Lieta T‑347/21
(spriedums publicēts izvilkumu veidā)
Hypo Vorarlberg Bank AG
pret
Vienoto noregulējuma valdi
Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2024. gada 24. janvāra spriedums
Ekonomikas un monetārā savienība – Banku savienība – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) – Vienotais noregulējuma fonds (VNF) – VNV lēmums attiecībā uz ex ante iemaksu aprēķinu par 2021. gadu – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības tikt uzklausītam – Tiesiskās drošības princips – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Iebilde par prettiesiskumu – Sprieduma iedarbības laikā ierobežošana
1. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Skaidrs un precīzs izvirzīto pamatu izklāsts – Līdzvērtīgas prasības attiecībā uz pamata atbalstam izvirzītajiem iebildumiem – Iebilduma neprecīzs formulējums – Nepieņemamība
(Vispārējās tiesas Reglamenta 76. panta d) punkts)
(skat. 27.–36. punktu)
2. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesiskā drošība – Savienības tiesiskais regulējums – Skaidrības un precizitātes prasības – Ierobežojumi
(skat. 68.–71. punktu)
3. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Tvērums – Vienotās noregulējuma valdes (VNV) lēmums, ar kuru noteiktas “ex ante” iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) – Sacīkstes princips – Izņēmumi – Vispārējais komercnoslēpuma aizsardzības princips – Līdzsvarošana – Pieļaujamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 806/2014, Komisijas Regulas 2015/63 4.–7. un 9. pants un I pielikums un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59)
(skat. 114.–128. punktu)
4. Eiropas Savienības iestādes – Pilnvaru īstenošana – Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus – Pilnvaras grozīt leģislatīvo aktu – Nošķiršana no pilnvarām papildināt šādu aktu
(LESD 290. panta 1. punkts)
(skat. 134.–136. punktu)
5. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Tvērums – Akta autora skaidrojumi par akta pamatojumu, kas sniegti tiesvedības laikā Savienības tiesā – Nosacījumi – Pretrunu neesamība un pienākums nodrošināt, lai skaidrojumi atbilstu minētajam pamatojumam
(LESD 296. panta otrā daļa)
(skat. 148., 149., 187. un 188. punktu)
6. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Tvērums – Vienotās noregulējuma valdes (VNV) lēmums, ar kuru noteiktas “ex ante” iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) – Nosacījums, ka šajā lēmumā nav jāiekļauj visa attiecīgā informācija, lai varētu pārbaudīt iemaksu aprēķina pareizību – Pienākuma norādīt pamatojumu un iestāžu vispārējā komercnoslēpuma aizsardzības principa līdzsvarošana – Deleģētās regulas 2015/63, kurā noteikta “ex ante” iemaksu VNF aprēķināšanas metode, normu tiesiskums – Komercnoslēpuma aizsardzības princips – VNV pienākums apkopotā veidā un anonīmi publicēt vai sniegt attiecīgajām iestādēm to informāciju par iestādēm, kas izmantota “ex ante” iemaksu aprēķināšanai
(LESD 296. panta otrā daļa, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 806/2014, Komisijas Regulas 2015/63 4.–7. un 9. pants un I pielikums un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59)
(skat. 150.–159. punktu)
7. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Tvērums – Vienotās noregulējuma valdes (VNV) lēmums, ar kuru noteiktas “ex ante” iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) – VNV pienākums attiecīgajām iestādēm sniegt informāciju par to iemaksu aprēķināšanas un gada mērķapjoma summas noteikšanas metodi
(LESD 296. panta otrā daļa, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 806/2014, Padomes Regulas 2015/81 4. pants, Komisijas Regulas 2015/63 4.–7. un 9. pants un I pielikums un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59)
(skat. 190.–192. punktu)
8. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Tvērums – Vienotās noregulējuma valdes (VNV) lēmums, ar kuru noteiktas “ex ante” iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) – Pamatojums, kas balstās tikai uz citiem tiesību aktiem, piemēram, pagaidu lēmumiem, kuros precizēti un papildināti atsevišķi minēto iemaksu noteikšanas aspekti – Šo citu aktu nepublicēšana un nepaziņošana iestādēm – Prettiesiskums
(LESD 296. panta otrā daļa)
(skat. 203. un 208. punktu)
9. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības tikt uzklausītam – Tvērums – Tiešsaistes veidlapa, kurā attiecīgās kredītiestādes tiek aicinātas iesniegt savus apsvērumus par “ex ante” iemaksu Vienotā noregulējuma fondā (VNF) aprēķinu – Pieļaujamība – Tiesību tikt uzklausītam pārkāpums – Neesamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts)
(skat. 292., 293., 299., 305. un 306. punktu)
Rezumējums
Vispārējā tiesa, izskatīdama atcelšanas prasību, ko tā apmierina, un pēc iebildes par Regulas Nr. 806/2014 (1), Direktīvas 2014/59 (2) un Deleģētās regulas 2015/63 (3) prettiesiskumu noraidīšanas, sniedz būtiskus skaidrojumus par to, kāds ir Vienotās noregulējuma valdes (VNV) pienākuma norādīt pamatojumu tvērums saistībā ar gada mērķapjoma noteikšanu.
