TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2016. gada 6. oktobrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Darba ņēmēju brīva pārvietošanās – Valsts ierēdņi, kas norīkoti darbā Savienības iestādē vai struktūrā – Vecuma pensija – Izvēles tiesības – Dalības valsts pensiju shēmā apturēšana vai paturēšana spēkā – Ierobežojums valsts pensiju shēmā iegūto pensiju kumulēt ar Savienības pensiju shēmā iegūto pensiju
Lieta C‑466/15
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Conseil d’État (Valsts padome, Francija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2015. gada 8. aprīlī un kas Tiesā reģistrēts 2015. gada 3. septembrī, tiesvedībā
Jean-Michel Adrien u.c.
pret
Premier ministre,
Ministre des Finances et des Comptes publics,
Ministre de la Décentralisation et de la Fonction publique.
TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [T. von Danwitz] (referents), tiesneši K. Likurgs [C. Lycourgos], E. Juhāss [E. Juhász], K. Vajda [C. Vajda] un K. Jirimēe [K. Jürimäe],
ģenerāladvokāts M. Vatelē [M. Wathelet],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza
– J.‑M. Adrien u.c. vārdā – viņi paši,
– Francijas valdības vārdā – D. Colas un S. Ghiandoni, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – D. Martin, pārstāvis,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par LESD 45. un 48. panta, kā arī LES 4. panta 3. punkta interpretāciju.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp J.‑M. Adrien u.c., no vienas puses, un premjerministru, finanšu un valsts līdzekļu ministru, kā arī decentralizācijas un civildienesta ministru, no otras puses, par prasītāju pamatlietā vecuma pensijām atbilstoši valsts pensiju shēmai.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (turpmāk tekstā – “PDNK”) ir apstiprināti ar Padomes 1968. gada 29. februāra Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV 1968, L 56, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2010. gada 20. decembra Regulu (ES) Nr. 1240/2010 (OV 2010, L 338, 7. lpp.).
4 Atbilstoši Civildienesta noteikumu 77. pantam:
“Izbeidzot dienestu pēc vismaz 10 darba gadiem, ierēdnim ir tiesības saņemt izdienas pensiju. [..]”.
5 Civildienesta noteikumu 83. panta 2. punktā ir noteikts:
“Ierēdņiem jāfinansē viena trešdaļa no šādas pensiju programmas izmaksām. [..]”
6 Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 12. panta 1. un 2. punktā ir noteikts šādi:
“1. Ierēdnis, kuram vēl nav 63 gadu un kura dienesta attiecības izbeidzas citu iemeslu dēļ, izņemot nāvi vai invaliditāti, un kuram nav tiesību saņemt tūlītēju vai atliktu izdienas pensiju, atstājot dienestu, ir tiesīgs saņemt:
a) ja viņš ir nostrādājis mazāk nekā gadu un nav izmantojis 11. panta 2. punktā paredzēto iespēju, pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata, kas vienāds ar trīskāršu no viņa pamatalgas ieturēto summu, lai veiktu pensijas iemaksas pēc visu saskaņā ar [PDNK] 42. un 112. pantu samaksāto summu atskaitīšanas;
b) citos gadījumos 11. panta 1. punktā paredzētos pabalstus vai šādu pabalstu aktuārā ekvivalenta iemaksu privātā apdrošināšanas sabiedrībā vai pensiju fondā pēc viņa izvēles, ar nosacījumu, ka šī sabiedrība vai fonds garantē, ka:
[..]
2. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, ierēdņi, kuri nav sasnieguši 63 gadu vecumu un kuri kopš savu pienākumu pildīšanas uzsākšanas pensiju tiesību nodibināšanas vai uzturēšanas nolūkā ir veikuši iemaksas valsts pensiju programmā, privātā apdrošināšanas shēmā vai pensiju fondā pēc viņu izvēles, kas atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām, un kuru dienesta attiecības izbeidzas citu iemeslu dēļ, izņemot nāvi vai invaliditāti, un kuriem nav tiesību saņemt tūlītēju vai atliktu izdienas pensiju, atstājot dienestu, ir tiesīgi saņemt pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata, kas vienāds ar viņu pensiju tiesību aktuāro vērtību, kas iegūtas, strādājot iestādēs. Šādos gadījumos maksājumus, kas veikti, lai valsts pensiju programmā nodibinātu vai uzturētu pensijas tiesības, piemērojot [PDNK] 42. vai 112. pantu, atskaita no atlaišanas pabalsta.”
7 Saskaņā ar PDNK 2. pantu:
“Šajā nodarbināšanas kārtībā “pagaidu darbinieki” ir:
[..]
c) darbinieki, kas nav Savienības ierēdņi, kuri pieņemti darbā, lai palīdzētu personai, kura ieņem kādu no Līgumā par Eiropas Savienību vai Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzētajiem amatiem, vai kādas Savienības iestādes vai struktūras vai kādas Eiropas Parlamenta politiskās grupas, vai Reģionu komitejas, vai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas grupas vēlētajam priekšsēdētājam;
[..].”
8 Atbilstoši PDNK 39. panta 1. punkta pirmajai daļai:
“Atstājot darbu dienestā, darbiniekam 2. panta nozīmē ir tiesības uz izdienas pensiju, aktuārā ekvivalenta pārnešanu vai atlaišanas pabalsta izmaksu saskaņā ar Civildienesta noteikumu V sadaļas 3. nodaļu un VIII pielikumu. Ja darbiniekam ir tiesības uz izdienas pensiju, tā tiesības uz pensiju samazinās proporcionāli summām, kas izmaksātas saskaņā ar 42. pantu.”
9 PDNK 41. pantā ir noteikts:
“Attiecībā uz B un C iedaļā paredzētās sociālā nodrošinājuma shēmas finansēšanu pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 83. pantu un 83.a pantu un minēto noteikumu VIII pielikuma 36. un 38. pantu.”
Francijas tiesības
10 1984. gada 11. janvāra loi n° 84‑16 portant dispositions statutaires relatives à la fonction publique de l’État [Likums Nr. 84‑16 par valsts civildienesta noteikumiem], kas grozīts ar 2002. gada 17. janvāra loi n° 2002‑73 de modernisation sociale [Likums Nr. 2002‑73 par sociālo modernizāciju] (turpmāk tekstā – “Likums Nr. 2002‑73”), 46.b pantā ir noteikts, ka:
“Uz ārvalstu teritorijā izvietotu pārvaldes iestādi vai struktūru, vai starptautisku organizāciju darbā norīkots ierēdnis – pat ja viņš ir vietas, uz kuru tas norīkots, pensiju shēmas dalībnieks – var lūgt veikt iemaksas code des pensions civiles et militaires de retraite [Civilo un militāro pensiju kodeksā noteiktajā] shēmā. Šajā gadījumā šajā shēmā sasniegtās pensijas līmenis, kas pieskaitīts eventuālajam pensijas līmenim, kas sasniegts norīkojuma laikā, nedrīkst pārsniegt to pensijas apmēru, kuru viņš būtu varējis sasniegt, nebūdams norīkots, un attiecīgā gadījumā Civilo un militāro pensiju kodeksā noteikto pensiju samazina par pensijas summu, kas iegūta šī norīkojuma laikā.
Šī panta piemērošanas noteikumi tiek precizēti Conseil d’État dekrētos.”
