PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS
(ceturtā palāta)
2005. gada 11. maijā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes, kurā ietverts vārdisks elements “GRUPO SADA”, reģistrācijas pieteikums – Agrāka valsts preču zīme, kurā ietverts vārdisks elements “sadia” – Daļējs reģistrācijas atteikums – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑31/03
Grupo Sada, pa, SA, Madride (Spānija), ko pārstāv A. Agiljērs de Armass [A. Aguilar De Armas] un J. Marero Ortega [J. Marrero Ortega], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv H. Garsija Murilo [J. García Murillo] un G. Šneiders [G. Schneider], pārstāvji,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks un persona, kas iestājusies lietā –
Sadia, SA, Konkordija [Concordia] (Brazīlija), ko pārstāv H. Garsija del Santo [J. García del Santo] un P. Garsija Kabreriso [P. García Cabrerizo], advokāti,
persona, kas iestājusies lietā,
par prasību atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2002. gada 20 novembra lēmumu (lieta R 567/2001‑1) attiecībā uz iebildumu procesu starp Sadia, SA, un Grupo Sada, pa, SA.
EIROPAS KOPIENU
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs I. Legāls [H. Legal], tiesneši P. Mengoci [P. Mengozzi] un I. Višņevska-Bjalecka [I. Wiszniewska-Białecka],
sekretāre B. Pastore [B. Pastor], sekretāra palīdze,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 31. janvārī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 4. jūnijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 10. jūnijā,
pēc tiesas sēdes 2004. gada 16. decembrī
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1996. gada 1. aprīlī sabiedrība Grupo Sada, pa, SA Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir attēlota šādi:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 29., 31. un 35. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmes reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam:
– 29. klase: “Gaļa, zivis, mājputni un medījumi; gaļas ekstrakti; konservēti, žāvēti (kaltēti) un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi; želejas, ievārījumi, kompoti; olas, piens un piena produkti; pārtikas eļļas un tauki”;
– 31. klase: “Lauksaimniecības, dārzkopības, mežkopības produkcija un graudi, kas nav ietverti citās klasēs; dzīvnieki; svaigi augļi un dārzeņi; sēklas, augi un ziedi; dzīvnieku barība; iesals”;
– 35. klase: “Reklāma; darījumu vadīšana; uzņēmumu pārvaldīšana; biroja darbi”.
4 1997. gada 8. decembrī preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [“Kopienas Preču Zīmju Biļetenā”] Nr. 32/97.
5 1998. gada 6. martā sabiedrība Sadia Concordia, SA, Industria e Comercio, tagad Sadia, SA iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, atsaucoties uz sajaukšanas iespēju Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ar agrāku grafisku zīmi, kuras īpašniece ir šī sabiedrība. Šī preču zīme ir reģistrēta Spānijā ar Nr. 1919773 attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 29. klasē, un ir attēlojama šādi:
6 Preces, kuras ietilpst 29. klasē, attiecībā uz kurām ir reģistrēta personai, kas iestājusies lietā, piederošā agrākā preču zīme, atbilst šādam aprakstam: “Gaļa, zivis, mājputni un medījumi; gaļas ekstrakti; konservēti, žāvēti (kaltēti) un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi; želejas; ievārījumi; kompoti; olas; piens un piena produkti; pārtikas eļļas un tauki”.
7 Iebildums ir vērsts uz precēm, kas ietilpst 29., 31. un 35. klasē, kuras minētas reģistrācijas pieteikumā.
8 Ar 2001. gada 3. aprīļa lēmumu Iebildumu nodaļa iebildumu pieņēma, ciktāl tas vērsts pret precēm, kas ietilpst 29. klasē, taču tā noteica reģistrāciju attiecībā uz precēm 31. un 35. klasē. Par 29. klasē ietilpstošajām precēm Iebildumu nodaļa atzīmēja, ka pastāvēja augsta vizuālā un fonētiskā līdzība starp konfliktējošajiem apzīmējumiem un, tā kā preces ir identiskas vai līdzīgas, tas no spāņu patērētāja viedokļa varētu radīt sajaukšanas iespēju.
9 2001. gada 30. maijā prasītāja ITSB iesniedza apelāciju par Iebildumu nodaļas lēmumu, prasot, no vienas puses, atcelt šo lēmumu, ciktāl tas atsaka reģistrāciju 29. klasē ietilpstošajām precēm, un, no otras puses, reģistrēt pieteikto preču zīmi attiecībā uz šīm precēm.
10 Ar 2002. gada 20. novembra lēmumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju pirmā padome šo apelāciju noraidīja. Būtībā Apelāciju padome uzskatīja, ka ar preču identiskumu, tāpat kā ar fonētisko līdzību un zināmu vizuālo līdzību starp apzīmējumu dominējošajiem elementiem pietiek, lai secinātu, ka no spāņu patērētāja viedokļa pastāv sajaukšanas iespēja, kas var likt domāt, ka ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces piedāvā viens un tas pats uzņēmums vai, attiecīgā gadījumā, ekonomiski saistīti uzņēmumi.
Lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt Apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā atteikta pieteiktās preču zīmes reģistrācija 29. klasē ietilpstošajām precēm;
– atļaut šīs preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29. klasē;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;
– noteikt ekspertīzi par konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēju.
12 Jāatzīmē, ka tiesas sēdē prasītāja ir atsaukusi savu otro un ceturto prasījumu, ko Pirmās instances tiesa ir pieņēmusi zināšanai, izdarot atzīmi tiesas sēdes protokolā.
13 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
14 Pamatojot savu prasību atcelt Apstrīdēto lēmumu, prasītāja atsaucas uz vienu pamatu, proti, Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
15 Šis pamats iedalās trīs daļās. Pirmā daļa attiecas uz to, ka Apelāciju padome nav ievērojusi augsto pieteiktās preču zīmes atpazīstamību Spānijā. Otrā daļa attiecas uz konfliktējošo preču zīmju visaptverošā novērtējuma prasību neizpildi. Trešā daļa attiecas uz to, ka Spānijas tirgū līdzās ir pastāvējušas trīs reģistrācijas, ko veikusi prasītāja pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma, un personas, kas iestājusies lietā, agrākās preču zīmes.
