VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2013. gada 29. maijā (*)

Kohēzijas fonds – Regula (EK) Nr. 1164/94 – Projekti attiecībā uz Andevalo reģiona Gvadjanas upes hidrogrāfiskā baseina iedzīvotāju ūdensapgādi, Gvadalkiviras upes atveseļošanu un attīrīšanu un Grenādas un Malagas provinču starppilsētu sistēmu ūdensapgādi – Finanšu palīdzības daļēja atcelšana – Būvdarbu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Būves jēdziens – Līgumu sadalīšana – Labojumu finansējumā noteikšana – Regulas Nr. 1164/94 II pielikuma H panta 2. punkts – Samērīgums

Lieta T‑384/10

Spānijas Karaliste, ko sākotnēji pārstāvēja J. M. Rodríguez Cárcamo, pēc tam A. Rubio González, aboghgados del Estado,

prasītāja,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv A. Steiblytė, D. Kukovec un B. Conte, pārstāvji, kuriem sākotnēji palīdzēja J. Rivas Andrés, X. García García, advokāti, un M. Vilarasau Slade, solicitor, pēc tam Rivas Andrés un García García,

atbildētāja,

par lūgumu atcelt Komisijas 2010. gada 30. jūnija Lēmumu C(2010) 4147, ar kuru tiek samazināts Kohēzijas fonda atbalsts šādām projektu grupām: “Andevalo reģiona Gvadjanas upes hidrogrāfiskā baseina iedzīvotāju ūdensapgāde” [“Abastecimiento de agua a poblaciones ubicadas en la Cuenca Hidrográfica del Río Guadiana: Comarca de Andévalo”] (2000.ES.16.C.PE.133), “Gvadalkiviras baseina atveseļošana un attīrīšana: Gvadaira, Alharafe un Gvadalkiviras aizsargājamā dabas teritorija” [“Saneamiento y depuración en la Cuenca del Guadalquivir: Guadaira, Aljarafe y EE NN PP del Guadalquivir”] (2000.ES.16.C.PE.066) un “Grenādas un Malagas provinču starppilsētu sistēmu ūdensapgāde” [“Abastecimiento de agua a sistemas supramunicipales de las provincias de Granada y Málaga”] (2002.ES.16.C.PE.061).

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Azizi [J. Azizi], tiesneši S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen] un M. Kančeva [M. Kancheva] (referente),

sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2012. gada 12. novembra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Atbilstošās tiesību normas

 Noteikumi attiecībā uz Kohēzijas fondu

1        EKL 158. pantā (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem – LESD 174. pants) ir noteikts:

“Lai veicinātu tās vispārēju harmonisku attīstību, Kopiena izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisko un sociālo kohēziju.

Kopiena jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu vai salu, tostarp lauku apvidu, atpalicību.”

2        Saskaņā ar EKL 161. panta otro daļu (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem – LESD 177. panta otrā daļa):

“Kohēzijas fonds, ko Padome izveidojusi [..], sniedz finansiālu atbalstu tādiem projektiem vides un Eiropas komunikāciju tīklu jomā, kas attiecas uz transporta infrastruktūru.”

3        Kohēzijas fonds tika izveidots ar Padomes 1994. gada 16. maija Regulu (EK) Nr. 1164/94 par Kohēzijas fonda izveidi (OV L 130, 1. lpp.).

4        Regulas Nr. 1164/94 4. pants tā grozītajā versijā nosaka finanšu līdzekļu summu, kāda var tikt piešķirta projektiem, kuri ir kvalificējušies palīdzībai no Kohēzijas fonda laika periodā no 2000.–2006. gadam.

5        Regulas Nr. 1164/1994 7. panta 1. punkts tā grozītajā versijā nosaka, ka Kopienas palīdzības proporcionālā daļa, ko piešķir no Kohēzijas fonda, ir 80 % līdz 85 % no valsts izdevumiem vai līdzvērtīgiem izdevumiem.

6        Regulas Nr. 1164/94 8. panta 1. punkts tā grozītajā versijā nosaka, ka:

“Fonda finansētie projekti atbilst Līgumu noteikumiem, saskaņā ar tiem pieņemtiem tiesību aktiem un Kopienas politikai, tostarp vides aizsardzības, transporta, Eiropas komunikāciju tīklu, konkurences un valsts līgumu politikai.”

7        Regulas Nr. 1164/94 12. panta 1. punkta c) apakšpunktā, tā grozītajā versijā, ir noteikts:

“1. Neskarot Komisijas atbildību par [Eiropas] Kopienas budžeta izpildi, dalībvalstis pirmajā instancē uzņemas atbildību par projektu finanšu kontroli. Šajā nolūkā to veiktajos pasākumos ir jāiekļauj:

[..]

c)      nodrošinājums, ka projektus pārvalda saskaņā ar visiem attiecīgajiem Kopienas likumiem un ka viņu rīcībā nodotos līdzekļus izmanto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem;

[..].”

8        Kohēzijas fonda līdzekļu apsaimniekošanas noteikumi sīkāk ir izklāstīti Regulas Nr. 1164/94 II pielikumā, tā redakcijā ar grozījumiem.

9        Regulas Nr. 1164/94 II pielikuma H pantā, tā redakcijā ar grozījumiem, ir noteikts:

“Labojumi finansējumā

1. Ja pēc vajadzīgo pārbaužu veikšanas Komisija nolemj, ka:

a)      ar projekta izpildi nav pamatota daļa vai visa piešķirtā palīdzība, ieskaitot kāda nosacījuma nepildīšanu, kas iekļauts lēmumā par palīdzības piešķiršanu, jo īpaši visas būtiskās izmaiņas, kas ietekmē projekta izpildes veidu vai nosacījumus, kam nav lūgts Komisijas apstiprinājums, vai

b)      ir pārkāpums attiecībā uz fonda palīdzību un ka attiecīgā dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos korekcijas pasākumus,

Komisija aptur palīdzību attiecīgajam projektam un, minot iemeslu, pieprasa, lai dalībvalsts noteiktā laikā iesniedz paskaidrojumus.

Ja dalībvalsts iebilst Komisijas apsvērumiem, Komisija dalībvalsti uzaicina uz noklausīšanos, kur abas puses cenšas panākt vienošanos par novērojumiem un secinājumiem.

2. Pēc Komisijas noteiktā termiņa beigām Komisija, ievērojot atbilstīgu procedūru, ja trīs mēnešos nav panākta vienošanās, ņemot vērā visus dalībvalsts paskaidrojumus, pieņem lēmumu:

a)      samazināt D panta 2. punktā minēto avansa maksājumu vai

b)      veikt vajadzīgos labojumus finansējumā. Tas nozīmē, ka atceļ projektam piešķirto palīdzību kopumā vai kādu tās daļu.

Šajos lēmumos ievēro proporcionalitātes principu. Komisija, pieņemot labojuma summu, ņem vērā pārkāpuma vai izmaiņas veidu, kā arī pārvaldības vai kontroles sistēmu kļūdu iespējamās finansiālās ietekmes lielumu. Veicot jebkādu samazināšanu vai atcelšanu, jau samaksātās summas ir jāatmaksā.

3. Visas nepareizi saņemtās summas, kas jāatmaksā, ir jāmaksā Komisijai. Procenti par nokavētu atmaksājumu ir jāmaksā saskaņā ar noteikumiem, kas jāpieņem Komisijai.

4. Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus 1. līdz 3. punkta izpildei un informē dalībvalstis un Eiropas Parlamentu.”

10      Komisijas 2002. gada 29. jūlija Regulas (EK) Nr. 1386/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1164/94 attiecībā uz tādas palīdzības pārvaldības un kontroles sistēmām, kura piešķirta no Kohēzijas fonda, kā arī kārtību finansiālu labojumu veikšanai (OV L 201, 5. lpp.), 17.–21. pantā ir noteikts regulas priekšmets un piemērošanas joma, kā arī detalizēti noteikumi procedūrai, kāda jāievēro, lai piemērotu korekcijas palīdzībai, kas saņemta no Kohēzijas fonda sākot no 2000. gada 1. janvāra.

11      Regulas Nr. 1386/2002 17. panta 1. un 2. punktā ir noteikts, ka:

“1. To finanšu korekciju apjomu, ko Komisija saskaņā ar Regulas [..] Nr. 1164/94 II pielikuma H panta 2. punktu veic atsevišķiem vai sistemātiskiem pārkāpumiem, novērtē, ja tas ir praktiski iespējams, pamatojoties uz atsevišķām datnēm, un, ievērojot proporcionalitātes principu, pielīdzina izdevumu summai, kas kļūdaini pieprasīta no fonda.

2. Ja nav praktiski iespējams precīzi noteikt kļūdaino izdevumu summu vai arī ja pilnībā atcelt attiecīgos izdevumus būtu nesamērīgi bargs pasākums, un Komisija šī iemesla dēļ veic finanšu korekcijas, pamatojoties uz ekstrapolāciju vai vienotu likmi, tas notiek šādi:

a)      ekstrapolācijas gadījumā izmanto reprezentatīvu darījumu paraugu ar līdzīgām pazīmēm;

b)      ja izmanto vienotu likmi, novērtē noteikumu pārkāpumu smagumu un apmēru, kā arī to vadības un kontroles sistēmu trūkuma apmēru un finansiālās sekas, kas izraisījušas konstatētos pārkāpumus.

[..]”

12      Vadlīnijās par principiem, kritērijiem un norāžu skalām, kādas piemēro Komisijas dienesti, lai noteiktu labojumus finansējumā, kas paredzēti Regulas Nr. 1164/94 par Kohēzijas fonda izveidi II pielikuma H panta 2. punktā (C(2002) 2871) (turpmāk tekstā – “2002. gada vadlīnijas”), ir paredzēti vispārējie kritēriji un principi, kādus izmanto Eiropas Komisija savā praksē, nosakot minētos labojumus finansējumā. Turklāt Vadlīnijās par labojumu finansējumā noteikšanu, kuras ir piemērojamas izdevumiem, kurus līdzfinansē no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda gadījumā, kad netiek ievērotas normas publiskā iepirkuma jomā (turpmāk tekstā – “2007. gada vadlīnijas”), ir paredzētas summas un skalas, kādas piemērojamas konkrēti pretlikumībām, kas atklātas Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma attiecībā uz publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ko līdzfinansē no Kohēzijas fonda, piemērošanā.

 Atbilstošie noteikumi publiskā iepirkuma jomā

13      Attiecīgo tiesisko regulējumu attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem, kas ir atbilstošs saskaņā ar Regulas Nr. 1164/94 8. panta 1. punktu (skat. iepriekš 6. punktu), veido it īpaši Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu [būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību] piešķiršanas procedūras (OV L 199, 54. lpp.), un Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai [par procedūru koordinēšanu pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai] (OV L 209, 1. lpp.).

 Direktīva 93/37

14      Atbilstoši Direktīvas 93/37 preambulas noteikumiem un tās preambulas otrajam apsvērumam šīs direktīvas mērķis ir atcelt ierobežojumus brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai publiskā iepirkuma jomā, lai attiecīgo līgumu jomā nodrošinātu efektīvu konkurenci. Minētās direktīvas preambulas desmitajā apsvērumā ir precizēts, ka efektīvas konkurences attīstībai ir nepieciešams “dalībvalstu līgumslēdzēju iestāžu paziņojum[us] par līgumiem [izsludināt] visā Kopienā”.

15      Atbilstoši Direktīvas 93/37 1. panta c), e), f) un g) punktam

“Šajā direktīvā:

[..]

c)      “būve” ir būvdarbu vai civilas celtniecības iznākums, par būvi uzskatot vienotu veselumu, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku un tehnisku funkciju;

[..]

e)      “atklātās procedūras” ir tādas valstu procedūras, kas paredz to, ka visi ieinteresētie būvuzņēmēji var iesniegt piedāvājumus;

f)      “slēgtas procedūras” ir tādas valstu procedūras, kas paredz to, ka piedāvājumus var iesniegt tikai tie būvuzņēmēji, ko uzaicinājušas līgumslēdzējas iestādes;

g)      “sarunu procedūras” ir tādas valstu procedūras, kas paredz to, ka līgumslēdzējas iestādes apspriežas ar pašu izraudzītiem būvuzņēmējiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem vienojas par līguma noteikumiem;

[..].”

16      Direktīvas 93/37 2. panta 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka līgumslēdzējas iestādes pilda šo direktīvu vai nodrošina tās pildīšanu, ja tās tieši subsidē vairāk nekā 50 % kāda būvdarbu līguma, ko piešķir kāda cita struktūra, nevis šīs iestādes.”

17      Direktīvas 93/37 6. panta 1., 4. un 6. punktā ir noteikts:

“1. Šī direktīva attiecas:

a)      uz būvniecības valsts līgumiem [būvdarbu publiskā iepirkuma līgumiem], kuru tāmes vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir vismaz 5 000 000 SDR norēķinu vienību, kas izteiktas Eiropas Valūtas vienībās (ECU);

b)      uz 2. panta 1. punktā minētajiem būvniecības valsts līgumiem, kuru tāmes vērtība bez PVN ir vismaz ECU 5 000 000.

[..]

4. Būvdarbus vai līgumu nedrīkst sadalīt, lai izvairītos piemērot šo direktīvu.

[..]

