Lieta T‑306/10
Hani El Sayyed Elsebai Yusef
pret
Eiropas Komisiju
Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret personām un organizācijām, kas ir saistītas ar Osamu bin Ladenu, Al‑Qaida tīklu un Taliban – Regula (EK) Nr. 881/2002 – Personas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana pēc tās iekļaušanas Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādes izveidotā sarakstā – Sankciju komiteja – Turpmāka iekļaušana Regulas Nr. 881/2002 I pielikumā – Komisijas atteikums atcelt šo iekļaušanu – Prasība sakarā ar bezdarbību – Pamattiesības – Tiesības tikt uzklausītam, tiesības uz efektīvu pārbaudi tiesā un tiesības uz īpašumu
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2014. gada 21. marta spriedums
1. Tiesvedība – Prasība sakarā ar bezdarbību – LESD 263. pantā paredzētie akti – Apstākļa, ka ir beidzies prasības atcelt tiesību aktu celšanas termiņš, apiešana – Nepieņemamība – Ierobežojumi – Būtisku jaunu faktu pastāvēšana – Būtiska jauna fakta jēdziens – Kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros veikti ierobežojoši pasākumi
(LESD 263. un 265. pants; Padomes Regulas Nr. 881/2002 7.c pants)
2. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al‑Qaida tīklu un Taliban – Lēmums par līdzekļu iesaldēšanu – Adresātu tiesības lūgt pārskatīšanu, ņemot vērā vēlākas izmaiņas – Pārbaude tiesā – Apstāklis, ka Komisija atturas no šāda lūguma apmierināšanas – Trūkums, kas uzskatāms par bezdarbību
(LESD 263. un 265. pants; Padomes Regula Nr. 881/2002)
3. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Ierobežojoši pasākumi pret konkrētām personām un organizācijām, kas ir saistītas ar Osamu bin Ladenu, Al‑Qaida tīklu un Taliban – Pienākums norādīt pieņemtos lēmumus pamatojošos individuālos un īpašos iemeslus – Pienākums ļaut ieinteresētajai personai lietderīgi paziņot savu viedokli par pamatojumu, kas pret viņu ir vērsts
(LESD 220. panta 1. punkts un 296. pants; Padomes Regula Nr. 881/2002; Komisijas Regula Nr. 1629/2005)
1. Prasītājam nav ļauts apiet termiņa, kas paredzēts atbilstoši LESD 263. pantam, lai celtu prasību atcelt kādas iestādes pieņemtu aktu, izbeigšanos, izmantojot saskaņā ar LESD 265. pantu prasības sakarā ar bezdarbību procedūru, kas vērsta pret šīs iestādes atteikumu atcelt vai atsaukt minēto tiesību aktu.
Šajā ziņā tikai būtisku jaunu faktu pastāvēšana var attaisnot tāda lūguma iesniegšanu, ar kuru tiek lūgts pārskatīt lēmumu, kas nav ticis apstrīdēts termiņā. Līdzekļu iesaldēšanas pasākuma, kas veikts saskaņā ar Regulu Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al‑Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu Nr. 467/2001, kontekstā fakts, ka 2008. gada 3. septembrī ticis pasludināts Tiesas spriedums Kadi I (lietas C‑402/05 P un C‑415/05 P), kurā ir paredzēti formāli un materiāli nosacījumi, ar kādiem var tikt noteikts līdzekļu iesaldēšanas pasākums, kā arī procesuālas garantijas par labu attiecīgajām personām, ir uzskatāms par šādu jaunu faktu. Proti, minētais spriedums ir noteikti izraisījis pārmaiņas Komisijas attieksmē un rīcībā, kuras pašas par sevi veido jaunu un būtisku faktu. Tādējādi pirms minētā sprieduma pasludināšanas Komisija uzskatīja, pirmkārt, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes izveidotās Sankciju komitejas lēmumi ir tai stingri saistoši un tai nav nekādas autonomas novērtējuma brīvības un, otrkārt, ka parastās tiesību uz aizstāvību garantijas nav piemērojamas saistībā ar atbilstoši Regulai Nr. 881/2002 veiktā līdzekļu iesaldēšanas pasākuma pieņemšanu vai apstrīdēšanu. Turpretim tūlīt pēc minētā sprieduma Kadi I lietā pasludināšanas Komisija pilnībā mainīja savu nostāju, nodrošinot sev iespēju vai nu pēc savas ierosmes, vai arī vismaz pēc tieša attiecīgo personu pieprasījuma pārskatīt visus pārējos saskaņā ar Regulu Nr. 881/2002 veiktās līdzekļu iesaldēšanas gadījumus.