Par pirmo daļu – attiecībā uz to, ka Apelāciju padome nav ievērojusi pieteiktās preču zīmes augsto atpazīstamību Spānijā
Lietas dalībnieku izvirzītie argumenti
16 Prasītāja uzsver, ka pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas ITSB tā savas uzņēmējdarbības laikā vairāku gadu garumā ir izmantojusi simbolu, kas ir identisks pieteiktajai preču zīmei. Tā norāda, ka no prasības pieteikumam pievienotajiem pierādījumiem izriet, ka tās sastāvā ir astoņas sabiedrības, kuras darbojas visā Spānijas teritorijā un kuras visas savas preces izplata ar apzīmējumu GRUPO SADA. Tā piebilst, ka šis apzīmējums ir izvietots arī uz tās darbinieku vizītkartēm, aploksnēm, paziņojumiem, rēķiniem, piegādes veidlapām un pasūtījumu veidlapām, stendiem, kas izvietoti sabiedrības administrācijas ēkā, tāpat arī dažādām publikācijām. Prasītāja secina, ka pieteiktā preču zīme tās izmantošanas un reklāmā veikto ieguldījumu rezultātā Spānijas tirgū acīmredzami ir pazīstama. Turklāt prasītāja atzīmē, ka šī preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “GRUPO SADA”, sakrīt ar tās firmu: tas ļauj patērētājam daudz vieglāk sasaistīt šo uzņēmumu ar precēm, kuras apzīmētas ar šo preču zīmi.
17 Šajā sakarā prasītāja norāda, ka uz prasības pieteikumam pievienoto pierādījumu pamata tās preču zīmes augstā atpazīstamība ir neapstrīdama attiecībā uz tās tirdzniecībā laisto preču adresātu divām kategorijām, proti, no vienas puses, vairumtirgotājiem un lieliem tirdzniecības centriem, kas darbojas Spānijas teritorijā, kuri izdara tiešus pasūtījumus, un, no otras puses, gala patērētājiem, kas ir lielo tirdzniecības centru klienti.
18 Šajos apstākļos prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome nepamatoti nav ņēmusi vērā augsto atpazīstamību, kas piemīt pieteiktajai preču zīmei konkrētajā sabiedrības daļā. Šajā sakarā tā atsaucas uz Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedumu lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., un 1997. gada 11. novembra spriedumu lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., saskaņā ar ko augsta preču zīmes atpazīstamība novērš jebkādu sajaukšanas iespēju.
19 ITSB iebilst, ka, tā kā pirmo reizi tas izmantots procesā Pirmās instances tiesā, arguments par pieteiktās preču zīmes augsto atpazīstamību Spānijā ir strīdus priekšmeta mainīšana, ko aizliedz Pirmās instances tiesas Reglamenta 135. panta 4. punkts. Rezultātā ITSB aicina Pirmās instances tiesu neizvērtēt argumentu par to, ka Apelāciju padome nav novērtējusi pieteiktās preču zīmes šķietamo atpazīstamību. Turklāt, kā norāda ITSB, prasībai pievienotie pierādījumi nav pieņemami.
20 Attiecībā uz argumentu un prasītājas iesniegto pierādījumu elementu pieņemamību persona, kas iestājusies lietā, pievienojas ITSB nostājai. Tā piebilst, ka pieteiktās preču zīmes pazīstamība pati par sevi neizslēdz sajaukšanas iespēju. Faktiski arī personas, kas iestājusies lietā, preču zīme ir labi zināma spāņu patērētājiem. Šajā sakarā persona, kas iestājusies lietā, atzīmē, ka tā ir lielākā gaļas izstrādājumu eksportētāja uz Brazīliju un ka tā darbojas vairāku valstu tirgos, proti, Apvienotajā Karalistē un Itālijā. Lai pierādītu savas uzņēmējdarbības nozīmīgumu, persona, kas iestājusies lietā, sava atbildes raksta pielikumā ir iesniegusi dažādas brošūras un žurnālus, kā arī iesaiņojuma materiālus un pakas, ko tā izmanto un kas parāda, ka tā turpina lietot savu preču zīmi.
Pirmās instances tiesas vērtējums
21 Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punkts precizē, ka “lietas izskatīšanas procesa laikā Birojs izskata faktus pēc savas iniciatīvas, tomēr lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai, Birojs aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu, ko puses iesniegušas, pārbaudi”. Pirmās instances tiesa ir lēmusi, ka šī norma liek Apelāciju padomei, lemjot par prasību par iebildumu procesā pieņemto galīgo lēmumu, savā lēmumā balstīties tikai uz relatīvo atteikuma pamatojumu, ko attiecīgā persona ir minējusi, kā arī faktiem un pierādījumiem, ko šī persona ir iesniegusi (Pirmās instances tiesas 2003. gada 23. septembra spriedums lietā T‑308/01 Henkel/ITSB – LHS (UK) (“KLEENCARE”), Recueil, II‑3253. lpp., 32. punkts).
22 Šajā gadījumā ir skaidrs, ka apgalvojums par pieteiktās preču zīmes augsto atpazīstamību, kas iegūta, uzņēmējdarbībā Spānijā izmantojot identisku apzīmējumu, pirmo reizi izvirzīts procesā Pirmās instances tiesā.
23 Turklāt ne Iebildumu nodaļai, ne Apelāciju padomei nav pēc savas iniciatīvas jāvērtē šķietamā pieteiktās preču zīmes iegūtā atpazīstamība. No tā izriet, ka šis arguments nav pieņemams.
24 To pašu iemeslu dēļ ir jāizslēdz personas, kas iestājusies lietā, pierādījumi, kuri pirmo reizi minēti procesā Pirmās instances tiesā, lai pierādītu tās agrākās preču zīmes šķietamo reputāciju, bez nepieciešamības izvērtēt to pierādošo spēku (skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 12. decembra spriedumu lietā T‑247/01 eCOPY/ITSB, Recueil, II‑5301. lpp., 49. punkts, un 2003. gada 3. jūlija spriedumu lietā T‑129/01 Alejandro/ITSB – Anheuser-Busch (“BUDMEN”), Recueil, II‑2251. lpp., 67. punkts).
25 Attiecīgi prasījuma pirmā daļa ir noraidāma kā nepieņemama.
Par otro daļu – attiecībā uz konfliktējošo preču zīmju visaptverošā novērtējuma prasības pārkāpumu
Lietas dalībnieku izvirzītie argumenti
26 Prasītāja pārmet, ka Apelāciju padome vairākos aspektos ir pārkāpusi judikatūrā iedibināto prasību veikt visaptverošu konfliktējošo preču zīmju vizuālās, fonētiskās un konceptuālās līdzības novērtējumu.