6. Līgumslēdzējas iestādes nodrošina to, lai dažādus pakalpojumu sniedzējus nediskriminētu.”

18      Direktīvas 93/37 7. pantā ir paredzēts, ka, slēdzot būvdarbu publiskā iepirkuma līgumus, līgumslēdzējas iestādes piemēro atklātas un slēgtas procedūras, izņemot 2. un 3. punktā paredzētos gadījumus, kuros ir iespējams piemērot sarunu procedūru. It īpaši minētās direktīvas 7. panta 3. punkta d) apakšpunktā ir noteikts:

“Šādos gadījumos līgumslēdzējas iestādes var piešķirt būvdarbu valsts līgumus ar sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu:

[..]

d)      par papildu būvdarbiem, kas nav iekļauti sākotnēji paredzētajā projektā vai sākotnēji noslēgtajā līgumā, bet kas neparedzētu apstākļu dēļ kļūst vajadzīgi, lai veiktu līgumā aprakstītos būvdarbus, ar noteikumu, ka līgumu piešķir būvuzņēmējam, kas jau veic minētos būvdarbus:

–        ja šādus būvdarbus nevar tehniski vai saimnieciski nošķirt no galvenā līguma, neradot lielas neērtības līgumslēdzējām iestādēm,

vai

–        ja šādi būvdarbi, lai gan nošķirami no galvenā līguma izpildes, noteikti ir vajadzīgi tā izpildes turpmākās stadijās.

Kopējā par papildu būvdarbiem piešķirto līgumu summa tomēr nedrīkst pārsniegt 50 % no galvenā līguma summas.”

19      Direktīvas 93/37 11. panta 1. punktā ir noteikts:

“Līgumslēdzējas iestādes informatīvā paziņojumā dara zināmas galvenās īpašības būvdarbu līgumiem, ko tās paredz piešķirt un kuru paredzētā vērtība ir vismaz tik liela, kā 6. panta 1. punktā noteiktā robežvērtība.

20      Direktīvas 93/37 30. pantā ir definēti būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu, kuri ietilpst minētās direktīvas piemērošanas jomā, slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji. It īpaši atbilstoši minētā panta 1., 2. un 4. punktam:

“1. Piešķirot līgumus, līgumslēdzējas iestādes pamatojas uz šādiem kritērijiem:

a)      vai nu tikai zemāko cenu;

b)      vai arī, ja līgumu piešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, uz dažādiem kritērijiem atkarībā no līguma, piem., cenu, izpildes termiņu, kārtējām izmaksām, rentabilitāti, tehniskām īpašībām.

2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde līguma dokumentos vai paziņojumā par līgumu norāda visus kritērijus, ko tā paredz piemērot, piešķirot līgumu, ja iespējams, secībā no svarīgākā uz mazāk svarīgo.

[..]

4. Ja konkrētam līgumam piedāvājumi šķiet nesamērīgi lēti, samērojot ar būvdarbiem, līgumslēdzēja iestāde, pirms tā var šos piedāvājumus noraidīt, rakstiski lūdz sīkāku informāciju par to piedāvājumu sastāvdaļām, ko tā uzskata par pieņemamiem, un pārbauda šīs sastāvdaļas, ņemot vērā saņemtos paskaidrojumus.”

 Direktīva 92/50

21      Direktīvas 92/50 3. panta 2. un 3. punktā ir noteikts:

“2. Līgumslēdzējas iestādes nodrošina to, ka pakalpojumu sniedzējus nediskriminē.

3. Saistībā ar būvdarbu līgumiem Direktīvas 71/305/EEK 1.a panta 2. punkta nozīmē dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka līgumslēdzējas iestādes pilda šo direktīvu vai nodrošina tās pildīšanu, ja tās tieši subsidē vairāk nekā 50 % kāda pakalpojumu līguma, ko piešķir kāda cita struktūra, nevis minētās iestādes.”

22      Direktīvas 92/50 7. panta 1. un 3. punktā ir noteikts:

“1. a) Šī direktīva attiecas uz:

–        3. panta 3. punktā minētajiem piegāžu valsts līgumiem par I B pielikumā minētajiem pakalpojumiem, I A pielikuma 8. kategorijā minētajiem pakalpojumiem un I A pielikuma 5. kategorijā minētajiem telekomunikāciju pakalpojumiem, kuru CPC atsauču numuri ir 7524, 7525 un 7526, un ko piešķir 1. panta b) punktā minētās līgumslēdzējas iestādes, ja tāmes summa bez [..] (PVN) ir vismaz [EUR] 200000,

[..]

3. Vērtības aprēķināšanas metodi neizvēlas tā, lai izvairītos piemērot šo direktīvu, kā arī vajadzīgo pakalpojumu apjomu nesadala, lai izvairītos piemērot šo pantu.”

23      Direktīvas 92/50 15. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas piešķirt valsts pakalpojumu līgumus ar atklātu, slēgtu vai sarunu procedūru gadījumos, kas minēti 11. pantā, šo nodomu dara zināmu paziņojumā.”

24      Direktīvas 92/50 17. panta 4. punktā ir noteikts:

“Direktīvas 15. panta 2. un 3. punktā minētos paziņojumus oriģinālvalodās pilnībā publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un TED datu bankā. Katra paziņojuma būtiskās informācijas kopsavilkumu publicē pārējās Kopienas oficiālajās valodās; autentisks ir tikai teksts oriģinālvalodā.”

25      Direktīvas 92/50 18. panta 1. punktā ir noteikts:

“Atklātās procedūrās piedāvājumu pieņemšanas termiņš, ko nosaka līgumslēdzējas iestādes, ir vismaz 52 dienas pēc paziņojuma nosūtīšanas dienas.”

26      Direktīvas 92/50 3. nodaļā ir definēti pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu, kuri ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, piešķiršanas kritēriji. Atbilstoši šīs direktīvas 36. pantam:

“1. Neskarot valstu normatīvos vai administratīvos aktus par noteiktu pakalpojumu atlīdzību, piešķirot līgumus, līgumslēdzējas iestādes pamatojas uz šādiem kritērijiem:

a)      ja līgumu piešķir saimnieciski visizdevīgākajiem piedāvājumam, uz dažādiem kritērijiem atkarībā no konkrētā līguma: piemēram, kvalitāti, tehniskām prasībām, estētiskām un funkcionālām īpašībām, tehnisko apkopi un tehnisko palīdzību, pakalpojuma sniegšanas datumu, sniegšanas ilgumu vai pabeigšanas termiņu, cenu; vai

b)      tikai zemāko cenu.

2. Ja līgumu piešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, līgumslēdzēja iestāde līguma dokumentos vai konkursa paziņojumā norāda visus piešķiršanas kritērijus, ko tā paredz piemērot, ja iespējams, secībā no svarīgākā uz mazāk svarīgo.”

27      Atbilstoši Direktīvas 92/50 37. pantam:

“Ja konkrētam līgumam piedāvājumi šķiet nesamērīgi lēti, samērojot ar pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzēja iestāde, pirms tā var šos piedāvājumus noraidīt, rakstiski lūdz sīkāku informāciju par to piedāvājumu sastāvdaļām, ko tā uzskata par pieņemamiem, un pārbauda šīs sastāvdaļas, ņemot vērā saņemtos paskaidrojumus.

Līgumslēdzēja iestāde var ņemt vērā paskaidrojumus ar objektīvu pamatojumu, ieskaitot pakalpojumu sniegšanas paņēmienu saimniecisko izdevīgumu vai izvēlētos tehniskos risinājumus, vai īpaši labvēlīgus nosacījumus, ko pretendents var nodrošināt, sniedzot pakalpojumus, vai arī pretendenta piedāvātā pakalpojuma oriģinalitāti.

Ja dokumenti, kas attiecas uz līgumu, paredz to piešķirt par zemāko piedāvāto cenu, līgumslēdzējai iestādei ir jādara Komisijai zināms, ka ir noraidīti tie piedāvājumi, kurus tā uzskata par pārlieku lētiem.”

 Tiesvedības priekšvēsture

 Attiecīgie projekti un projektu grupas

 Andevalo projekts

28      Ar 2001. gada 18. decembra Lēmumu C(2001) 4113, kurš vēlāk tika grozīts ar 2006. gada 21. augusta Lēmumu C(2006) 3835, Komisija piešķīra atbalstu no Kohēzijas fonda projektam 2000.ES.16.C.PE.133 ar nosaukumu “Andevalo reģiona Gvadjanas upes hidrogrāfiskā baseina iedzīvotāju ūdensapgāde” (turpmāk tekstā – “Andevalo projekts”). Šī projekta mērķis bija uzlabot ūdensapgādi un tās nosacījumus gar minēto upi esošajām pašvaldībām. Kopējās pieļaujamās valsts vai līdzvērtīgas izmaksas saistībā ar šo projektu tika noteiktas EUR 11 419 216 apmērā un palīdzība no Kohēzijas fonda – EUR 9 135 373 apmērā.

29      Andevalo projektu Spānijas iestādes īstenoja, izmantojot šādus būvdarbu publiskā iepirkuma līgumus:

–        līgumu Nr. 1, proti, būvdarbu līgumu C6 attiecībā uz Andevalo rietumu daļu, kas tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tika noslēgts 2000. gada 5. decembrī par summu EUR 6 729 606,04 apmērā, ieskaitot PVN. Šī līguma paredzamā vērtība bez PVN bija EUR 6 393 693,58;

–        līgumu Nr. 2, proti, būvdarbu līgumu C7 attiecībā uz Andevalo austrumu daļu, līguma daļas I, IV un VI, kas netika publicēts Oficiālajā Vēstnesī un tika noslēgts 2000. gada 2. februārī par summu EUR 2 286 142,95, ieskaitot PVN;

–        līgumu Nr. 3, proti, būvdarbu līgumu C8 attiecībā uz Andevalo austrumu daļu, līguma daļas II, III, V un VII, kas netika publicēts Oficiālajā Vēstnesī un tika noslēgts 2000. gada 1. decembrī par summu EUR 2 461 997, ieskaitot PVN. Šī līguma paredzamā vērtība bez PVN bija EUR 2 491 978,77. Šim līgumam tika noslēgts papildlīgums tieši ar izraudzīto pretendentu par summu EUR 172 867,02 apmērā, ieskaitot PVN.

30      Par Andevalo projekta īstenošanu atbildīgā iestāde bija Dirección General de Obras Hidráulicas de la Junta de Andalucía (Andalūzijas [autonomā apgabala] valdības hidrotehnisko darbu ģenerāldirektorāts). Šī iestāde deleģēja šīs funkcijas sabiedrībai GIASA.

 Gvadalkiviras projektu grupa

31      Ar 2000. gada 29. decembra Lēmumu C(2000) 4316, kas vēlāk tika grozīts ar 2006. gada 1. decembra Lēmumu C(2006) 3417, Komisija piešķīra palīdzību no Kohēzijas fonda attiecībā uz projektu grupu 2000.16.C.PE.066 ar nosaukumu “Gvadalkiviras baseina atveseļošana un attīrīšana: Gvadaira, Alharafe un Gvadalkiviras aizsargājamā dabas teritorija” (turpmāk tekstā – “Gvadalkiviras projektu grupa”). Šīs projektu grupas mērķis bija uzlabot notekūdeņu attīrīšanu gar Gvadalkiviras upi saskaņā ar Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvu 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 40. lpp.). Kopējās pieļaujamās valsts vai līdzvērtīgas izmaksas saistībā ar šo projektu grupu tika noteiktas EUR 40 430 000 apmērā un palīdzība no Kohēzijas fonda – EUR 32 079 293 apmērā.

32      Gvadalkiviras projektu grupa ietvēra sešus projektus, tostarp projektu Nr. 1, kura mērķis bija notekūdeņu un kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas rūpnīcas būvniecība pašvaldībās Morón de la Frontera (Spānija), Arahal (Spānija) un Mairena‑El Viso del Alcor (Spānija), un projektu Nr. 2, kura mērķis bija galvenās notekcaurules būvniecība gar Gvadalkiviras upi Alharafes [pilsētas] teritorijā.

33      Projektu Nr. 1 īstenoja Spānijas iestādes, izmantojot šādus būvdarbu publiskā iepirkuma līgumus:

–        līgumu Nr. 1, proti, būvdarbu līgumu C9 attiecībā uz Arahal notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, kas netika publicēts Oficiālajā Vēstnesī un tika noslēgts 2001. gada 30. janvārī par summu EUR 2 695 754,97 apmērā, ieskaitot PVN;

–        līgumu Nr. 2, proti, būvdarbu līgumu C10 attiecībā uz darbu pabeigšanu pie Arahal notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas netika publicēts Oficiālajā Vēstnesī un tika noslēgts 2002. gada 5. jūlijā par summu EUR 1 489 645,75 apmērā, ieskaitot PVN;

–        līgumu Nr. 3, proti, būvdarbu līgumu C11 attiecībā uz darbu pabeigšanu pie Morón de la Frontera notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas netika publicēts Oficiālajā Vēstnesī un tika noslēgts 2000. gada 15. decembrī par summu EUR 4 223 345,28 apmērā, ieskaitot PVN;

–        līgumu Nr. 4, proti, būvdarbu līgumu C12 attiecībā uz darbu ar galvenajām notekcaurulēm Morón de la Frontera teritorijā, kas netika publicēts Oficiālajā Vēstnesī un tika noslēgts 2000. gada 15. decembrī par summu EUR 1 731 763,63, ieskaitot PVN;

–        līgumu Nr. 5, proti, būvdarbu līgumu C13 attiecībā uz galvenajām notekcaurulēm Mairena un El Viso del Alcor teritorijās, kas netika publicēts Oficiālajā Vēstnesī un tika noslēgts 2000. gada 18. decembrī par summu EUR 1 839 563,07, ieskaitot PVN.

