VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2024. gada 28. februārī (*)
Augu šķirnes – Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršana šķirnei ‘SK20’ – Apelācijas sūdzības nepieņemamība apelācijas padomē – Intereses celt prasību neesamība – Regulas (EK) Nr. 2100/94 81. panta 1. punkts
Lietā T‑556/22
House Foods Group, Inc., Osaka (Japāna), ko pārstāv G. Würtenberger, advokāts,
prasītāja,
pret
Kopienas Augu šķirņu biroju (CPVO), ko pārstāv M. García‑Moncó Fuente un O. Lamberti, pārstāves,
atbildētāja,
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs F. Šalīns [F. Schalin], tiesneši I. Nemms [I. Nõmm] un G. Šteinfate [G. Steinfatt] (referente),
sekretāre: A. Juhāsa‑Tota [A. Juhász‑Tóth], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu,
pēc 2023. gada 13. septembra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja House Foods Group, Inc. lūdz atcelt Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) Apelācijas padomes 2022. gada 1. jūlija lēmumu (Lieta A 018/2021; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
Tiesvedības priekšvēsture
2 2017. gada 18. septembrī prasītāja iesniedza CPVO pieteikumu Kopienas augu šķirnes aizsardzībai atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 2100/94 (1994. gada 27. jūlijs) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV 1994, L 227, 1. lpp.).
3 Augu šķirne, kurai tika lūgta Kopienas aizsardzība, ir sīpolu šķirne ‘SK20’, kas pieder Allium cepa sugai.
4 Aplūkotajam Kopienas augu šķirņu aizsardzības pieteikumam pievienotajā tehniskajā anketā prasītāja, atbildot uz 07.02. jautājumu “Vai bez 5. un 6. iedaļā sniegtās informācijas ir kādas papildu pazīmes, kas var palīdzēt atšķirt šo šķirni?”, norādīja uz kandidātšķirnes “īpaši zemo asaru un pirovīnogskābes faktoru”.
5 CPVO uzdeva Naktuinbouw (Dārzkopības pārbaudes dienests, Nīderlande; turpmāk tekstā – “Pārbaudes birojs”) veikt Regulas Nr. 2100/94 55. panta 1. punktā paredzēto tehnisko pārbaudi.
6 2020. gada 14. septembrī Pārbaudes birojs iesniedza tehniskās pārbaudes galīgo ziņojumu, kurā bija norādīts, ka šķirne atbilst atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes kritērijiem (turpmāk tekstā – “AVS kritēriji”), un tam bija pievienots kandidātšķirnes apraksta priekšlikums. 2020. gada 21. oktobrī CPVO šo galīgo ziņojumu nosūtīja prasītājai un aicināja to iesniegt savus apsvērumus atbilstoši Regulas Nr. 2100/94 57. panta 2. punktam.
7 2020. gada 21. decembrī prasītāja iesniedza CPVO pieteikumu un lūdza tehniskās anketas 07.02. punktā aprakstīto zemo asaru un pirovīnogskābes faktoru iekļaut īpašību aprakstā, ņemot vērā, ka tas noteiktu šķirnes aizsardzības apjomu, jo šis zemais asaru un pirovīnogskābes faktors esot ļoti vērtīga kultūrauga audzēšanas ārkārtas īpašība – it īpaši saistībā ar kandidātšķirnes izmantošanu.
8 2021. gada 4. februārī CPVO informēja prasītāju, ka pēc iekšējas apspriedes nolemts, ka tās pieteikumu nevar pieņemt, ņemot vērā, ka šķirnes aprakstā būtu jāietver īpašības atbilstoši piemērojamajam tehniskajam protokolam vai atsevišķos gadījumos – papildu īpašības, bet tikai tad, ja tās izmantotas tehniskās pārbaudes laikā, lai novērtētu kandidātšķirnes atšķirīgumu no vispār zināmām šķirnēm, bet tas šajā gadījumā nav noticis.
9 2021. gada 9. februārī prasītāja atbildēja CPVO, it īpaši uzsvērdama savu selekcijas centienu komerciālo vērtību, un atsaucās uz norādi par papildu raksturu tehniskās anketas 07.02. punktā. Tā paskaidroja, ka saskaņā ar tās interpretāciju šāda norāde liek CPVO ņemt vērā minēto īpašību, un tāpēc vaicāja, vai minētā īpašība ir ņemta vērā pirms tehniskās pārbaudes sākuma, un noliedzošas atbildes gadījumā – kādu iemeslu dēļ šī īpašība nav pārbaudīta.