27 Pirmkārt, tā uzskata, ka Apelāciju padome Apstrīdētā lēmuma 27. punktā, atsevišķi vērtējot konfliktējošo preču zīmju vizuālos, fonētiskos un konceptuālos aspektus, nav ievērojusi prasību veikt preču zīmju visaptverošu novērtējumu, jo tā nesalīdzināja šo dažādo novērtējumu rezultātus.
28 Otrkārt, prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome tāpat arī nav izpildījusi prasību veikt konfliktējošo preču zīmju visaptverošu novērtējumu, analizējot tikai pieteiktās preču zīmes elementu “sada”, ko tā kvalificējusi kā dominējošu, izslēdzot elementu “grupo”. Atsaucoties uz Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedumu lietā T‑6/01 Matratzen Concord/ITSB – Hukla Germany (“MATRATZEN), Recueil, II‑4335. lpp., prasītāja uzskata, ka visaptverošais novērtējums prasa, lai tiktu ņemti vērā visi preču zīmju elementi, nevis tikai to dominējošais elements. Šajā sakarā prasītāja deklarē, ka tā nesaprot iemeslu, kādēļ Apstrīdētais lēmums terminu “grupo” kvalificē kā vāji atšķirošu, bez ievērības atstājot jautājumu par personai, kas iestājusies lietā, piederošās agrākās preču zīmes elementa “sadia” atšķirtspēju, kas tomēr ir vēl vājāka. Tāpēc Apelāciju padome pret konfliktējošajām preču zīmēm ir izturējusies atšķirīgi.
29 Kā norāda prasītāja, tikai pieteikto preču zīmi mākslīgi sadalot, Apelāciju padome varēja secināt, ka pastāv sajaukšanas iespēja. Faktiski patērētājam nav iespējams to sekundes desmitdaļu laikā, ko viņš velta konfliktējošajām preču zīmēm, atmest to grafisko elementu, abstrahēties no pieteiktās preču zīmes elementa “grupo” un no “i” agrākajā preču zīmē, kas pieder personai, kas iestājusies lietā, un reducēt divus atšķirīgus rakstu zīmju salikumus vienā, lai konstatētu līdzību starp konfliktējošajām preču zīmēm. Patērētājs, kurš veiks šādu analīzi, nav kvalificējams kā vidusmēra patērētājs, un pieteiktā preču zīme tam neliks kļūdīties, jo tas noteikti apzināsies domu gājienu, kas tam licis konstatēt konfliktējošo preču zīmju līdzību.
30 Vispār prasītāja uzskata, ka pieteiktās preču zīmes dominējošais elements nav vārdiskais elements “sada”, bet gan četru apļu motīvs, uz kā izvietotas sešas slīpas līnijas, kurš acīmredzami ir lielāks par šo elementu un kurš neapzināti piesaista skatienu. Kas attiecas uz personas, kas iestājusies lietā, preču zīmi, tās atstātajā kopējā iespaidā dominējošais lielais “s” rada iedarbību, kas līdzīga hipnotiskai. Pēc prasītājas domām, visaptveroši vērtējot pieteikto preču zīmi, kuras kopējā iespaidā dominē grafiskais elements, un personas, kas iestājusies lietā, agrāko preču zīmi, kuras kopējā iespaidā dominē stilizēts lielais sākumburts “s”, iespējams izslēgt jebkādu sajaukšanas iespēju no patērētāja viedokļa.
31 Treškārt, prasītāja uzskata, ka Apelāciju palāta ir izdarījusi kļūdu vērtējumā, neņemot vērā faktu, ka vārdiskais elements “sadia” ir portugāļu sugas vārds, kas nozīmē “veselība”, kas samazina konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēju.
32 ITSB uzskata, ka Apelāciju padome nav izdarījusi kļūdu vērtējumā attiecībā uz pastāvošo konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēju.
33 Pirmkārt, ITSB atgādina, ka ir skaidrs, ka konfliktējošo preču zīmju aizsargātās preces ir identiskas.
34 Otrkārt, kas attiecas uz prasītājas argumentu, ka ar pieteikto preču zīmi apzīmēto preču adresāti ir lielie tirdzniecības centri un gala patērētāji, ITSB uzsver, ka ar pieteikto preču zīmi apzīmētās preces ir ne vien putnu gaļa un tās izstrādājumi, bet arī citas preces, tādas kā piens, piena produkti, eļļa, pārtikas tauki. Pēdējo tiešie adresāti ir gala patērētāji, nevis pamatā tirdzniecības centri un izplatīšanas ķēdes. Tādējādi ar pieteikto preču zīmi apzīmēto preču patērētāji obligāti nav specializējušies patērētāji. Turklāt ITSB atgādina, ka apskatāmās preces, tā kā tās ir pārtikas produkti, ir ikdienas patēriņa preces, kuras tiek nopirktas bez īpašas uzmanības pievēršanas.
35 Treškārt, attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu ITSB vispirms atzīmē, ka, neraugoties uz zināmām atšķirībām, starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāv vizuāla līdzība, tāpēc ka elementam “sada” ir svarīga vieta kopējā iespaidā, ko rada pieteiktā preču zīme, jo šis elements un agrākā personas, kas iestājusies lietā, preču zīme sastāv no tādas pašas nobeiguma burtu virknes, izņemot burtu “i”. Tāpēc saskaņā ar ITSB viedokli ir jāatzīst Apelāciju padomes secinājums, ka pastāv “zināma vizuāla līdzība”.
36 Turpinājumā ITSB, sekojot Apstrīdētajam lēmumam, uzskata, ka konfliktējošie apzīmējumi ir fonētiski līdzīgi.
37 Visbeidzot, kas attiecas uz konfliktējošo apzīmējumu konceptuālo salīdzinājumu, ITSB atbalsta Apelāciju padomes secinājumu un uzskata, ka nav iespējams šādu salīdzinājumu veikt, jo vārdiskajiem elementiem “sada” un “sadia” spāņu valodā nav nekādas konceptuālas nozīmes. Šajā sakarā ITSB atzīmē, ka prasītājas izvirzītais arguments, ka vārdiskais elements “sadia” portugāļu valodā nozīmē “veselība”, ir jauns. Pēc būtības ITSB iebilst, ka vārds, kas portugāļu valodā nozīmē “veselība”, ir vārds “saúde” un ka “sadia” portugāļu valodā ir īpašības vārds, kas, runājot par personu, nozīmē “vesels” un, runājot par preci, “veselīgs”. ITSB vēl atgādina, ka vārdiskais elements “sadia” konkrētajai sabiedrības daļai spāniski neko nenozīmē, ka šis elements parasti Spānijā netiek izmantots, lai apzīmētu preces, kas ietilpst 29. klasē, un ka nav pierādīts, ka spāņu patērētāji pietiekami labi zina portugāļu valodu, lai saprastu nozīmi, kas šim vārdam ir šajā valodā.