34      Projektu Nr. 2 Spānijas iestādes īstenoja, izmantojot šādus būvdarbu publiskā iepirkuma līgumus:

–        līgumu Nr. 6, proti, būvdarbu līgumu C14 attiecībā uz attīrīšanas iekārtu Alharafes teritorijā un galvenajām notekcaurulēm Gvadalkiviras upes labajā krastā, līguma I daļa, kas tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī un noslēgts 2001. gada 10. decembrī par summu EUR 9 406 625,91 apmērā, ieskaitot PVN. Šī līguma paredzamā vērtība bez PVN bija EUR 8 118 902,97;

–        līgumu Nr. 7, proti, būvdarbu līgumu C15 attiecībā uz attīrīšanas iekārtu Alharafes teritorijā un galvenajām notekcaurulēm Gvadalkiviras upes labajā krastā, līguma III daļa, kas tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī un noslēgts 2002. gada 25. oktobrī par summu EUR 8 759 174,44 apmērā, ieskaitot PVN. Šī līguma paredzamā vērtība bez PVN bija EUR 7 360 382,98;

–        līgumu Nr. 8, proti, būvdarbu līgumu C16 attiecībā uz attīrīšanas iekārtu Alharafes teritorijā un galvenajām notekcaurulēm Gvadalkiviras upes labajā krastā, līguma IV daļa, kas tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī un noslēgts 2002. gada 20. novembrī par summu EUR 3 091 893,55, ieskaitot PVN. Šī līguma paredzamā vērtība bez PVN bija EUR 2 273 420,82.

35      Par Gvadalkiviras projektu grupas izpildi atbildīgā iestāde bija Agencia Andaluza del Agua de la Consejería de Medio Ambiente de la Junta de Andalucía (Andalūzijas [autonomā apgabala] valdības vides departamenta Andalūzijas ūdens aģentūra). Šī iestāde šo funkciju deleģēja sabiedrībai GIASA.

 Grenādas un Malagas projektu grupa

36      Ar 2002. gada 24. decembra Lēmumu C(2001) 4689, kas vēlāk tika grozīts ar 2006. gada 16. augusta Lēmumu C(2006) 3784, Komisija piešķīra palīdzību no Kohēzijas fonda projektu grupai 2002.ES.16.C.PE.061 ar nosaukumu “Grenādas un Malagas provinču starppilsētu sistēmu ūdensapgāde” (turpmāk tekstā – “Grenādas un Malagas projektu grupa”). Šīs projektu grupas mērķis bija uzlabot pašvaldību, kas atrodas Grenādas un Malagas provincēs, ūdensapgādi un tās nosacījumus. Kopējās pieļaujamās valsts vai līdzvērtīgas izmaksas saistībā ar šo projektu tika noteiktas EUR 22 406 817 apmērā un palīdzība no Kohēzijas fonda – EUR 17 925 453 apmērā.

37      Grenādas un Malagas projektu grupa ietvēra sešus projektus, tostarp projektus Nr. 3 un Nr. 4, kuru mērķis bija attiecīgi perifērijas apvedceļa un Antequera (Spānija) pašvaldības ūdensapgādes kontroles baseina būvniecība, un projektu Nr. 5, kura mērķis bija ūdensapgādes kontroles baseina būvniecība un nožogošana Axarquía reģionā.

38      Projektus Nr. 3 un Nr. 4 īstenoja Spānijas iestādes, izmantojot šādus būvdarbu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumus:

–        līgumu Nr. 1, proti, būvdarbu līgumu  C1 par perifērijas apvedceļa būvniecību, lai apgādātu Antequera [pilsētu], kas netika publicēts Oficiālajā Vēstnesī un tika noslēgts 2002. gada 26. decembrī par summu EUR 5 100 083,94 apmērā, ieskaitot PVN. Šī līguma paredzamā vērtība bez PVN bija EUR 4 922 173,86;

–        līgumu Nr. 2, proti, pakalpojumu līgumu C2 par projekta organizēšanu, kā arī par perifērijas apvedceļa un Antequera ūdensapgādes kontroles baseina būvniecības darbu vadību, kas netika publicēts Oficiālajā Vēstnesī un tika noslēgts 2002. gada 1. jūlijā par summu EUR 349 708,28 apmērā, ieskaitot PVN. Šī līguma paredzamā vērtība bez PVN bija EUR 347 136,30;

–        līgumu Nr. 3, proti, būvdarbu līgumu C3 par ūdensapgādes kontroles baseina būvniecību, lai apgādātu Antequera [pilsētu], kas netika publicēts Oficiālajā Vēstnesī un tika noslēgts 2003. gada 19. maijā par summu EUR 3 632 124,71 apmērā, ieskaitot PVN. Šī līguma paredzamā vērtība bez PVN bija EUR 3 514 731,79.

39      Projektu Nr. 5 Spānijas iestādes īstenoja, izmantojot šādus būvdarbu publiskā iepirkuma līgumus:

–        līgumu Nr. 4, proti, būvdarbu līgumu C4 par projekta attiecībā uz Axarquía [ūdens] apgādes sistēmas baseina Nr. 1 būvniecības darbu īstenošanu un nožogošanu Velez‑Malaga [pilsētā] (Spānija), kas tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī un noslēgts 2003. gada 20. novembrī par summu EUR 10 959 270 apmērā, ieskaitot PVN. Šī līguma paredzamā vērtība bez PVN bija EUR 9 605 655,66;

–        līgumu Nr. 5, proti, pakalpojumu līgumu C5 par projekta organizēšanu un Axarquía [ūdens] apgādes sistēmas baseina Nr. 1 būvniecības darbu īstenošanu un nožogošanu Velez‑Malaga [pilsētā], kas netika publicēts Oficiālajā Vēstnesī un tika noslēgts 2003. gada 18. novembrī par summu EUR 341 043,97 apmērā, ieskaitot PVN. Šī līguma paredzamā vērtība bez PVN bija EUR 383 922,38, proti, EUR 180 821,74 par projekta organizēšanu un EUR 203 100,64 par būvdarbu vadību.

40      Par projektu grupas īstenošanu atbildīgā iestāde bija Dirección General de Obras Hidráulicas de la Junta de Andalucía. Šī iestāde deleģēja šo funkciju sabiedrībai GIASA.

 Administratīvā procedūra

41      Laikā starp 2004. gada 13. un 17. septembri, 2004. gada 13. un 17. decembri un 2005. gada 25. un 29. aprīli Komisija veica auditu Spānijā saistībā ar attiecīgi Andevalo projektu, Gvadalkiviras projektu grupu un Grenādas un Malagas projektu grupu.

42      Ar 2005. gada 13. maija, 2005. gada 15. decembra un 2006. gada 20. janvāra vēstulēm Komisija nosūtīja Spānijas iestādēm trīs ziņojumus, kuros bija identificēti noteikti pārkāpumi, kas tika konstatēti projekta un projektu grupas, kuros tika veikts audits, ietvaros saistībā ar noteikumu, kas regulē publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, neievērošanu. Spānijas iestādes uz šiem ziņojumiem atbildēja ar 2005. gada 26. jūlija, 2006. gada 3. marta un 2006. gada 19. aprīļa vēstulēm.

43      Ar 2009. gada 9. februāra vēstuli Komisija informēja Spānijas iestādes, ka konstatētie pārkāpumi tika uzskatīti par pierādītiem, un informēja par savu nolūku uzsākt starpposma maksājumu apturēšanas procedūru un labojumu finansējumā piemērošanu saskaņā ar Regulas Nr. 1164/94 II pielikuma H pantu. Spānijas iestādes atbildēja Komisijai ar 2009. gada 11. un 18. maija, kā arī 29. oktobra vēstulēm.

44      2009. gada 10. novembrī Komisija uzklausīja Spānijas iestādes ar mērķi panākt vienošanos strīdīgajos jautājumos. Šīs uzklausīšanas laikā Spānijas iestādes lūdza piešķirt 15 dienu papildu laiku citu pierādījumu iesniegšanai attiecībā uz šo lietu. 2009. gada 2. decembrī Spānijas iestādes nosūtīja attiecīgo dokumentāciju.

45      Ar 2010. gada 11. februāra vēstuli Komisija nosūtīja Spānijas iestādēm uzklausīšanas galīgo ziņojumu.

 Apstrīdētais lēmums

46      2010. gada 30. jūnijā Komisija pieņēma Lēmumu C(2010) 4147, ar kuru tiek samazināts Kohēzijas fonda atbalsts šādām projektu grupām: “Andevalo reģiona Gvadjanas upes hidrogrāfiskā baseina iedzīvotāju ūdensapgāde” (2000.ES.16.C.PE.133), “Gvadalkiviras baseina atveseļošana un attīrīšana: Gvadaira, Alharafe un Gvadalkiviras aizsargājamā dabas teritorija” (2000.ES.16.C.PE.066) un “Grenādas un Malagas provinču starppilsētu sistēmu ūdensapgāde” (2002.ES.16.C.PE.061) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), kas tika paziņots Spānijas Karalistei 2010. gada 1. jūlijā.

47      Apstrīdētajā lēmumā Komisija apgalvoja, ka audita, kas tika veikts Spānijā, laikā tā atklāja noteiktus pārkāpumus, kas bija saistīti ar to, ka Spānijas iestādes nebija ievērojušas noteikumus, kuri regulē publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu. It īpaši tā uzskatīja, ka noteiktu publiskā iepirkuma līgumu, kurus publicēja sabiedrība GIASA un kuri attiecās gan uz Andevalo projektu, gan Gvadalkiviras projektu grupu, gan uz Grenādas un Malagas projektu grupu, slēgšanas tiesības tika piešķirtas, tostarp pārkāpjot Direktīvas 93/37 6., 7., 11. un 30. pantu, Direktīvas 92/50 7., 15., 18., 36. un 37. pantu, kā arī vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas pilsonības dēļ principus.

48      Pirmkārt, Komisija norādīja, ka Spānijas iestādes esot mākslīgi sadalījušas noteiktus publiskā iepirkuma līgumus, kas atbilst vienam darbam, lai tie neietilptu Direktīvas 93/37 piemērošanas jomā un lai tādējādi izvairītos no pienākuma publicēt paziņojumu par publisko iepirkumu Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar tās teikto šis pārkāpums attiecās it īpaši uz līgumiem Nr. 1 un Nr. 3 saistībā ar Andevalo projektu, uz līgumiem Nr. 6, Nr. 7 un Nr. 8 saistībā ar Gvadalkiviras projektu grupu, un uz līgumiem Nr. 1 un Nr. 3 saistībā ar Grenādas un Malagas projektu grupu. Tāpat tā konstatēja, ka, ņemot vērā līgumu Nr. 2 un Nr. 5 attiecībā uz Grenādas un Malagas projektu grupu piešķiršanas summu, katru no tiem esot bijis jāpublicē Oficiālajā Vēstnesī.

49      Otrkārt, Komisija norādīja, ka līgumslēdzēja iestāde visu attiecīgo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos iekļāva kritēriju par pieredzi Spānijā, Andalūzijā un ar sabiedrību GIASA. Tā uzskatīja, no vienas puses, ka šī kritērija iekļaušana neatbilda Savienības tiesiskajam regulējumam, ciktāl šis kritērijs attiecās uz pretendentu spējām, un nevis uz līguma priekšmetu un līdz ar to varēja pārkāpt vienlīdzīgas attieksmes principu. No otras puses, tā uzskatīja, ka prasība par pieredzi Spānijā, Andalūzijā un ar sabiedrību GIASA bija pretrunā nediskriminācijas principam pilsonības dēļ. Turklāt tā apstrīdēja tā saukto “vidējās cenas” metodi, kas tika izmantota, lai piešķirtu punktus, veicot ekonomisko novērtēšanu lielākajā daļā līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas stadijā. Komisija uzskatīja, ka šī metode neatbilda Savienības tiesiskajam regulējumam, ciktāl tās izmantošana varēja piešķirt priekšrocības situācijā, kad pastāv vienādi nosacījumi attiecībā uz citiem kritērijiem, dārgākiem piedāvājumiem, kuri ir tuvāki “vidējās cenas” robežai salīdzinājumā ar citiem lētākiem piedāvājumiem.

50      Treškārt, Komisija pārmeta Spānijas iestādēm, ka tās esot izmantojušas Direktīvā 93/37 paredzēto sarunu procedūru, lai piešķirtu tiesības veikt papildu darbus saskaņā ar publiskā iepirkuma līgumu, kas jau tika piešķirts, līdz ar to iepriekš nepublicējot paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu. Pēc tās domām, Spānijas iestādes tāpat nav pierādījušas arī neparedzētu apstākļu pastāvēšanu, kas tām ļautu izmantot šādu procedūru saskaņā ar izņēmumiem, kas šajā ziņā ir noteikti Savienības tiesiskajā regulējumā, kas nozīmē, ka tām vajadzēja organizēt atklātu procedūru. Komisija attiecināja šo pārkāpumu vienīgi uz papildvienošanos, ko Spānijas iestādes bija iekļāvušas līgumā Nr. 3 par Andevalo projektu pēc šī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas.

51      Ceturtkārt, Komisija pārmeta Spānijas iestādēm, ka Grenādas un Malagas projektu grupas ietvaros piešķirto publiskā iepirkuma līgumu dokumentos tās paredzēja “pirms piešķiršanas” procedūru, kas ietvēra iespēju pārrunāt ar izraudzīto pretendentu minēto līgumu nosacījumus pat pēc to noslēgšanas. Pēc tās domām, šī procedūra bija pretrunā Savienības tiesiskajam regulējumam un varēja atņemt jebkādu efektivitāti atklātai procedūrai, kuras rezultātā tika noslēgti šie līgumi.