Par jaunu faktu ir uzskatāms arī apstāklis, ka dalībvalsts, kas vienlaikus ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes pastāvīgā locekle, valdība – pēc tam, kad tā valsts procedūrā bija pārbaudījusi pierādījumus, ar kuriem pamatota prasītāja uzvārda iekļaušana Sankciju komitejas sagatavotajā to personu sarakstā, uz kurām attiecas šie ierobežojošie pasākumi, – vēlāk pēc šīs pirmās nostājas ieņemšanas secināja, ka viņš neatbilst kritērijiem par iekļaušanu šajā sarakstā, un darīja zināmu savu nodomu vērsties minētajā komitejā ar ierosinājumu svītrot viņa uzvārdu no minētā saraksta.
(sal. ar 54., 55., 59., 60., 66., 69., 70. un 72. punktu)
2. Atšķirībā no aktiem, kas rada galīgas sekas, atbilstoši Regulai Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al‑Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu Nr. 467/2001, veiktais līdzekļu iesaldēšanas pasākums ir pagaidu preventīvs drošības pasākums, kura mērķis nav atņemt attiecīgajām personām to īpašumu. Tātad šāda pasākuma spēkā esamība vienmēr ir atkarīga no tā, vai tā veikšanas pamatā esošie faktiskie un tiesiskie apstākļi joprojām pastāv, kā arī no tā, vai tas būtu jāturpina, lai sasniegtu tā mērķi. Līdz ar to ir jābūt iespējai jebkurā laikā pārskatīt atbilstoši minētajai regulai veikto līdzekļu iesaldēšanas pasākumu, lai pārbaudītu, vai tā saglabāšana spēkā ir attaisnota, un ir jābūt iespējai celt prasību sakarā ar bezdarbību, ja Komisija atturas no šāda lūguma apmierināšanas. Ja tiktu pieņemta pretējā argumentācija, tad Komisijai, tiklīdz beigtos termiņš prasības atcelt līdzekļu iesaldēšanas pasākumu celšanai, tiktu piešķirtas pārmērīgas pilnvaras neierobežoti iesaldēt kādas personas līdzekļus, nepastāvot iespējai to pārbaudīt tiesā, neatkarīgi no apstākļu, kas sākotnēji ir bijuši pamatā šā pasākuma veikšanai, izmaiņām vai pat izzušanas.
Vēl jo vairāk, pirmkārt, minētās Regulas Nr. 881/2002, kurā grozījumi ir izdarīti ar Regulu Nr. 1286/2009, 7.c panta pirmajos trīs punktos ir paredzēta pārskatīšanas procedūra konkrēti par labu personām, kas tikuši iekļauti to personu sarakstā, uz kurām attiecas šie ierobežojošie pasākumi, pirms 2008. gada 3. septembra. Šīs personas var iesniegt Komisijai pieprasījumu paziņot viņām viņu iekļaušanas šajā sarakstā pamatojumu un pēc tam var sniegt šajā sakarā savus apsvērumus, un Komisijai tad ir jāpārskata savs lēmums par šo personu iekļaušanu attiecīgajā sarakstā, ņemot vērā šos apsvērumus. Otrkārt, minētās tiesību normas 4. punktā ir paredzēta pārskatīšanas procedūra par labu ikvienai apstrīdētajā sarakstā iekļautajai personai, kas iesniedz jaunu pieprasījumu par svītrošanu, kura pamatā ir būtiski jauni pierādījumi. Abos gadījumos tātad ir jābūt iespējai celt prasību sakarā ar bezdarbību saskaņā ar LESD 265. pantu, ja Komisija atturas veikt Regulas Nr. 881/2002 7.c pantā paredzēto pārskatīšanu.