11 Civilo un militāro pensiju kodeksa L. 87. pantā, redakcijā, kas izriet no Likuma Nr. 2002‑73, ir noteikts:
“Gadījumā, kad uz ārvalstu teritorijā izvietotu pārvaldes iestādi vai struktūru, vai starptautisku organizāciju darbā norīkots ierēdnis savas karjeras laikā ir izvēlējies turpināt veikt ieturējumu, kas paredzēts L. 61. pantā, atbilstoši šim kodeksam iegūtās pensijas apmērs, kam pieskaitīta pensija, kas iespējami iegūta, pamatojoties uz norīkojumā pavadīto laiku, nedrīkst būt lielāks par pensiju, kuru tas būtu saņēmis, neesot norīkotam, un atbilstoši šim kodeksam iegūto pensiju atbilstošā gadījumā samazina par norīkojumā iegūtās pensijas summu.
[..]”
12 Šī paša kodeksa R‑74‑1. pantā ir paredzēts:
“Grozītā 1984. gada 11. janvāra Likuma Nr. 84‑16 par valsts civildienesta noteikumiem 46.ter pantā minētie norīkotie ierēdņi četru mēnešu laikā pēc lēmuma par norīkojumu vai tā atjaunošanu paziņošanas var lūgt veikt iemaksas Civilo un militāro pensiju kodeksā paredzētajā shēmā.
Lūgumu iesniedz rakstveidā ierēdni norīkojušajai administrācijai.
Ierēdnim, kas ir izvēlējies izmantot pirmajā daļā paredzēto iespēju, ir jāveic L. 61. panta 2. punktā paredzētā iemaksa grāmatvedībā, kas iecelta ar ministra, kas atbildīgs par budžetu, rīkojumu un atbilstoši šajā rīkojumā ietvertajai kārtībai. Šī iemaksu veikšanas pienākuma neizpildes gadījumā ierēdņa dalība šajā shēmā tiek apturēta.
Ierēdnis, kurš noteiktajā termiņā nav izmantojis savas izvēles tiesības, ir uzskatāms par atteikušos no iespējas veikt iemaksas Civilo un militāro pensiju kodeksā paredzētajā shēmā.
Norīkojuma atjaunošanas gadījumā izvēle, ko ierēdnis izdarījis attiecībā uz iepriekšējo norīkojuma periodu, tiek klusējot īstenota, ja vien viņš šī panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nepauž pretēju nostāju.”
13 2002. gada 18. decembra apkārtrakstā ir precizēts attiecīgo administrācijas dienestu nolūks īstenot 1984. gada 11. janvāra Likuma Nr. 84‑16 46.ter pantā un Civilo un militāro pensiju kodeksa L. 87. pantā, kas grozīti ar Likumu Nr. 2002‑73, paredzētās normas.
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
14 Prasītāji pamatlietā ir Francijas ierēdņi, kas norīkoti darbā par tiesnešu palīgiem Eiropas Savienības Tiesā, kur tiem ir pagaidu darbinieku statuss. Veicot obligātās iemaksas Savienības pensiju shēmā, tiem ir tiesības uz pensiju atbilstoši šai shēmai, ja tie vismaz desmit gadus nostrādā kādā no Savienības iestādēm vai struktūrām. Gadījumā, ja tie dienestu atstāj pirms šī desmit gadu termiņa, tiem būtībā ir tiesības atkarībā no nostrādātā laika vai nu uz atlaišanas pabalstu, kas atbilst summu, kas ieturētas kā iemaksas izdienas pensiju apdrošināšanas shēmā, trīskāršam apmēram, vai arī uz izdienas pensijas tiesību aktuārās vērtības, kas iegūta Savienībā, iemaksāšanu privātā apdrošināšanas shēmā vai pensiju fondā pēc viņu izvēles.
15 Atbilstoši pamatlietā piemērojamajam Francijas tiesiskajam regulējumam, darbā Savienības iestādē vai struktūrā norīkotam ierēdnim saistībā ar viņa pensiju atbilstoši valsts shēmai ir jāizvēlas viena no divām iespējām.