52      Piektkārt, Komisija uzskatīja, ka Spānijas iestādes attiecībā uz līgumiem Nr. 2 un Nr. 5 saistībā ar Grenādas un Malagas projektu grupu paredzēja nepietiekamu termiņu piedāvājumu iesniegšanai, kas ir pretrunā Regulas 92/50 prasībām.

53      Ņemot vērā konstatētos pārkāpumus, Komisija uzskatīja, ka labojumi finansējumā šajā gadījumā bija nepieciešami. Tomēr tā norādīja, ka šajā gadījumā labojuma veikšana, kas ietvēra visu attiecīgo projektu izdevumu atcelšanu, bija sods, kas nebija samērīgs ar konstatēto pārkāpumu smagumu. Turklāt tā norādīja, ka, tā kā nebija iespējams vai nebija praktiski izdarāms precīzs prettiesisko izdevumu summas aprēķins, bija atbilstoši piemērot labojumus, pamatojoties uz vienotu likmi.

54      It īpaši, runājot par Andevalo projektu, Komisija nolēma kopējo palīdzību samazināt par EUR 1 642 572,60 saskaņā ar šādiem korekcijas procentiem:

–        par 25 % no palīdzības no Kohēzijas fonda līdz apliecinātajiem izdevumiem par līgumu Nr. 3 šī līguma neatļautas sadalīšanas un nepublicēšanas Oficiālajā Vēstnesī dēļ;

–        par 25 % no palīdzības no Kohēzijas fonda līdz apliecinātajiem izdevumiem par līgumiem Nr. 1 un Nr. 3 prettiesiskas un diskriminējošas piešķiršanas kritēriju izmantošanas dēļ; tomēr attiecībā uz līgumu Nr. 3 šis labojums finansējumā tika iekļauts labojumā, kāds norādīts iepriekšējā ievilkumā;

–        par 10 % no palīdzības no Kohēzijas fonda līdz apliecinātajiem izdevumiem par līgumu Nr. 2, kura summa ir zem Direktīvā 93/37 minētā piemērošanas sliekšņa, prettiesiskas un diskriminējošas piešķiršanas kritēriju izmantošanas dēļ;

–        par 25 % no līguma Nr. 3. pielikuma apliecinātās vērtības šī pielikuma prettiesiskas tiešas noslēgšanas dēļ.

55      Attiecībā uz Gvadalkiviras projektu grupu Komisija nolēma kopējo palīdzību samazināt par EUR 3 837 074,52 saskaņā ar šādiem korekcijas procentiem:

–        par 25 % no palīdzības no Kohēzijas fonda līdz apliecinātajiem izdevumiem par līgumu Nr. 8 šī līguma neatļautas sadalīšanas un nepublicēšanas Oficiālajā Vēstnesī dēļ;

–        par 25 % no palīdzības no Kohēzijas fonda līdz apliecinātajiem izdevumiem par līgumiem Nr. 6, Nr. 7 un Nr. 8 prettiesiskas un diskriminējošas piešķiršanas kritēriju izmantošanas dēļ; tomēr attiecībā uz līgumu Nr. 8 šis labojums finansējumā tika iekļauts labojumā, kāds norādīts iepriekšējā ievilkumā;

–        par 10 % no palīdzības no Kohēzijas fonda līdz apliecinātajiem izdevumiem par līgumiem Nr. 1, Nr. 2, Nr. 4 un Nr. 5, kura summa ir zem Direktīvā 93/37 minētā piemērošanas sliekšņa, prettiesiskas un diskriminējošas piešķiršanas kritēriju izmantošanas dēļ.

56      Attiecībā uz Grenādas un Malagas projektu grupu Komisija nolēma kopējo palīdzību samazināt par EUR 2 295 581,47 saskaņā ar šādiem korekcijas procentiem:

–        par 25 % no palīdzības no Kohēzijas fonda līdz apliecinātajiem izdevumiem par līgumiem Nr. 1 un Nr. 3 šī līguma neatļautas sadalīšanas un nepublicēšanas Oficiālajā Vēstnesī dēļ;

–        par 10 % no palīdzības no Kohēzijas fonda līdz apliecinātajiem izdevumiem par līgumiem Nr. 1, Nr. 3 un Nr. 4 prettiesiskas un diskriminējošas piešķiršanas kritēriju izmantošanas dēļ, ņemot vērā, ka, kaut arī attiecībā uz šiem līgumiem tika izmantots prettiesisks kritērijs par “vidējo cenu”, prettiesiskais un diskriminējošais kritērijs attiecībā uz pieredzi netika piemērots; tomēr attiecībā uz līgumiem Nr. 1 un Nr. 3 šis labojums finansējumā tika iekļauts labojumā, kāds norādīts iepriekšējā ievilkumā;

–        par 10 % no palīdzības no Kohēzijas fonda līdz apliecinātajiem izdevumiem par līgumiem Nr. 1, Nr. 3 un Nr. 4 tādēļ, ka attiecīgajos iepirkuma procedūras dokumentos bija paredzēta prettiesiska “pirms piešķiršanas” procedūra; tomēr šis labojums finansējumā tika iekļauts labojumos, kādi norādīti iepriekšējos ievilkumos;

–        par 25 % no palīdzības no Kohēzijas fonda līdz apliecinātajiem izdevumiem par līgumiem Nr. 2 un Nr. 5 prettiesiskas un diskriminējošas piešķiršanas kritēriju izmantošanas dēļ;

–        par 25 % no palīdzības no Kohēzijas fonda līdz apliecinātajiem izdevumiem par pakalpojumu līgumiem Nr. 2 un Nr. 5 šo līgumu nepublicēšanas Oficiālajā Vēstnesī dēļ un tādēļ, ka attiecīgajos iepirkuma procedūras dokumentos bija paredzēta prettiesiska “pirms piešķiršanas” procedūra; tomēr šis labojums finansējumā tika iekļauts labojumā, kāds norādīts iepriekšējā ievilkumā;

–        par 10 % no palīdzības no Kohēzijas fonda līdz apliecinātajiem izdevumiem par pakalpojumu līgumiem Nr. 2 un Nr. 5 nepietiekama termiņa paredzēšanas piedāvājumu iesniegšanai attiecībā uz šiem līgumiem dēļ; tomēr šis labojums finansējumā tika iekļauts labojumos, kādi norādīti iepriekšējos ievilkumos.

57      No Kohēzijas fonda piešķirtās palīdzības maksimālā summa par projektu Andevalo, par Gvadalkiviras projektu grupu un par Grenādas un Malagas projektu grupu tika noteikta attiecīgi EUR 7 260 394,79, EUR 28 242 218,48 un EUR 15 629 871,53 apmērā.

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

58      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 8. septembrī, Spānijas Karaliste cēla šo prasību.

59      Ar 2012. gada 21. septembra vēstuli Vispārējā tiesa tostarp prasīja Spānijas Karalistei procesa organizatorisko pasākumu ietvaros saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 64. panta 3. punktu iesniegt sarakstu, kurā attiecībā uz katru konkrēto publiskā iepirkuma līgumu ir precizēta tā paredzamā vērtība bez PVN, summa, par kādu tas ticis piešķirts, ieskaitot PVN, un summu, par kādu tas ticis piešķirts bez PVN. Spānijas Karaliste izpildīja šo lūgumu norādītajā termiņā.

60      Spānijas Karalistes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

61      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

 Atcelšanas pamatu kopsavilkums

62      Prasības pamatošanai Spānijas Karaliste izvirza trīs pamatus, no kuriem trešais ir izvirzīts kā pakārtots.

63      Ar pirmo pamatu Spānijas Karaliste būtībā apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija esot kļūdaini piemērojusi labojumus finansējumā sakarā ar Direktīvas 93/37 pārkāpumiem, jo uz nevienu no attiecīgajiem līgumiem šī direktīva neattiecās. Ar otro pamatu tā apstrīd to, ka noteikti līgumi attiecībā uz projektiem, kas tiek finansēti no Kohēzijas fonda, tika sadalīti, pārkāpjot minētas direktīvas 6. panta 4. punktu, lai izvairītos no šīs direktīvas piemērošanas. Ar trešo pamatu tā pārmet Komisijai pārskatāmības trūkumu, nosakot labojumus finansējumā, un apgalvo, ka tā esot pārkāpusi samērīguma principu.

64      Jānorāda, ka pirmajā pamatā Spānijas Karaliste būtībā pārmet Komisijai, ka tā ir secinājusi, ka noteikti līgumi, ar kuriem saskaņā ar apstrīdēto lēmumu tika īstenoti attiecīgie projekti, tika piešķirti, pārkāpjot Direktīvas 93/37 normas. Saskaņā ar Spānijas Karalistes apgalvoto šie līgumi neietilpst minētās direktīvas piemērošanas jomā piešķiramo līgumu vērtības dēļ. Komisija apgalvo, ka Spānijas iestādes šos līgumus mākslīgi esot sadalījušas, lai izvairītos no Savienības tiesiskajā regulējumā paredzētajām prasībām. Tiktāl, ciktāl atbilde uz šo pēdējo jautājumu ir Spānijas Karalistes izvirzītā otrā pamata priekšmets un līdz ar to no tā ir atkarīgs pirmā pamata vērtējums, tad vispirms ir jāizvērtē otrais pamats, pēc tam pirmais pamats un, visbeidzot, trešais pamats.

 Par otro pamatu, kas ir balstīts uz publiskā iepirkuma līgumu nesadalīšanu

65      Spānijas Karaliste apstrīd Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru Spānijas iestādes esot mākslīgi sadalījušas līgumus Nr. 1 un Nr. 3 attiecībā uz Andevalo projektu, līgumus Nr. 6, Nr. 7 un Nr. 8 attiecībā uz Gvadalkiviras projektu grupu un līgumus Nr. 1 un Nr. 3 attiecībā uz Grenādas un Malagas projektu grupu, pārkāpjot Direktīvas 93/37 6. panta 4. punktu. Turklāt tā apgalvo, ka, lai secinātu par šīs tiesību normas pārkāpuma esamību, Komisijai bija jāpierāda Spānijas iestāžu vēlme apiet, izmantojot šo sadalīšanu, minētās direktīvas piemērošanu attiecībā uz konkrētajiem publiskā iepirkuma līgumiem.

66      Vispirms ir jāatgādina, ka atbilstoši Direktīvas 93/37 6. panta 4. punktam nevienu būvdarbu darbu un nevienu līgumu nedrīkst sadalīt, lai izvairītos no šīs direktīvas piemērošanas. Turklāt minētās direktīvas 1. panta c) punktā “būve” ir definēta kā būvdarbu vai civilas celtniecības iznākums, par būvi uzskatot vienotu veselumu, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku un tehnisku funkciju. Līdz ar to, lai noteiktu, vai Spānijas Karaliste ir pārkāpusi šīs direktīvas 6. panta 4. punktu, ir jāpārbauda, vai attiecīgo publiskā iepirkuma līguma priekšmetu veido viens un tas pats būvdarbs šīs pašas direktīvas 1. panta c) punkta izpratnē.

67      Saskaņā ar judikatūru būves esamība Direktīvas 93/37 1. panta c) punkta izpratnē ir jānovērtē, ņemot vērā attiecīgajos publiskā iepirkuma līgumos paredzēto darbu ekonomisko un tehnisko rezultātu (Tiesas 2000. gada 5. oktobra spriedums lietā C‑16/98 Komisija/Francija, Recueil, I‑8315. lpp., 36., 38. un 47. punkts; 2005. gada 27. oktobra spriedums apvienotajās lietās C‑187/04 un C‑188/04 Komisija/Itālija, Krājumā nav publicēts, 27. punkts; 2007. gada 18. janvāra spriedums lietā C‑220/05 Aurox u.c., Krājums, I‑385. lpp., 41. punkts, un 2012. gada 15. marta spriedums lietā C‑574/10 Komisija/Vācija, 37. punkts).

68      Turklāt jānorāda, ka Tiesa ir precizējusi, ka, lai atsevišķu darbu rezultātu varētu kvalificēt par būvi Direktīvas 93/37 1. panta c) punkta izpratnē, pietiek ar to, ka tie atbilst vai nu vienai un tai pašai ekonomiskajai funkcijai, vai arī tehniskai funkcijai (iepriekš 67. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Komisija/Itālija, 29. punkts). Līdz ar to ekonomiskās identitātes un tehniskās identitātes konstatēšana ir alternatīva un nevis kumulatīva kā to apgalvo Spānijas Karaliste.

69      Visbeidzot jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru vienlaicīgs uzaicinājums iesniegt piedāvājumus attiecībā uz strīdīgajiem līgumiem, paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu līdzība, vienota ģeogrāfiskā teritorija, kurā tiek izziņots par līgumiem un vienas līgumslēdzējas iestādes pastāvēšana ir uzskatāmi par papildu norādēm tam, ka atsevišķi būvdarbi patiesībā ir vienota būve (šajā ziņā skat. iepriekš 67. punktā minēto spriedumu lietā Komisija/Francija, 65. punkts).

70      Šajā gadījumā apstrīdētajā lēmumā Komisija uzskatīja, ka līgumi attiecībā uz Andevalo projektu un Gvadalkiviras projektu grupu, kā arī Grenādas un Malagas projektu grupu pilda vienu un to pašu tehnisko vai ekonomisko funkciju un ka līdz ar to tie ir uzskatāmi par vienu būvi, ko nevar sadalīt atsevišķos publiskā iepirkuma līgumos (apstrīdētā lēmuma preambulas 66., 97. un 122. apsvērums). Turklāt tā uzskatīja, ka visos trijos gadījumos paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu publicēšanas nelielā laika starpība, to līdzība un vienas un tās pašas līgumslēdzējas iestādes esamība ir uzskatāmi par papildu pierādījumiem tāda apsvēruma atbalstam, saskaņā ar kuru attiecīgo līgumu priekšmeti atbilst vienai būvei (apstrīdētā lēmuma preambulas 67., 98., 123. un 124. apsvērums).