38 Turklāt, kas attiecas uz pieteiktās preču zīmes terminu “grupo”, kaut arī ITSB atzīst, ka šis termins spāņu valodā pastāv un apzīmē sabiedrību kopumu, tas tomēr uzskata, ka šī elementa konceptuālajam saturam un faktam, ka tas nav ietverts personas, kas iestājusies lietā, agrākajā preču zīmē, ir maza nozīme, jo termins “grupo” tiek ierasti lietots Spānijā pārtikas nozarē, lai apzīmētu sabiedrību grupu, ko apstiprina daudzi citi piemēri.
39 Ceturtkārt un visbeidzot, attiecībā uz preču zīmju sajaukšanas iespēju ITSB piekrīt Apelāciju padomes secinājumam, ka šāda iespēja pastāv. ITSB atzīmē, ka preču identiskums, fakts, ka tās tiek pirktas bez īpašas uzmanības pievēršanas, un apstāklis, ka nepilnīgais pieteiktās preču zīmes attēls, kas paliek patērētāja atmiņā, ir tās dominējošais elements “sada”, kam ir liela līdzība ar personas, kas iestājusies lietā, preču zīmi, liek secināt, ka pastāv sajaukšanas iespēja. To apstiprina arī fakts, ka termins “grupo”, kas ietverts pieteiktajā preču zīmē, norāda uz saikni starp sabiedrībām un var likt patērētājiem domāt, ka uzņēmumi Sadia un Grupo Sada ietilpst vienā grupā.
40 Persona, kas iestājusies lietā, būtībā piekrīt ITSB izklāstītajiem argumentiem.
Pirmās instances tiesas vērtējums
41 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumiem, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme [sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja].
42 Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai sajaukšanas iespēja pastāv, ja sabiedrība var domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumus sniedz tas pats uzņēmums vai, attiecīgā gadījumā, ekonomiski saistīti uzņēmumi.
43 Atbilstoši šai pašai judikatūrai sajaukšanas iespēja novērtējama visaptveroši, atbilstoši konkrētās sabiedrības daļas izpratnei par šiem apzīmējumiem un attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem un, ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme, it īpaši apzīmējumu līdzības un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzības savstarpējo saistību (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 31.–33. punkts, un tajā minēto judikatūru).
44 No judikatūras izriet arī, ka sajaukšanas iespējas visaptverošajam vērtējumam, ciktāl tas attiecas uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību, jāpamatojas uz to radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedumu lietā T‑292/01 Phillips-Van Heusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (“BASS”), Recueil, II‑4335. lpp., 47. punkts, un tajā minēto judikatūru).
45 Šajā gadījumā prāva attiecas uz konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu. Ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmēto preču identiskums netiek apstrīdēts.
46 Tā kā agrākā preču zīme ir reģistrēta Spānijā, konkrēto sabiedrības daļu veido vidusmēra spāņu patērētājs.
47 Šajā sakarā ir jānoraida prasītājas arguments, kas izvirzīts prasījuma pirmās daļas izvērtēšanas ietvaros, ka konkrēto sabiedrības daļu veido gan lielo tirdzniecības centru klienti, gan vairumtirgotāji, gan paši lielie tirdzniecības centri. Faktiski, kā pamatoti norādījis arī ITSB, pat pieņemot, kā to apstiprināja prasītāja, ka tā ar pieteikto preču zīmi apzīmēto putnu gaļu pārdod vienīgi lielajos tirdzniecības centros, tad tomēr citas 29. klases preces, kas tiek apzīmētas ar šo preču zīmi, piemēram, piens un piena produkti, tiek pārdotas gala patērētājiem. Tādējādi, veicot konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespējas visaptverošo vērtējumu, jāņem vērā vidusmēra spāņu patērētājs, kas ir vispārīgi informēts un saprātīgi uzmanīgs un apdomīgs, kā tas pareizi darīts Apstrīdētajā lēmumā.
48 Kas attiecas uz konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu, vispirms ir jānoraida prasītājas arguments, ka Apelāciju padome, neievērojot spriedumu lietā “MATRATZEN”, kas minēts iepriekš 28. punktā, ar personas, kas iestājusies lietā, agrāko preču zīmi ir salīdzinājusi vienīgi pieteiktās preču zīmes dominējošo elementu, tas ir, vārdisko elementu “sada”.
49 Ir jāatgādina, ka atbilstoši šim spriedumam kombinēta preču zīme var tikt uzskatīta par līdzīgu ar kādu citu preču zīmi, kas ir identiska vai līdzīga ar vienu no kombinētas preču zīmes elementiem, tikai tad, ja tas ir kombinētas preču zīmes radītā kopējā iespaida dominējošais elements. Tā tas ir, ja elements viens pats var dominēt šīs preču zīmes attēlā, ko konkrētā sabiedrības daļa patur prātā, tā ka citiem šīs preču zīmes elementiem ir nebūtiska nozīme tās radītajā kopējā iespaidā. Šāda pieeja nav ekvivalenta tikai viena kombinētas preču zīmes elementa ņemšanai vērā un tā salīdzināšanai ar citu preču zīmi. Tieši otrādi, salīdzinājums ir jāveic, analizējot apskatāmās preču zīmes, ņemot tās vērā kopumā. Tomēr tas neizslēdz iespēju, ka zināmos apstākļos kombinētas preču zīmes konkrētajai sabiedrības daļai radītajā kopējā iespaidā dominē viens vai vairāki tās elementi. Vēl vairāk, attiecībā uz kombinētas preču zīmes viena vai vairāku elementu dominējošo raksturu ir it īpaši jāņem vērā raksturīgās iezīmes, kas ir katram no šiem elementiem salīdzinājumā ar citu elementu raksturīgajām iezīmēm. Turklāt un papildus var ņemt vērā dažādu elementu attiecīgo vietu kombinētas preču zīmes konfigurācijā (iepriekš 28. punktā minētais spriedums lietā “MATRATZEN”, 33.–35. punkts, kas apstiprināts ar Tiesas 2004. gada 28. aprīļa rīkojumu lietā C‑3/03 P Matratzen Concord/ITSB, Recueil, I‑3657. lpp., 32. un 33. punkts).