16 No vienas puses, ierēdnis var apturēt dalību Francijas pensiju shēmā uz norīkojuma laiku. Šajā gadījumā viņš šajā periodā ietilpst vienīgi Savienības pensiju shēmā un viņam atbilstoši Francijas pensiju shēmai pienākošos pensiju samazina proporcionāli gadiem, kurus tas nav bijis šīs shēmas dalībnieks. Pēdējā minētā pensija tad tiek pilnībā kumulēta ar pensiju, kuras pamatā ir Savienības pensiju shēmā iegūtās tiesības.
17 No otras puses, ierēdnis var turpināt veikt iemaksas Francijas pensiju shēmā un tādējādi palikt piesaistīts šai shēmai. Šajā gadījumā viņš par norīkojuma laiku iegūst pensiju tiesības šajā shēmā. Tomēr pensijas apmērs, kuru viņš, pamatojoties uz minēto, saņems, Savienības shēmā iegūto pensiju var papildināt tikai līdz tās pensijas apmēram, kuru tas būtu saņēmis atbilstoši valsts shēmai, ja viņš nebūtu norīkots (ierobežojuma noteikums). Līdz ar to valsts vecuma pensija ir samazināta par pensijas, kas pienākas atbilstoši Savienības pensiju shēmai, apmēru tādējādi, ka abu pensiju kumulētais apmērs nepārsniedz šādi noteikto maksimālo apmēru (maksimālā apmēra noteikums). Maksimālais apmērs attiecas uz kopējo Francijas pensiju, nevis tikai uz pensiju, kas atbilst norīkojuma periodam, kurā notikusi dalība abās pensiju shēmās.
18 Prasītāji pamatlietā ir izvēlējušies norīkojuma periodā saglabāt dalību Francijas pensiju shēmā un tādēļ vienlaicīgi veikuši iemaksas gan šajā, gan Savienības pensiju shēmā. Viņi ir pabeiguši vai pabeigs desmit gadu nodarbinātības periodus Savienības iestādē, kas viņiem dod tiesības saņemt pensiju atbilstoši Savienības pensiju shēmai. Tā kā Savienības pensija, kuru prasītāji pamatlietā ir ieguvuši vai iegūs, ir lielāka par Francijas pensiju, kuru viņi saņemtu, ja nebūtu norīkoti, atbilstoši Francijas tiesiskajam regulējumam pamatlietā viņi nesaņem vai nesaņems pensiju no Francijas pensiju shēmas.
19 Prasītāji pamatlietā ar 2012. gada 6. marta lūgumu lūdza Francijas valsti attiecīgo tiesisko regulējumu atcelt. Šis lūgums ar 2012. gada 6. maija netiešu lēmumu tika noraidīts, un viņi par šo noraidījumu vērsās ar prasību Conseil d’État (Valsts padome).
20 Šajos apstākļos Conseil d’État (Valsts padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai ar valsts tiesību normām, atbilstoši kurām darbā Eiropas Savienības iestādē norīkotam ierēdnim sava norīkojuma laikā ir ļauts izvēlēties – vai nu apturēt iemaksas viņa izcelsmes valsts pensiju shēmā, viņa pensiju šajā shēmā pilnā apjomā summējot ar pensijas pabalstiem, kas saistīti ar norīkojumu, vai arī izvēlēties turpināt šīs iemaksas, viņa pensiju šajā shēmā ierobežojot līdz summai, kas nepieciešama, lai sasniegtu pensijas kopsummu, tostarp pensiju, kas iegūta atbilstīgi norīkojuma vietas pensiju shēmai, līdz pensijas summai, kuru viņš būtu ieguvis, ja nebūtu norīkots, – nav izpildīti pienākumi, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. panta, aplūkojot to kopsakarā ar tā paša Līguma 48. pantu un lojālas sadarbības principu, kas minēts Līguma par Eiropas Savienību 4. pantā?”
