VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (apelācijas palāta)
2010. gada 6. maijā
Lieta T‑100/08 P
Georgi Kerelov
pret
Eiropas Komisiju
Apelācija – Civildienests – Pieņemšana darbā – Atklāts konkurss – EPSO direktora atteikums kandidātam darīt zināmu informāciju un dokumentus par priekšatlases testu – Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība
Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2007. gada 12. decembra rīkojumu lietā F‑110/07 Kerelov/Komisija (Krājumā nav publicēts), ar ko tiek lūgts šo rīkojumu atcelt
Nolēmums Apelācijas sūdzību noraidīt. Georgi Kerelov sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina izdevumus, kas šajā instancē radušies Eiropas Komisijai.
Kopsavilkums
1. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības
(Tiesas Statūtu 21. panta pirmā daļa un I pielikuma 7. panta 1. punkts; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
2. Tiesvedība – Lēmums, kas pieņemts ar motivētu rīkojumu – Apstrīdēšana – Nosacījumi – Pienākums apstrīdēt Civildienesta tiesas veikto šo nosacījumu novērtējumu
(Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pants)
3. Tiesvedība – Lēmums, kas pieņemts ar motivētu rīkojumu – Iespēja taisīt spriedumu bez mutvārdu procesa
(Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pants)
4. Apelācija – Pamati – Norādītās kļūdas tiesību piemērošanā neidentificēšana – Nepieņemamība
(EKL 225.a pants; Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts; Vispārējās tiesas Reglamenta 138. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts)
1. Prasītāja pamatu kopsavilkumam ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un lai Vispārējā tiesa varētu lemt par prasību, ja iespējams, bez papildu informācijas iesniegšanas. Nolūkā nodrošināt tiesisko drošību un pareizu tiesvedību, lai atzītu prasību par pieņemamu, pamata faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, uz kuriem prasība pamatota, jāizriet – vismaz kopsavilkuma veidā, bet tomēr saskaņoti un saprotami – no paša prasības pieteikuma teksta.
Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto nosacījumu neievērošana ir pamatā prasības pieteikuma nepieņemamībai. Pēc definīcijas – lai noteiktu, vai minētie nosacījumi ir izpildīti prasības pieteikumā, – Civildienesta tiesai nav jāpārbauda neviens cits dokuments, jo var uzskatīt, ka tikai no paša prasības pieteikuma interpretācijas tai jau viss ir skaidri saprotams.
(sal. ar 16. un 17. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2005. gada 14. decembris, T‑209/01 Honeywell/Komisija, Krājums, II‑5527. lpp., 55. un 56. punkts un tajos minētā judikatūra; 2009. gada 22. jūnijs, T‑371/08 P Nijs/Revīzijas palāta, Krājums-CDL, I-B-1-47. un II-B-1-271. lpp., 22. punkts.
2. Pašas procedūras, kas paredzēta Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pantā, piemērošana nerada kaitējumu tiesībām uz efektīvu tiesas aizsardzību, tāpēc ka šis noteikums ir piemērojams tikai tajās lietās, kad Civildienesta tiesas kompetencē acīmredzami nav izskatīt attiecīgo prasību vai konkrētus tās prasījumus, vai ja prasības pieteikums pilnībā vai daļēji ir acīmredzami nepieņemams vai acīmredzami juridiski nepamatots. Līdz ar to, ja prasītājs uzskata, ka Civildienesta tiesa nav pareizi piemērojusi šo pantu, tad tam ir jāapstrīd pirmās instances tiesas novērtējums attiecībā uz nosacījumiem, kuri attiecas uz šī noteikuma piemērošanu.
Ja prasītājs apstrīd tikai faktu, ka Civildienesta tiesa ir lēmusi ar motivētu rīkojumu, neapstrīdot Civildienesta tiesas veikto novērtējumu attiecībā uz tās Reglamenta 76. panta piemērošanas nosacījumiem, šie pamati ir jānoraida kā acīmredzami nepamatoti.
(sal. ar 25. un 26. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2005. gada 3. jūnijs, C‑396/03 P Killinger/Vācija u.c., Krājums, I‑4967. lpp., 9. punkts; 2009. gada 19. februāris, C‑308/07 P Gorostiaga Atxalandabaso/Parlaments, Krājums, I‑1059. lpp., 36. punkts.
3. No paša Civildienesta tiesas Reglamenta 76. panta formulējuma izriet, ka tiesas sēdes noturēšana nekādi nav prasītāju tiesības, no kurām nevarētu atkāpties. Civildienesta tiesas Reglamenta noteikumu, kas attiecas uz procesa jautājumiem, tostarp arī 76. panta, piemērošana negarantē mutvārdu daļas norisi, jo tiesnesis var taisīt spriedumu arī tikai rakstveida procesa beigās.
(sal. ar 31. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1999. gada 8. jūlijs, C‑199/98 P Goldstein/Komisija, Krājumā nav publicēts, 18. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2008. gada 8. septembris, T‑222/07 P Kerstens/Komisija, Krājums-CDL, I-B-1-37 un II-B-1-267. lpp., 33. un 36. punkts un tajos minētā judikatūra.
4. Saskaņā ar EKL 225.a pantu un Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 1. punktu, kā arī Vispārējās tiesas Reglamenta 138. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu apelācijas sūdzībās ir precīzi jānorāda sprieduma, kuru ir lūgts atcelt, pārsūdzētie elementi, kā arī juridiskie argumenti, kas īpaši pamato šo lūgumu.
Apelācijas sūdzība šādai prasībai neatbilst, ja tajā nav ietverti nekādi argumenti, kuros konkrēti norādīta attiecīgajā spriedumā vai rīkojumā pieļautā kļūda tiesību piemērošanā.
Turklāt, lai vispārīgus un neprecīzus apgalvojumus varētu juridiski novērtēt, tie ir jāuzskata par acīmredzami nepieņemamiem.
(sal. ar 38. un 39. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1996. gada 17. septembris, C‑19/95 P San Marco/Komisija, Recueil, I‑4435. lpp., 37. punkts; 1999. gada 8. jūlijs, C‑51/92 P Hercules Chemicals/Komisija, Recueil, I‑4235. lpp., 113. punkts; 2001. gada 1. februāris, C‑300/99 P un C‑388/99 P Area Cova u.c./Padome, Recueil, I‑983. lpp., 37. punkts; 2006. gada 12. decembris, C‑129/06 P Autosalone Ispra/Komisija, Krājumā nav publicēts, 31. un 32. punkts; 2007. gada 29. novembris, C‑107/07 P Weber/Komisija, Krājumā nav publicēts, 24. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2008. gada 12. marts, T‑107/07 P Rossi Ferreras/Komisija, Krājums-CDL, I-B-1-5. un II-B-1-31. lpp., 27. punkts.