatots.
49 Nevar piekrist arī prasītājas argumentam, kas saistīts ar nepārtrauktu modes attīstību. Jaunas preču zīmes, ar kurām apzīmē no modes tendencēm atkarīgās preces, joprojām var tikt reģistrētas, tomēr ar nosacījumu, ka tās ir piemērotas to galvenās funkcijas pildīšanai, kas ir preču komerciālās izcelsmes identificēšana. Turpretim, ja apzīmējums nevar pildīt šo funkciju, to nevar reģistrēt kā preču zīmi, neraugoties uz apstākli, ka attiecīgajā ražošanas nozarē pastāv vai nepārtraukti tiek izveidoti vairāki līdzīgi apzīmējumi.
50 Turpinājumā ir jānorāda, ka prasītāja nav sniegusi konkrētus pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka attiecīgais patērētājs esot pieradis uztvert zeķes purngala nokrāsu kā norādi uz komerciālo izcelsmi.
51 Šajā sakarā saistībā ar atsauci uz sporta apavu nozari ir jānorāda, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir paredzēta nevis kā precīzi noteikta līnija, josla vai ģeometriskā forma, kas būtu izvietota uz preces, bet gan tikai kā preces virsmas daļas nokrāsa. Prasītāja nav sniegusi pierādījumus, kas liecinātu, ka konkrētā sabiedrības daļa parasti uztver noteiktu apavu daļu nokrāsošanu kā norādi uz komerciālo izcelsmi.
52 Prasītāja arī norāda, ka it īpaši sporta izstrādājumu jomā ražotāji ir pieraduši izvietot preču zīmes visdažādākajās vietās. Lai gan prasītāja nav sniegusi konkrētus pierādījumus šajā sakarā, katrā ziņā ir jāatzīst, ka ražotāju preču zīmes diezgan bieži tiek izvietotas uz zeķēm, it īpaši sporta zeķēm. Lai gan visbiežāk šādas preču zīmes atrodas potītes līmenī, ir arī iespējams tās izvietot pēdas līmenī vai arī purngala augšējā daļā. Tomēr šādas preču zīmes veido nevis vienkārša nokrāsa, bet gan vārdiskie un grafiskie elementi, kas labāk spēj apzīmēt attiecīgo preču komerciālo izcelsmi nekā reģistrācijai pieteiktā preču zīme.
53 Prasītāja atsaucas arī uz zeķēm, kuras tirgo viens no konkurentiem un kurās purngals ir nokrāsots zelta krāsā. Tomēr prasītāja nav sniegusi konkrētus pierādījumus, kas liecinātu, ka minētā nokrāsa pēc savas būtības ir piemērota tam, lai sniegtu norādi uz attiecīgo preču komerciālo izcelsmi, neņemot vērā nekādus apsvērumus saistībā ar iespējamo izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju. Turklāt, lai gan attiecīgais konkurents ir reģistrējis Kopienas preču zīmi, kurā attēlota zeķe ar purngalu zelta krāsā un kura attiecas citu starpā uz zeķu izstrādājumiem, minētā preču zīme nav salīdzināma ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, jo papildus šim attēlam tā ietver vārdisko elementu “gold toe”.
54 Visbeidzot prasītāja kļūdaini apgalvo, ka Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā apstākli, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ir paredzēta precīzi noteiktā nokrāsa. Apstrīdētā lēmuma 19.–22. punktā Apelāciju padome ir atgādinājusi šā sprieduma 26. punktā minēto judikatūru attiecībā uz krāsu un to kombināciju ierobežoto spēju identificēt preču komerciālo izcelsmi. Apstrīdētā lēmuma 26. punktā Apelāciju padome ir konstatējusi, ka pieprasīto oranžo krāsu bieži izmanto zeķu izstrādājumu sektorā, vismaz kombinācijā ar citām zeķes krāsām.
55 Saistībā ar nozīmi, kāda piešķirama apstāklim, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ir paredzēta precīzi noteiktā nokrāsa, prasītāja atsaucas uz ITSB Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 18. aprīļa lēmumu lietā R 781/2006‑1 attiecībā uz preču zīmi, ko veido apļveida plankums uz šļirces virsmas. Kā minēts šā sprieduma 29. punktā, agrākai apelāciju padomju lēmumu pieņemšanas praksei nav nozīmes. Katrā ziņā gan apzīmējumiem, gan attiecīgajām precēm abos gadījumos ir maz kopīga. Turklāt prasītājas minētajā lēmumā Apelāciju pirmā padome ir tikai izvērtējusi konkrētās lietas apstākļus un nemaz nav uzskatījusi, ka jebkādas krāsas izmantošana piešķir “pozīcijas preču zīmei” atšķirtspēju.
56 Apgalvojumi, ka prasītāja esot bijusi pirmais uzņēmums, kas izmantoja pieprasīto nokrāsu zeķēs, kura tai ļāva kļūt par tirgus līderi, nav pamatoti. It īpaši nav sniegts neviens pierādījums, kas liecinātu, ka iespējamie prasītājas komerciālie panākumi izriet no apstākļa, ka konkrētā sabiedrības daļa ir uztvērusi prasītājas ražoto zeķu purngalu oranžo nokrāsu kā tādu, kas pēc būtības ir atšķirtspējīga.
57 No iepriekš minētā izriet, ka nevar piekrist nevienam no prasītājas argumentiem attiecībā uz to, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi uztver kā dekoratīvu elementu.
58 Turklāt ir jānorāda – atbildot uz argumentu, ko prasītāja izvirzījusi tiesas sēdē, – ka risks, ka kāds konkurents atdarinās preces vai pakalpojuma attēla elementu, neierobežo Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretāciju. Saskaņā ar minēto normu kā Kopienas preču zīmes var reģistrēt tikai apzīmējumus, kas pēc savas būtības var identificēt to apzīmēto preču vai pakalpojumu komerciālo izcelsmi attiecīgā patērētāja uztverē. Uzņēmējs, kas komercdarbībā izmanto apzīmējumu, kas neatbilst šim nosacījumam, attiecīgā gadījumā var pierādīt, ka tas ir ieguvis atšķirtspēju izmantošanas rezultātā Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta izpratnē, vai izmantot citus juridiskus līdzekļus, kas varētu būt tā rīcībā, piemēram, dizainparauga tiesības vai prasību saistībā ar negodīgu konkurenci.
59 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jāsecina, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, konstatējot, ka, tā kā nav ievērojamu atšķirību no zeķu izstrādājumu nozarē pieņemtajām normām vai ieražām, konkrētā sabiedrības daļa uztvers reģistrācijai pieteikto preču zīmi kā dekoratīvu elementu un ka līdz ar to tai nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Tādēļ ir jānoraida vienīgā pamata otrā daļa un nav jāizskata argumenti attiecībā uz to, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi uztver kā funkcionālu elementu.
60 Tā kā abas vienīgā pamata daļas ir noraidītas, ir jānoraida vienīgais pamats un tātad arī prasība kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
61 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) X Technology Swiss GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pelikánová | Jürimäe | Soldevila Fragoso |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2010. gada 15. jūnijā.
[Paraksti]