50 Šajā gadījumā attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, agrāko preču zīmi Apelāciju padome uzskatīja, ka burta “s” zīmējums šajā preču zīmē nav nozīmīgs.
51 Šis vērtējums ir jāapstiprina. Faktiski pretēji prasītājas uzskatam tam, ka personas, kas iestājusies lietā, agrākajā preču zīmē burta “s” zīmējumā augšējais līkums ir nedaudz lielāks par apakšējo, nav nozīmes, un tas tāpēc nav šīs preču zīmes dominējošais elements. Pirmās instances tiesa uzskata, ka savukārt agrākās preču zīmes vārdiskais elements, proti, “sadia”, kopumā dominē pār attēlu, kas paliek vidusmēra spāņu patērētāja prātā.
52 Kas attiecas uz pieteikto preču zīmi, jāuzsver, ka Apelāciju padome uzskatīja, ka dominējošais ir vārdiskais elements “sada”.
53 Attiecībā uz pieteiktās preču zīmes vārdiskajiem elementiem Apelāciju padome Apstrīdētā lēmuma 27. punktā uzskatīja, ka termins “grupo”, kas nozīmē “sabiedrību kopums”, ir rakstīts ar mazākām un smalkākām zīmēm nekā elements “sada” un patērētāji to atvirza otrajā plānā.
54 Šis novērtējums ir pareizs. No vizuālā viedokļa ir jākonstatē, ka gan vārdiskā elementa “sada” zīmju šrifts un biezums, gan šī elementa centrālā vieta pieteiktās preču zīmes konfigurācijā, vārdisko elementu kopējā iespaidā padara šo elementu pārāku par elementu “grupo”. Turklāt ir pilnīgi pareizi uzskatīt, ka pēdējo terminu patērētāji atmiņā nepatur. Faktiski patērētāji šim terminam piešķir tikai vispārējo nozīmi, proti, nozīmi “sabiedrību kopums”. Tādējādi patērētājs terminu “grupo” neuztver kā pieteiktās preču zīmes galveno elementu un kā elementu, kas norādītu uz to preču izcelsmi, kas apzīmētas ar šo preču zīmi.
55 Turklāt pretēji prasītājas viedoklim Apelāciju padome attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vērtējumu no vizuālā, fonētiskā un semantiskā viedokļa nav aprobežojusies ar pieteiktās preču zīmes dominējošā elementa “sada” salīdzinājumu ar personas, kas iestājusies lietā, agrāko preču zīmi, izslēdzot terminu “grupo”. No Apstrīdētā lēmuma 27. punkta skaidri izriet, ka Apelāciju padome, veicot visaptverošo salīdzinājumu starp pieteikto preču zīmi un personas, kas iestājusies lietā, agrāko preču zīmi, ir ņēmusi vērā, ka pieteiktajā preču zīmē ir ietverts jēdziens “grupo”.
56 Kas attiecas uz pieteiktās preču zīmes grafisko elementu, kas sastāv no četriem apļiem tumšā krāsā, uz kā izvietotas sešas slīpas līnijas gaišā krāsā, kas šķiet tiecamies uz vienu punktu, ir jāatzīst, kā izriet no Apstrīdētā lēmuma 13. un 26. punkta aplūkošanas kopā, ka Apelāciju padome apstiprināja Iebildumu nodaļas sniegto pamatojumu, ka grafiskais elements ir tikai dekoratīva rakstura elements un tāpēc nav uzskatāms par pieteiktās preču zīmes dominējošo elementu.
57 Šis vērtējums nav jāatzīst par spēkā neesošu. Protams, ir jāatzīst, ka pieteiktās preču zīmes grafiskais elements piesaista uzmanību sava lieluma dēļ. Tomēr šo zīmējumu ir grūti atcerēties, un tāpēc tas nedominē pār pieteiktās preču zīmes attēlu, kas paliek konkrētās sabiedrības daļas atmiņā. Faktiski vispirms ir jāprecizē, ka šim motīvam ir zināma ģeometriska sarežģītība, it īpaši tāpēc, ka ir sešas slīpas līnijas, kuras šķērso četrus apļus, bet kuras augstākā apļa augšpusē visas nesatiekas, kamēr divas no šīm līnijām saplūst vienā augstākā apļa iekšpusē. Otrkārt, šajā pieteiktās preču zīmes konfigurācijā grafiskais elements ir novirzīts pa kreisi no vertikāles, kas veido divus vārdiskos elementus “grupo” un “sada”, kas liek domāt, ka kopējā šīs preču zīmes radītajā iespaidā tiem ir maza nozīme un dekoratīvs raksturs.
58 Šajos apstākļos nevar Apelāciju padomei pārmest, ka tā atzinusi, ka vārdiskais elements “sada” ir dominējošais pieteiktās preču zīmes elements, kas paliek konkrētās sabiedrības daļas atmiņā.
59 Turpinājumā, kas attiecas uz Apelāciju padomes saskatīto apzīmējumu līdzību, Pirmās instances tiesa uzskata, ka arī šis vērtējums ir apstiprināms.
60 Kas attiecas uz vizuālo salīdzinājumu, Apelāciju padome uzskatīja, ka par spīti atšķirībām starp konfliktējošajām preču zīmēm, proti, pieteiktās preču zīmes grafisko motīvu, kas sastāv no četriem apļiem, un elementu “grupo”, starp agrāko preču zīmi un pieteiktās preču zīmes dominējošo elementu, proti, “sada”, pastāv zināma līdzība šī elementa novietojuma dēļ un abām preču zīmēm kopējo burtu virknes dēļ, izņemot burtu “i” agrākajā preču zīmē.
61 Tiešām ir jākonstatē, ka no vizuālā viedokļa, kaut arī līdzība starp apzīmējumiem nav īpaši liela, ko turklāt Apelāciju padome atzina, ar to tomēr pietiek, lai atspēkotu Apstrīdētajā lēmumā minētās konfliktējošo apzīmējumu atšķirības.
