Language of document : ECLI:EU:T:2017:865

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2017. gada 5. decembrī (*)

Civildienests – Ierēdņi – Pensijas – Valstī iegūto pensijas tiesību nodošana – Kapitāla vērtības maiņa laikā no pieteikuma par nodošanu iesniegšanas datuma līdz faktiskajam nodošanas datumam

Lieta T‑728/16

Sabine Tuerck, Eiropas Komisijas ierēdne, ar dzīvesvietu Vouluvē‑Senpjērā [WoluweSaintPierre] (Beļģija), ko pārstāv S. Orlandi un T. Martin, avocats,

prasītāja,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv G. Gattinara un L. Radu Bouyon, pārstāvji,

atbildētāja,

par prasību, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas 2015. gada 10. decembra lēmumu par tiesību uz pensiju, ko prasītāja ieguvusi pirms stāšanās darbā Savienības dienestā, nodošanas Eiropas Savienības pensiju sistēmai apstiprināšanu.

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikānova [I. Pelikánová], tiesneši V. Valančus [V. Valančius] (referents) un U. Ēbergs [U. Öberg],

sekretāre: M. Maresko [M. Marescaux], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2017. gada 3. oktobra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        Prasītāja Sabine Tuerck stājās Eiropas Savienības dienestā 2004. gada 1. martā. 2010. gada 27. maija vēstulē prasītāja saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) VIII pielikuma 11. panta 2. punktu iesniedza pieteikumu viņas pirms dienesta uzsākšanas Savienībā iegūto tiesību uz pensiju nodošanai Savienības pensiju sistēmā. Sava pieteikuma iesniegšanas datumā prasītāja bija klasificēta AD 11 pakāpes 5. līmenī.

2        2010. gada 30. jūnijā Individuālo tiesību pārvaldības un aprēķināšanas birojs (PMO) apstiprināja, ka prasītājas pieteikums ir saņemts.

3        2010. gada 26. novembrī prasītāja tika paaugstināta amatā AD 12 pakāpes 1. līmenī no 2010. gada 1. janvāra.

4        2013. gada 29. aprīlī PMO atzina prasītājas pieteikumu par pieņemamu un nodeva to Deutsche Rentenversicherung Bund (Vācijas Federālā pensiju apdrošināšanas iestāde, turpmāk tekstā – “DRV”).

5        2015. gada 5. maija vēstulē DRV atbildēja, ka nododamais kapitāls, kas atspoguļo prasītājas iepriekš iegūtās tiesības uz pensiju, nodošanas pieteikuma iesniegšanas datumā, 2010. gada 27. maijā, bija 141 652,07 EUR.

6        2015. gada 22. jūnijā PMO iesniedza prasītājai priekšlikumu par iemaksu gadiem, kas atbilda tās DRV iegūtajām tiesībām uz pensiju pirms pienākumu izpildes uzsākšanas Eiropas Komisijas dienestā (turpmāk tekstā – “priekšlikums par iemaksu gadiem”). Šajā ziņā, ja prasītāja izvēlētos piekrist priekšlikumam par iemaksu gadiem, tad, pamatojoties uz DRV paziņotajiem provizoriskajiem skaitļiem par kapitāla kopsummu, tas ir, 141 652,07 EUR, saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu viņas tiesību uz pensiju nodošanas rezultātā atbilstoši viņas nodošanas pieteikuma datumā – 2010. gada 27. maijā – piemērojamajiem parametriem, ņemot vērā viņas vecumu, funkciju grupu un viņas pakāpi un līmeni šajā pašā datumā, būtu nosakāma iemaksu veikšana 3 gadus, 8 mēnešus un 29 dienas ilgi.

7        2015. gada 30. jūnijā prasītāja piekrita priekšlikumam par iemaksu gadiem.