71      Komisijas vērtējumu nevar apšaubīt ar Spānijas Karalistes iebildumiem.

72      Runājot, pirmkārt, par Andevalo projektu, Spānijas Karaliste būtībā apgalvo, ka minēto projektu veido vairāku atsevišķu “daļu” kopums, kuras nav savstarpēji saistītas, kuru mērķis ir piegādāt ūdeni dažādām ģeogrāfiskajām zonām. Tāpēc būvdarbus, kas paredzēti trijos publiskā iepirkuma līgumos, ar kuriem tiek īstenots šis projekts, nevar uzskatīt par tādiem, kas veido vienotu tehnisku vai ekonomisku veselumu.

73      Šim Spānijas Karalistes argumentam nevar piekrist.

74      Pirmkārt, jānorāda, ka, pat ja Andevalo projektu veidotu dažādas “daļas”, šī projekta apraksts, kas ir minēts Lēmumā C(2001) 4113 un ko neapšauba Spānijas Karaliste, nozīmē, pirmkārt, ka minētajā projektā bija paredzēta vienota cauruļvadu tīkla izbūve, un, otrkārt, ka tie tiktu savienoti vienotā centrālā izejas punktā ar nosaukumu “Nudo Norte”. Tādējādi ar projekta dažādajām “daļām” bija paredzēts izpildīt kopumā vienu un to pašu ekonomisko un tehnisko funkciju, proti, nogādāt dzeramo ūdeni uz vienu un to pašu apdzīvoto teritoriju no viena izejas punkta. Turklāt šādu secinājumu apstiprina fakts, ka visu trīs publiskā iepirkuma līgumu, ar kuriem tika īstenots Andevalo projekts (skat. iepriekš 29. punktu), priekšmets bija vienota cauruļvadu tīkla izbūve.

75      Otrkārt, ir jānoraida Spānijas Karalistes arguments, kas ir balstīts uz iepriekš 67. punktā minēto spriedumu lietā Komisija/Francija. Šajā spriedumā Tiesa atzina, ka ar elektroenerģijas sadales tīklu, kas atrodas Francijas Vendée departamentā, skatot to kopumā, tikusi pildīta viena un tā pati ekonomiskā un tehniskā funkcija, proti, elektroenerģijas piegāde un pārdošana patērētājiem. Uz šī pamata Tiesa secināja, ka būvdarbi, kas bija paredzēti šajā lietā attiecīgajos publiskā iepirkuma līgumos, bija vienotas būves daļa (iepriekš 67. punktā minētais spriedums lietā Komisija/Francija, 64. un 66. punkts).

76      Šāds pamatojums ir transponējams uz šajā lietā apskatāmo ūdens cauruļvadu tīklu. Attiecīgajos publiskā iepirkuma līgumos paredzēto būvdarbu, kā tas bija iepriekš 67. punktā minētajā spriedumā lietā Komisija/Francija, funkcija ietver sabiedriski lietderīga labuma piegādi konkrētai ģeogrāfiskai teritorijai un, kaut arī šī izplatīšanas tīkla mērķis ir piegādāt ūdeni vairākām pašvaldībām, tas neliedz secināt, ka kopumā tam ir viena un tā pati ekonomiskā un tehniskā funkcija. Turklāt līdzīgu argumentāciju izmantoja Tiesa iepriekš 67. punktā minētajā spriedumā apvienotajās lietās Komisija/Itālija attiecībā uz divu autoceļu savienojumu izbūvi. Saskaņā ar Tiesas teikto civilās celtniecības būvdarbi kopumā attiecībā uz šo izbūvi ir jāuzskata par daļu no vienas un tās pašas būves, ciktāl tie visi kopā ir vērsti uz dažādu pilsētu savienošanu, kurām ir problēmas ar autoceļu tīklu (iepriekš 67. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Komisija/Itālija, 27. punkts).

77      Treškārt, vispirms ir jānorāda, kā Komisija konstatēja apstrīdētā lēmuma preambulas 67. apsvērumā, ka ir skaidri redzama ļoti tuva laika starpība starp līguma Nr. 1 noslēgšanu attiecībā uz projektu Andevalo un līguma Nr. 3 noslēgšanu attiecībā uz šo pašu projektu, atšķirībai esot tikai par četrām dienām. Tāpat līgumi attiecas uz to pašu teritoriju, proti, Andevalo, kas nozīmē, ka šīs teritorijas sadalīšanu divās daļās, proti, Andevalo austrumu un Andevalo rietumu daļā, nevar uzskatīt par pietiekamu faktu, lai secinātu, ka runa ir par divām atsevišķām ģeogrāfiskajām zonām. Visbeidzot, jākonstatē, ka abus minētos līgumus noslēdza viena un tā pati līgumslēdzēja iestāde, proti, sabiedrība GIASA. Kaut arī šie pēdējie elementi paši par sevi nav izšķiroši attiecībā uz vienotas būves pastāvēšanu, tie ir uzskatāmi saskaņā ar iepriekš 69. punktā minēto judikatūru par papildu norādēm, kas pamato pierādījumu par vienotas būves pastāvēšanu šajā gadījumā.

78      Līdz ar to ir jāsecina, ka līgumos Nr. 1 un Nr. 3 paredzētie būvdarbi attiecībā uz Andevalo projektu ir vienas un tās pašas būves daļa Direktīvas 93/37 1. panta c) punkta izpratnē.

79      Runājot, otrkārt, par Gvadalkiviras projektu grupu, Spānijas Karaliste arī apgalvo, ka līgumos Nr. 6, Nr. 7 un Nr. 8 paredzētie būvdarbi attiecībā uz šo projektu grupu nav uzskatāmi par būvi Savienības tiesiskā regulējuma izpratnē, jo tos vadīja dažādi subjekti un tie attiecās uz ģeogrāfiski attālām apdzīvotām teritorijām.

80      Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, tāpat kā tas tika norādīts attiecībā uz Andevalo projektu, ka no projekta Nr. 2 apraksta, kas ir ietverts Lēmumā C(2000) 4316, izriet, ka minētais projekts attiecās uz dažādu “daļu” būvniecību vienai un tai pašai notekūdeņu sistēmai, kuras tika savienotas vienā un tajā pašā attīrīšanas iekārtā vai galvenajā notekcaurulē. Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumos saistībā ar šo projektu bija atsauce uz vienu un to pašu sistēmu, kuras “daļas” nebija saistības viena ar otru. Tāpēc ir jāuzskata, kā to konstatēja Komisija (apstrīdētā lēmuma 97. apsvērums), ka minētās “daļas”, skatot tās visas kopā, bija vērstas uz vienas un tās pašas tehniskās vai ekonomiskās funkcijas izpildi, kas ietvēra notekūdeņu apstrādi un attīrīšanu, lai šo ūdeni vēlāk varētu piegādāt Gvadalkiviras [pilsētai].

81      Otrkārt, kaut arī Spānijas Karaliste apgalvo, ka attiecīgie publiskā iepirkuma līgumi attiecās uz dažādām apdzīvotajām teritorijām, tomēr ir jākonstatē, ka šajos līgumos paredzētie būvdarbi bija jāveic vienā ģeogrāfiskajā zonā, proti, Alharafē. Šajā ziņā ir jāuzskata, ka, kaut arī šajos līgumos var būt atsauce uz operācijām, kas tiek veiktas dažādās vietās, tas tomēr neizslēdz iespēju tās uzskatīt par vienu būvi. Tas tā ir gadījumā, kad šīs operācijas tiek veiktas vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā zonā (šajā ziņā skat. ģenerāladvokāta Džeikoba [Jacobs] secinājumus iepriekš 67. punktā minētajā spriedumā lietā Komisija/Francija, 72. punkts).

82      Treškārt, tāpat kā tas tika konstatēts iepriekš 77. punktā attiecībā uz Andevalo projektu, īsā laika starpība starp līgumiem Nr. 6, Nr. 7 un Nr. 8 attiecībā uz Gvadalkiviras projektu grupu un vienas līgumslēdzējas iestādes pastāvēšana attiecībā uz visiem šiem līgumiem bija uzskatāmas par papildu norādēm, kuras liecināja par labu uzskatam, ka līgumi attiecās uz vienotu būvi.

83      Līdz ar to ir jāsecina, ka līgumos Nr. 6, Nr. 7 un Nr. 8 attiecībā uz Gvadalkiviras projektu grupu paredzētie būvdarbi bija vienas un tās pašas būves daļa Direktīvas 93/37 1. panta c) punkta izpratnē.

84      Runājot, treškārt, par Grenādas un Malagas projektu grupu, Spānijas Karaliste apgalvo, ka līgumi Nr. 1 un Nr. 3 attiecībā uz šo projektu grupu atbilst dažādiem projektiem saskaņā ar Lēmumu par palīdzības no Kohēzijas fonda apstiprināšanu.

85      Pirmkārt, jānorāda, ka līgumi Nr. 1 un Nr. 3 attiecībā uz Grenādas un Malagas projektu grupu ir saistīti ar ārēja apvedceļa izbūvi, lai piegādātu ūdeni Antequera pilsētai, un krātuves šī riņķa apgādāšanai izbūvi. Spānijas Karalistes argumentu, saskaņā ar kuru šie būvdarbi ir neatkarīgi viens no otra, līdz ar to nevar atbalstīt. Tieši pretēji, tie pilda vienotu ekonomisku un tehnisku funkciju, proti, vienas un tās pašas ģeogrāfiskās zonas apgādi ar dzeramo ūdeni.

86      Otrkārt, ir jāuzsver, kā to konstatēja Komisija apstrīdētā lēmuma 123. apsvērumā, ka līgumi Nr. 1 un Nr. 3 attiecībā uz Grenādas un Malagas projektu grupu tikuši izpildīti ar līgumu Nr. 2, kura priekšmets bija pakalpojumi ar mērķi organizēt projektu un vadīt gan perifērijas apvedceļa, gan kontroles baseina būvniecību, lai apgādātu Antequera [pilsētu] (skat. iepriekš 38. punktu), kas liecina par to, ka divi līgumi bija vienu un to pašu būvdarbu daļa.

87      Treškārt, īsais laika posms starp paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu publicēšanu attiecībā uz līgumiem Nr. 1 un Nr. 3, no kuriem pirmais tika publicēts 2002. gada 29. jūnijā un otrais – 2002. gada 16. jūlijā, kā arī vienas līgumslēdzējas iestādes esamība ir uzskatāmas par papildu norādēm tam, ka minētajos līgumos paredzētie būvdarbi attiecas uz vienu būvi.

88      Līdz ar to ir jāsecina, ka līgumos Nr. 1 un Nr. 3 paredzētie būvdarbi attiecībā uz Grenādas un Malagas projektu grupu bija vienas un tās pašas būves daļa Direktīvas 93/37 1. panta c) punkta izpratnē.

89      Turklāt jānorāda, ka papildus iepriekš 72.–88. punktā izvērtētajiem argumentiem Spānijas Karaliste apgalvo, ka prasības pieteikumam pievienotajā tehniskajā ziņojumā izklāstītie vērtējumi pierāda, ka attiecīgie līgumi neattiecās uz būvdarbiem, kuri ir būves daļa Direktīvas 93/37 1. panta c) punkta izpratnē.

90      Ar minētajā ziņojumā izklāstītajiem vērtējumiem nevar apšaubīt secinājumus, kas izklāstīti iepriekš 78., 83. un 88. punktā.

91      Jānorāda, pirmkārt, ka ziņojumā tiek analizēti vienīgi tehniskie aspekti, neapskatot tālāk citus elementus, kuri arī ir atbilstoši, lai noteiktu būves esamību. Kā norāda Komisija, ziņojums attiecas vienīgi uz tehnisko funkciju un tajā netiek ņemta vērā attiecīgo publisko iepirkumu ekonomiskā funkcija.

92      Otrkārt, jākonstatē, ka tehniskajā ziņojumā ir vienīgi aprakstītas tehniskās atšķirības katrā būves daļā, kas tiek apskatīta atsevišķi, lai secinātu, ka tām ir dažādas funkcijas. Tomēr tas neļauj apšaubīt konstatējumus, kas izdarīti iepriekš 72.–88. punktā, saskaņā ar kuriem attiecīgo publiskā iepirkuma līgumu dažādās daļas nav atkarīgas viena no otras un ka, skatot tās visas kopā, tās pilda vienu un to pašu tehnisko un ekonomisko funkciju.

93      Līdz ar to ir jāuzskata, ka tehniskais ziņojums neliecina par to, ka strīdīgajos līgumos paredzētie būvdarbi atbilst dažādām būvēm.

94      Visbeidzot, Spānijas Karaliste apgalvo, ka Komisijai, lai konstatētu Direktīvas 93/37 6. panta 4. punkta pārkāpumu, ir jāpierāda subjektīva elementa esamība, proti, Spānijas iestāžu nolūks sadalīt attiecīgos līgumus, lai izvairītos no šīs direktīvas pienākumiem. Šādam argumentam nevar piekrist.