62 No fonētiskā viedokļa tāpat kā Apstrīdētajā lēmumā ir jāatzīmē, ka konfliktējošie apzīmējumi ir līdzīgi. Faktiski, no vienas puses, pat ja pieteiktajā preču zīmē ietverts termins “grupo”, šis elements nav pietiekoši svarīgs, lai atsvērtu skaidro fonētisko līdzību starp pieteiktās preču zīmes dominējošo elementu, proti, “sada” un agrāko preču zīmi. No otras puses, Apelāciju padome ir pareizi uzskatījusi, ka, ņemot vērā spāņu valodas akcenta likumus, burtam “i”, kas veido divskani ar cieto patskani “a” vārdiskajā elementā “sadia”, spāņu valodā ir neizteikta izruna. Tā rezultātā vārdisko elementu “sada” pieteiktajā preču zīmē un personas, kas iestājusies lietā, agrāko preču zīmi konkrētā sabiedrības daļa izrunā līdzīgi. Šis apstāklis, ņemot vērā vārdiskā elementa “sada” dominējošo raksturu pieteiktajā preču zīmē, liek konstatēt, ka konfliktējošo preču zīmju kopējā iespaidā pastāv fonētiska līdzība starp konfliktējošajiem apzīmējumiem.
63 Kas attiecas uz konceptuālo salīdzinājumu, pamatots ir arī Apelāciju padomes secinājums, ka šis salīdzinājums neattiecas uz gadījumiem, kad ne pieteiktās preču zīmes dominējošajam elementam, ne agrākajai preču zīmei spāņu valodā nav jēgas.
64 Pirmkārt, prasītājas arguments, ka Apelāciju padome prettiesiski nav ņēmusi vērā faktu, ka vārdiskais elements “sadia” portugāļu valodā nozīmē “veselība”, ir noraidāms. Pietiek konstatēt, ka, pat pieņemot, ka viena no vārdiskā elementa “sadia” nozīmēm ir tāda, kā to apgalvo prasītāja, tā tomēr nav pierādījusi, ka konkrētajai sabiedrības daļai, proti, spāņu patērētājam, ir pietiekošas portugāļu valodas zināšanas, lai tūlīt asociētu vārdisko elementu “sadia” ar šo nozīmi. Tādējādi, kā Apelāciju padome pamatoti norādījusi Apstrīdētā lēmuma 28. punktā, konkrētā sabiedrības daļa šo vārdisko elementu uzskatīs par izdomātu elementu.
65 Otrkārt, fakts, ka vārdiskajam elementam “grupo” spāņu valodā ir jēga, nenozīmē, ka tādējādi pieteiktajai preču zīmei rodas jēga vai ka konkrētās sabiedrības daļas acīs šī preču zīme tiek konceptuāli nošķirta no personas, kas iestājusies lietā, agrākās preču zīmes. Faktiski, kā jau ir norādīts iepriekš 54. punktā, konkrētā sabiedrības daļa terminam “grupo” piešķir tā sugas vārda nozīmi, proti, ar to saprotot “sabiedrību kopumu”. Tādējādi no konceptuālā viedokļa terminam “grupo” ir niecīga nozīme salīdzinājumā ar pieteiktās preču zīmes dominējošo elementu “sada”.
66 Visbeidzot, prasītāja nepamatoti Apelāciju padomei pārmet, ka tā ir pārkāpusi judikatūrā nostiprināto prasību veikt visaptverošu konfliktējošo apzīmējumu vērtējumu, jo Apelāciju padomes novērtējumi esot pārāk analītiski un neatbilstot skatījumam, kāds būtu vidusmēra patērētājam attiecībā uz divām konfliktējošām preču zīmēm.
67 Ir jāatgādina, ka, ja vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kopumā un neanalizē dažādas detaļas (skat. pēc analoģijas iepriekš 18. punktā minēto spriedumu lietā SABEL, 23. punkts), parasti visvieglāk atmiņā paliek apzīmējuma dominējošās un atšķirīgās iezīmes (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedumu lietā T‑104/01 Oberhauser/ITSB – Petit Liberto (“Fifties), Recueil, II‑4359. lpp., 47. un 48. punkts). Tādējādi Apelāciju padomei nevar pārmest, ka tā ir izvērtējusi, kuri patērētāja izpratnē ir preču zīmju atšķirīgie un dominējošie elementi, elementi, kurus tas patur prātā.
68 Turklāt Apstrīdētā lēmuma 26. punktā Apelāciju padome, sākot savu specifisko novērtējumu ar konfliktējošo preču zīmju vizuālo, fonētisko un konceptuālo salīdzinājumu, uzskatīja, ka elementi, kas atšķir konfliktējošās preču zīmes, nav pietiekoši svarīgi, lai atsvērtu līdzības starp to dominējošajiem elementiem. No tā jāsecina, ka Apelāciju padome ir veikusi konfliktējošo apzīmējumu visaptverošu vērtējumu.
69 Šajos apstākļos, ņemot vērā ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmēto preču identiskumu un vizuālo un fonētisko līdzību starp pieteiktās preču zīmes dominējošo elementu un agrāko preču zīmi, konfliktējošo preču zīmju radītais kopējais iespaids liks konkrētajai sabiedrības daļai uzskatīt, ka preces, ko šīs preču zīmes apzīmē, piedāvā viens un tas pats uzņēmums vai vismaz ka tās ir ekonomiski saistītu uzņēmumu preces. Starp citu, pieteiktās preču zīmes vārdiskais elements “grupo”, kas apzīmē sabiedrību kopumu, kaut arī tam nav dominējoša rakstura, tomēr padara ticamu ideju par tādu uzņēmumu savstarpējo saistību, kuri ir izveidojuši sabiedrību “grupu”, un tādējādi palielina konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēju.
70 Visu šo apsvērumu dēļ pamata otrā daļa ir jānoraida.
Par trešo daļu – attiecībā uz prasītājas pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas veikto trīs reģistrāciju un personas, kas iestājusies lietā, agrākās preču zīmes līdzāspastāvēšanu Spānijas tirgū
Lietas dalībnieku izvirzītie argumenti
71 Prasītāja norāda, ka tai pieder trīs Spānijas preču zīmes, kas reģistrētas attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 29. klasē, proti, vārdiskā preču zīme “SADA SOCIEDAD ANÓNIMA PARA LA DISTRIBUCIÓN ALIMENTARIA”, kas reģistrēta 1991. gada 5. aprīlī ar Nr. 1311019, vārdiskā preču zīme “LA DESPENSA DE SADA”, kas reģistrēta 1994. gada 1. maijā ar Nr. 1807310, un grafiskā preču zīme, kas sastāv no četriem apļiem, uz kā novietotas sešas slīpas svītras, kas reģistrēta 1990. gada 5. jūlijā ar Nr. 1311021.