(sal. ar 62., 63., 65. un 68. punktu)
3. Pieņemot lēmumu par kādas personas līdzekļu iesaldēšanu atbilstoši Regulai Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al‑Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu Nr. 467/2001, Savienības iestādei, lai ievērotu šīs personas tiesības uz aizstāvību, it īpaši tiesības tikt uzklausītam un tiesības efektīvi vērsties tiesā, ir jāpaziņo attiecīgajai personai elementi, kas pret to izvirzīti, vai jāļauj tai iepazīties ar šiem elementiem saprātīgā laika posmā pēc šī pasākuma pasludināšanas un jādod tai iespēja lietderīgi darīt zināmu savu viedokli šajā ziņā.
Turklāt, ja attiecīgā persona iesniedz apsvērumus par pamatojuma izklāstu, kompetentajai Savienības iestādei ir pienākums, ņemot vērā šos apsvērumus un tiem pievienotos iespējamos attaisnojošos pierādījumus, rūpīgi un objektīvi izvērtēt izvirzītā pamatojuma pamatotību. Šajā ziņā šai iestādei, tostarp ņemot vērā šo iespējamo apsvērumu saturu, ir jāizvērtē, vai ir jālūdz sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes izveidoto Sankciju komiteju un – ar tās starpniecību – Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsti, kas ir ierosinājusi iekļaut attiecīgo personu minētās komitejas sarakstā, lai lietderīgā sadarbībā, kurai atbilstoši LESD 220. panta 1. punktam būtu jānotiek Savienības attiecībās ar Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādēm starptautiskā terorisma apkarošanas jomā, panāktu – konfidenciālas vai nekonfidenciālas – informācijas vai pierādījumu paziņošanu, kas tai ļauj izpildīt savu pienākumu veikt rūpīgu un objektīvu pārbaudi. Visbeidzot, lai arī, izpildot LESD 296. pantā paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu, nav sīki jāatbild uz attiecīgās personas iesniegtajiem apsvērumiem, šis pienākums jebkādos apstākļos, tostarp tad, ja Savienības tiesību akta pamatojums atbilst starptautiskās iestādes pamatojuma izklāstam, nozīmē, ka šajā pamatojumā tiek norādīti individuālie, īpašie un konkrētie iemesli, kādēļ kompetentās iestādes uzskata, ka attiecīgajai personai būtu jāpiemēro ierobežojoši pasākumi.
Visbeidzot, tiesību uz aizstāvību un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ievērošanai ir vajadzīgs, pirmkārt, lai kompetentā Savienības iestāde paziņotu attiecīgajai personai Sankciju komitejas iesniegto pamatojuma izklāstu, uz kuru ir balstīts lēmums par minētās personas uzvārda iekļaušanu vai saglabāšanu to personu sarakstā, uz kurām attiecas šie ierobežojošie pasākumi, lai tā ļautu viņai lietderīgi paziņot savus apsvērumus šajā jautājumā un lai tā rūpīgi un objektīvi izvērtētu, vai, ņemot vērā iesniegtos apsvērumus un iespējamos šīs personas iesniegtos attaisnojošos pierādījumus, norādītais pamatojums ir pamatots.
Līdz ar to, ja Komisija, lai pieņemtu šādus ierobežojošus pasākumus, ir pamatojusies vienīgi uz vienkārša Sankciju komitejas paziņojuma presei, kurā nav sniegts nekāds pamatojums, esamību, lai gan tai ir pienākums rīkoties attiecībā uz prasītāju un pat ja tā uzskata, ka šo ierobežojošo pasākumu piemērošana prasītājam ir un paliek attaisnota pēc būtības, ņemot vērā attiecīgās personas personīgo situāciju, kāda tā izriet no lietas materiāliem, tostarp Komisijai paziņotajiem jauniem faktiskajiem apstākļiem, Komisijai katrā ziņā ir pienākums pēc iespējas ātrāk novērst šo pasākumu pieņemšanas procesā pieļauto piemērojamo principu pārkāpumu; ja tā to nav izdarījusi, ir konstatējama Komisijas bezdarbība. Šajā ziņā nav nozīmes apstāklim, ka Komisija pa to laiku ir uzsākusi pārskatīšanas procedūru un ka tā vēl nav pabeigta.
(sal. ar 90., 92., 93., 95., 96., 98., 99. un 101. punktu)