Par prejudiciālo jautājumu
21 Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai LESD 45. pants, ņemot vērā LESD 48. pantu, un LES 4. panta 3. punkts ir interpretējami tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, atbilstoši kuram valsts ierēdnis, kas norīkots darbā Savienības iestādē vai struktūrā, kurš norīkojuma periodā izvēlas saglabāt dalību valsts pensiju shēmā, zaudē visas vai daļu priekšrocību, kas izriet no viņa dalības pēdējā minētajā shēmā, ja viņš Savienības civildienestā ir nostrādājis desmit gadus, kas viņam sniedz tiesības uz pensiju atbilstoši Savienības pensiju shēmai.
22 Vispirms ir jāatgādina, ka, lai arī dalībvalstu kompetencē joprojām ir organizēt savas sociālā nodrošinājuma sistēmas, tām tomēr ir jāievēro Savienības tiesības un it īpaši LESD tiesību normas, kas attiecas uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos (spriedumi, 2008. gada 1. aprīlis, Gouvernement de la Communauté française un Gouvernement wallon, C‑212/06, EU:C:2008:178, 43. punkts, un 2016. gada 21. janvāris, Komisija/Kipra, C‑515/14, EU:C:2016:30, 38. punkts).
23 Tādēļ ir jāpārbauda, vai LESD normas par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos ir piemērojamas tādā situācijā kā pamatlietā. Ja tas tā ir, būs jānosaka, pirmkārt, vai tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā ir šķērslis darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai un, otrkārt, ja tas tā būs, vai šis šķērslis ir attaisnots.
24 Pirmkārt, attiecībā uz LESD normu par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos piemērojamību no pastāvīgās judikatūras izriet, ka Savienības pilsonim, kas strādā citā dalībvalstī, kura nav viņa izcelsmes dalībvalsts, un kurš ir pieņēmis darba piedāvājumu starptautiskā organizācijā, ir piemērojams LESD 45. pants (skat. spriedumus, 1989. gada 15. marts, Echternach un Moritz, 389/87 un 390/87, EU:C:1989:130, 11. punkts; 2006. gada 16. februāris, Rockler, C‑137/04, EU:C:2006:106, 15. punkts, un 2013. gada 4. jūlijs, Gardella, C‑233/12, EU:C:2013:449, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).
25 No tā izriet, ka Savienības pilsoņiem, kuri strādā kādā no tās iestādēm vai struktūrām citā dalībvalstī, kas nav to izcelsmes dalībvalsts, kā tas ir prasītāju pamatlietā gadījumā, nevar atteikt sociālās tiesības un priekšrocības, kas tiem izriet no LESD 45. panta (skat. spriedumus, 1989. gada 15. marts, Echternach un Moritz, 389/87 un 390/87, EU:C:1989:130, 12. punkts, kā arī 2006. gada 16. februāris, Rockler, C‑137/04, EU:C:2006:106, 16. punkts un tajā minētā judikatūra).
26 Otrkārt, attiecībā uz to, vai tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā rada šķērsli darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai Savienībā, ir jāatgādina, ka LESD 45. pantam ir pretrunā jebkādi pasākumi, pat tādi, kas piemērojami bez diskriminācijas pilsonības dēļ, kuri Savienības pilsoņiem var traucēt vai padarīt mazāk pievilcīgu LESD noteikto pamatbrīvību īstenošanu (spriedumi, 2008. gada 1. aprīlis, Gouvernement de la Communauté française un gouvernement wallon, C‑212/06, EU:C:2008:178, 45. punkts; 2011. gada 10. marts, Casteels, C‑379/09, EU:C:2011:131, 22. punkts, un 2015. gada 5. februāris, Komisija/Beļģija, C‑317/14, EU:C:2015:63, 23. punkts).
