PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS
(ceturtā palāta)
2005. gada 25. maijā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “PC WORKS” reģistrācijas pieteikums – Agrāka valsts grafiska preču zīme “W WORK PRO” – Reģistrācijas atteikums – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑352/02
Creative Technology Ltd, Singapūra (Singapūra), ko pārstāv M. Edinboro [M. Edenborough], barrister, Dž. Flintofts [J. Flintoft], S. Džounss [S. Jones] un P. Raulinsons [P. Rawlinson], solicitors,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv B. Holsta Filtenborga [B. Holst Filtenborg] un S. Laitinena [S. Laitinen], pārstāves,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks –
José Vila Ortiz, ar dzīvesvietu Valensijā (Spānijā),
par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2002. gada 4. septembra lēmumu (lieta R 265/2001‑4) attiecībā uz iebildumu procesu starp Creative Technology Ltd un Hosē Vila Ortisa [José Vila Ortiz] kungu.
EIROPAS KOPIENU
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs I. Legāls [H. Legal], tiesneši P. Mengoci [P. Mengozzi] un I. Višņevska-Bjalecka [I. Wiszniewska-Białecka],
sekretārs H. Jungs [H. Jung],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2002. gada 25. novembrī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 8. aprīlī,
pēc tiesas sēdes 2004. gada 24. novembrī
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1997. gada 4. novembrī prasītāja Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “PC WORKS”. Pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 9. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam: “iekārtas skaņas un attēlu ierakstīšanai, pārraidei un reproducēšanai, skaļruņi, pastiprinātāji, plašu atskaņotāji, lenšu atskaņotāji, kompaktdisku atskaņotāji, uztvērēji un visu iepriekš minēto preču daļas un piederumi”.
3 1998. gada 26. oktobrī preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 81/98.
4 1999. gada 22. janvārī H. Vila Ortiss, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu, iesniedza iebildumus pret prasītājas pieteikumu, pamatojot, ka pastāv sajaukšanas iespēja tās pašas regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Iebildumi attiecās uz visām precēm, kas minētas prasītājas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, un tika pamatoti ar šādu valsts grafisku preču zīmi:
5 Šī preču zīme tika reģistrēta 1994. gada 10. oktobrī Spānijā attiecībā uz “elektronisko audioaprīkojumu; skaļruņiem; skaņas reproducēšanas iekārtām; radio; televizoriem un videoaparātiem”, kas ietilpst 9. klasē.
6 Ar 2001. gada 26. janvāra lēmumu Iebildumu nodaļa konstatēja, ka pastāv konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēja un līdz ar to noraidīja prasītājas iesniegto reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz visām precēm.
7 2001. gada 19. martā prasītāja iesniedza apelāciju par Iebildumu nodaļas lēmumu (lieta R 265/2001). Apelācijā viņa grozīja to preču aprakstu, uz kurām attiecas reģistrācijas pieteikums, pievienojot šādu precizējumu: “visas minētās preces, kas saistītas ar datoriem un datoru aparatūru”.
8 Ar 2002. gada 4. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju ceturtā padome apstiprināja Iebildumu nodaļas lēmumu un apelāciju noraidīja. Apelāciju padome uzskatīja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme un agrākā preču zīme būtībā attiecas uz vienu un to pašu preču kategoriju, proti, elektroniskām iekārtām, kas paredzētas skaņas un attēlu reproducēšanai, un ka konfliktējošās preču zīmes no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa ir līdzīgas.
Lietas dalībnieku prasījumi
9 Tiesas sēdes laikā prasītāja paziņoja, ka atsakās no sava prasījuma daļas, kurā tā lūdz uzdot ITSB reģistrēt pieteikto preču zīmi.
10 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt Apstrīdēto lēmumu un Iebildumu nodaļas lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt prasītājai tiesāšanās izdevumus šajā procesā un izdevumus, kas tai radušies procesa laikā ITSB Apelāciju padomē un Iebildumu nodaļā.
11 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
12 Lai pamatotu prasību, prasītāja norāda vienu pamatu, kas balstīts uz Regulas Nr. 40/94 pārkāpumu, jo Apelāciju padome ir kļūdaini konstatējusi konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēju.
