Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 2. februārī Eiropas Investīciju banka iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 24. novembra spriedumu lietā T-370/20 KL/Eiropas Investīciju banka

(Lieta C-68/22 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Investīciju banku (EIB) (pārstāvji: G. Faedo, I. Zanin)

Otrs lietas dalībnieks: KL

Prasījumi

Ar apelācijas sūdzību EIB lūdz Tiesu:

atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-370/20;

ja Tiesa uzskata, ka tiesvedības stadija ļauj pieņemt galīgo spriedumu lietā, apmierināt EIB prasījumus pirmajā instancē;

piespriest KL atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai EIB izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats ir sadalīts četrās daļās un attiecas uz EIB iekšējo noteikumu invaliditātes jomā kļūdainu interpretāciju.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu attiecībā uz invaliditātes jēdzienu, kas paredzēts EIB darbiniekiem piemērojamās pensiju sistēmas pārejas noteikumu (RTRP) 46.-1. pantā un EIB administratīvo noteikumu 11.1. pantā. Uzskatot, ka invaliditātes jēdziens minēto pantu izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz EIB darbinieku, kuru tās sasauktā invaliditātes komisija ir atzinusi par nespējīgu atsākt savu pienākumu vai līdzvērtīgu pienākumu pildīšanu šajā iestādē, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi EIB iekšējo noteikumu tekstu un jēgu un esot izvēlējusies tādu interpretāciju, kas ir pretrunā invaliditātes pensijas kā sociālās aizsardzības pasākuma jēgai.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, izslēdzot no EIB izveidotās invaliditātes komisijas kompetences iespēju pieņemt lēmumu par Bankas darbinieka spēju veikt savu darbību ārpus šīs iestādes vispārējā darba tirgū.

Treškārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, interpretējot RTRP 46.-1. pantu un administratīvo noteikumu 11.1 pantu, pamatojoties uz argumentāciju pēc analoģijas ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 78. pantu.

Ceturtkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, noraidot EIB atbalstīto RTRP 51.-1. panta interpretāciju un neinterpretējot minēto pantu kopsakarā ar RTRP 46.-1. pantu.

Otrais pamats ir sadalīts divās daļās un attiecas uz divkārtīgu faktu sagrozīšanu.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot par juridiski saistošiem invaliditātes komisijas dokumentus, kurus nebija līdzparakstījuši visi minētās komisijas locekļi.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot kļūdaini novērtējusi invaliditātes komisijas atzinuma saturu, jo tā uzskatīja, ka invaliditātes komisija bija atzinusi, ka prasītājs nav spējīgs veikt pienākumus EIB, lai gan visu minētās komisijas locekļu parakstītajās veidlapās bija norādīts, ka prasītājam nav invaliditātes.

____________