Hypo Vorarlberg Bank AG (turpmāk tekstā – “prasītāja”) ir Austrijā reģistrēta kredītiestāde.
2021. gada 14. aprīlī VNV pieņēma lēmumu, ar kuru tā noteica (4) kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību, tostarp prasītājas, ex ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (turpmāk tekstā – “VNF”) par 2021. gadu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) (5).
Vispārējās tiesas vērtējums
Attiecībā uz pamatu, ar kuru tiek apgalvots pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums saistībā ar gada mērķapjoma noteikšanu, Vispārējā tiesa vispirms atgādina, ka saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem astoņu gadu sākotnējā perioda beigās, skaitot no 2016. gada 1. janvāra (turpmāk tekstā – “sākotnējais periods”), VNF pieejamajiem finanšu līdzekļiem ir jāsasniedz galīgais mērķapjoms, kas atbilst vismaz 1 % no segto noguldījumu summas visās iestādēs, kuras saņēmušas atļaujas visu iesaistīto dalībvalstu teritorijā. Turpinot – sākotnējā periodā ex ante iemaksas ir jāsadala laikā iespējami vienādi, līdz sasniegts galīgais mērķapjoms. Turklāt katru gadu iemaksas, kas jāveic visām iestādēm, kuras saņēmušas atļauju visu iesaistīto dalībvalstu teritorijā, nedrīkst pārsniegt 12,5 % no galīgā mērķapjoma. Papildus, kas attiecas uz ex ante iemaksu aprēķināšanas metodi, VNV to summu nosaka, pamatojoties uz gada mērķapjomu, ņemdama vērā galīgo mērķapjomu, un pamatojoties uz iepriekšējā gadā segto noguldījumu vidējo summu, kas aprēķināta reizi ceturksnī visām iestādēm, kuras saņēmušas atļauju visu iesaistīto dalībvalstu teritorijā. Visbeidzot – VNV ex ante iemaksas katrai iestādei aprēķina, pamatojoties uz gada mērķapjomu, ko nosaka, ņemot vērā galīgo mērķapjomu, un atbilstoši Deleģētajā regulā 2015/63 izklāstītajai metodei.
Kā izriet no apstrīdētā lēmuma, šajā gadījumā VNV gada mērķapjomu par 2021. gada iemaksu periodu noteica 11 287 677 212,56 EUR apmērā. Minētajā lēmumā VNV būtībā paskaidroja, ka gada mērķapjomu nosaka, pamatojoties uz analīzi par segto noguldījumu izmaiņām iepriekšējos gados, visām attiecīgajām izmaiņām ekonomiskajā stāvoklī, kā arī uz analīzi par darbības cikla fāzes rādītājiem un prociklisko iemaksu iespējamo ietekmi uz iestāžu finansiālo stāvokli. VNV uzskatīja par piemērotu noteikt koeficientu, kas balstīts uz šo analīzi un VNF pieejamajiem finanšu līdzekļiem (turpmāk tekstā – “koeficients”), un lai iegūt gada mērķapjomu, piemēroja šo koeficientu vienai astotdaļai no segto noguldījumu vidējās summas 2020. gadā. Pēc tam tā izklāstīja pieeju koeficienta noteikšanai. Ņemot vērā šos apsvērumus, VNV koeficienta vērtību noteica 1,35 % apmērā. Pēc tam tā aprēķināja gada mērķapjomu, segto noguldījumu vidējo summu 2020. gadā reizinādama ar šo koeficientu un šī aprēķina rezultātu dalīdama ar astoņi.