Lietas dalībnieku argumenti
13 Prasītāja norāda, ka divu preču zīmju salīdzināšana nolūkā izvērtēt, vai pastāv sajaukšanas iespēja, ir jāveic, ņemot vērā kopējo iespaidu, ko rada katrs apzīmējums. Turpretī, veicot šādu izvērtēšanu, nav atļauts sadalīt konfliktējošos apzīmējumus nolūkā salīdzināt dažādos elementus, kuri tos veido, it īpaši tad, ja, kā šajā lietā, no vienas puses, nepastāv neviena norāde, kas ļauj secināt, ka to darītu arī mērķa sabiedrības daļa, un, no otras puses, ja elementiem, no kā sastāv konfliktējošie apzīmējumi, kā tādiem ir vāja atšķirtspēja, kas katrai no šīm preču zīmēm būtībā meklējama to kopējā iespaidā, ko rada šo dažādo elementu mijiedarbība. Atbilstoši prasītājas uzskatam ir nepiemēroti arī piešķirt preču zīmei paplašinātu aizsardzību, ja šī aizsardzība balstīta uz vienu no tās sastāvā esošiem elementiem, kam ir vāja atšķirtspēja.
14 Šajā lietā agrāko preču zīmi veido trīs elementi – burts “w”, vārds “work” un vārds “pro”, turpretim reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido tikai divi elementi – saīsinājums “pc” un vārds “works”. Turklāt, ja agrākās preču zīmes atšķirtspēja izriet no elementu “w” un “work” mijiedarbības un trešajam elementam, kas veido preču zīmi, apzīmējuma radītajā kopējā iespaidā ir mazāka nozīme, tad reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēja balstās uz saīsinājuma “pc” un vārda “works” mijiedarbību.
15 Tādēļ tikai ar apstākli, ka vārdu “work” veidojošie burti ir kopīgi abiem konfliktējošajiem apzīmējumiem, nepietiek, lai pierādītu, ka pastāv šo apzīmējumu sajaukšanas iespēja.
16 It īpaši attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu no vizuālā viedokļa prasītāja norāda, ka agrākā preču zīme ir grafiska preču zīme, turpretim reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdiska preču zīme. Viņa it īpaši uzsver, ka visi trīs agrāko preču zīmi veidojošie elementi ir izvietoti vertikāli, pie kam dominējošo iespaidu rada elements, ko veido burts “w”, turpretī reģistrācijai pieteiktās preču zīmes abas sastāvdaļas ir izvietotas horizontāli.
17 No fonētiskā viedokļa agrākā preču zīme mutvārdos var apzīmēt, gan secīgi izrunājot visus trīs to veidojošos elementus – “w”, “work” un “pro”, gan izrunājot tikai vārdu “work”, ja elementus “w” un “pro” uzskata par tīri grafiskiem. Turpretī reģistrācijai pieteikto preču zīmi var apzīmēt, tikai izrunājot kopā vārdu savienojumu “pc works”. Atbilstoši prasītājas uzskatam neatkarīgi no agrākās preču zīmes izrunas tā atšķiras no reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, jo burtu “w” nevar sajaukt ar elementu “pc” un vārdu “work” nevarētu sajaukt ar vārdisko elementu “pc works”.
18 Prasītāja uzskata, ka no konceptuālā viedokļa, pieņemot, ka vidusmēra spāņu patērētājs, attiecībā uz kuru ir jāizvērtē sajaukšanas iespēja, nepiešķir nekādu nozīmi vārdiem “work” un “works”, tas tos nesaistīs un tādēļ uztvers kā divus dažādus vārdus. It īpaši tas nespēj uztvert vārdu “works” kā vārda “work” daudzskaitli. Savukārt atbilstoši prasītājas viedoklim, ja ir jāpieņem, ka mērķa sabiedrības daļa pietiekami labi zina angļu valodu, lai uztvertu šo vārdu nozīmi, tad būtu jāpieņem, ka tā spēj saprast arī minēto vārdu atšķirīgo nozīmi.
19 Turklāt prasītāja uzsver, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minēto preču raksturs ir tāds, ka attiecīgais patērētājs uzmanīgi apsver pirkuma lēmumu tādā nozīmē, ka viņš par pirkumu izšķiras tikai tad, kad ir pārliecinājies, ka šīs preces patiešām atbilst viņa vajadzībām. Šis apstāklis no mērķa sabiedrības daļas viedokļa vēl vairāk samazina sajaukšanas iespēju.