95      Šajā ziņā pietiek norādīt, ka konstatējums par līguma sadalīšanu, pārkāpjot Savienības tiesisko regulējumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā, nenozīmē subjektīvu nolūku izvairīties no šajā regulējumā ietverto normu piemērošanas (šajā ziņā skat. iepriekš 67. punktā minēto spriedumu lietā Komisija/Vācija, 49. punkts). Tiklīdz tiek veikts šāds konstatējums – kā šajā gadījumā –, nav nozīmes, vai pienākumu neizpilde izriet no dalībvalsts, ar kuru šī pienākumu neizpilde ir saistīta, gribas, no tās pieļautās nevērības vai arī no tehniskām grūtībām, kas tai radušās (šajā ziņā skat. Tiesas 1998. gada 1. oktobra spriedumu lietā C‑71/97 Komisija/Spānija, Recueil, I‑5991. lpp., 15. punkts). Turklāt jāatgādina, ka gan iepriekš 67. punktā minētajā spriedumā Komisija/Francija, gan spriedumā lietā Aurox u.c. Tiesa neuzskatīja par nepieciešamu, lai konstatētu Direktīvas 93/37 6. panta 4. punkta pārkāpumu, ka Komisijai vispirms ir jāpierāda attiecīgās dalībvalsts nolūks izvairīties, sadalot līgumu, no minētajā direktīvā paredzētajiem pienākumiem.

96      No minētā izriet, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, apstrīdētajā lēmumā uzskatot, ka būvdarbi, kas paredzēti līgumos Nr. 1 un Nr. 3 attiecībā uz Andevalo projektu, līgumos Nr. 6, Nr. 7 un Nr. 8 attiecībā uz Gvadalkiviras projektu grupu un līgumos Nr. 1 un Nr. 3 attiecībā uz Grenādas un Malagas projektu grupu, bija attiecīgi vienota būve, kas nozīmē, ka fakts, ka minēto līgumu noslēgšana tika īstenota atsevišķi, ir uzskatāms par Direktīvas 93/37 6. panta 4. punkta pārkāpumu.

97      Tādēļ otrais pamats ir jānoraida.

 Par pirmo pamatu, kas ir balstīts uz labojumiem finansējumā sakarā ar Direktīvas 93/37 pārkāpumiem saistībā ar līgumiem, uz kuriem šī direktīva neattiecas, un uz piemērojamo principu un noteikumu ievērošanu

98      Spānijas Karaliste apgalvo, ka Komisija kļūdaini esot uzskatījusi, ka ar attiecīgajiem publiskā iepirkuma līgumiem esot tikuši pārkāpti Direktīvas 93/37 noteikumi, kaut arī uz tiem neattiecās no šīs direktīvas izrietošie pienākumi. It īpaši runa bija par publiskā iepirkuma līgumu Nr. 3 attiecībā uz Andevalo projektu, līgumiem Nr. 1, Nr. 2, Nr. 4, Nr. 5 un Nr. 8 attiecībā uz Gvadalkiviras projektu grupu un līgumiem Nr. 1 un Nr. 3 attiecībā uz Grenādas un Malagas projektu grupu. Turklāt tā piebilst, ka pretēji tam, ko Komisija konstatēja apstrīdētajā lēmumā, attiecīgo publiskā iepirkuma līgumu, uz kuriem neattiecās Direktīva 93/37, gadījumā tika ievēroti vispārējie principi par publiskā iepirkuma līgumu noslēgšanu.

99      Vispirms ir jānorāda, ka Direktīvas 93/37 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts nosaka, ka šī direktīva ir piemērojama tiem būvdarbu publiskā iepirkuma līgumiem, kuru paredzamā vērtība bez PVN ir vismaz EUR 5 miljoni īpašo aizņēmumtiesību. Līdz ar to minētā direktīva attiecas tikai uz tiem būvdarbu publiskā iepirkuma līgumiem, kuru paredzamā vērtība bez PVN ir vienāda vai pārsniedz šo summu.

100    Šajā gadījumā vispirms ir jāpārbauda, vai attiecīgo publiskā iepirkuma līgumu paredzamā vērtība bez PVN sasniedza Direktīvā 93/37 paredzēto robežvērtību.

101    Pirmkārt, ir jānorāda, kā izriet no iepriekš minētā 96. punktā, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka Spānijas iestādes mākslīgi sadalīja līguma Nr. 3 un līguma Nr. 1 piešķiršanu Andevalo projekta ietvaros, līguma Nr. 8 un līgumu Nr. 6 un Nr. 7 piešķiršanu Gvadalkiviras projektu grupas ietvaros un līgumu Nr. 1 un Nr. 3 piešķiršanu Grenādas un Malagas projektu grupas ietvaros. No minētā izriet, ka šie līgumi bija uzskatāmi par vienu un to pašu būvi, kas nozīmē, ka, lai noteiktu, vai tie ietilpst Direktīvas 93/37 piemērošanas jomā, ir jāpieskaita saskaņā ar šīs direktīvas 6. panta 1. punktu, un pamatojoties uz datiem, kurus Spānijas Karaliste iesniedza procesa organizatorisko pasākumu ietvaros (skat. iepriekš 59. punktu), paredzamā vērtība bez PVN katram no šiem līgumiem un līdz ar to jāpārbauda, vai galīgās summas ir vienādas vai augstākas par EUR 5 miljoniem.

102    Runājot, pirmkārt, par būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu, kurš Andevalo projekta ietvaros tika sadalīts divos atsevišķos līgumos, proti, līgumā Nr. 1 un Nr. 3, ir jākonstatē, ka šo divu līgumu paredzamā vērtība bez PVN, proti, attiecīgi EUR 6 393 639,58 un EUR 2 491 978,77, ir EUR 8 885 618,35. Tā kā piešķiramā būvdarbu publiskā iepirkuma līguma paredzamā vērtība bez PVN pārsniedz EUR 5 miljonus, tad uz attiecīgo līgumu līdz ar to attiecās Direktīva 93/37.

103    Runājot, otrkārt, par būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu, kurš Gvadalkiviras projektu grupas ietvaros tika sadalīts trijos atsevišķos līgumos, proti, līgumā Nr. 6, Nr. 7 un Nr. 8, ir jākonstatē, ka šo trīs līgumu paredzamā vērtība bez PVN, proti, attiecīgi EUR 8 118 902,97, EUR 7 360 382,98 un EUR 2 273 420,82, ir EUR 17 752 706,77. Tā kā piešķiramā būvdarbu publiskā iepirkuma līguma paredzamā vērtība bez PVN pārsniedz EUR 5 miljonus, tad uz attiecīgo līgumu līdz ar to attiecās Direktīva 93/37.

104    Runājot, treškārt, par būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu, kurš Grenādas un Malagas projektu grupas ietvaros tika sadalīts divos atsevišķos līgumos, proti, līgumā Nr. 1 un Nr. 3, ir jākonstatē, ka šo divu līgumu paredzamā vērtība bez PVN, proti, attiecīgi EUR 4 922 173,86 un EUR 3 514 731,79, bija EUR 8 436 905,65. Tā kā piešķiramā būvdarbu publiskā iepirkuma līguma paredzamā vērtība bez PVN pārsniedz EUR 5 miljonus, tad uz attiecīgo līgumu līdz ar to attiecās Direktīva 93/37.

105    No minētā izriet, ka līdz ar to nevar piekrist Spānijas Karalistes argumentācijai, saskaņā ar kuru līgums Nr. 3 attiecībā uz Andevalo projektu, līgums Nr. 8 attiecībā uz Gvadalkiviras projektu grupu un līgumi Nr. 1 un Nr. 3 attiecībā uz Grenādas un Malagas projektu grupu nesasniedza Direktīvā 93/37 paredzēto robežvērtību un līdz ar to attiecībā uz šiem līgumiem šo direktīvu nevarēja piemērot.

106    Līdz ar to ir jānoraida pirmais pamats tiktāl, ciktāl tas attiecas uz līgumu Nr. 3 saistībā ar Andevalo projektu, līgumu Nr. 8 saistībā ar Gvadalkiviras projektu grupu un līgumiem Nr. 1 un Nr. 3 saistībā ar Grenādas un Malagas projektu grupu.

107    Otrkārt, ciktāl runa ir par līgumiem, uz kuriem neattiecas Direktīva 93/37, proti, līgumu Nr. 2 saistībā ar Andevalo projektu un līgumiem Nr. 1, Nr. 2, Nr. 4 un Nr. 5 saistībā ar Gvadalkiviras projektu grupu un jautājumu par to, vai ar šiem līgumiem tika ievēroti principi un noteikumi, kas tiem bija piemērojami, vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1164/94 II pielikuma H panta 1. punkta b) apakšpunktu Komisija var veikt korekcijas pasākumus, ja tā ir konstatējusi pārkāpumu attiecībā uz palīdzību no Kohēzijas fonda un ja attiecīgā dalībvalsts nav veikusi korekcijas pasākumus.

108    Turklāt Regulas Nr. 1164/94 8. panta 1. punktā būtībā ir noteikts, ka no Kohēzijas fonda finansētajiem projektiem ir jāatbilst līgumu noteikumiem un tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šiem līgumiem.

109    Saskaņā ar judikatūru šajā sakarā vispirms ir jāteic, ka direktīvās paredzētās īpašās un stingrās procedūras, kas koordinē publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, attiecas tikai uz tiem līgumiem, kuru vērtība pārsniedz katrā no šīm direktīvām skaidri paredzēto robežvērtību (Tiesas 2001. gada 3. decembra rīkojums lietā C‑59/00 Vestergaard, Recueil, I‑9505. lpp., 19. punkts). Tādējādi šo direktīvu noteikumi neattiecas uz līgumiem, kuru vērtība ir zemāka par tajās noteikto robežvērtību (šajā ziņā skat. Tiesas 2008. gada 21. februāra spriedumu lietā C‑412/04 Komisija/Itālija, Krājums, I‑619. lpp., 65. punkts).

110    Taču tas nenozīmē, ka šie pēdējie līgumi ir izslēgti no Savienības tiesību piemērošanas jomas (iepriekš 109. punktā minētais rīkojums lietā Vesteregaard, 19. punkts). Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru attiecībā uz tādu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, uz kuriem to vērtības dēļ neattiecas Savienības tiesiskajā regulējumā paredzētās publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, līgumslēdzējām iestādēm tomēr ir pienākums ievērot Līguma pamatnoteikumus un vispārējos principus, it īpaši nediskriminācijas pilsonības dēļ principu (Tiesas 2000. gada 7. decembra spriedums lietā C‑324/98 Telaustria un Telefonadress, Recueil, I‑10745. lpp., 60. punkts; iepriekš 109. punktā minētais rīkojums lietā Vestergaard, 20. un 21. punkts; Tiesas 2005. gada 20. oktobra spriedums lietā C‑264/03 Komisija/Francija, Krājums, I‑8831. lpp., 32. punkts, un 2007. gada 14. jūnija spriedums lietā C‑6/05 Medipac‑Kazantzidis, Krājums, I‑4557. lpp., 33. punkts).

111    Tomēr atbilstoši judikatūrai Līgumos paredzēto vispārējo principu piemērošana līgumiem, kuru vērtība ir zemāka par direktīvu piemērošanas robežvērtību, paredz to, ka attiecīgie līgumi ir zināmu pārrobežu interešu priekšmets (šajā ziņā skat. Tiesas 2007. gada 13. novembra spriedumu lietā C‑507/03 Komisija/Īrija, Krājums, I‑9777. lpp., 29. punkts, un iepriekš 109. punktā minēto 2008. gada 21. februāra spriedumu lietā Komisija/Itālija, 66. un 67. punkts).

112    Šajā gadījumā vispirms ir jāpārbauda, vai attiecīgajiem projektiem bija noteikta pārrobežu interese, un pēc tam, apstiprinošas atbildes gadījumā, – vai ar līgumiem, ar kuriem šie projekti tika īstenoti, tika ievēroti Līguma vispārējie principi.

113    Runājot, pirmkārt, par to, vai attiecīgajiem projektiem bija pārrobežu interese, ir jākonstatē, ka Spānijas Karaliste šajā ziņā neizvirzīja nevienu argumentu, kas liecinātu par pretējo.

114    Katrā ziņā ir jāuzskata, ka gan līgumam Nr. 2 attiecībā uz Andevalo projektu, gan līgumiem Nr. 1, Nr. 2, Nr. 4 un Nr. 5 attiecībā uz Gvadalkiviras projektu grupu bija noteiktas pārrobežu intereses. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tādi objektīvi kritēriji kā tostarp attiecīgā publiskā iepirkuma līguma zināma vērtība saistībā ar būvdarbu izpildes vietu var liecināt par šādu interešu pastāvēšanu. Tāpat būtu iespējams izslēgt šādu interešu pastāvēšanu gadījumā, piemēram, ja attiecīgā publiskā iepirkuma līguma ekonomiskā vērtība ir ļoti maza (šajā ziņā skat. 2005. gada 21. jūlija spriedumu lietā C‑231/03 Coname, Krājums, I‑7287. lpp., 20. punkts, un 2008. gada 15. maija spriedumu lietā C‑147/06 un C‑148/06 SECAP un Santorso, Krājums, I‑3565. lpp.).

115    Šajā gadījumā, ņemot vērā paredzamo vērtību bez PVN gan līgumam Nr. 2 attiecībā uz Andevalo projektu, gan arī līgumiem Nr. 1, Nr. 2, Nr. 4 un Nr. 5 attiecībā uz Gvadalkiviras projektu grupu (skat. iepriekš 29. un 33. punktu), kā arī būvdarbu nelielo attālumu no Portugāles robežas, visi šie līgumi varēja izraisīt Savienības uzņēmēju interesi, it īpaši to, kas atrodas Portugālē, ņemot vērā būvdarbu izpildes vietu, un ne tikai vietējo uzņēmēju interesi.