27 Protams, lai gan Savienības primārajās tiesībās apdrošinātajai personai nevar tikt garantēts, ka pārvietošanās uz citu dalībvalsti ir neitrāla sociālā nodrošinājuma, īpaši veselības apdrošināšanas pabalstu un vecuma pensiju, jomā, šāda pārvietošanās, ņemot vērā starp dalībvalstu sistēmām un tiesību aktiem pastāvošās atšķirības, katrā konkrētā gadījumā attiecīgajai personai var būt vairāk vai mazāk izdevīga vai neizdevīga sociālās aizsardzības ziņā, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka gadījumā, ja valsts tiesiskā regulējuma piemērošana ir mazāk izdevīga, šis tiesiskais regulējums atbilst Savienības tiesībām vienīgi tad, ja šis valsts tiesiskais regulējums nerada attiecīgajam darba ņēmējam neizdevīgāku situāciju, salīdzinot ar tiem darba ņēmējiem, kas visas savas darbības veic dalībvalstī, kurā tas tiek piemērots, un ja tā rezultātā sociālā nodrošinājuma iemaksas netiek maksātas, nesaņemot pretī labumu (spriedumi, 2013. gada 18. aprīlis, Mulders, C‑548/11, EU:C:2013:249, 45. punkts, un 2016. gada 21. janvāris, Komisija/Kipra, C‑515/14, EU:C:2016:30, 40. punkts).
28 Tiesa atkārtoti par šķēršļiem ir atzinusi tādus pasākumus, kuru rezultātā darba ņēmēji, izmantojot savu pārvietošanās brīvību, zaudē sociālā nodrošinājuma priekšrocības, kas tiem ir garantētas kādas dalībvalsts tiesību aktos, īpaši, ja šīs priekšrocības ir kompensācija par viņu veiktajām iemaksām (skat. spriedumus, 1975. gada 21. oktobris, Petroni, 24/75, EU:C:1975:129, 13. punkts; 2008. gada 1. aprīlis, Gouvernement de la Communauté française un Gouvernement wallon, C‑212/06, EU:C:2008:178, 46. punkts, un 2013. gada 18. aprīlis, Mulders, C‑548/11, EU:C:2013:249, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).
29 Attiecībā uz pamatlietā aplūkojamo valsts tiesisko regulējumu ir jāatzīst, ka gadījumā, kad ierēdnis, kas norīkots darbā Savienības iestādē vai struktūrā, norīkojuma laikā saglabā dalību valsts pensiju shēmā, ar minēto valsts tiesisko regulējumu pensijai, kuras pamatā ir šī dalība, tiek piemēroti ierobežojuma un maksimālā apmēra noteikumi. Saskaņā ar šiem noteikumiem pensija, kuru ierēdnis saņems atbilstoši valsts pensiju shēmai, pensiju, kas tam pienākas atbilstoši Savienības pensiju shēmai, drīkst papildināt tikai līdz valsts pensijas apmēram, kāds viņam pienāktos, ja viņš nebūtu ticis norīkots, un valsts pensija tiek samazināta par atbilstošo Savienības pensijas apmēru tiktāl, ka šo pensiju kopsumma nepārsniedz šādi noteikto maksimālo apmēru.
30 Šo ierobežojuma un maksimālā apmēra noteikumu piemērošanas rezultātā darbā Savienības iestādē vai struktūrā norīkotais ierēdnis, kurš norīkojuma periodā saglabā dalību valsts pensiju shēmā, zaudē visas vai daļu priekšrocību, kuras izriet no dalības pēdējā minētajā shēmā, ja viņš Savienībā ir bijis nodarbināts desmit gadus, kas viņam sniedz tiesības saņemt pensiju no Savienības pensiju shēmas. Šādos apstākļos ierēdnis, kurš saglabā dalību valsts pensiju shēmā, veic iemaksas, pretī nesaņemot labumu. Tādējādi ar minētajām normām šādiem ierēdņiem var tikt apgrūtināta vai padarīta mazāk pievilcīga LESD 45. pantā paredzētās brīvības izmantošana.
31 Ciktāl Francijas valdība norāda, ka dalības valsts pensiju shēmā saglabāšana ir pamatlietā aplūkojamajā tiesiskajā regulējumā paredzēta iespēja, bet ne pienākums, tomēr ir jāatzīst, ka šis apstāklis nenovērš, ka šāds tiesiskais regulējums rada šķērsli darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai.
