Lieta T‑125/12

Viasat Broadcasting UK Ltd

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Apraides sabiedriskie pakalpojumi – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts, ko īstenojušas Dānijas iestādes Dānijas sabiedrisko pakalpojumu raidorganizācijas TV2/Danmark labā – Publisks finansējums, ko piešķir, lai kompensētu ar sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi saistītās izmaksas – Atbalsta saderība – Spriedums lietā Altmark

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2015. gada 24. septembra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar ko izbeidz procedūru atbalsta jomā – Ar atbalsta saņēmēju uzņēmumu konkurējošs uzņēmums – Tiesības celt prasību – Nosacījumi

(LESD108. panta 2. un 3. punkts un 263. panta ceturtā daļa)

2.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Izslēgšana – Spriedumā lietā “Altmark” paredzētie nosacījumi

(LESD 107. panta 1. punkts)

3.      Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Publiskā pakalpojuma uzdevuma radīto izmaksu kompensēšana – Atbalsta saderības ar iekšējo tirgu vērtējums – Kritēriji

(LESD 106. panta 2. punkts)

4.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – “Altmark” testa, lai noteiktu atbalsta esamību, un LESD 106. panta 2. punkta testa, kas ļauj konstatēt atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, atšķirība

(LESD 106. panta 2. punkts un 107. panta 1. punkts)

5.      Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Publiskā pakalpojuma uzdevuma radīto izmaksu kompensēšana – Atbalsta saderības ar iekšējo tirgu vērtējums – Kritēriji – Spriedumā Altmark paredzēto nosacījumu neatbilstība atbalsta samērīguma pārbaudei

(LESD 106. panta 2. punkts)

6.      Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Komisijas rīcības brīvība – Iespēja pieņemt pamatnostādnes – Saistoša iedarbība – Pārbaude tiesā

(LESD 106. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 2001/C 320/05)

7.      Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Pienākuma neesamība izmantot konkursu, lai uzticētu uzņēmumam šādu uzdevumu

(LESD 106. panta 2. punkts)

8.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Komisijas lēmums par atbalsta saderību ar iekšējo tirgu

(LESD 106. panta 2. punkts un 296. pants)

9.      Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Nosacījumi – Esoša pamata paplašināšana – Robežas

(Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 34.–36. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 55.–59. un 80.–83. punktu)

3.      Lai valsts atbalsts LESD 107. panta izpratnē varētu tikt atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem. Pirmais nosacījums, kas attiecas uz sabiedriskā pakalpojuma definīciju, paredz, ka attiecīgajam pakalpojumam ir tiešām jābūt vispārējam tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumam un ka dalībvalsts to kā tādu ir skaidri definējusi. Otrais nosacījums, kas attiecas uz sabiedriskā pakalpojuma pilnvarojumu, paredz, ka saņēmējam uzņēmumam dalībvalsts ir nepārprotami uzdevusi attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu. Visbeidzot, trešais nosacījums ir balstīts uz samērīguma jēdzienu. Saskaņā ar šo nosacījumu uzņēmuma, kuram ir uzticētas sabiedrisko pakalpojumu saistības, finansējumam ir jābūt atzītam par saderīgu ar iekšējo tirgu, ciktāl LESD noteikumu par konkurenci piemērošana, piemēram, valsts atbalsta aizliegums, traucē konkrētā šim uzņēmumam nodotā uzdevuma izpildi, vienlaikus atkāpe no noteikumiem par konkurenci nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tādā mērā, kas būtu pretrunā Savienības interesēm.

(sal. ar 61. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 63. un 77. punktu)

5.      Valsts atbalsta jomā attiecībā uz LESD 106. panta 2. punkta piemērošanu, protams, ir tā, ka trešais Altmark nosacījums, saskaņā ar kuru kompensācija nedrīkst pārsniegt summu, kas ir vajadzīga, lai segtu visas vai daļu no izmaksām, kuras radušās, izpildot sabiedrisko pakalpojumu saistības, ņemot vērā ar to saistītos ienākumus, kā arī saprātīgu peļņu par šo saistību izpildi, lielā mērā sakrīt ar samērīguma kritēriju saistībā ar šīs tiesību normas piemērošanu.

