Prasība, kas celta 2019. gada 9. septembrī – Canon/Komisija
(Lieta T-609/19)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Canon Inc. (Tokija, Japāna) (pārstāvji: U. Soltész, W. Bosch, C. von Köckritz, K. Winkelmann, J. Schindler, D. Arts, W. Devroe, advokāti, un M. Reynolds, Solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atcelt Komisijas lēmumu C(2019) 4559 final (2019. gada 27. jūnijs), ar ko ir noteikts naudas sods par koncentrācijas nepaziņošanu, pārkāpjot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 1 4. panta 1. punktu, un par koncentrācijas īstenošanu, pārkāpjot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 7. panta 1. punktu (Lieta M.8179 – Canon/Toshiba Medical Systems Corporation, 14. panta 2. punkta procedūra), un kas prasītājai ir paziņots 2019. gada 1. jūlijā;
pakārtoti, atcelt vai būtiski samazināt tai piemēroto naudas sodu apmēru;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu tiesību kļūdu, nepareizi piemērodama juridiskos kritērijus, novērtējot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu.
Tiek argumentēts, ka Komisija ignorē pastāvošo judikatūru, balstoties uz bezprecedenta konceptu “vienas koncentrācijas daļēja īstenošana”, kuram neesot pamatojuma. Konkrēti, Komisijas vērtējums nepierādot, ka attiecīgais starpposma darījums ir veicinājis ilgtermiņa kontroles maiņu pār objektu, kā ir prasīts judikatūrā.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, lai gan prasītāja neesot īstenojusi ne nolaidību, ne tīšu rīcību, Komisija esot piemērojusi prasītājai naudas sodu, pārkāpdama Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 14. pantu, nulla poena sine lege principu un tiesisko paļāvību, samērīguma principu un pārkāpumu kopības principu. Tāpēc prasītāja lūdz Vispārējo tiesu īstenot savu neierobežoto kompetenci saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 16. pantu un LESD 261. pantu, lai pilnībā atceltu lēmumu attiecībā uz naudas sodiem vai ievērojami samazinātu to apmēru.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi būtiskus procedūras noteikumus. Tiek argumentēts, ka, liegdama prasītājai iespēju formālā atbildē uz vēl vienu papildu paziņojumu par iebildumiem vai vēstuli ar faktu izklāstu un atkārtotā mutiskā uzklausīšanā komentēt jaunus argumentus un faktus/pierādījumus, Komisija esot pārkāpusi Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 18. pantu un prasītājas tiesības uz aizstāvību.
____________
1 Padomes Regula (EK) (2004. gada 20. janvāris) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās Regula) (OV 2004, L 24, 1. lpp.).