8        2015. gada 10. decembrī PMO paziņoja prasītājai lēmumu, ar kuru viņai bija noteikti pensijas iemaksu gadi (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) pēc faktiskās kapitāla, kas atspoguļo tiesības uz pensiju, kuras viņa bija ieguvusi DRV pirms pienākumu uzsākšanas Savienības dienestā, nodošanas atbilstoši Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. pantam un ievērojot Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta vispārīgos īstenošanas noteikumus, kas pieņemti ar Komisijas 2011. gada 3. marta Lēmumu C(2011) 1278, kurš publicēts 2011. gada 28. marta Administratīvajā informācijā Nr. 17‑2011 (turpmāk tekstā – “VĪN”). Saskaņā ar šo lēmumu prasītājas tiesību uz pensiju nodošanas rezultātā iemaksu ilgums tika noteikts 3 gadi un 4 mēneši. Šādu rezultātu PMO ieguva, no DRV faktiski nodotā kapitāla 146 714,33 EUR atskaitot gan procentus pēc vienkāršas procentu likmes 3,1 % apmērā par katru pagājušo gadu no nodošanas pieteikuma iesniegšanas datuma līdz faktiskās nodošanas datumam, gan summu, kas atbilda kapitāla pārvērtēšanai laikā no pieteikuma datuma līdz faktiskajai nodošanai – 20 666,28 EUR. Tādējādi PMO secināja, ka summa, kas atbilst prasītājas iepriekš iegūtajām tiesībām uz pensiju, ikgadējo iemaksu noteikšanas nolūkos ir 126 048,05 EUR.

9        2016. gada 9. martā prasītāja iesniedza sūdzību par apstrīdēto lēmumu. Ar 2016. gada 5. jūlija lēmumu šī sūdzība tika noraidīta.

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

10      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 14. oktobrī, prasītāja cēla šo prasību.

11      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

12      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

13      2017. gada 30. jūnijā Vispārējā tiesa tās Reglamenta 89. panta 3. punktā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros uzaicināja lietas dalībniekus rakstveidā izteikties par atsevišķiem lietas aspektiem. Tie šos lūgumus izpildīja noteiktajos termiņos.

14      2017. gada 27. jūlijā Vispārējā tiesa Reglamenta 89. panta 3. punktā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros aicināja prasītāju vērsties DRV un lūgt šai iestādei izsniegt dokumentu, kas, pirmkārt, apliecinātu viņas iegūto tiesību uz pensiju Vācijas shēmā summu līdz 2010. gada 27. maijam, un, otrkārt, izskaidrotu iemeslus, kuru dēļ iepriekš minētā summa atšķiras no Komisijai faktiski nodotās summas 2015. gada 11. septembrī.

15      Prasītāja atbildēja uz Vispārējās tiesas pieprasījumu ar 2017. gada 25. septembra vēstuli. Savai vēstulei viņa pievienoja DRV elektroniskā pasta vēstuli, kas datēta ar 2017. gada 13. septembri.

 Juridiskais pamatojums

16      Pamatojot savu prasību, prasītāja izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais ir saistīts ar VĪN 7. panta 1. punkta pārkāpumu un otrais – ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta pārkāpumu.

17      Pirmā pamata pamatojumā prasītāja būtībā uzsver, ka PMO nebija pamata, bet kā tā to izdarīja, no DRV tai nodotā kapitāla atskaitīt procentus pēc vienkāršas procentu likmes 3,1 % apmērā par katru pagājušo gadu no nodošanas pieteikuma iesniegšanas datuma līdz faktiskās nodošanas datumam. Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka atbilstoši VĪN 7. panta 1. punktam summa, kas atbilst kapitāla pārvērtēšanai laikā no pieteikuma datuma līdz faktiskajai nodošanai, var tikt atskaitīta “vienoti” vienīgi gadījumā, kad struktūrai, kurā ir tikušas iegūtas agrākās tiesību uz pensiju, nav iespējams darīt zināmu minēto tiesību vērtību nodošanas pieteikuma reģistrēšanas datumā. Taču saskaņā ar prasītājas norādīto DRV 2015. gada 5. maija vēstulē ir darījusi zināmu PMO tās tiesību uz pensiju vērtību tās nodošanas pieteikuma datumā, proti, 2010. gada 27. maijā.

18      Komisija uz to atbild, ka DRV tai nav sniegusi nekādas norādes par faktiski nodotās aktualizētās summas struktūru, tādējādi tai ir bijis neiespējami nošķirt kapitālu, kas atspoguļo prasītājas iegūtās tiesības uz pensiju nodošanas pieteikuma reģistrēšanas datumā, no vienas puses, un šā kapitāla vērtības maiņu, no otras puses. Turklāt Komisija norāda, ka, lai nodrošinātu tiesību uz pensiju nodošanas procedūras objektivitāti, ir nepieciešams izmantot vienotus parametrus, kas var tikt piemēroti visās nodošanas procedūrās.