10 2021. gada 7. aprīlī CPVO informēja prasītāju, ka papildu īpašības pārbaude –“zemais asaru un pirovīnogskābes faktors” – nav ņemta vērā, un pārbaudes rezultāts bija noslēgts, pamatojoties uz standarta īpašībām. CPVO ieskatā tam esot bijis jāpiemēro tā tehniskais protokols un, tā kā prasītājas norādītā īpašība tajā neietilpst, Pārbaudes birojam neesot bijis nekāda iemesla to novērot parastajās AVS kritēriju pārbaudēs. CPVO neesot uzdevuma pārbaudīt jebkādu pieteikuma iesniedzēju norādītu īpašību, ja šāda pārbaude nav nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par pieteikumu. Tomēr šī papildu informācija esot ietverta ‘SK20’ šķirnes lietā. CPVO pārsūtot tehniskās anketas Eiropas Patentu iestādei, lai tad, ja trešā persona iesniedz patenta pieteikumu par aplūkoto īpašību, tās lietā būtu ieraksts, kas apliecinātu aktuālo stāvokli.
11 Ar 2021. gada 3. maija lēmumu CPVO piešķīra kandidātšķirnei aizsardzību (turpmāk tekstā – “lēmums par aizsardzības piešķiršanu”). Šim lēmumam bija pievienots Pārbaudes biroja sagatavotais šķirnes oficiālais apraksts.
12 2021. gada 1. jūlijā prasītāja iesniedza apelācijas sūdzību attiecībā uz lēmumu par aizsardzības piešķiršanu, lūgdama, lai šķirnes oficiālajā aprakstā tiktu ņemts vērā zemais asaru un pirovīnogskābes faktors vai – pakārtoti – lai tiktu veikta jauna tehniskā pārbaude kandidātšķirnes izvērtēšanai, ņemot vērā šo īpašību.
13 2021. gada 16. septembrī CPVO Grozījumu komiteja nolēma negrozīt lēmumu par aizsardzības piešķiršanu, pamatojoties uz to, ka atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 874/2009 (2009. gada 17. septembris) par noteikumiem, kas jāievēro, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/94 attiecībā uz lietu izskatīšanas procesiem CPVO (OV 2009, L 251, 3. lpp.), 49. panta 1. punktam prasītājas apelācijas sūdzība nebija pieņemama. Tā kā lēmums par aizsardzības piešķiršanu netika labots, apelācijas sūdzība tika nodota CPVO Apelācijas padomei.
14 Ar apstrīdēto lēmumu CPVO Apelācijas padome saskaņā ar Regulas Nr. 874/2009 49. panta 1. punktu kopsakarā ar Regulas Nr. 2100/94 81. pantu noraidīja apelācijas sūdzību kā nepieņemamu. Apelācijas padome uzskatīja, ka prasītājai nebija intereses celt prasību, jo ar tās apelācijas sūdzība nekādā veidā nebija iespējams atcelt apstrīdēto lēmumu, ņemot vērā, ka tā neapstrīdēja lēmumu par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu šķirnei ‘SK20’. Turklāt Apelācijas padome būtībā norādīja, ka CPVO priekšsēdētājam nebija pienākuma īstenot Regulas Nr. 874/2009 23. pantā paredzēto procedūru, ar kuru tam piešķirtas tiesības kādai šķirnei pievienot jaunas īpašības un to izpausmes, ņemot vērā, ka kandidātšķirnes atšķirīgums jau bija noteikts, pamatojoties uz atbilstošajā tehniskajā protokolā norādītajām īpašībām, un ka, lai šķirni varētu aizsargāt, ir pietiekami, ka tā nepārprotami atšķiras vismaz ar vienu īpašību. Tādējādi, lai noteiktu atšķirīgumu, nebija nepieciešams ņemt vērā prasītājas norādīto papildu īpašību.
Lietas dalībnieku prasījumi
15 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest CPVO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
16 CPVO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
17 Prasītāja būtībā izvirza divus pamatus – ar pirmo tiek apgalvots Regulas Nr. 2100/94 81. panta pārkāpums un ar otro – šīs pašas regulas 76. panta pārkāpums.
Par pirmo pamatu, ar kuru tiek apgalvots Regulas Nr. 2100/94 81. panta pārkāpums
18 Kā prasītāja apstiprināja tiesas sēdē, tā būtībā uzskata, ka tai ir interese celt prasību, jo CPVO, šķirnes oficiālajā aprakstā neiekļaudams zemo asaru un pirovīnogskābes faktoru, tai esot piešķīris vājāku aizsardzību nekā tika lūgta, un tālab tās apelācijas sūdzība esot bijusi jāuzskata par pieņemamu.