116    Līdz ar to ir jāuzskata, ka, īstenojot iepriekš 115. punktā paredzēto publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību procedūru, bija jāievēro saskaņā ar iepriekš 110. punktā minēto judikatūru Līguma vispārējie principi, lai nodrošinātu taisnīgus konkurences nosacījumus visiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir izrādījuši interesi par šiem līgumiem.

117    Runājot, otrkārt, par to, vai Spānijas iestādes ir izpildījušas pienākumus attiecībā uz iepriekš 115. punktā minētajiem līgumiem, ir jānorāda, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija uzskatīja, ka Spānijas iestādes tostarp nav ievērojušas nediskriminācijas principu, kā piešķiršanas kritēriju izmantojot kritēriju par pieredzi Spānijā, Andalūzijā un ar sabiedrību GIASA. Savukārt Spānijas Karaliste apgalvo, ka tāds vērtējums esot kļūdains.

118    Uzreiz ir jānorāda, kā izriet no apstrīdētā lēmuma preambulas 40. un 94. apsvēruma, ka kritēriji, kuru tiesiskums šajā gadījumā tiek apšaubīts, ir attiecībā uz līgumu Nr. 2 saistībā ar Andevalo projektu piemērotais kritērijs par “pieredzi Spānijā, Andalūzijā un ar sabiedrību GIASA” un attiecībā uz līgumiem Nr. 1, Nr. 2, Nr. 4 un Nr. 5 saistībā ar Gvadalkiviras projektu grupu piemērotais kritērijs par “Spānijā, Andalūzijā un ar sabiedrību GIASA pēdējo piecu gadu laikā veikto būvdarbu kvalitāti un izpildes termiņu”. Ciktāl šo divu kritēriju saturs ir identisks, tos var apskatīt abus kopā.

119    Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nediskriminācijas princips, kurš izriet no LESD, un it īpaši pamatbrīvības, prasa ne tikai jebkādas diskriminācijas novēršanu attiecībā pret būvdarbu vai pakalpojumu sniedzēju tā valstspiederības dēļ, bet arī jebkāda ierobežojuma, kaut arī tas ir vienādi piemērojams gan vietējiem, gan citu Savienības dalībvalstu pakalpojumu sniedzējiem, atcelšanu, ja šis ierobežojums aizliedz vai apgrūtina tā pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, kurš ir reģistrēts citā dalībvalstī, kurā tas likumīgi sniedz līdzīgus pakalpojumus (šajā ziņā skat. Tiesas 1991. gada 25. jūlija spriedumu lieta C‑76/90 Säger, Recueil, I‑4221. lpp., 12. punkts).

120    Šajā gadījumā kritēriji, kādi tika izmantoti, lai piešķirtu līgumu Nr. 2 saistībā ar Andevalo projektu un līgumus Nr. 1, Nr. 2, Nr. 4 un Nr. 5 saistībā ar Gvadalkiviras projektu grupu, un ar kuriem tika ņemta vērā attiecīgā pretendenta pieredze vienīgi Spānijā, Andalūzijā vai ar sabiedrību GIASA, var piešķirt priekšrocības vieniem pretendentiem salīdzinājumā ar citiem un līdz ar to ar šiem kritērijiem tiek pārkāpts nediskriminācijas princips. Jākonstatē, ka, ja uzņēmums nav darbojies Spānijā vai Andalūzijā vai arī sadarbojies ar Spānijas iestāžu noteiktu sabiedrību, tad šī uzņēmuma piedāvājuma novērtēšanā netiks ņemta vērā tā pieredze jomās, kādas minētas attiecīgajos publiskā iepirkuma līgumos. Šādos apstākļos šādu piešķiršanas kritēriju rezultātā tiek piešķirtas priekšrocības vietējo pretendentu piedāvājumiem un nostādīti neizdevīgākā stāvoklī citu dalībvalstu uzņēmēju piedāvājumi, kuriem ir grūtāk pierādīt prasīto pieredzi, pat ja runas nav par tiešu diskrimināciju, kā to apgalvo Spānijas Karaliste.

121    Tāpēc ir jāsecina, ka, piemērojot kritēriju par pieredzi Spānijā, Andalūzijā un ar sabiedrību GIASA, lai piešķirtu līgumu Nr. 2 saistībā ar Andevalo projektu un līgumus Nr. 1, Nr. 1, Nr. 4 un Nr. 5 saistībā ar Gvadalkiviras projektu grupu, Spānijas iestādes pārkāpa nediskriminācijas principu un ka līdz ar to Komisija pamatoti ir secinājusi, ka Spānijas iestādes neievēroja vispārējos Eiropas principus, kas piemērojami publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā.

122    Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida.

 Par trešo pamatu, kas ir balstīts uz pārskatāmības neesamību labojumu finansējumā noteikšanā un uz samērīguma principa pārkāpumu

123    Spānijas Karaliste pārmet Komisijai, ka tā nav skaidri noteikusi katra labojuma finansējumā summu un šīs noteikšanas laikā pārkāpusi samērīguma principu, kas ir paredzēts Regulas Nr. 1164/94 II pielikuma H panta 2. punktā. Runājot par samērīguma principu, tā it īpaši apgalvo, ka Komisija neesot ievērojusi 2002. gada pamatnostādnes, ņemot vērā, ka tā apvienoja noteiktus piemērotos labojumus. Turklāt tā uzskata, ka Komisijai bija jāņem vērā fakts, ka Spānijas iestādes izslēdza strīdīgos piešķiršanas kritērijus attiecībā uz vēlākiem publiskā iepirkuma līgumiem, tiklīdz tās uzzināja par to prettiesisko raksturu.

124    Vispirms ir jānorāda, pirmkārt, kā izriet no iepriekš minētā 96. punktā, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka Spānijas iestādes mākslīgi sadalīja līgumus Nr. 1 un Nr. 3 saistībā ar Andevalo projektu, publiskā iepirkuma līgumus Nr. 6, Nr. 7 un Nr. 8 saistībā ar Gvadalkiviras projektu grupu un līgumus Nr. 1 un Nr. 3 saistībā ar Grenādas un Malagas projektu grupu. Līdz ar to arguments, kādu izvirzīja Spānijas Karaliste šī pamata ietvaros un saskaņā ar kuru tā esot pierādījusi pretējo, ir jānoraida. Turklāt tiktāl, ciktāl līgums Nr. 3 saistībā ar Andevalo projektu, līgums Nr. 8 saistībā ar Gvadalkiviras projektu grupu un līgumi Nr. 1 un Nr. 3 saistībā ar Grenādas un Malagas projektu grupu ietilpa Direktīvas 93/37 piemērošanas jomā, tie bija jāpublicē Oficiālajā Vēstnesī.

125    Otrkārt, kā izriet no iepriekš minētā 121. punktā, Komisija pamatoti ir secinājusi, ka kritērijs par nepieciešamo pieredzi Spānijā, Andalūzijā un ar sabiedrību GIASA kā piešķiršanas kritērijs attiecībā uz līgumu Nr. 2 saistībā ar Andevalo projektu un attiecībā uz līgumiem Nr. 1, Nr. 2, Nr. 4 un Nr. 5 saistībā ar Gvadalkiviras projektu grupu bija prettiesisks un diskriminējošs.

126    Treškārt, Spānijas Karaliste neapstrīd Komisijas secinājumus apstrīdētajā lēmumā, saskaņā ar kuriem kritēriji par pieredzi un par vidējo cenu ir uzskatāmi par prettiesiskiem un diskriminējošiem kritērijiem, kas padara attiecīgo publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu par spēkā neesošu. Šis prettiesiskums attiecas uz līgumu Nr. 1 un Nr. 3 saistībā ar Andevalo projektu, līgumu Nr. 6, Nr. 7 un Nr. 8 saistībā ar Gvadalkiviras projektu grupu un līgumu Nr. 1, Nr. 3 un Nr. 4 saistībā ar Grenādas un Malagas projektu grupu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

127    Ceturtkārt, ir jānorāda, ka Spānijas Karaliste šīs prasības ietvaros neapstrīdēja apstrīdētā lēmuma tiesiskumu sakarā ar citiem Komisijas konstatētajiem Savienības tiesiskā regulējuma pārkāpumiem. It īpaši, runājot par līgumu Nr. 2 un Nr. 5 saistībā ar Grenādas un Malagas projektu grupu slēgšanas tiesību piešķiršanu, Spānijas Karaliste neapstrīdēja iebildumus attiecībā uz līgumu kļūdainu sadalīšanu, nepublicēšanu Oficiālajā Vēstnesī, kā arī nepietiekama termiņa noteikšanu piedāvājumu iesniegšanai. Turklāt, runājot par līgumu Nr. 1, Nr. 3 un Nr. 4 saistībā ar Grenādas un Malagas projektu grupu slēgšanas tiesību piešķiršanu, Spānijas Karaliste neapstrīdēja iebildumu saistībā ar prettiesiskas “pirms piešķiršanas” procedūras paredzēšanu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas ietvaros.

128    No minētā izriet, ka, lai pārbaudītu, vai Komisija ir pārkāpusi pārskatāmības un samērīguma principus, nosakot labojumus finansējumā, ir jāņem vērā visi apstrīdētajā lēmumā konstatētie pārkāpumi (apstrīdētā lēmuma preambulas 33., 34. un 36. apsvērums). It īpaši runa ir par šādiem pārkāpumiem.

129    Attiecībā uz Andevalo projektu Komisija konstatēja šādus pārkāpumus:

–        Direktīvas 93/37 6. panta 6. punkta un 30. panta pārkāpumu, noslēdzot līgumu Nr. 1 par minēto projektu, jo šajā līgumā bija paredzēti diskriminējoši un prettiesiski kritēriji;

–        vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas vispārējo principu pārkāpumu, noslēdzot līgumu Nr. 2 par šo projektu, jo šajā līgumā, kura vērtība bija zem Direktīvas 93/37 piemērošanas robežvērtības, bija paredzēti diskriminējoši un prettiesiski kritēriji;

–        Direktīvas 93/37 6. panta 4. punkta, 11. panta 1. punkta, 7. panta 3. punkta d) apakšpunkta, 6. panta 6. punkta un 30. panta pārkāpumu, noslēdzot līgumu Nr. 3 saistībā ar šo pašu projektu, jo šis līgums tika prettiesiski nodalīts no līguma Nr. 1, netika publicēts Oficiālajā Vēstnesī, tika grozīts, izmantojot sarunu procedūru saistībā ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un ar to tika paredzēti diskriminējoši un prettiesiski kritēriji.

130    Attiecībā uz Gvadalkiviras projektu grupu Komisija konstatēja šādus pārkāpumus:

–        vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas vispārējo principu pārkāpumu, noslēdzot līgumus Nr. 1, Nr. 2, Nr. 4 un Nr. 5 par minēto projektu grupu, jo šajos līgumos, kuru vērtība bija zem Direktīvas 93/37 piemērošanas robežvērtības, bija paredzēti diskriminējoši un prettiesiski kritēriji;

–        Direktīvas 93/37 6. panta 6. punkta un 30. panta pārkāpumu, noslēdzot līgumus Nr. 6 un Nr. 7 par minēto projektu grupu, jo šajos līgumos bija paredzēti diskriminējoši un prettiesiski kritēriji;

–        Direktīvas 93/37 6. panta 4. punkta, 11. panta 1. punkta, 6. panta 6. punkta un 30. panta pārkāpumu, noslēdzot līgumu Nr. 8 saistībā ar šo pašu projektu grupu, jo šis līgums tika prettiesiski nodalīts no līgumiem Nr. 6 un Nr. 7, netika publicēts Oficiālajā Vēstnesī, un ar to tika paredzēti diskriminējoši un prettiesiski kritēriji.

131    Attiecībā uz Grenādas un Malagas projektu grupu Komisija konstatēja šādus pārkāpumus:

–        Direktīvas 93/37 6. panta 4. punkta, 11. panta 1. punkta, 7. panta 4. punkta d) apakšpunkta, 6. panta 6. punkta un 30. panta pārkāpumu, noslēdzot līgumus Nr. 1 un Nr. 3 saistībā ar šo projektu grupu, jo šie līgumi bija mākslīgi radītas divas daļas publiskā iepirkuma līgumam, kurš tika prettiesiski sadalīts, netika publicēti Oficiālajā Vēstnesī, ar tiem tika paredzēta prettiesiska “pirms piešķiršanas” procedūra, kā arī diskriminējoši un prettiesiski kritēriji;

–        Direktīvas 93/37 7. panta 4. punkta, 6. panta 6. punkta un 30. panta pārkāpumu, noslēdzot līgumu Nr. 4 saistībā ar šo projektu grupu, jo šajā līgumā bija paredzēta prettiesiska “pirms piešķiršanas” procedūra, kā arī diskriminējoši un prettiesiski kritēriji;

–        Direktīvas 92/50 7. panta 3. punkta, 15. panta 2. punkta, 18. panta 1. punkta, 36. panta un 37. panta pārkāpumu, noslēdzot līgumus Nr. 2 un Nr. 5 saistībā ar šo pašu projektu grupu, jo šie līgumi netika publicēti Oficiālajā Vēstnesī un ar tiem tika paredzēti diskriminējoši un prettiesiski kritēriji.

132    Atbilstoši Regulas Nr. 1164/94 II pielikuma H panta 2. punkta b) apakšpunkta otrajai daļai un 3. punktam Komisijas lēmumos, ar kuriem tiek noteikti labojumi finansējumos, ir jāievēro samērīguma princips. Nosakot labojuma summu, Komisija ņem vērā pārkāpuma vai izmaiņas veidu, kā arī pārvaldības vai kontroles sistēmu kļūdu iespējamās finansiālās ietekmes lielumu.