20 ITSB secina, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā un ka tā ir pareizi konstatējusi, ka pastāv konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēja.
Pirmās instances tiesas vērtējums
21 Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēts: “ja agrākās preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme [sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja]; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja [sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju] ar agrāko preču zīmi”.
22 Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai sajaukšanas iespēja pastāv, ja sabiedrība var domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumus piedāvā tas pats uzņēmums vai saimnieciski saistīti uzņēmumi.
23 Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē vispārēji, atbilstoši konkrētās sabiedrības daļas attiecīgo apzīmējumu un preču vai pakalpojumu uztverei un, ņemot vērā visus lietā svarīgos faktorus, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un apzīmētajām precēm vai pakalpojumiem (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 31.–33. punkts, un minēto judikatūru).
24 Šajā lietā, ņemot vērā attiecīgo preču raksturu, kuru apraksts ir norādīts iepriekš 2., 5. un 7. punktā, mērķa sabiedrības daļu, saistībā ar kuru ir veicama sajaukšanas iespējas analīze, veido vidusmēra patērētājs. Turklāt no Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izriet, ka mērķa sabiedrības daļa ir tā, kas dzīvo tās dalībvalsts teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, proti, šajā lietā – Spānijā.
25 Pat tad, ja prasītājas piedāvātās preces, proti, audiovizuālais aprīkojums, kas lietojams it īpaši saistībā ar datoru, ir paredzētas sabiedrībai, kam ir vairāk vai mazāk padziļinātas zināšanas informātikā un kam nav sveša datoru aparatūras lietošana, šobrīd tomēr šādu preču piedāvājums un patēriņš un to izplatīšana plašai publikai, ko pamatā veido jaunieši, ir tāds, ka šīs preces nevar uzskatīt par paredzētām tikai ierobežotam un specializētam patērētāju lokam, lai arī tās nevar klasificēt kā plaša patēriņa preces. Tāpat, lai gan, iegādājoties dažas attiecīgās preces, pircējs uzmanīgāk apsver pirkuma lēmumu šo preču augtās attīstības pakāpes un cenas dēļ, tas, kā to savā atbildes rakstā pareizi norāda arī ITSB, tomēr neattiecas uz visām minētajām precēm. Tādējādi ir jāuzskata, ka mērķa sabiedrības daļu veido samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs.
26 Piemērojot Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un ņemot vērā iepriekšējos apsvērumus, ir jāveic attiecīgo preču, no vienas puses, un konfliktējošo apzīmējumu, no otras puses, salīdzinājums.
Par attiecīgajām precēm
27 Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, lai izvērtētu attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzību, ir jāņem vērā visi nozīmīgie faktori, kas raksturo saikni starp šīm precēm vai pakalpojumiem. Šie faktori ietver it īpaši to raksturu, adresātu, lietošanu, kā arī konkurējošās vai papildinošās īpašības (Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑388/00 Institut für Lernsysteme/ITSB – Educational Services (“ELS”), Recueil, II‑4301. lpp., 51. punkts).
28 Šajā lietā iebildums ir balstīts uz agrāk reģistrētu preču zīmi attiecībā uz 9. klasē ietilpstošām precēm un ir vērsts pret preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kas attiecas uz šajā pašā klasē ietilpstošām precēm.
29 Ir jānorāda, ka prasītāja neapstrīd Apelāciju padomes secinājumu, atbilstoši kuram attiecīgās preču zīmes būtībā attiecas uz tā paša tipa precēm, proti, elektroniskām iekārtām skaņas un attēlu reproducēšanai.
30 Šis secinājums ir atzīstams.
31 Precizējums, ko Apelāciju padomē (skat. iepriekš 7. punktu) prasītāja izdarīja reģistrācijas pieteikumā norādītajā preču aprakstā, ierobežojot to tikai ar ierīcēm un aparātiem, kas paredzēti lietošanai saistībā ar datoru un datoru iekārtām, negroza šādu vērtējumu. Tikai ar apstākli, ka šis precizējums nav minēts iebildumu iesniedzējas preču aprakstā, nepietiek, lai atspēkotu secinājumu, atbilstoši kuram attiecīgajām precēm ir vienāds raksturs un nolūks, kam tās paredzētas, varētu būt tāds pats. Šajā sakarā ir jāņem vērā, kā to pareizi norādīja arī ITSB sava atbildes raksta 21. punktā, ka ar agrāko preču zīmi apzīmēto preču apraksts ir pietiekami plašs, lai ietvertu arī preces, kas norādītas reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstā.