19 CPVO apstrīd prasītājas argumentus.
20 Apstrīdētā lēmuma 14. punktā Apelācijas padome uzskatīja, ka, pamatojoties uz Regulas Nr. 874/2009 49. panta 1. punktu kopsakarā ar Regulas Nr. 2100/94 81. pantu, prasītājas iesniegtā apelācijas sūdzību ir nepieņemama. Proti, ja ar apelācijas sūdzību nekādā veidā nevar atcelt apstrīdēto lēmumu, neesot intereses celt prasību. Tā tas esot šajā lietā, ņemot vērā, ka prasītāja neapstrīd lēmumu par aizsardzības piešķiršanu, bet tikai šķirnes apraksta daļu saistībā ar tās īpašību sarakstu.
21 Saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 81. panta 1. punktu, ja minētajā regulā vai atbilstoši minētajai regulai pieņemtajos noteikumos nav procesuālo tiesību normu, CPVO piemēro dalībvalstīs vispāratzītus procesuālos tiesību principus.
22 Netiek apstrīdēts, ka nevienā Regulas Nr. 2100/94 vai Regulas Nr. 874/2009 noteikumā nav regulēts jautājums par apelācijas sūdzības nepieņemamību intereses celt prasību neesamības dēļ. Tādējādi Apelācijas padome pamatoti ir atsaukusies uz Regulas Nr. 2100/94 81. panta 1. punktu, kurā ir atsauce uz dalībvalstīs vispāratzītiem procesuālajiem tiesību principiem.
23 Kā lietas dalībnieki atzina tiesas sēdē, intereses celt prasību nosacījums ir dalībvalstīs vispāratzīts procesuālo tiesību princips.
24 Proti, interese celt prasību ir jebkuras tiesā celtas prasības galvenais un pirmais nosacījums. Atcelšanas prasība, ko ir cēlusi fiziska vai juridiska persona, tādējādi ir pieņemama tikai tad, ja prasītājam ir interese, lai apstrīdētais akts tiktu atcelts. Prasītāja interese celt prasību nozīmē, ka apstrīdētā akta atcelšanai pašai par sevi var būt tiesiskas sekas un prasības iznākums var sniegt labumu lietas dalībniekam, kurš ir cēlis prasību (skat. spriedumu, 2015. gada 12. novembris, HSH Investment Holdings Coinvest‑C un HSH Investment Holdings FSO/Komisija, T‑499/12, EU:T:2015:840, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).
25 Tādējādi jāpārbauda, vai šajā lietā grozījumi aizsargātās šķirnes aprakstā, kas pievienoti lēmumam par aizsardzības piešķiršanu, var sniegt labumu prasītājai. Pēc tās apgalvotā, tas nozīmējot, ka jāpārbauda vai aizsargājamās šķirnes oficiālajā aprakstā ietvertās īpašības ietekmē tai piešķirtās aizsardzības apjomu.
26 Saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 5. panta 1. punktu Kopienas augu šķirņu aizsardzības objekts var būt visu botānisko ģinšu un sugu šķirnes, inter alia ģinšu un sugu hibrīdi.
27 Kā noteikts Regulas Nr. 2100/94 5. panta 2. punktā, “šķirne” nozīmē augu sadales pa grupām viszemākās zināmās pakāpes botānisko taksonu, kuru sadali pa grupām neatkarīgi no tā, vai pilnībā ievēroti augu šķirņu aizsardzības piešķiršanai izvirzītie nosacījumi, var uzskatīt par noteiktu pēc raksturīgām īpašībām, ko iegūst no attiecīgā genotipa vai to kombinācijas, par atšķirīgu no jebkuras citas augu grupas, norādot vismaz vienu no minētajām iezīmēm, un par vienību attiecībā uz tās piemērotību pavairošanai nemainītā veidā.
28 Saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 5. panta 3. punktu augu grupa sastāv no veseliem augiem vai to daļām tiktāl, cik šādas daļas spēj radīt veselus augus; turpmāk abi – “šķirnes komponenti”.
29 Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 6. pantu Kopienas augu šķirņu aizsardzību piešķir šķirnēm, kas ir noteiktas [atšķirīgas], viendabīgas, stabilas un jaunas.