32 Tas, ka dalības valsts pensiju shēmā saglabāšanai ir fakultatīvs raksturs, nemaina faktu, ka ierobežojuma un maksimālā apmēra noteikumi, kas piemērojami šīs iespējas izmantošanas gadījumā, rada situāciju, kad ierēdnis, kas šo iespēju izmanto, veic iemaksas, pretī nesaņemot labumu, ja viņš Savienībā ir bijis nodarbināts desmit gadus, kas viņam sniedz tiesības saņemt pensiju no Savienības pensiju shēmas. Ja norīkotajiem ierēdņiem atbilstoši valsts pensiju shēmai tiek sniegta iespēja saglabāt savu dalību tajā, šī iespēja nedrīkst radīt tādas sekas, jo pretējā gadījumā tā ir šķērslis darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai.
33 Faktu, ka tāds tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais rada šķērsli darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai, neatspēko arī Francijas valdības paustā argumentācija, ka norīkotajiem ierēdņiem ar šādu tiesisko regulējumu netiek radīta nelabvēlīgāka situācija, salīdzinot ar tiem, kuri visu savu karjeras laiku ir strādājuši savā izcelsmes dalībvalstī.
34 Šāds tiesiskais regulējums norīkotam ierēdnim rada nelabvēlīgāku situāciju gan attiecībā pret Savienības pensiju shēmu, gan attiecībā pret valsts pensiju shēmu, salīdzinot ar ierēdņiem, kuri ir palikuši izcelsmes dalībvalstī un kuri ir piedalījušies vienīgi pēdējā minētajā shēmā, jo pirmie minētie, kaut arī tie ir veikuši iemaksas vienlaikus divās shēmās, zaudē visas vai daļu priekšrocību, kas atbilst dalībai valsts pensiju shēmā, ja viņi iegūst tiesības uz pensiju atbilstoši Savienības pensiju shēmai.
35 Treškārt un pēdējokārt, attiecībā uz iespējama attaisnojuma pastāvēšanu ir jāatzīst, ka iesniedzējtiesa nav norādījusi nevienu iemeslu, kas varētu attaisnot šķērsli darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai, ko rada tāds tiesiskais regulējums kā pamatlietā. Arī Tiesā paustajos apsvērumos Francijas valdība nav norādījusi nevienu attaisnojumu šādam tiesiskajam regulējumam.
36 Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka tāds tiesiskais regulējums kā pamatlietā ir neattaisnots šķērslis darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai, kas garantēta LESD 45. pantā.
37 Tādēļ nav jālemj par LESD 48. panta un LES 4. panta 3. punkta interpretāciju.
38 Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka LESD 45. pants ir interpretējams tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, atbilstoši kuram valsts ierēdnis, kas norīkots darbā Savienības iestādē vai struktūrā, kurš norīkojuma periodā izvēlas saglabāt dalību valsts pensiju shēmā, zaudē visas vai daļu priekšrocību, kas izriet no viņa dalības pēdējā minētajā shēmā, ja viņš Savienības civildienestā ir nostrādājis desmit gadus, kas viņam sniedz tiesības uz pensiju atbilstoši Savienības pensiju shēmai.
Par tiesāšanās izdevumiem
39 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:
LESD 45. pants ir interpretējams tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, atbilstoši kuram valsts ierēdnis, kas norīkots darbā Eiropas Savienības iestādē vai struktūrā, kurš norīkojuma periodā izvēlas saglabāt dalību valsts pensiju shēmā, zaudē visas vai daļu priekšrocību, kas izriet no viņa dalības pēdējā minētajā shēmā, ja viņš Savienības civildienestā ir nostrādājis desmit gadus, kas viņam sniedz tiesības uz pensiju atbilstoši Savienības pensiju shēmai.
[Paraksti]