Prasība, kas celta 2013. gada 9. jūlijā – Itālija/Komisija

(lieta T-358/13)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji – M. Salvatorelli, avvocato dello Stato, un G. Palmieri)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2013. gada 26. aprīļa Īstenošanas lēmumu 2013/209/ES “par dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētajiem izdevumiem 2012. finanšu gadā”, kas 2013. gada 29. aprīlī ar dokumenta numuru C(2013) 2444 paziņots vēstulē Nr. SG-Greffe (2013) D/5879, kura Itālijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā ir saņemta 2013. gada 29. aprīlī, daļā, kurā, ar Regione Basilicata [Bazilikatas reģions] saistīto summu EUR 5 006 487,10 apmērā iekļaujot sadaļā “summas, ko nevar izmantot atkārtoti”, ir paredzēta šīs summas atskaitīšana no apjoma, kādā Bazilikatas Lauku attīstības programmas (LAP) izdevumi sedzami no ELFLA, un līdz ar to padarīta neiespējama tās izmantošana šā apjoma ietvaros, kas būtībā nozīmē tās atbrīvošanu no saistībām;

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā prasībā Itālijas valdība apstrīd Komisijas 2013. gada 26. aprīļa Īstenošanas lēmumu 2013/209/ES “par dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētajiem izdevumiem 2012. finanšu gadā”, kas 2013. gada 29. aprīlī izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 2444, daļā, kurā, ar Regione Basilicata saistīto summu EUR 5 006 487,10 apmērā iekļaujot sadaļā “summas, ko nevar izmantot atkārtoti”, ir paredzēta šīs summas atskaitīšana no apjoma, kādā Bazilikatas LAP izdevumi sedzami no ELFLA, un līdz ar to padarīta neiespējama tās izmantošana šā apjoma ietvaros, kas būtībā nozīmē tās atbrīvošanu no saistībām.

Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka korekcija izriet no Komisijas dienestu pieņēmuma, ka vairākus 2011. gada pēdējā ceturkšņa gaitā finansētos projektus neesot bijis varēts iekļaut ceturkšņa atskaitē par izdevumiem, jo tie neatbilst toreiz spēkā esošajai LAP.

Komisijas nostāja, kas galu galā pausta apstrīdētajā īstenošanas lēmumā, šķietot esam dažādā ziņā nepareiza.

–    Pirmkārt, esot pamats apšaubīt, vai ir pareizi no Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.) 27. panta izrietošo samazinājumu, kas apzīmēts kā “summa, ko nevar izmantot atkārtoti”, iekļaut lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu, jo no tā atbilstoši minētās regulas 29. panta 5. punktā noteiktajam ir izslēdzama ikviena apturētā vai samazinātā summa. Šis samazinājums esot kļūdains tostarp apjoma ziņā.

–    Otrkārt, šā dokumenta trūkums esot arī pamatojuma nenorādīšana un apstāklis, ka tas attiecas uz ceturkšņa izdevumu summu, ko Komisija ir samazinājusi vai apturējusi Regulas (EK) Nr. 1290/2005 29. panta 5. punkta izpratnē.

–    Visbeidzot, summas atzīšana par atkārtoti neizmantojamu ir līdzvērtīga tās atbrīvošanai no saistībām, kā rezultātā šīs summas vairs turpmāk nav iespējams izmantot Bazilikatas LAP apjoma ietvaros, bet spēkā esošajā Savienības tiesiskajā regulējumā ir izslēgta iespēja no saistībām atbrīvot apturētās summas.