Par attiecīgajiem apzīmējumiem
32 Šajā lietā agrāko preču zīmi veido kombinēts – grafisks un vārdisks – apzīmējums, ko veido trīs elementi, kuri izvietoti vertikāli tā, ka pirmo veido apzīmējums, kas attēlo melnu disku, kurā ir ierakstīts baltas krāsas lielais burts “w”, otru veido vārds “work”, kas rakstīts melniem, lieliem burtiem, un trešo veido melns četrstūris, kurā ar atstarpi ir ierakstīti trīs baltas krāsas mazie burti, kas veido vārdu “pro”. Reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido vārdisks elements “pc works”.
33 Vispirms, kas attiecas uz abu attiecīgo preču zīmju salīdzinājumu no vizuālā viedokļa, ir jāatgādina – Pirmās instances tiesa jau ir precizējusi, ka nekas nevar kavēt pārbaudīt vizuālās līdzības esamību starp vārdisku preču zīmi un grafisku preču zīmi, jo šo divu tipu preču zīmēm ir tāda grafiska konfigurācija, kas var radīt vizuālu iespaidu (Pirmās instances tiesas 2002. gada 12. decembra spriedums lietā T‑110/01 Vedial/ITSB − France Distribution (“HUBERT”), Recueil, II‑5275. lpp., 51. punkts).
34 Turklāt ir jāatgādina – Pirmās instances tiesa ir nospriedusi, ka kombinētu preču zīmi – kas ir vārdiska un grafiska – var uzskatīt par līdzīgu kādai citai preču zīmei, kas ir identiska vai līdzīga vienam no kombinētās preču zīmes elementiem, tikai tad, ja tas ir kombinētas preču zīmes radītā kopējā iespaida dominējošais elements. Tā tas ir, ja elements viens pats var dominēt šīs preču zīmes attēlā, ko konkrētā sabiedrības daļa patur prātā tā, ka citiem šīs preču zīmes elementiem ir nebūtiska nozīme tās radītajā kopējā iespaidā (Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑6/01 Matratzen Concord/ITSB – Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil, II‑4335. lpp., 33. punkts).
35 Šajā lietā vispirms ir jānorāda, ka viens no agrākās preču zīmes elementiem, proti, vārds “work”, ir ļoti līdzīgs vienam no vārdiskajiem elementiem, kas veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi.
36 Turklāt ir jānorāda, ka sakarā ar attiecīgo apzīmējumu vizuālo salīdzinājumu Apelāciju padome uzskatīja, ka vārdi “work” un “works” vizuālā nozīmē veido dominējošos elementus gan agrākajā preču zīmē, gan arī reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē.
37 Šajā sakarā, pirmkārt, attiecībā uz agrāko preču zīmi ir jāuzsver, ka vārda “work” veidotais elements ieņem centrālo pozīciju, salīdzinot ar citiem apzīmējuma grafiskajiem elementiem, un sava izmēra dēļ proporcionāli aizņem lielāko laukumu. Turklāt grafiskais elements, ko veido melns četrstūris, kas ietver burtus “pro” un kas atrodas tieši zem vārda “work”, izmēra un krāsas dēļ rada pasvītrojuma iespaidu, kas, no vienas puses, pastiprina priekšstatu, ka minētajam elementam ir tikai otršķirīga nozīme, salīdzinot ar elementu, ko veido vārds “work”, un, no otras puses, kalpo pēdējā minētā elementa vizuālā iespaida pastiprināšanai. Visbeidzot, kas attiecas uz elementu, ko veido melns disks, kas ietver burtu “w”, ir jānorāda, ka tā vizuālais iespaids patiešām ir mazsvarīgs salīdzinājumā ar iespaidu, ko rada vārds “work”, galvenokārt pateicoties šī elementa mazajam izmēram. No tā izriet, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka šāds elements dominē agrākās preču zīmes kopējā vizuālajā iespaidā.
