Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2007. gada 12. decembra rīkojumu lietā F-110/07 Kerelov/Komisija 2009. gada 12. janvārī iesniedzis Georgi Kerelov

(lieta T-100/08 P)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Georgi Kerelov, Pazardzhik (Bulgārija) (pārstāvis - A. Kerelov, advokāts)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi

atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2007. gada 12. decembra rīkojumu lietā F-110/07 Kerelov/Komisija;

apmierināt prasījumus, ko apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirzījis pirmajā instancē;

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelācijas sūdzību tās iesniedzējs lūdz atcelt Civildienesta tiesas 2007. gada 12. decembra rīkojumu lietā F-110/07 Kerelov/Komisija, ar ko kā acīmredzami nepieņemama ir noraidīta prasība, kurā apelācijas sūdzības iesniedzējs bija lūdzis atcelt Eiropas Kopienu Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) direktora lēmumu viņam nedarīt zināmu informāciju un dokumentus, kas attiecas uz atklāto konkursu EPSO/AD/46/06.

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam tās iesniedzējs norāda dažus pamatus, kas pamatoti ar vai attiecas uz:

administratīvā procesa principa pārkāpumu, jo Civildienesta tiesa uzskatīja, ka pieteikumā par lietas ierosināšanu nav norādīti tiesību pamati, pēc savas ierosmes nepārbaudot pirmajā instancēs apstrīdētā lēmuma likumīgumu, lai neaprobežotos tikai ar apelācijas sūdzības iesniedzēja izteiktajiem iebildumiem;

"tiesības vērsties tiesā" un tiesas objektivitātes principa pārkāpumu, jo Civildienesta tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzēja prasību kā acīmredzami nepieņemamu, nedodot viņam iespēju izdarīt labojumus prasībā tādā brīdī, kad apelācijas sūdzības iesniedzējs vairs nevarēja iesniegt jaunu prasībām atbilstošu prasību, jo termiņš prasības celšanai jau bija beidzies;

principa par tiesībām tikt uzklausītam tiesā un par atklātu procedūru pārkāpums, jo nav tikusi organizēta tiesas sēde;

procesa taisnīguma principa pārkāpumu, jo Civildienesta tiesa nav uzklausījusi apelācijas sūdzības iesniedzēju jautājumā par viņa prasības nepieņemamības iemeslu;

Tiesas Statūtu 21. panta pirmās daļas un Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu, jo Civildienesta tiesa faktiski ir ieviesusi "noteikumu par strīdīgās tiesvedības kristalizāciju", uzskatot, ka prasības pieteikumā nav iekļauti tiesību pamati;

to, lai pēc savas ierosmes tiktu pārbaudīti visi citi piemērojamo tiesību normu pārkāpumi, ko Civildienesta tiesa varētu būt izdarījusi.

____________