30 Regulas Nr. 2100/94 7. panta 1. punktā precizēts, ka šķirni uzskata par atšķirīgu, ja to var skaidri atšķirt no jebkuras citas šķirnes, salīdzinot ar izteiktajām īpašībām, kas iegūtas no konkrētā genotipa vai genotipu kombinācijas, par kuras esamību ir vispār zināms pieteikuma iesniegšanas datumā.
31 Papildus Regulas Nr. 2100/94 8. pantā norādīts, ka šķirni uzskata par viendabīgu, ja saskaņā ar mainību, ko var prognozēt no konkrētajām pavairošanas iezīmēm, tā ir pietiekami viendabīga to īpašību, kurām pārbauda atšķirīgumu, kā arī jebkuru citu mainības raksturošanai izmantoto īpašību izpausmē.
32 Visbeidzot saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 9. pantu šķirni uzskata par stabilu, ja īpašības, kam pārbauda atšķirīgumu, kā arī citas īpašības, ko lieto šķirņu raksturošanai, paliek nemainīgas pēc atkārtotas pavairošanas vai attiecībā uz konkrēto pavairošanas ciklu katra šāda cikla beigās.
33 Pirmkārt, kā izriet no Regulas Nr. 2100/94 5. panta 2. punkta pirmā ievilkuma, “šķirne” ir augu grupa, ko tostarp var definēt pēc visām raksturīgajām īpašībām, kuras izriet no tās genotipa.
34 Otrkārt, no Regulas Nr. 2100/94 6.–9. panta izriet, ka no šķirnes genotipa izrietošo īpašību izpausmes mērķis ir noteikt, vai šķirne atbilst AVS kritērijiem un tādējādi vai tā ir aizsargājama.
35 Turklāt Regulas Nr. 2100/94 vienpadsmitajā apsvērumā ir norādīts, ka “Kopienas augu šķirņu aizsardzības labad ir vajadzīga svarīgāko šķirņu īpašību noteikšana” un ka “šīm īpašībām nav jābūt saistītām ar to ekonomisko nozīmību”.
36 Tādējādi no iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka, lai kandidātšķirnei piešķirtu Kopienas augu šķirņu aizsardzību, nav pilnībā jāizvērtē visas īpašības, kas varētu izrietēt no šīs šķirnes genotipa, bet gan tikai tās īpašības, kurām ir zināma nozīme saistībā ar tās spēju tikt aizsargātai un it īpaši atšķirīgumu. Tāpēc Regulas Nr. 2100/94 55. pantā paredzētās tehniskās pārbaudes mērķis ir vienīgi noteikt, vai kandidātšķirne ir pietiekami atšķirīga, viendabīga un stabila salīdzinājumā ar citām vispār zināmām šķirnēm. Tomēr minētās pārbaudes uzdevums nav novērtēt nedz visas īpašības, kas var izrietēt no kandidātšķirnes genotipa, nedz minēto īpašību lietderību vai komerciālo vērtību, ņemot vērā, ka aizsardzības piešķiršana jaunai šķirnei nekāda veidā nav atkarīga no īpašībām, kurām ir raksturīga komerciāla vērtība.
37 Pārbaudes biroja sagatavotā šķirnes oficiālā apraksta, kas ir tikai tehniskās pārbaudes laikā sniegto apsvērumu kopsavilkums, mērķis tātad arī nav atspoguļot visu to īpašību izpausmi, kuras izriet no kandidātšķirnes genotipa un kuras to raksturo, kā, piemēram, prasītājas norādītais zemais asaru un pirovīnogskābes faktors, bet atspoguļot tikai atsevišķas specifiskas īpašības, kas ir pietiekamas, lai pierādītu šķirnes atšķirīgumu.
38 Proti, saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 5. panta 2. punkta otro ievilkumu kopsakarā ar minētās regulas 7. panta 1. punktu, lai šķirni varētu aizsargāt, ir pietiekami, ka tā skaidri atšķiras vismaz ar vienu īpašību, kas izriet no tās genotipa. Tādējādi, pat ja pieteiktajai kandidātšķirnei ir noteiktas īpašības, kas ir identiskas vispār zināmai šķirnei, lai to aizsargāta, ir pietiekami, ka tā skaidri atšķiras ar vienu vai vairākām citām īpašībām. Tālab pat gadījumā, ja prasītājas norādītā papildu īpašība būtu iekļauta tehniskajā pārbaudē un parādītos šķirnes ‘SK20’ oficiālajā aprakstā, tam nebūtu nekādas ietekmes uz šai šķirnei piešķirto aizsardzību, ņemot vērā, ka jauna šķirne, kurai būtu tāds pats zems asaru un pirovīnogskābes faktors, tomēr varētu tikt aizsargāta, ja tai būtu viena vai vairākas citas īpašības, kas to skaidri atšķirtu no prasītājas šķirnes.