38 Otrkārt, kas attiecas uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi, ir jānorāda, ka vārds “works” ir dominējošs attiecībā pret saīsinājumu “pc”, kurš gan ir apzīmējuma pirmais elements, tomēr rada mazāk svarīgu vizuālo iespaidu, jo ieņem mazāk nekā vienu trešdaļu no laukuma, ko ieņem vārds “works”. Līdz ar to Apelāciju padome nekļūdīgi ir secinājusi, ka pēdējais minētais elements veido reģistrācijai pieteiktās preču zīmes kopējā iespaida dominējošo elementu.
39 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jānorāda, ka pastāv stipra līdzība starp konfliktējošajiem apzīmējumiem, jo to dominējošie elementi lielākoties sastāv no vieniem un tiem pašiem grafiskajiem apzīmējumiem, proti, burtiem “w”, “o”, “r” un “k”, kas izvietoti vienādā secībā, atveidojot vārdu “work”, un tie atšķiras tikai ar to, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē šai virknei ir pievienots vēl viens apzīmējums, proti, burts “s”.
40 No fonētiskā viedokļa Apelāciju padome, tāpat kā ITSB savā atbildes rakstā uzskatīja, ka ir maz ticams, ka spāņu patērētājs, nosaucot iebildumu iesniedzējas preču zīmi, izrunā visus tās vārdiskos elementus, proti, “w”, “work” un “pro”. Faktiski, neveicot detalizētu preču zīmes analīzi, patērētājiem ir lielāka tendence koncentrēties uz vārdu “work”, burta “w” veidoto elementu uztvert kā tīri dekoratīvu un elementu “pro” neievērot tā nelielā izmēra dēļ.
41 Vispirms ir jānorāda, ka secinājums, pie kura ir nonākusi Apelāciju padome, ir radies tādas analīzes rezultātā, kurā tika vienlaicīgi kombinēti vizuālā un fonētiskā vērtējuma kritēriji. Līdz ar to ir jāpārbauda, vai šāds paņēmiens ir saderīgs ar abu konfliktējošo preču zīmju līdzības pakāpes pareizu vērtējumu nolūkā konstatēt eventuālu sajaukšanas iespēju.
42 Šajā sakarā ir jānorāda, ka kombinēta apzīmējuma fonētiskais atveidojums stingrā nozīmē atbilst visiem tā vārdiskajiem elementiem neatkarīgi no to grafiskajām īpatnībām, kas drīzāk attiecas uz apzīmējuma analīzi no vizuālā viedokļa.
43 Tomēr abu konfliktējošo preču zīmju vizuālās, fonētiskās un konceptuālās līdzības vērtējumā, ko veic nolūkā konstatēt vai izslēgt sajaukšanas iespējas pastāvēšanu no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa, ir jāņem vērā kopējais iespaids, ko mērķa sabiedrības daļai rada katrs no šiem apzīmējumiem.
44 Turklāt kombinētas – vārdiskas un grafiskas – preču zīmes gadījumā vārdiskie elementi vienlaicīgi ir arī grafiskie elementi, kas sakarā ar to grafiskajām īpatnībām var radīt vairāk vai mazāk akcentētu vizuālo iespaidu. Ja šāds apzīmējums sastāv no vairākiem vārdiskiem elementiem, nav izslēgts, ka daži no tiem var, piemēram, izmēra, krāsas vai izvietojuma dēļ, vairāk pievērst patērētāja uzmanību tādā veidā, ka patērētājs, nosaucot apzīmējumu, izrunās tikai šos elementus un pārējos atstās bez ievērības. Kombinēta apzīmējuma vārdisko elementu grafisko īpatnību radītais vizuālais iespaids tātad var iespaidot apzīmējuma fonētisko atveidojumu.
45 Šajā lietā, kā tas tika norādīts arī iepriekš 37. punktā, vārds “work” dominē agrākās preču zīmes kopējā vizuālajā iespaidā un veido vārdisku elementu, kas var pievērst vairāk uzmanības, ko var uztvert nekavējoties un viegli saglabāt atmiņā. Citiem apzīmējuma vārdiskajiem elementiem ir tikai neliels iespaids. No vienas puses, elementu “pro” ir grūti saglabāt atmiņā tā mazā izmēra dēļ, un tas netiek uzreiz uztverts kā vārds, jo trīs burti, kas to veido, ir izvietoti ļoti tālu viens no otra. No otras puses, apzīmējums “w”, ko veido viens izolēts burts, kura lietojums spāņu valodā nav īpaši izplatīts, tiek uztverts drīzāk kā dekoratīvs elements.
