Prasība, kas celta 2023. gada 9. novembrī – Federcasse u.c./Komisija

(Lieta T-1070/23)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Federazione Italiana delle Banche di Credito Cooperativo e Casse Rurali (Federcasse) (Roma, Itālija) un 12 citi prasītāji (pārstāvji: A. Pera un F. Salerno, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāji

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2023. gada 8. marta lēmumu (kas ir atbilde uz formālu pieteikumu, kuru 2022. gada 15. decembrī iesniedzis ekonomikas un finanšu ministrs G. Giorgetti) par atteikumu sniegt vajadzīgo apstiprinājumu, lai samazinātu finanšu dotācijas mērķapjomu, kas ir proporcionāls to banku aizsargāto noguldījumu summai, kuras ir Fondo di Garanzia dei Depositanti del Credito Cooperativo [Krājaizdevēju sabiedrību noguldījumu garantiju fonda] locekles, ko parakstījusi Eiropas finanšu pakalpojumu komisāre M. McGuinness (Protokols Ref. Ares (2023)1696845 – 08/03/2023).

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāji izvirza četrus pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz būtisku formas prasību pārkāpumu.

Lēmumu veido vēstule un pielikums. Tomēr pēdējā minētajā nav nedz datuma, nedz paraksta un/vai jebkādas citas norādes uz tā izcelsmi. Tādējādi, ciktāl lēmumu veido akts, kas nav autentisks un kura izcelsme un pieņemšanas datums nav zināmi, tas ir pretrunā būtiskai formas prasībai LESD 263. panta izpratnē, kas ir pamats tā atcelšanai.

Otrais pamats attiecas uz pamatojuma nenorādīšanu.

Lēmums esot ļoti pretrunīgs un nepilnīgs, jo i) tajā ir norādīts pamatojums, kas daļēji ir ierobežots un daļēji ietverts ārējā aktā, kurš nav autentisks, ii) tajā nav paskaidrots, kāpēc Itālijas banku sistēma būtu jāuzskata par vienotu kopumu, iii) nav paskaidrots, kāpēc neesot ievērots Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES ¹ (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (turpmāk tekstā – “direktīva”) 10. panta 6. punkta b) apakšpunktā paredzētais kritērijs, kas attiecas uz Fondo, iv) nav paskaidrots, kāda iemesla dēļ direktīvas 10. panta 6. punkta a) apakšpunktā paredzētā kritērija izpilde ir pārbaudīta attiecībā uz visu Itālijas banku sistēmu kopumā. Turklāt lēmums ir balstīts uz metodoloģiju, kas nav publiski zināma. Tāpēc prasītāji nevar uzzināt lēmuma argumentāciju.

Trešais pamats attiecas uz labas pārvaldības principa pārkāpumu un saistītā pienākuma rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus atbilstošos pierādījumus neizpildi.

Lēmumā neesot pārbaudīts neviens no pierādījumiem, ko Itālijas iestādes iesniegušas prasības pieteikumā, un analīze ir vērsta uz visu Itālijas banku sistēmu bez jebkādas nošķiršanas.

Ceturtais pamats attiecas uz tiesību kļūdu direktīvas 10. panta 6. punkta interpretācijā.

Direktīvas 10. panta 6. punkta b) apakšpunkta noteikumi kopsakarā ar citiem tās noteikumiem ir balstīti uz konkrēta tirgus/nozares, kurai pieder kredītiestādes, analīzi. Itālijā visas bankas, kas ir Fondo locekles, vienlaikus ietilpst atsevišķā nozarē, kurā darbojas risku ierobežošanas mehānismi, kas tās pilnībā pasargā no notikumiem, kuri varētu ietekmēt citas bankas. Turklāt Komisija esot kļūdaini interpretējusi aplūkoto tiesību normu, ciktāl nekādā veidā nav ņēmusi vērā tirgus/nozares analīzi, nav ņēmusi vērā, ka Itālijas likumdevējs ir vēlējies kooperatīvajām kredītbankām izveidot atsevišķu nozari un ka bez jebkāda tekstuāla vai sistēmiska pamata dalībvalsts mērogā ir vērtējusi, vai ir izpildītas direktīvas 10. panta 6. punktā paredzētās prasības.

____________

¹ OV 2014, L 173, 149. lpp.