19      Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta pirmo daļu ierēdnim, kurš uzsāk dienestu Savienībā pēc darba valsts pārvaldē, valsts vai starptautiskā organizācijā vai darbības nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, ir tiesības pēc [apstiprināšanas] ierēdņa statusā, bet pirms tiesību uz izdienas pensiju iegūšanas Civildienesta noteikumu 77. panta nozīmē, iemaksāt Savienībai izdienas pensijas tiesību, kas iegūtas, pamatojoties uz šādu darbu vai statusu, kapitāla vērtību, kas atjaunināta līdz faktiskajam pārskaitījuma [nodošanas] datumam.

20      Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka tādā gadījumā iestādes, kuras dienestā ierēdnis strādā, iecēlējinstitūcija (turpmāk tekstā – “iecēlējinstitūcija”), ņemot vērā ierēdņa pamatalgu, vecumu un maiņas kursu pieteikuma par pārskaitījumu [nodošanu] nodošanas pieteikuma iesniegšanas datumā, ar vispārīgo izpildes [īstenošanas] noteikumu palīdzību nosaka dienesta gadu skaitu, kas dod tiesības uz pensiju un kurus viņam ieskaita Savienības pensiju programmā [shēmā] par iepriekšējo dienesta laiku, pamatojoties uz pārskaitīto [nodoto] kapitālu, atņemot summu, kas atbilst kapitāla vērtības pieaugumam laikā no pieteikuma par pārskaitījumu [nodošanu] iesniegšanas datuma līdz faktiskās nodošanas datumam.

21      VĪN 7. panta 1. punkta pirmajā daļā ir precizēts, ka vērā ņemamo dienesta gadu skaitu aprēķina, pamatojoties uz nododamo summu, kas atbilst iegūtajām tiesībām uz pensiju VĪN 5. panta 1. punkta pirmajā daļā un 2. punkta pirmajā daļā norādītajos laikposmos, atskaitot summu, kas atbilst kapitāla vērtības maiņai laikā no nodošanas pieteikuma reģistrēšanas datuma līdz faktiskās nodošanas datumam.

22      VĪN 7. panta 1. punkta otrajā daļā būtībā ir noteikts, ka gadījumā, ja valsts vai starptautiskā struktūra nespēj norādīt tiesību uz pensiju vērtību pieteikuma reģistrēšanas datumā, laikposmā no pieteikuma reģistrēšanas datuma līdz faktiskās nodošanas datumam no nodotās summas tiek piemērots atskaitījums pēc vienkāršas procentu likmes 3,1 % apmērā.

23      Tātad no iepriekš 19.–22. punktā minēto tiesību normu skaidrā un precīzā formulējuma izriet, ka lēmumi par iemaksu gadu atzīšanu tiek balstīti uz tādu nododamā kapitāla summu pieteikuma reģistrēšanas datumā, kādu to iecēlējinstitūcijai dara zināmu kompetentās valsts vai starptautiskās institūcijas, attiecīgā gadījumā atskaitot summu, kas atbilst kapitāla vērtības maiņai laikā starp pieteikuma reģistrēšanas datumu un faktiskās nodošanas datumu. No minētā izriet arī, ka tikai tajā gadījumā, ja pieteikuma reģistrēšanas datumā kompetentajai valsts vai starptautiskajai struktūrai nav iespējams darīt zināmu tiesību uz pensiju vērtību, tiek piemērots procentu atskaitījums pēc vienkāršas procentu likmes 3,1 % apmērā no faktiski nodotā aktualizētā kapitāla. Tādējādi gadījumā, ja pieteikuma reģistrēšanas datumā kompetentās valsts vai starptautiskās institūcijas iecēlējinstitūcijai ir darījušas zināmu tiesību uz pensiju vērtību, šī pēdējā nav tiesīga veikt nekādus atskaitījumus no šīs summas un obligātās pensijas izdienas gadu skaitu aprēķināšana tātad ir veicama, ņemot vērā pilnu minēto summu.

