VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (apelāciju palāta)
2012. gada 4. septembrī
Lieta T‑642/11 P
Harald Mische
pret
Eiropas Parlamentu un
Eiropas Savienības Padomi
Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana amatā – Klasificēšana pakāpē – Konkurss, kurš izsludināts pirms jauno Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās – Faktu sagrozīšana – Acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība
Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā F‑93/05 Mische/Parlaments, kurā lūgts atcelt šo spriedumu
Nolēmums Apelācijas sūdzību noraidīt. Harald Mische k‑gs sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta šajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus. Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Kopsavilkums
1. Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu vērtējums – Nepieņemamība – Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Vispārējā tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu
(LESD 257. pants; Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts)
2. Apelācija – Pamati – Pamats, kas pirmoreiz izvirzīts apelācijas tiesvedībā – Nepieņemamība
(Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkts un 144. pants)
3. Apelācija – Pamati – Pamats, kas ir vērsts pret ad abundantiam motīvu – Neefektīvs pamats – Atteikums
4. Apelācija – Pamati – Nepietiekams pamatojums – Civildienesta tiesas izmantots netiešs pamatojums – Pieļaujamība – Nosacījumi
(LESD 257. pants; Tiesas statūtu 36. pants un 53. panta pirmā daļa)
5. Ierēdņi – Pārsūdzība – Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas saistīta ar prasību atcelt tiesību aktu – Prasības atcelt tiesību aktu noraidīšana, kā rezultātā tiek noraidīta prasība par zaudējumu atlīdzību
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
6. Ierēdņi – Pārsūdzība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Neatkarība no prasības atcelt tiesību aktu – Pieņemamība, neraugoties uz to, ka nav veikta pirmstiesas procedūra atbilstoši Civildienesta noteikumiem – Nosacījums – Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas saistīta ar prasību atcelt lēmumu
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
1. No LESD 257. panta un Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkta izriet, ka apelācijas sūdzību Vispārējā tiesā var iesniegt tikai par tiesību jautājumiem. Tādējādi pirmās instances tiesa ir vienīgā, kuras kompetencē ietilpst konstatēt faktus, izņemot gadījumus, kad no tai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet tās faktu konstatējuma saturiskā nepareizība, un izvērtēt faktus, izņemot gadījumus, kad šai tiesai iesniegtie pierādījumi ir sagrozīti, precizējot, ka šādai sagrozīšanai ir acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem un nav jāveic atkārtots faktu un pierādījumu vērtējums, proti, jāiesniedz jauni pierādījumi.
(skat. 24. punktu)
Atsauces
Vispārējā tiesa: 2009. gada 9. decembris, T‑377/08 P Komisija/Birkhoff, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑133. un II‑B‑1‑807. lpp., 45. punkts un tajā minētā judikatūra; 2012. gada 10. februāris, T‑98/11 P AG/Parlaments, 45. un 46. punkts
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 37. punktu)
Atsauce
Tiesa: 2010. gada 25. marts, C‑414/08 P Sviluppo Italia Basilicata/Komisija, Krājums, I‑2559. lpp., 114. punkts un tajā minētā judikatūra
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 39. punktu)
Atsauce
Tiesa: 2004. gada 29. aprīlis, C‑496/99 P Komisija/CAS Succhi di Frutta, Recueil, I‑3801. lpp., 68. punkts un tajā minētā judikatūra
4. Lai gan Civildienesta tiesai ir pienākums pamatot savus spriedumus saskaņā ar Tiesas statūtu 36. pantu, kas tai ir piemērojams atbilstoši šo pašu statūtu I pielikuma 7. panta 1. punktam, šis pienākums norādīt pamatojumu neliek tai sniegt izklāstu, kurā pilnīgi un viens pēc otra būtu aplūkoti visi lietas dalībnieku paustie argumenti. Pamatojums var būt netieši izteikts, ar nosacījumu, ka tas ļauj attiecīgajam lietas dalībniekam uzzināt iemeslus, kuru dēļ pirmajā instancē nav pieņemti tā argumenti, un sniedz apelācijas instances tiesai pietiekamu informāciju, lai veiktu pārbaudi.
(skat. 46. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2008. gada 9. septembris, C‑120/06 P un C‑121/06 P FIAMM u.c./Padome un Komisija, Krājums, I‑6513. lpp., 96. punkts; 2009. gada 2. aprīlis, C‑431/07 P Bouygues un Bouygues Télécom/Komisija, Krājums, I‑2665. lpp., 42. punkts
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 50. un 51. punktu)
Atsauces
Vispārējā tiesa: 1993. gada 8. jūnijs, T‑50/92 Fiorani/Parlaments, Recueil, II‑555. lpp., 46. punkts; 2006. gada 17. maijs, T‑241/03 Marcuccio/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑111. un II‑A‑2‑517. lpp., 52. punkts; 2012. gada 11. janvāris, T‑301/11 Ben Ali/Padome, 72. punkts
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 54. punktu)
Atsauces
Vispārējā tiesa: 1997. gada 6. novembris, T‑15/96 Liao/Padome, Recueil FP, I‑A‑329. un II‑897. lpp., 57. un 58. punkts; 2002. gada 12. decembris, T‑378/00 Morello/Komisija, Recueil FP, I‑A‑311. un II‑1497. lpp., 102. punkts; 2005. gada 11. maijs, T‑25/03 de Stefano/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑125. un II‑573. lpp., 78. punkts