46 No iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot par iespējamu, ka spāņu mērķa patērētājs mutvārdos apzīmē iebildumu iesniedzējas preču zīmi, izrunājot vienīgi vārdu “work”. Tā kā salīdzinājums no fonētiskā viedokļa ir veicams starp apzīmējuma “work” un “pc works” skanējumu, ir jāsecina, ka pastāv zināma līdzība, jo abi apzīmējumi vienādā secībā ietver lielāko daļu burtu, no kuriem tie sastāv.
47 Apelāciju padome konstatēja abu konfliktējošo apzīmējumu līdzību arī konceptuālā nozīmē, pieņemot, ka attiecīgā sabiedrība zina angļu vārdu “work” un “works” nozīmi. Savā atbildes rakstā ITSB precizēja, ka attiecīgās preču zīmes izraisa asociāciju ar vienu un to pašu domu, proti, par “fizisku piepūli, kas paredzēta kāda mērķa sasniegšanai”.
48 Šajā sakarā vispirms ir jānorāda, ka saīsinājumam “pc”, kas minēts reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, ir konkrētas preces aprakstošs raksturs; tas gan angļu valodā, gan arī spāņu valodā saīsināti apzīmē “personāldatoru”. No konceptuālā viedokļa šīs preču zīmes atšķirīgo elementu veido vārds “works”. Tādu iemeslu dēļ, kas analoģiski iepriekš 43.–45. punktā izklāstītajiem, un tā kā nav nevārdisku grafisku elementu ar autonomu nozīmi, attiecībā uz agrāko preču zīmi ir jāsecina, ka tās dominējošo elementu no konceptuālā viedokļa veido vārds “work”.
49 Turklāt par ticamu – ko, šķiet, atzīst arī pati prasītāja – ir jāuzskata apgalvojums, ka mērķa sabiedrības daļa, ko veido patērētāji, kuriem nav sveša datoru lietošana, zina angļu valodu pietiekamā līmenī, lai saprastu vārda “work” nozīmi un lai atpazītu tā daudzskaitļa formu vārdā “works”.
50 Šādos apstākļos Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, konstatējot, ka konfliktējošās preču zīmes ir līdzīgas arī no konceptuālā viedokļa.
51 No iepriekš norādīto apsvērumu kopuma izriet, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme un agrākā preču zīme ir līdzīgas no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa.
Par sajaukšanas iespēju
52 No pastāvīgās judikatūras izriet, ka attiecībā uz konfliktējošo preču zīmju vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību, sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo preču zīmju radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus (Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedums lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 23. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “ELS”, 62. punkts). Attiecīgā preču vai pakalpojumu tipa vidusmēra patērētājs, kura preču zīmes uztverei ir izšķiroša loma visaptverošā sajaukšanas iespējas vērtējumā, parasti uztver preču zīmi kopumā un neanalizē tās dažādās sastāvdaļas (iepriekš minētais spriedums lietā SABEL, 23. punkts).
53 Šajā lietā, ņemot vērā konfliktējošo apzīmējumu līdzību un faktu, ka tie apzīmē viena un tā paša rakstura preces, ir jāsecina, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka šajā lietā pastāv konkrēta iespēja, ka konkrētā sabiedrības daļa var maldīties attiecībā uz preču komerciālo izcelsmi.
54 Ņemot vērā iepriekšējos apsvērumus, prasītājas prasījums atcelt lēmumu ir noraidāms.
Par tiesāšanās izdevumiem
55 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums nav labvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
56 Saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem ir radušies, izskatot lietu Apelāciju padomē, uzskata par atlīdzināmiem izdevumiem. Tomēr tas neattiecas uz izdevumiem, kas radušies procesa laikā Iebildumu nodaļā, un tādējādi šādu iemeslu dēļ prasītājas prasījums attiecībā uz šo izdevumu atlīdzināšanu katrā ziņā ir jānoraida. Ir jānoraida arī prasītājas prasījums atlīdzināt tai procesa laikā Apelāciju padomē radušos izdevumus, jo atcelšanas prasījumi tika noraidīti.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(ceturtā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Legal | Mengozzi | Wiszniewska-Białecka |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2005. gada 25. maijā.