24      Kas attiecas uz pieteikuma reģistrēšanas brīdī iegūto tiesību uz pensiju vērtības noteikšanu no kompetento valsts vai starptautisko institūciju puses, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka šāda darbība ir vienīgi tās iestādes kompetencē, kuras administrētajai pensiju shēmai ieinteresētā persona ir bijusi piesaistīta pirms stāšanās Savienības dienestā, jo ar tādu darbību tiek noteikts kapitāls, kas atspoguļo valsts shēmas ietvaros iegūtās tiesības uz pensiju saskaņā ar konkrētās dalībvalsts atbilstošo tiesisko regulējumu (skat. spriedumu, 2013. gada 5. decembris, Časta, C‑166/12, EU:C:2013:792, 29. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt no judikatūras izriet arī, ka dalībvalstīm ir plaša novērtējuma brīvība, pieņemot savu valsts tiesisko regulējumu Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta īstenošanai (skat. spriedumu, 2013. gada 5. decembris, Časta, C‑166/12, EU:C:2013:792, 31. punkts).

25      Aplūkojamajā gadījumā no apstrīdētā lēmuma izriet, ka 2015. gada 11. septembrī DRV nodeva Komisijai aktualizēto kapitālu 146 714,33 EUR. PMO no šā kapitāla ir veikusi gan procentu atskaitījumu pēc vienkāršas procentu likmes 3,1 % apmērā par katru gadu laikā no nodošanas pieteikuma iesniegšanas datuma līdz faktiskās nodošanas datumam, gan atskaitījumu 20 666,28 EUR, kas atbilst summai, kura atspoguļo kapitāla vērtības maiņu laikā no pieteikuma datuma līdz faktiskās nodošanas datumam. Tādējādi PMO uzskata, ka summa, kas atspoguļo prasītājas iepriekš iegūtās tiesības uz pensiju, ir 126 048,05 EUR.

26      Taču 2015. gada 5. maija vēstulē DRV ir darījusi zināmu PMO to, ko tā uzskatīja par prasītājas pieteikuma reģistrēšanas datumā nododamās summas provizorisko aprēķinu. Saskaņā ar šo vēstuli 2010. gada 27. maijā nododamā summa bija 141 652,07 EUR, tajā skaitā procenti 340,22 EUR.

27      Šā prasītājas pieteikuma reģistrēšanas datumā nododamā summa bija par pamatu priekšlikumam par iemaksu gadiem, kas viņai tika izteikts 2015. gada 22. jūnijā.

28      Arī no lietas materiāliem izriet, ka pēc prasītājas lūguma DRV 2016. gada 4. februāra vēstulē viņai apliecināja, ka nodošanas pieteikuma reģistrēšanas datumā – 2010. gada 27. maijā – nododamā summa bija 141 652,07 EUR, proti, 141 311,85 EUR prasītājas iegūtās tiesības uz pensiju šajā datumā, pieskaitot procentus 340,22 EUR.

29      Šo informāciju DRV vēlreiz ir apstiprinājusi savā 2017. gada 13. septembra vēstulē, kas prasītājai nosūtīta iepriekš 14. punktā minēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros.

30      Tādējādi, pirmkārt, jāsecina, ka DRV ir darījusi zināmu Komisijai prasītājas pieteikuma reģistrēšanas datumā, tas ir, 2010. gada 27. maijā, iegūto tiesību uz pensiju vērtību. Līdz ar to Komisija nevar pamatoti apgalvot, kā tā to dara, ka, ņemot vērā aktualizētā faktiski nodotā kapitāla summu, tai nav bijis iespējams nošķirt kapitālu, kas atspoguļo prasītājas iegūtās tiesības uz pensiju nodošanas pieteikuma reģistrēšanas datumā, no vienas puses, un summu, kas atbilst šā kapitāla vērtības maiņai laikā no nodošanas pieteikuma reģistrēšanas datuma līdz faktiskajai nodošanai, no otras puses.

31      Otrkārt, kas attiecas uz Komisijas dienestu aprēķinu par to iemaksu gadu skaitu, kāds jāņem vērā Savienības pensiju shēmas ietvaros, kas, kā tas izriet no šī sprieduma 24. punkta iepriekš, ir atsevišķs aprēķins no kapitāla aprēķina, kas atspoguļo iegūto tiesību uz pensiju, jāsecina, ka ne Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā, ne kādās citās Civildienesta noteikumu normās tieši nav paredzēts pienākums no faktiski nodotā aktualizētā kapitāla veikt atskaitījumu pēc procentu likmes 3,1 % apmērā, kas paredzēta šā paša pielikuma 8. pantā. No tā izriet, ka Komisijas apgalvotais, ka būtībā Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta otrā daļa jebkurā gadījumā uzliek PMO pienākumu “aktualizēt” kapitālu, kas atspoguļo pieteikuma reģistrēšanas datumā iegūto tiesību uz pensiju vērtību, nav pamatojams ne ar vienu Civildienesta noteikumu normu. Vienīgais Civildienesta noteikumos paredzētais atskaitījums ir tās summas atskaitījums, kas atspoguļo kapitāla vērtības maiņu laikā no nodošanas pieteikuma datuma līdz šajā datumā aktualizētā kapitāla faktiskās nodošanas datumam. Katrā ziņā Komisijas uzdevums nav noteikt vai, kā tā to apgalvo, “aktualizēt” kapitāla summu, kas materiāli atspoguļo konkrētā ierēdņa viņa iepriekšējās darbības ietvaros iegūtās tiesības uz pensiju nodošanas pieteikuma reģistrēšanas datumā.