Šajā ziņā, lai gan apstrīdētajā lēmumā VNV ir jāsniedz iestādēm skaidrojumi par gada mērķapjoma noteikšanas metodi, šiem skaidrojumiem ir jāatbilst skaidrojumiem, ko tā sniegusi tiesvedības laikā, un jāatteicas uz faktiski izmantoto metodi. Tomēr šajā gadījumā tas tā nav.
Proti, tiesas sēdē VNV norādīja, ka tā gada mērķapjoma summu par 2021. gadu noteikusi, izmantojot metodi, kam ir četri soļi, no kuriem divos pēdējos soļos no galīgā mērķapjoma tiek atskaitīti VNF pieejamie finanšu līdzekļi, lai aprēķinātu līdz sākotnējā perioda beigām vēl iekasējamo summu, un pēdējā minētā summa tiek dalīta ar trīs.
Tomēr Vispārējā tiesa norāda, ka divi pēdējie aprēķināšanas soļi – kā pamats gada mērķapjoma summas noteikšanai – neparādās apstrīdētajā lēmumā minētajā matemātiskajā formulā.
Turklāt šo konstatējumu nevar atspēkot VNV apgalvojums, ka 2021. gada maijā tā bija publicējusi faktu lapu, ietverot diapazonu, kurā norādītas iespējamās galīgā mērķapjoma summas, un savā tīmekļa vietnē – VNF pieejamo finanšu līdzekļu summu. Proti, neatkarīgi no tā, vai prasītāja faktiski zināja par šīm summām, tās pašas par sevi nevarēja tai ļaut saprast, ka VNV patiešām bija veikusi abus pēdējos aprēķināšanas soļus, turklāt ir precizēts, ka matemātiskajā formulā tie pat nebija minēti.
Līdzīgas neatbilstības ir saistītas arī ar veidu, kādā noteikts 1,35 % koeficients, kam tomēr ir galvenā nozīme šajā matemātiskajā formulā. Proti, no VNV tiesas sēdē sniegtajiem skaidrojumiem izriet, ka šis koeficients tika noteikts tā, lai varētu pamatot gada mērķapjoma summas aprēķināšanas rezultātu, t.i., pēc tam, kad VNV aprēķināja šo summu, piemērodama faktiski izmantotās metodes četrus soļus. Tomēr šī pieeja nekādi nav atspoguļota apstrīdētajā lēmumā.
Turklāt diapazons, kurā saskaņā ar faktu lapu atradās plānotā galīgā mērķapjoma summa, izrādījās neatbilstošs apstrīdētajā lēmumā norādītajam segto noguldījumu 4 % līdz 7 % pieauguma līmeņa diapazonam. Proti, VNV tiesas sēdē norādīja, ka gada mērķapjoma noteikšanas nolūkā, tā ir ņēmusi vērā segto noguldījumu 4 % pieauguma līmeni, kas bija zemākais līmenis otrajā diapazonā, un tā ieguvusi plānoto galīgo mērķapjoma līmeni 75 miljardu EUR apmērā, kas bija augstākā vērtība pirmajā diapazonā. Tādējādi izrādās, ka šie divi diapazoni ir savstarpēji pretrunīgi. Šādos apstākļos prasītāja nevarēja identificēt veidu, kādā VNV izmantoja šo noguldījumu izmaiņu līmeņa diapazonu, lai nonāktu pie plānotā galīgā mērķapjoma aprēķina.
Vispārējās tiesas ieskatā VNV faktiski izmantotā metode gada mērķapjoma noteikšanai, kā tā izskaidrota tiesas sēdē, neatbilst apstrīdētajā lēmumā aprakstītajai metodei, jo nedz iestādes, nedz Vispārējā tiesa, pamatojoties uz apstrīdēto lēmumu, nevarēja identificēt patieso pamatojumu, kura dēļ tika noteikts šis mērķapjoms. Tādējādi apstrīdētajā lēmumā esot pieļautas nepilnības pamatojumā saistībā ar gada mērķapjoma noteikšanu.
Ņemot vērā apstrīdētā lēmuma prettiesiskumu, Vispārējā tiesa atceļ apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju.
Tomēr šādos apstākļos tā lemj saglabāt minētā lēmuma iedarbību, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, līdz brīdim, kad saprātīgā termiņā, kas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus no šī sprieduma pasludināšanas dienas, stāsies spēkā jauns VNV lēmums, ar kuru nosaka prasītājas ex ante iemaksas VNF par 2021. gada iemaksu periodu.