39 Turklāt prasītājas lūgtā papildu īpašību pievienošana aprakstam tai nevar sniegt nekādu labumu, jo Kopienas augu šķirņu aizsardzība attiecas uz pašu šķirni (skat. Regulas Nr. 2100/94 5. panta 1. punktu), kas ir augu grupa (skat. Regulas Nr. 2100/94 5. panta 2. punktu), kura sastāv no veseliem augiem vai to daļām, ciktāl šādas daļas spēj radīt veselus augus, turpmāk abi saukti “šķirnes komponenti” (skat. Regulas Nr. 2100/94 5. panta 3. punktu). Proti, saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 13. panta 1. un 2. punktu Kopienas augu šķirņu aizsardzības nolūks ir panākt, ka Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību īpašnieks ir tiesīgs veikt noteiktas darbības attiecībā uz minētās regulas 5. panta 3. punktā noteiktajiem šķirnes komponentiem vai materiālu, kas ievākts no aizsargājamās šķirnes. No tā izriet, ka aizsardzība attiecas uz pašu augu materiālu, ko nosaka īpašības, kuras izriet no tā genotipa, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav iekļautas šķirnes oficiālajā aprakstā.
40 Tādējādi, pievienojot aprakstam prasītājas norādīto īpašību, nekādā veidā netiktu mainīts šķirnei ‘SK20’ piešķirtās aizsardzības apjoms. Tālab Apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka prasītājai nav intereses celt prasību.
41 Šo secinājumu nevar apšaubīt ar Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) lēmumiem, uz kuriem atsaucas prasītāja un kuros, pēc prasītājas domām, ir atzīts, ka aizsargātas šķirnes aizsardzības apjoms ir balstīts uz tās oficiālajā aprakstā ietvertajām īpašībām. Proti, Kopienas augu šķirņu aizsardzības režīms ir autonoma sistēma, kas sastāv no noteikumu kopuma, un tai ir savi īpaši mērķi, un tās piemērošana ir neatkarīga no jebkuras valsts sistēmas, un CPVO Apelācijas padomes lēmumu tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties tikai uz Regulu Nr. 2100/94 un Regulu Nr. 874/2009, kā tās interpretējusi Eiropas Savienības tiesa (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 6. jūnijs, Apcoa Parking Holdings/EUIPO, C‑32/17 P, nav publicēts, EU:C:2018:396, 31. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi Savienības tiesai nav saistošs dalībvalsts līmenī pieņemts lēmums, pat ja šāds lēmums ir pieņemts atbilstoši saskaņotiem valsts tiesību aktiem (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2002. gada 27. februāris, Streamserve/ITSB (STREAMSERVE), T‑106/00, EU:T:2002:43, 47. punkts).
42 Tāpēc pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
Par otro pamatu, ar kuru tiek apgalvots Regulas Nr. 2100/94 76. panta pārkāpums
43 Ar otro pamatu prasītāja būtībā apgalvo, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 76. pantu CPVO esot bijis jāņem vērā un jāpārbauda viss tās pieteikums, kura mērķis bija tehniskajā pārbaudē un oficiālajā šķirnes aprakstā iekļaut būtisku papildu īpašību.
44 CPVO apstrīd šo argumentāciju.
45 Tā kā, pirmkārt, no šī sprieduma 21.–42. punkta izriet, ka Apelācijas padome pamatoti noraidīja prasītājas apelācijas sūdzību kā nepieņemamu, un, otrkārt, Apelācijas padome tikai pilnības labad atzina, ka apelācijas sūdzība bija nepamatota, jo būtībā šajā lietā CPVO priekšsēdētājam nebija pienākuma īstenot Regulas Nr. 874/2009 23. pantā paredzēto procedūru, kas viņam dod tiesības pievienot šķirnei jaunas īpašības un to izteiksmes formas, otrais pamats ir neefektīvs.
46 No visa iepriekš minētā izriet, ka prasība ir jānoraida kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
47 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.
48 Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar CPVO prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) Prasību noraidīt.
2) House Foods Group, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2024. gada 28. februārī.
[Paraksti]