72 Prasītāja uzsver, ka pieteiktā preču zīme vienā apzīmējumā apvieno elementus, kas veido trīs valsts preču zīmes, kuru īpašniece tā ir, proti, preču zīmju ar reģistrācijas Nr. 1311019 un Nr. 1807310 vārdisko elementu “sada” un preču zīmes ar reģistrācijas Nr. 1311021 grafisko elementu, kas sastāv no četriem apļiem, uz kā novietotas sešas slīpas svītras. Tāpēc pieteiktajai preču zīmei nevajadzētu dezorientēt patērētāju, kurš to asociēs ar prasītājas agrākajām valsts preču zīmēm un nevis ar personas, kas iestājusies lietā, preču zīmi. Tāpēc patērētāja prātā nepastāvēs nekāda pieteiktās preču zīmes un personas, kas iestājusies lietā, preču zīmes sajaukšanas iespēja. Starp citu, valsts preču zīmju mierīgu līdzāspastāvēšanu pirms Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas iespējams konstatēt, arī apskatot abu sabiedrību interneta lapas.
73 Prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome prettiesiski nav ņēmusi vērā, ka pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas Spānijas tirgū mierīgi līdzās pastāvēja prasītājai piederošas trīs valsts preču zīmes un personas, kas iestājusies lietā, agrāka preču zīme, kura, starp citu, Spānijā reģistrēta vēlāk nekā tās trīs preču zīmes, uz kurām atsaucas prasītāja.
74 Šajā sakarā prasītāja atzīmē, ka, kad persona, kas iestājusies lietā, iesniedza savu pieteikumu valsts preču zīmes reģistrācijai Spānijā, neviens neapgalvoja, ka šī pieteikuma reģistrācija varētu radīt sajaukšanas iespēju spāņu patērētāja prātā – Spānijas Patentu un preču zīmju birojs pēc savas iniciatīvas neizskatīja šo jautājumu, un arī prasītāja pati to neizvirzīja. Turklāt līdz izskatāmās prasības celšanas dienai ne prasītājas konkurenti, ne patērētāju apvienības vai fiziskas personas nebija uzsākuši nevienu procesu, lai panāktu, ka tiek atlīdzināti zaudējumi, ko būtu radījusi prasītājas preču sajaukšana ar cita uzņēmuma precēm, it īpaši ar personas, kas iestājusies lietā, precēm.
75 ITSB iebilst pret šo argumentāciju. ITSB vispirms atgādina, ka Apstrīdētā lēmuma 29. punktā Apelāciju padome secināja, ka “vienkāršs apgalvojums par šķietamu līdzāspastāvēšanu ar trešo personu preču zīmēm nepierāda, ka konkrētajā gadījumā nepastāv sajaukšanas iespēja, ņemot vērā, ka tās ir preču zīmes, kas nav identiskas tām, kuras tiek apskatītas izskatāmajā lietā, un ka tās neattiecas uz precēm, kuras ir līdzīgas ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētajām precēm”.
76 ITSB atzīmē, ka prasītāja, pat ja tā procesa laikā ITSB minēja Spānijā reģistrētās preču zīmes Nr. 1807310 “LA DESPENSA SE SADA” un Nr. 1311019 “SADA SOCIEDAD ANÓNIMA PARA LA DISTRIBUCIÓN ALIMENTARIA”, tā nekad netika norādījusi, ka ir šo preču zīmju īpašniece, un netika iesniegusi to pastāvēšanas pierādījumus. Turklāt prasītāja nekad netika apgalvojusi, ka pastāv faktiska un nopietna šo divu valsts preču zīmju un personas, kas iestājusies lietā, preču zīmes līdzāspastāvēšana, un netika iesniegusi pierādījumus, lai varētu konstatēt šādu līdzāspastāvēšanu.
77 Turklāt ITSB uzsver, ka, tāpat kā to norādījusi Apelāciju padome, divām valsts preču zīmēm, ko prasītāja minēja Apelāciju padomē, ar pieteikto preču zīmi kopējs ir tikai vārdiskais elements “sada”. Tādējādi, pat pieņemot, ka šīs divas valsts preču zīmes un personas, kas iestājusies lietā, preču zīme mierīgi pastāv līdzās, no tā nevar secināt mierīgu līdzāspastāvēšanu starp pieteikto preču zīmi un personas, kas iestājusies lietā, preču zīmi. Tāpēc ITSB uzskata, ka arguments attiecībā uz to, ka Apelāciju padome nav izvērtējusi mierīgu līdzāspastāvēšanu starp konfliktējošajām preču zīmēm, būtu jānoraida.
78 Protams, ITSB pieļauj, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka abas valsts preču zīmes, kas ietver vārdisko elementu “sada”, neapzīmē preces, kuras identiskas tām, kas apzīmētas ar konfliktējošajām preču zīmēm, lai gan prasītāja Apelāciju padomē bija norādījusi, ka abas valsts preču zīmes ir reģistrētas attiecībā uz precēm 29. klasē. Tomēr ITSB uzskata, ka šī kļūda nav iespaidojusi Apelāciju padomes Apstrīdētā lēmuma 29. punktā minēto secinājumu.
79 Visbeidzot, ITSB uzskata, ka pierādījumi par prasītājas agrāku valsts preču zīmju un personas, kas iestājusies lietā, agrākas preču zīmes mierīgu līdzāspastāvēšanu, kas pirmo reizi parādās procesā Pirmās instances tiesā, nav pieņemami.
80 Persona, kas iestājusies lietā, būtībā piekrīt ITSB izvirzītajiem argumentiem.
Pirmās instances tiesas vērtējums
81 Vispirms ir jāatzīmē, ka gan Iebildumu nodaļā, gan Apelāciju padomē prasītāja ir apgalvojusi, ka “preču zīme “SADIA” vairākus gadus mierīgi pastāv[ējusi] līdzās ar atšķirošiem apzīmējumiem, kuros ietverts vārdiskais elements “sada””, minot preču zīmes “LA DESPENSA DE SADA un SADA SOCIEDAD ANÓNIMA PARA LA DISTRIBUCIÓN ALIMENTARIA”, kas apzīmē preces, kuras ietilpst 29. klasē.