Tomēr, lai gan abos gadījumos pēc būtības tiek piemērots viens un tas pats kritērijs, tā piemērošanas konteksts un mērķis katrā no gadījumiem ir atšķirīgs. LESD 106. panta 2. punkta piemērošanas gadījumā vairs nav jānoskaidro, vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums tiek sniegts normālos tirgus apstākļos, bet ir paredzēts, vērtējot atbalsta samērību, nepieļaut, ka tirgus dalībnieks, kam ir uzdots sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, saņem finansējumu, kas pārsniedz sabiedriskā pakalpojuma neto izmaksas. No tā izriet, ka, vērtējot šī pakalpojuma valsts finansējuma saderību ar Savienības noteikumiem valsts atbalsta jomā, nav nozīmes jautājumam par to, vai uzņēmums, kam ir uzticēta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes apraides pakalpojumu sniegšana, būtu varējis izpildīt savas sabiedrisko pakalpojumu saistības ar zemākām izmaksām.

Citiem vārdiem sakot, vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu izmaksas, kas ir jāņem vērā, piemērojot LESD 106. panta 2. punktu, ir reālās šo pakalpojumu izmaksas, kādas tās ir, nevis kādas tās varētu būt vai kādām tām būtu jābūt, pamatojoties uz objektīviem un pārskatāmiem aprēķina kritērijiem, kuru pamatā ir tipiska, labi pārvaldīta un adekvāti aprīkota uzņēmuma paraugs. Šajā kontekstā samērīguma kritērijs tiek ņemts vērā, lai aplēstu reālās vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma izmaksas, ja, kad Komisijas rīcībā nav pierādījumu, kas ļautu precīzi aprēķināt šīs izmaksas, tai ir jāveic aplēses. Plašākā nozīmē secinājums, ka atbalsts, kas ir paredzēts, lai segtu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu izmaksas, nav saderīgs ar iekšējo tirgu, ciktāl tā apmērs pārsniedz šī pakalpojuma reālās izmaksas, ir jāizdara, piemērojot samērīguma principu. Šāda iemesla dēļ iespējamā otrā Altmark nosacījuma, saskaņā ar kuru parametriem, uz kuru pamata tiek aprēķināta kompensācija, ir jābūt objektīvā un pārskatāmā veidā iepriekš noteiktiem, un ceturtā Altmark nosacījuma, kas paredz, ka, ja uzņēmums, kas ir pilnvarots izpildīt sabiedrisko pakalpojumu saistības, kādā konkrētā gadījumā nav izvēlēts publiskā iepirkuma procedūrā, kura ļauj izvēlēties pretendentu, kas spēj sniegt sabiedrībai šos pakalpojumus par viszemāko cenu, kompensācijas apmērs ir jānosaka, pamatojoties uz to izdevumu analīzi, kuri, lai spētu izpildīt šīs saistības, ņemot vērā ar to saistītos ienākumus, kā arī saprātīgu peļņu, rastos tipiskam, labi pārvaldītam uzņēmumam ar adekvātu aprīkojumu, neievērošana, pat ja tā ir atbilstoša, izvērtējot jautājumu, vai šis pakalpojums ir ticis sniegts normālos tirgus apstākļos, nav atbilstoša, izvērtējot atbalsta samērīgumu saistībā ar LESD 106. panta 2. punkta piemērošanu.

(sal. ar 84.–90. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 95.–98. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 99. punktu)

8.      Valsts atbalsta jomā klusēšana lēmumā attiecībā uz otrā un ceturtā Altmark nosacījuma lomu attiecīgo pasākumu saderības ar iekšējo tirgu vērtējumā nav saistīta ar Komisijas pieļautu spriešanas kļūdu vai pamatojuma nenorādīšanu apstrīdētajā lēmumā, bet ar to, ka šajā lēmumā ir piemērota analīzes metode, kas atšķiras no tās, kuru ir izvēlējies prasītājs.

Turklāt nevar uzskatīt, ka pienākums norādīt pamatojumu nav izpildīts, ja minētajā lēmumā Komisija ir sniegusi detalizētu pamatojumu, lai pamatotu attiecīgo pasākumu saderību ar iekšējo tirgu, ņemot vērā paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei, un ka prasītājs nav formulējis nevienu iebildi attiecībā uz šo pamatojumu.

(sal. ar 103. un 104. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 113.–116. punktu)