32      Treškārt, būtiski uzsvērt, ka pretēji Komisijas apgalvotajam VĪN 7. panta 1. punktā nav atļauts Komisijai atskaitīt procentus, ja, kā tas ir izskatāmajā lietā, kompetentajai valsts vai starptautiskajai struktūrai ir bijis iespējams darīt zināmu pieteikuma reģistrēšanas brīdī iegūto tiesību uz pensiju vērtību. Ja Komisijai tiktu atļauts veikt ieturējumu Savienības budžetā no kapitāla, kas atspoguļo prasītājas iegūtās tiesības uz pensiju nodošanas pieteikuma reģistrēšanas datumā, tas no šīs iestādes puses izraisītu daļas no nodošanas procedūrā realizēto tiesību uz valsts pensiju, kuras saskaņā ar judikatūru faktiski pieder ierēdnim, piesavināšanos un tātad Savienības nepamatotu iedzīvošanos.

33      Turklāt jānorāda, ka no lietas materiāliem, kā arī no prasītājas sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka starpība 5 062,26 EUR starp, pirmkārt, nododamo summu kā Vācijas shēmā iegūtajām tiesībām uz pensiju 2010. gada 27. maijā, kuru DRV darīja zināmu Komisijai 2015. gada 5. maijā, un, otrkārt, Komisijai faktiski nodoto summu 2015. gada 11. septembrī, kas atspoguļo kapitāla vērtības maiņu laikā no pieteikuma datuma līdz faktiskajai nodošanai, rodas, piemērojot Vācijas Federatīvās Republikas un Komisijas 1994. gadā noslēgto Konvenciju par Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta īstenošanu. Saskaņā ar šo konvenciju kompetentajai Vācijas pensiju iestādei ir jāpiemēro palielinājums 3,5 % apmērā par pilnu pagājušu gadu summām, kuras tām atpakaļejoši nodod valsts iestādes, par laikposmu no datuma, kad konkrētie līdzekļi nodoti šai struktūrai, līdz datumam, kad šī struktūra minētos līdzekļus nodod Savienības pensiju shēmā. Tādējādi šajā lietā summa 5 062,26 EUR rodas, divas reizes, proti, 2014. gada 13. maijā un 2014. gada 30. jūlijā, piemērojot likmi 3,5 % par pilnu pagājušu gadu DRV turējumā esošajai summai, kuru šī struktūra pēc tam nodeva Komisijai 2015. gada 11. septembrī.

34      No visa iepriekš minētā izriet, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, no aktualizētā faktiski nodotā kapitāla atskaitot procentus pēc vienkāršas procentu likmes 3,1 % apmērā par katru pagājušo gadu laikā no nodošanas pieteikuma iesniegšanas datuma līdz faktiskās nodošanas datumam, lai gan izskatāmās lietas konkrētajos apstākļos DRV bija iespējams tai darīt zināmu prasītājas iepriekš iegūto tiesību uz pensiju vērtību viņas pieteikuma reģistrēšanas datumā.

35      Ievērojot visu iepriekš izklāstīto un bez vajadzības izvērtēt prasītājas izvirzītā otrā pamata pamatotību, izskatāmā prasība ir apmierināma un apstrīdētais lēmums atceļams.

 Par tiesāšanās izdevumiem

36      Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītājas prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

nospriež:

1)      Atcelt Eiropas Komisijas 2015. gada 10. decembra lēmumu par tiesību uz pensiju, ko Sabine Tuerck ieguvusi pirms stāšanās darbā Savienības dienestā, nodošanas Eiropas Savienības pensiju sistēmai apstiprināšanu.

2)      Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Pelikánová

Valančius

Öberg

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2017. gada 5. decembrī.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – franču.