82 Tomēr, tā kā no lietas materiāliem procesā ITSB neizriet, ka prasītāja šī procesa gaitā būtu minējusi, ka pastāv Spānijā reģistrēta grafiska preču zīme Nr. 1311021, ne a fortiori pierādījusi, ka prasītāja ir tās īpašniece, šī reģistrācija, kas pirmo reizi ir minēta tiesvedībā Pirmās instances tiesā, nav jāņem vērā (Pirmās instances tiesas 2003. gada 4. novembra spriedums lietā T‑85/02 Díaz/ITSB – Granjas Castelló (“CASTILLO”), Recueil, II‑4835. lpp., 46. punkts).
83 Otrkārt, attiecībā uz valsts preču zīmēm “LA DESPENSA DE SADA” un “SADA SOCIEDAD ANÓNIMA PARA LA DISTRIBUCIÓN ALIMENTARIA” ir jāatgādina, ka Apelāciju padome pēc tam, kad tā bija secinājusi, ka starp konfliktējošajām preču zīmēm pastāv sajaukšanas iespēja, Apstrīdētā lēmuma 29. punktā ir apstiprinājusi, ka šķietama līdzāspastāvēšana starp personas, kas iestājusies lietā, agrāko preču zīmi un trešo personu preču zīmēm, kas satur vārdisko elementu “sada”, neļauj izslēgt sajaukšanas iespēju gadījumā, ja šīs preču zīmes nav identiskas konfliktējošajām preču zīmēm un neattiecas uz tādām pašām precēm.
84 Vispārīgā veidā ir jāatzīmē, no vienas puses, ka Kopienas preču zīmju režīms ir autonoma sistēma, ko veido noteikumu kopums un kurai ir īpaši mērķi, jo tās piemērošana ir neatkarīga no visām valstu sistēmām (Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑106/00 Streamserve/ITSB (“STREAMSERVE”), Recueil, II‑723. lpp., 47. punkts], un, no otras puses, ka Apelāciju padomju lēmumu likumība ir jāvērtē vienīgi uz Regulas Nr. 40/94 pamata, ņemot vērā tās interpretāciju Kopienu tiesu iestādēs (iepriekš 82. punktā minētais spriedums lietā “CASTILLO”, 37. punkts].
85 No tā izriet, ka faktam, ka Spānijas patentu un preču zīmju birojs ir atļāvis divu iepriekš minēto prasītājas agrāko preču zīmju reģistrāciju un personas, kas iestājusies lietā, agrākās preču zīmes reģistrāciju, pretēji prasītājas apgalvotajam nav nozīmes attiecībā uz jautājumu, vai pastāv konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 izpratnē. Precīzāk, prasītāja nevar balstīties uz faktu, ka tā savā laikā nav iebildusi pret personas, kas iestājusies lietā, agrākas preču zīmes reģistrāciju Spānijā, atsaucoties uz savām agrākajām preču zīmēm. Faktiski šis apstāklis nenozīmē, ka ir novērsta jebkāda konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja.
86 Protams, nevar pilnībā izslēgt, ka zināmos gadījumos agrāku preču zīmju līdzāspastāvēšana tirgū varētu galu galā samazināt sajaukšanas iespēju, ko šajos gadījumos starp divām konfliktējošām preču zīmēm konstatējušas ITSB instances. Tomēr šāda iespējamība ņemama vērā tikai tad, ja, mazākais, procesā ITSB attiecībā uz relatīvu reģistrācijas atteikuma pamatojumu Kopienas preču zīmes pieteicējs ir pienācīgi pierādījis, ka šī līdzāspastāvēšana balstās uz to, ka konkrētās sabiedrības daļas prātā nepastāv agrāko preču zīmju, uz ko tas atsaucas, un personas, kas iestājusies lietā, agrākas preču zīmes, kas ir iebilduma pamatā, sajaukšanas iespēja, kā arī ka attiecīgās agrākās preču zīmes un konfliktējošās preču zīmes ir identiskas.
87 Šajā gadījumā Pirmās instances tiesa konstatē, ka administratīvā procesa ietvaros prasītāja, lai pamatotu, ka šīs reģistrētās preču zīmes tirgū pastāv līdzās personas, kas iestājusies lietā, agrākajai preču zīmei, nav iesniegusi neko, izņemot sarakstu, kurā bija divas iepriekš minētās agrākās preču zīmes. Taču ar šo informāciju nepietiek, lai parādītu, ka ir samazināta vai, vēl jo vairāk, novērsta konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja. Kas attiecas uz pārējiem prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem, kas vērsti uz minētās līdzāspastāvēšanas pierādīšanu, tā kā tie pirmo reizi ir iesniegti procesa laikā Pirmās instances tiesā, tad tie nav pieņemami (iepriekš 24. punktā minētais spriedums lietā “BUDMEN”, 67. punkts).
88 Apelāciju padome ir pamatoti norādījusi, ka agrākās preču zīmes, uz kurām atsaucas prasītāja – un par kurām, starp citu, procesa laikā ITSB prasītāja nav pierādījusi, ka tās tai pieder – nav identiskas pieteiktajai preču zīmei.
89 Turklāt ir skaidrs, ka prasītāja nav ne apgalvojusi, ne a fortiori pierādījusi, ka preču zīmēm “LA DESPENSA DE SADA” un “SADA SOCIEDAD ANÓNIMA PARA LA DISTRIBUCIÓN ALIMENTARIA” ir augsta atšķirtspēja, kas tādējādi galu galā ļautu samazināt personas, kas iestājusies lietā, agrākās preču zīmes un pieteiktās preču zīmes sajaukšanas iespēju.
90 Tādējādi Apelāciju padome ir pamatoti atzinusi, ka pastāv konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja, un saglabājusi šo uzskatu, ievērojot citas preču zīmes, uz kurām notikusi atsaukšanās Apelāciju padomē.
91 Attiecīgi pamata trešā daļa, tāpat kā prasība kopumā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
92 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums nav labvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(ceturtā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Legal | Mengozzi | Wiszniewska-Białecka |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2005. gada 11. maijā.