133    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka samērīguma princips ir Savienības tiesību vispārējo principu daļa. Tas prasa, lai Savienības iestāžu tiesību akti nepārsniegtu to, kas ir atbilstošs un vajadzīgs, lai sasniegtu attiecīgajā tiesiskajā regulējumā noteiktos mērķus, ņemot vērā, ka, ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, ir jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais, un tā radītie traucējumi nedrīkst būt nesamērīgi ar sasniedzamajiem mērķiem (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 12. decembra spriedumu lietā T‑308/05 Itālija/Komisija, Krājums, II‑5089. lpp., 153. punkts un tajā minētā judikatūra).

134    Runājot par samērīguma principu, it īpaši ir jāatgādina arī tas, ka tādu pienākumu pārkāpšana, kuru ievērošanai ir būtiska nozīme Savienības sistēmas labai darbībai, var tikt sodīta ar to, ka tiek zaudētas Savienības tiesiskajā regulējumā paredzētās tiesības, piemēram tiesības saņemt finanšu atbalstu (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2002. gada 26. septembra spriedumu lietā T‑199/99 Sgaravatti Mediterranea/Komisija, Recueil, II‑3731. lpp., 134. un 135. punkts, un 2008. gada 19. novembra spriedumu lietā T‑404/05 Grieķija/Komisija, Krājumā nav publicēts, 89. punkts un tajā minētā judikatūra).

135    Runājot par Kohēzijas fondu, ir jāatgādina, ka, piemērojot Regulas Nr. 1164/94 12. panta 1. un 2. punktu, dalībvalstis ir tās, kuras pirmām kārtām ir atbildīgas par projektu finanšu kontroli un kurām ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu Eiropas fondu likumīgu izmantošanu, projektu pārvaldi saskaņā ar visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, kā arī lai nepieļautu un konstatētu pārkāpumus un nodrošinātu, ka dalībvalstīs eksistē un pienācīgi darbojas pārvaldības un kontroles sistēmas, kas nozīmē, ka Eiropas fondi tiek izmantoti likumīgi un efektīvi.

136    Turklāt saskaņā ar principu par finansēto projektu atbilstību Līgumu noteikumiem, tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šiem Līgumiem, un Savienības politikai, kā tas ir noteikts Regulas Nr. 1164/94 8. panta 1. punktā, tikai tie izdevumi, kas radušies saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un tiesību aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šiem Savienības tiesību aktiem, tiek segti no Savienības budžeta. Līdz ar to, tiklīdz kā Komisija konstatē Savienības tiesību normu pārkāpumu dalībvalsts veiktajos maksājumos, Komisijai šīs dalībvalsts iesniegtie rēķini ir jālabo (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 13. jūlija spriedumu lietā T‑81/09 Grieķija/Komisija, Krājumā nav publicēts, 63. punkts un tajā minētā judikatūra).

137    Atbilstoši Regulas Nr. 1386/2002 17. panta 1. punktam to finanšu korekciju apjomu, ko Komisija saskaņā ar Regulas Nr. 1164/94 II pielikuma H panta 2. punktu veic atsevišķiem vai sistemātiskiem pārkāpumiem, novērtē, ja tas ir praktiski iespējams, pamatojoties uz atsevišķām datnēm, un, ievērojot proporcionalitātes principu, pielīdzina izdevumu summai, kas kļūdaini pieprasīta no Kohēzijas fonda. Atbilstoši šī paša panta 2. punktam, ja nav praktiski iespējams precīzi noteikt kļūdaino izdevumu summu vai arī ja pilnībā atcelt attiecīgos izdevumus būtu nesamērīgi bargs pasākums, Komisija, veicot finanšu korekcijas, var pamatojoties uz ekstrapolāciju vai vienotu likmi.

138    Šajā ziņā tāpat ir jāatgādina, ka no 2002. gada pamatnostādņu 1. punkta izriet (skat. iepriekš 12. punktu), ka labojumu finansējumā mērķis ir atjaunot situāciju tā, ka visi izdevumi, attiecībā uz kuriem tika iesniegts lūgums par līdzfinansējumu no Kohēzijas fonda, ir saskaņā ar attiecīgajā jomā piemērojamo Savienības tiesisko regulējumu.

139    Šajā gadījumā pirmā pamata izvērtēšanā tika konstatēts, ka Komisija identificēja, nepieļaujot kļūdas, noteiktus pārkāpumus saistībā ar to, ka Spānijas iestādes nav ievērojušas normas, kas regulē publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu saistībā ar Andevalo projektu un Gvadalkiviras projektu grupu, kā arī Grenādas un Malagas projektu grupu, kas tiek apskatīti šajā lietā (skat. iepriekš 98. un 121. punktu). Tomēr jākonstatē, ka šie pārkāpumi izšķirošā veidā ietekmēja publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru saistībā ar minēto projektu un projektu grupām.

140    Šādos apstākļos, konstatējot Savienības tiesību normu, kuras regulē publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, pārkāpumu, Komisijai bija jāveic nepieciešamie labojumi finansējumā, lai atjaunotu situāciju, kādā visi izdevumi, attiecībā uz kuriem tika iesniegts lūgums piešķirt līdzfinansējumu no Kohēzijas fonda, ir saskaņā ar Savienības tiesisko regulējumu publiskā iepirkuma jomā, un tas bija jādara, ievērojot samērīguma principu.

141    Attiecībā uz labojumu finansējumā aprēķināšanas noteikumiem no apstrīdētā lēmuma preambulas 137. apsvēruma izriet, ka Komisija vispirms uzskatīja, ka, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, tāda labojuma veikšana, kas ietver visu attiecīgo projektu izmaksu atcelšanu, būtu bijis nesamērīgs sods salīdzinājumā ar konstatēto pārkāpumu smagumu. Pēc tam tā uzskatīja, ka, tā kā nebija iespējams praktiski un precīzi aprēķināt prettiesisko izdevumu summu, bija atbilstoši piemērot labojumus, pamatojoties uz vienoto likmi.

142    Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka 2007. gada pamatnostādnēs (skat. iepriekš 12. punktu) attiecībā uz līgumiem, uz kuriem attiecas Eiropas direktīvas publiskā iepirkuma līgumu jomā, speciālās, atkarībā no pārkāpuma veida piemērojamās skalas ir šādas:

–        labojums finansējumā par 25 % no līguma vērtības, kas noteikts publicēšanas procedūru neievērošanas dēļ;

–        labojums finansējumā par 25 % no līguma vērtības, kas noteikts prettiesisku piešķiršanas kritēriju piemērošanas dēļ. Šī vērtības summa var tikt samazināta līdz 10 % vai 5 % atkarībā no pārkāpuma smaguma;

–        labojums finansējumā par 25 % no līguma vērtības, kas tiek noteikts gadījumā, ja līgums ir ticis noslēgts atklātā vai slēgtā procedūrā, bet iepirkuma procedūras laikā līgumslēdzēja iestāde ir veikusi pārrunas ar pretendentu. Šī summa var tikt samazināta līdz 10 % vai 5 % atkarībā no pārkāpuma smaguma.

143    Turpinot, 2007. gada pamatnostādnēs attiecībā uz līgumiem, uz kuriem neattiecas Eiropas direktīvas publiskā iepirkuma līgumu jomā, atkarībā no pārkāpuma veida piemērojamās skalas ir šādas:

–        labojums finansējumā par 25 % no līguma vērtības, kas noteikts atbilstošas publicēšanas un pārskatāmības pakāpes neievērošanas dēļ;

–        labojums finansējumā par 25 % no līguma vērtības, kas tiek noteikts gadījumā, ja attiecībā uz konkrēto līgumu netiek nodrošināta atbilstoša konkurence;

–        labojums finansējumā par 10 % no līguma vērtības gadījumā, ja tiek piemēroti prettiesiski piešķiršanas kritēriji. Šī summa var tikt samazināta līdz 5 % atkarībā no pārkāpuma smaguma;

–        labojums finansējumā par 10 % gadījumā, ja netiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips. Šī summa var tikt samazināta līdz 5 % atkarībā no pārkāpuma smaguma.

144    Jāatgādina, ka, pieņemot administratīvas rīcības normas ar ārēju iedarbību un to pasludināšanas brīdī paziņojot, ka turpmāk šīs normas tiks piemērotas gadījumiem, ar kuriem tās saistītas, attiecīgā iestāde pati ierobežo savas rīcības brīvības iespējas un nevar atkāpties no šīm normām, nevēlēdamās, lai attiecīgā gadījumā to sodītu par tādu vispārējo tiesību principu pārkāpumu kā vienlīdzīgas attieksmes, tiesiskās drošības vai tiesiskās paļāvības aizsardzības principi. Tādējādi nevar noliegt, ka, ievērojot zināmus nosacījumus un ņemot vērā šo normu saturu, šādām vispārpiemērojamām uzvedības normām var būt tiesiskas sekas un ka it īpaši administrācija no tā nevar atkāpties individuālā gadījumā, nesniedzot pamatojumu, kas ir saderīgs ar vispārējiem tiesību principiem, piemēram, vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem, ar nosacījumu, ka šāda pieeja nav pretrunā citām Savienības tiesību normām ar augstāku juridisku spēku (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. Tiesas 2005. gada 28. jūnija spriedumu apvienotajās lietās C‑189/02 P, C‑202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P, Dansk Rørindustri u.c./Komisija, Krājums, I‑5425. lpp., 209.–211. punkts, un Vispārējās tiesas 2007. gada 7. novembra spriedumu lietā T‑374/04 Vācija/Komisija, Krājums, II‑4431. lpp., 111. punkts un tajā minētā judikatūra).

145    Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka Komisijas piemērotās labojumu finansējumā summas (skat. iepriekš 54.–56. punktu) atbilst 2007. gada pamatnostādnēs noteiktajām summām un ka līdz ar to pretēji Spānijas Karalistes apgalvotajam Komisijai nevar pārmest nekādu pārskatāmības neesamību, ciktāl tā ievēroja savas pašas noteiktās skalas.

146    Turklāt ir jānoraida Spānijas Karalistes arguments, saskaņā ar kuru Komisija neesot ievērojusi samērīguma principu, ciktāl tā esot saskaitījusi labojumus, kas esot pretrunā 2002. gada pamatnostādnēs paredzētajam.

147    Šajā ziņā uzreiz ir jāatgādina, kā to pamatoti norādīja Spānijas Karaliste, ka 2002. gada pamatnostādņu 2.5. punkta trešajā daļā ir paredzēts, ka gadījumā, ja tiek veikti vairāki vienotas likmes labojumi finansējumā, tos nedrīkst saskaitīt. Šajā punktā būtībā ir paredzēts, ka labojums finansējumā sakarā ar vissmagāko pārkāpumu saistībā ar konkrēto publisko iepirkumu ir piemērojams kā vienīgais labojums un piemērojams gadījumā, ja šis pārkāpums apdraud visu publisko iepirkumu kopumā.

148    Jākonstatē, kā izriet no apstrīdētā lēmuma vienīgā pielikuma ar nosaukumu “Labojumu finansējumā kopsavilkums/atmaksas sakarā ar projektu grupām” (skat. arī iepriekš 54.–56. punktu), ka Komisija nesaskaitīja labojumus finansējumā sakarā ar dažādajiem pārkāpumiem, kuri attiecās uz vienu un to pašu līgumu. Tieši pretēji, tā izmantoja kā atsauci attiecībā uz katru attiecīgo publiskā iepirkuma līgumu summas ziņā vislielāko labojumu finansējumā un šajā labojumā iekļāva tos labojumus, kuri attiecās uz konkrēto līgumu. Tā rezultātā tika samazināta labojumu finansējumā, kas tika piemēroti attiecīgajiem publiskā iepirkuma līgumiem, galīgā summa, kas līdz ar to bija izdevīgi Spānijas iestādēm. Šādos apstākļos Spānijas Karalistes argumentam, saskaņā ar kuru Komisija esot pārkāpusi samērīguma principu, jo esot piemērojusi saskaitītus labojumus pretrunā 2002. gada pamatnostādnēs noteiktajam, nav pamatojuma.

149    Visbeidzot, Spānijas Karaliste apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi samērīguma principu, jo neesot ņēmusi vērā saskaņā ar 2002. gada pamatnostādņu 2.4. punktu faktu, ka Spānijas iestādes pēc tam, kad tās saņēma paziņojumu par konstatētajiem pārkāpumiem, esot mainījušas savu praksi attiecībā uz turpmākajiem līgumiem. Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka Spānijas Karaliste nav iesniegusi nevienu pierādījumu šī argumenta pamatošanai. Tālāk, pat pieņemot, ka šī prakses maiņa būtu pierādīta, tas nemaina faktu, ka attiecīgie līgumi jau tika piešķirti, pamatojoties uz normu, kas regulē publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, nepareizu piemērošanu, kas nozīmē, ka bija jāveic labojumi finansējumā, lai labotu šo pretlikumīgo situāciju. Līdz ar to šīs vēlākās izmaiņas praksē nekādi nevarēja ietekmēt attiecīgos līgumus, attiecībā uz kuriem tika iesniegts pieteikums par līdzfinansējumu no Kohēzijas fonda.

150    Ņemot vērā iepriekš minēto, trešais pamats tāpat kā prasība kopumā ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

151    Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

152    Tā kā Spānijas Karalistei spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

nospriež:

1)      prasību noraidīt;

2)      Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Azizi Frimodt Nielsen Kancheva

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2013. gada 29. maijā.

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – spāņu.